ASV jūras kājnieki NATO Trident Juncture mācību laikā

Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija

120
(atjaunots 17:41 01.05.2019)
Jau vairākus gadus Krievija samazina militāros izdevumus un patlaban aizsardzības vajadzībām tērē apmēram 15 reizes mazāk nekā NATO valstis, kas turpina audzēt izdevumus.

RĪGA, 1. maijs – Sputnik. Militāro izdevumu samazināšanās Krievijā un palielināšanās citās vadošajās pasaules valstīs ir mainījusi stāvokli aizsardzībai atvēlēto izdevumu līderu reitingā, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.

Otro vietu pēc ASV ieņem Ķīnai, trešo – Saūda Arābija, tai seko Indija un Francija, bet Krievija palikusi tikai sestajā vietā. Par to liecina Stokholmas starptautiskā miera problēmu pētījumu institūta (SIPRI) pārskats.

Otro vietu aiz nemainīgā un absolūtā militāro izdevumu līdera patlaban ieņem Ķīna – institūts SIPRI atzīmēja, ka ĶTR konsekventi palielinājusi aizsardzības budžetu proporpcionāli iekšzemes kopprodukta pieaugumam.

2018. gadā Pekina piešķīra militārajiem izdevumiem 250 miljardus dolāru. Liela daļa šīs summas vija paredzēta armijas un flotes apbruņojuma atjaunošanas un modernizācijas vajadzībām. Pēdējo desmit gadu laikā ĶTR aizsardzība kļuvusi dārgāka vairāk nekā par 80%.

Salīdzinājumā ar Savienotajām Valstīm, kas 2018.gadā militārām vajadzībām iztērēja aptuveni 4,6% sava IKP, tas ir, gandrīz 650 miljardus dolāru, Ķīna ar tās pusotru miljardu nodokļu maksātāju un lielāku IKP nekā ASV (pēc SVF datiem, abu valstu IKP veido 21 un 19 triljonus dolāru attiecīgi saskaņā ar pirktspējas paritāti – red.) neizskatās kareivīgi noskaņota.

Lietuva tērē armijai 1,5 reizes vairāk nekā Baltkrievija

Saūda Arābijas, Indijas un Francijas miliārie izdevumi nepārsniedz 70 miljardus gadā, savukārt Krievijas aizsardzības budžets, kas jau pāris gadus samazinās, ir krities līdz 61,3 miljardiem dolāru gadā.

Domājams, NATO propagandistiem ir aizvien grūtāk izvēlēties argumentus tēzei par "agresīvo" Maskavu, kas apdraudod "rietumu civilizāciju". Cilvēces vēsturē spēcīgākā militārā bloka kopējie militārie izdevumi 2018.gadā veidoja aptuveni 53% visu planētas aizsardzības izdevumu, tas ir, 953 miljardus dolāru – 15,5 reizes vairāk nekā Krievijā.

Igaunijas augošie aizsardzības izdevumi (2018. gadā tie sasniedza 618 miljoni dolāru) un, spriežot pēc zviedru analītiķu datiem, patlaban aptuveni līdzinās Dienvidamerikas valsts Bolīvijas un nelielās Āfrikas valsts Kotdivuāras militārajiem izdevumiem. Taču tie ir mazāki nekā, piemēram, Latvijas un Lietuvas izdevumi, kuru militārie budžeti dažu pēdējo gadu laikā ir vairāk nekā dubultojušies.

Latvieši (dati, iespējams, nav pilnīgi) tērē armijai vien mazliet vairāk nekā igauņi, toties Lietuva, kas nekādi nav atrodama plaukstošāko pasaules valstu vidū, šķiet, teju vai gatavojas ieņemt Minsku – tā armijai atvēlējusi vairāk nekā miljardu. Baltkrievija, kurā nodokļu maksātāju, starp citu, ir daudz vairāk, 2018. gadā bruņotajiem spēkiem atvēlēja tikai 715 miljonus dolāru.

Tātad salīdzinājumā ar ViIņas nepārprotamo paranoju Tallinas gruzdošais militārisms nodokļu maksātāju acīs neizskatās nemaz tik dārgs un bezjēdzīgs. Baltijai ir tikai viens virtuālais "ienaidnieks" – Krievija, taču Lietuvas politiķu acīs tās tēlam, šķiet, piemīt daudz lielāka agresija un ir daudz vairāk zobu.

SIPRI, kas aprēķina militāros uzdevumus uz publiski pieejamu avotu pamata, atzīmēja, ka militārie izdevumi Eiropā 2018.gadā pieauguši par 1,4% līdz 364 miljardiem dolāru (pārsvarā – uz Centrālās un Austrumeiropas valstu rēķina). Vienkāršās aplēses liecina, ka šī summa vairāk nekā pieckārt pārsniedz Krievijas izdevumus.

120
Pēc temata
Cik izmaksā Krievijas armijas bāzes tuvākajās ārvalstīs
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
Igaunija palielina zemessargu Kaitseliit finansējumu
Aprēķināts, kādas summas ASV iztērējusi karos un kādus upurus tie aiznesuši
Protesti Mineapolisā

"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"

12
(atjaunots 08:52 01.06.2020)
ASV dzīvojošie latvieši kļuva par nekārtību aculieciniekiem tautas nemieru laikā un masveidā publicē Internetā vietējā vājprāta videoierakstus.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Mineapolisā un citās ASV pilsētās izcēlās nekārtības. Par tautas nemieru iemeslu kalpojusi afroamerikāņa Džordža Floida nāve.

Ir video, kur likumsargi uzvilka vīrietim roku dzelžus un nogāza uz zemes, un pēc tam viens no policistiem uzspieda viņam uz kakla ar celi. Neraugoties uz to, ka Floids vairākas reizes atkārtoja, ka nevar elpot, likumsargs celi nenoņēma.

Rezultātā Floids nodzīvoja tikai līdz reanimācijai. Četrus policistus atlaida no darba, bet vienu apsūdzēja slepkavībā aiz neuzmanības.

Протестующие в Миннеаполисе. Протесты проходят в городах США в связи со смертью при задержании полицией афроамериканца Джорджа Флойда в Миннеаполисе.
© Sputnik / Стрингер
Protesti Mineapolisā

Savukārt Amerika izrādījās grautiņu un haosa varā. Spēku pielieto gan protestētāji, gan likumsargi. Mineapolisā un kaimiņu Sentpolā brīvdienās tika ieviesta komandantstunda.

ASV esošie latvieši bijuši šokēti ar šādu lietu pavērsienu un publicē Internetā nekārtību video. Tai skaitā Latvijas jurists Erlends Baļķens publicēja savā Twitter mikroblogā veselu videoierakstu sēriju ar izdemolētiem veikaliem un cilvēkiem maskās.

Vienā no video satraukta sieviete komentē notiekošo: "Viss, pat maizes veikals ir sagrauts, pat maize zog. Absolūtākā muļķība. Noteikti veikalu ar telefoniem aptīrīs. Veikals būs tukšs. Muļķi. Tāda tā brīvība. Visu posta."

​Citā videoierakstā komentētājs tikpat uztraukti konstatē, ka iznīcināti visi veikali.

​Protesti nonāca arī līdz Ņujorkai. Tur notika vēl viens sašutumu raisošs incidents. Policists norāva masku no protestētāja sejas un mērķtiecīgi apsmidzināja viņu ar piparu gāzi, lai gan cilvēks pacēla rokas.

Tika arī RIA Novosti korespondentam, kurš izgaismoja notiekošo. RIA Novosti ziņo, ka Mineapolisas policija mērķtiecīgi pielietoja asaru gāzi pret žurnālistiem – telekanāla VICE filmēšanas grupas locekļiem un RIA Novosti korespondentu Mihailu Turgijevu. Taču viņi strādāja jau pēc protesta akcijas padzīšanas.

Maskavā to izvērtēja kā nepamatotas nežēlības izpausmi un gaida, ka Amerikas atbildīgās iestādes veiks rūpīgu notikušā izmeklēšanu, par ko teikts KF ĀM oficiālajā notā.

12
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

19
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

19
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru

Kurzemē iedzīvotāji vēroja retu dabas parādību

0
(atjaunots 09:06 01.06.2020)
Viļņveidīgos mākoņus, jeb Kelvina-Helmholca mākoņus, varēja novērot Priekules novadā sestdien, dienas laikā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sestdien dienā, 30. maijā, debesīs virs Priekules novada bija piefiksēta viena no retākajām mākoņu formām, tā saucamie Kelvina-Helmholca mākoņi, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz LTV galveno meteorologu Tomu Brici.

Zināms, ka šādu mākoņu daba ir saistīta ar starpību vēja ātrumā dažādos atmosfēras slāņos. Augšējos slāņos vējš ir spēcīgāks, un tā ietekmē lejā esošo mākoņu galotnes sāk kustēties ātrāk, nekā mākoņu lejasdaļa.

Tādējādi veidojas viļņveidīgi mākoņi.

"Kelvina-Helmholca plūsma atmosfērā veidojas biežāk, bet ne vienmēr ir mākoņi, kas padara to redzamu. Šādi mākoņi arī norāda uz lielu turbulenci, kas nozīmē, ka lidojot šādos apstākļos, būtu pamatīgas "gaisa bedres"," paskaidroja Bricis.

0