ASV jūras kājnieki NATO Trident Juncture mācību laikā

Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija

120
(atjaunots 17:41 01.05.2019)
Jau vairākus gadus Krievija samazina militāros izdevumus un patlaban aizsardzības vajadzībām tērē apmēram 15 reizes mazāk nekā NATO valstis, kas turpina audzēt izdevumus.

RĪGA, 1. maijs – Sputnik. Militāro izdevumu samazināšanās Krievijā un palielināšanās citās vadošajās pasaules valstīs ir mainījusi stāvokli aizsardzībai atvēlēto izdevumu līderu reitingā, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.

Otro vietu pēc ASV ieņem Ķīnai, trešo – Saūda Arābija, tai seko Indija un Francija, bet Krievija palikusi tikai sestajā vietā. Par to liecina Stokholmas starptautiskā miera problēmu pētījumu institūta (SIPRI) pārskats.

Otro vietu aiz nemainīgā un absolūtā militāro izdevumu līdera patlaban ieņem Ķīna – institūts SIPRI atzīmēja, ka ĶTR konsekventi palielinājusi aizsardzības budžetu proporpcionāli iekšzemes kopprodukta pieaugumam.

2018. gadā Pekina piešķīra militārajiem izdevumiem 250 miljardus dolāru. Liela daļa šīs summas vija paredzēta armijas un flotes apbruņojuma atjaunošanas un modernizācijas vajadzībām. Pēdējo desmit gadu laikā ĶTR aizsardzība kļuvusi dārgāka vairāk nekā par 80%.

Salīdzinājumā ar Savienotajām Valstīm, kas 2018.gadā militārām vajadzībām iztērēja aptuveni 4,6% sava IKP, tas ir, gandrīz 650 miljardus dolāru, Ķīna ar tās pusotru miljardu nodokļu maksātāju un lielāku IKP nekā ASV (pēc SVF datiem, abu valstu IKP veido 21 un 19 triljonus dolāru attiecīgi saskaņā ar pirktspējas paritāti – red.) neizskatās kareivīgi noskaņota.

Lietuva tērē armijai 1,5 reizes vairāk nekā Baltkrievija

Saūda Arābijas, Indijas un Francijas miliārie izdevumi nepārsniedz 70 miljardus gadā, savukārt Krievijas aizsardzības budžets, kas jau pāris gadus samazinās, ir krities līdz 61,3 miljardiem dolāru gadā.

Domājams, NATO propagandistiem ir aizvien grūtāk izvēlēties argumentus tēzei par "agresīvo" Maskavu, kas apdraudod "rietumu civilizāciju". Cilvēces vēsturē spēcīgākā militārā bloka kopējie militārie izdevumi 2018.gadā veidoja aptuveni 53% visu planētas aizsardzības izdevumu, tas ir, 953 miljardus dolāru – 15,5 reizes vairāk nekā Krievijā.

Igaunijas augošie aizsardzības izdevumi (2018. gadā tie sasniedza 618 miljoni dolāru) un, spriežot pēc zviedru analītiķu datiem, patlaban aptuveni līdzinās Dienvidamerikas valsts Bolīvijas un nelielās Āfrikas valsts Kotdivuāras militārajiem izdevumiem. Taču tie ir mazāki nekā, piemēram, Latvijas un Lietuvas izdevumi, kuru militārie budžeti dažu pēdējo gadu laikā ir vairāk nekā dubultojušies.

Latvieši (dati, iespējams, nav pilnīgi) tērē armijai vien mazliet vairāk nekā igauņi, toties Lietuva, kas nekādi nav atrodama plaukstošāko pasaules valstu vidū, šķiet, teju vai gatavojas ieņemt Minsku – tā armijai atvēlējusi vairāk nekā miljardu. Baltkrievija, kurā nodokļu maksātāju, starp citu, ir daudz vairāk, 2018. gadā bruņotajiem spēkiem atvēlēja tikai 715 miljonus dolāru.

Tātad salīdzinājumā ar ViIņas nepārprotamo paranoju Tallinas gruzdošais militārisms nodokļu maksātāju acīs neizskatās nemaz tik dārgs un bezjēdzīgs. Baltijai ir tikai viens virtuālais "ienaidnieks" – Krievija, taču Lietuvas politiķu acīs tās tēlam, šķiet, piemīt daudz lielāka agresija un ir daudz vairāk zobu.

SIPRI, kas aprēķina militāros uzdevumus uz publiski pieejamu avotu pamata, atzīmēja, ka militārie izdevumi Eiropā 2018.gadā pieauguši par 1,4% līdz 364 miljardiem dolāru (pārsvarā – uz Centrālās un Austrumeiropas valstu rēķina). Vienkāršās aplēses liecina, ka šī summa vairāk nekā pieckārt pārsniedz Krievijas izdevumus.

120
Pēc temata
Cik izmaksā Krievijas armijas bāzes tuvākajās ārvalstīs
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
Igaunija palielina zemessargu Kaitseliit finansējumu
Aprēķināts, kādas summas ASV iztērējusi karos un kādus upurus tie aiznesuši
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

3
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

3
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss

Uz karantīnā ievietotā norvēģu kruīza kuģa atrodas arī Latvijas pilsoņi

7
(atjaunots 08:24 05.08.2020)
Starp Tromsē karantīnā ievietotajā kruīza kuģa "Roald Amundsen" pasažieriem un ekipāžas locekļiem ir arī Latvijas pilsoņi.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Uz Norvēģijas kruīzu un ekspedīciju kuģa "Roald Amundsen" klāja, kur notika Covid-19 uzliesmojums, ir arī Latvijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizritējušajā piektdienā kompānijas "Hurtigruten" 36 kuģa "Roald Amundsen" ekipāžas locekļi un daži pasažieri inficējās ar koronavīrusu. Aptuveni 400 pasažieru un vairāk nekā 120 ekipāžas locekļu, kuri devās reisos ar kuģi 17. un 24. jūlijā, tika ievietoti karantīnā Tromsē. Pēcāk noskaidrojās, ka 33 no saslimušajiem ekipāžas locekļiem ir Filipīnu pilsoņi, kuri nesen ieradās Norvēģijā darba nolūkos, un ka "Hurtigruten" vadība par spīti valstī spēkā esošajiem noteikumiem neveica obligāto darbinieku testēšanu pirms viņu palaišanas uz kuģa klāja.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#tromsø #nowtheresonlyaway home #roaldamundsenstaffstaysafe #roaldamundsenforever #goodbyefornow #illbevack #hurtigruten #msroaldamundsen #staysafe #RA♥️

Публикация от Helena Martens Bjørneboe (@helenabjorneboe)

Kompānijas vadītājs Daniels Šeldams intervijā Norvēģijas telekanālam TV2 paziņoja, ka "Hurtigruten" vadība sekoja starptautiskajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem filipīnieši drīkstēja uzsākt darbu uzreiz pēc ierašanās Norvēģijā. Tomēr Norvēģijas Veselības institūts paskaidroja, ka noteikumi neattiecas uz tiem, kam paredzēts strādāt uz kuģiem: ekipāžas locekļiem bija jāiziet 10 dienu karantīna un jānodod koronavīrusa tests.

Norvēģijas varasiestādes paziņoja, ka uz kuģa atrodas arī Vācijas, Dānijas, Austrija un Latvijas pilsoņi un ka tās ir sazinājušās ar attiecīgo valstu ārlietu ministrijām, Pagaidām netiek ziņots, vai uz kruīza kuģa iestrēgušie Latvijas pilsoņi ir pasažieri vai ekipāžas locekļi.

Pēc dažām dienām kruīzi ir jābeidz vēl diviem "Hurtigruten" kompānijas kuģiem "Spitsbergen" un "Fridtjof Nansen". Taču Norvēģijas varasiestādes pieņēma lēmumu aizliegt kruīzu laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem izkāpt krastā valsts ostās.

"Ierobežojums uz iziešanu krastā skars kuģus, uz kuru klāja ir vairāk par 100 pasažierim, Mums ir jāpieņem šie pasākumi, lai apturētu vīrusa izplatību Norvēģijā," paziņoja preses konferencē Norvēģijas veselības ministrs Bents Hjoje.

Tāpat viņš piebilda, ka kuģa pasažieri un ekipāžas locekļi var tikt ievietoti karantīnā, ja kādam no viņiem parādīsies koronavīrusa simptomi. Jaunie noteikumi tiek ieviesti uz 14 dienām un neskars regulāro prāmju satiksmi.

Kruīzu kuģi bija viens no Covid-19 izplatības avotiem. Uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kurš februārī stāvēja karantīnā pie Jokohamas Japānā, inficējās 712 cilvēki, kādu laiku tas bija lielākais Covid-19 inficēšanās perēklis ārpus Ķīnas. Šī iemesla dēļ daudzas valstis aizliedz kruīza laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem,  kuri vēl atradās jūrā, izkāpt krastā.

1983. gadā dibinātā kompānija "Hurtigruten" kļuva par pirmo pasaulē, kura atjaunoja okeāna kruīzus. Pirms dažām dienām kompānija publicēja sociālajos tīklos kuģa "Roald Amundsen" fotogrāfiju, pasaulē pirmā ekspedīciju kuģa ar hibrīda dzinēju, kurš tika izveidots speciāli ceļojumiem polārajos ūdeņos.

7
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē