ASV jūras kājnieki NATO Trident Juncture mācību laikā

Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija

124
(atjaunots 17:41 01.05.2019)
Jau vairākus gadus Krievija samazina militāros izdevumus un patlaban aizsardzības vajadzībām tērē apmēram 15 reizes mazāk nekā NATO valstis, kas turpina audzēt izdevumus.

RĪGA, 1. maijs – Sputnik. Militāro izdevumu samazināšanās Krievijā un palielināšanās citās vadošajās pasaules valstīs ir mainījusi stāvokli aizsardzībai atvēlēto izdevumu līderu reitingā, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.

Otro vietu pēc ASV ieņem Ķīnai, trešo – Saūda Arābija, tai seko Indija un Francija, bet Krievija palikusi tikai sestajā vietā. Par to liecina Stokholmas starptautiskā miera problēmu pētījumu institūta (SIPRI) pārskats.

Otro vietu aiz nemainīgā un absolūtā militāro izdevumu līdera patlaban ieņem Ķīna – institūts SIPRI atzīmēja, ka ĶTR konsekventi palielinājusi aizsardzības budžetu proporpcionāli iekšzemes kopprodukta pieaugumam.

2018. gadā Pekina piešķīra militārajiem izdevumiem 250 miljardus dolāru. Liela daļa šīs summas vija paredzēta armijas un flotes apbruņojuma atjaunošanas un modernizācijas vajadzībām. Pēdējo desmit gadu laikā ĶTR aizsardzība kļuvusi dārgāka vairāk nekā par 80%.

Salīdzinājumā ar Savienotajām Valstīm, kas 2018.gadā militārām vajadzībām iztērēja aptuveni 4,6% sava IKP, tas ir, gandrīz 650 miljardus dolāru, Ķīna ar tās pusotru miljardu nodokļu maksātāju un lielāku IKP nekā ASV (pēc SVF datiem, abu valstu IKP veido 21 un 19 triljonus dolāru attiecīgi saskaņā ar pirktspējas paritāti – red.) neizskatās kareivīgi noskaņota.

Lietuva tērē armijai 1,5 reizes vairāk nekā Baltkrievija

Saūda Arābijas, Indijas un Francijas miliārie izdevumi nepārsniedz 70 miljardus gadā, savukārt Krievijas aizsardzības budžets, kas jau pāris gadus samazinās, ir krities līdz 61,3 miljardiem dolāru gadā.

Domājams, NATO propagandistiem ir aizvien grūtāk izvēlēties argumentus tēzei par "agresīvo" Maskavu, kas apdraudod "rietumu civilizāciju". Cilvēces vēsturē spēcīgākā militārā bloka kopējie militārie izdevumi 2018.gadā veidoja aptuveni 53% visu planētas aizsardzības izdevumu, tas ir, 953 miljardus dolāru – 15,5 reizes vairāk nekā Krievijā.

Igaunijas augošie aizsardzības izdevumi (2018. gadā tie sasniedza 618 miljoni dolāru) un, spriežot pēc zviedru analītiķu datiem, patlaban aptuveni līdzinās Dienvidamerikas valsts Bolīvijas un nelielās Āfrikas valsts Kotdivuāras militārajiem izdevumiem. Taču tie ir mazāki nekā, piemēram, Latvijas un Lietuvas izdevumi, kuru militārie budžeti dažu pēdējo gadu laikā ir vairāk nekā dubultojušies.

Latvieši (dati, iespējams, nav pilnīgi) tērē armijai vien mazliet vairāk nekā igauņi, toties Lietuva, kas nekādi nav atrodama plaukstošāko pasaules valstu vidū, šķiet, teju vai gatavojas ieņemt Minsku – tā armijai atvēlējusi vairāk nekā miljardu. Baltkrievija, kurā nodokļu maksātāju, starp citu, ir daudz vairāk, 2018. gadā bruņotajiem spēkiem atvēlēja tikai 715 miljonus dolāru.

Tātad salīdzinājumā ar ViIņas nepārprotamo paranoju Tallinas gruzdošais militārisms nodokļu maksātāju acīs neizskatās nemaz tik dārgs un bezjēdzīgs. Baltijai ir tikai viens virtuālais "ienaidnieks" – Krievija, taču Lietuvas politiķu acīs tās tēlam, šķiet, piemīt daudz lielāka agresija un ir daudz vairāk zobu.

SIPRI, kas aprēķina militāros uzdevumus uz publiski pieejamu avotu pamata, atzīmēja, ka militārie izdevumi Eiropā 2018.gadā pieauguši par 1,4% līdz 364 miljardiem dolāru (pārsvarā – uz Centrālās un Austrumeiropas valstu rēķina). Vienkāršās aplēses liecina, ka šī summa vairāk nekā pieckārt pārsniedz Krievijas izdevumus.

124
Pēc temata
Cik izmaksā Krievijas armijas bāzes tuvākajās ārvalstīs
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
Igaunija palielina zemessargu Kaitseliit finansējumu
Aprēķināts, kādas summas ASV iztērējusi karos un kādus upurus tie aiznesuši
Aviācijas novērošanas lidmašīna Tu-214ОN (Atvērtās debesis)

Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma

11
(atjaunots 13:51 17.01.2021)
Pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma tas zaudējis jēgu, uzskata Krievijas Federācijas padomes deputāts.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Krievijas lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma (ADL), pēc būtības, nozīmē valsts atbildes reakciju pēc Savienoto Valstu vadības lēmuma drošības jomā. Par to intervijā telekanālam "360"  pastāstīja politologs Iļja Graščenkovs.

"Krievijas izstāšanās no ADL faktiski ir atbilde uz ASV lēmumiem, kas izstājās no līguma pērnā gada novembrī. Tas nozīmē, ka beidzas divu bijušo superlielvalstu mierīgas līdzāspastāvēšanas ēra – "aukstā kara" laikā tās konkurēja viena ar otru par ieročiem, bet pēc tam tika pieņemts Atvērto debesu līgums, kas ļāva kontrolēt militāros un citus objektus," politologa teikto citēja RIA Novosti.

Politologs atgādināja, ka amerikāņi nolēma izstāties no ADL ar izdomātu ieganstu un apsūdzēja Krieviju par tā izmantošanu, izsekojot Vašingtonas darbības.

Līdz ar ASV izstāšanos no līguma tas zaudē savas pastāvēšanas tālāko jēgu, uzskata politologs.

Ту-214ОН (Atvērto debesu līgums
© Sputnik / Максим Блинов

Iepriekš Krievijas izstāšanos no ADL komentēja arī Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs. Pēc viņa domām, nākotnē nekādas radikālas pārmaiņas nav sagaidāmas.

"Nekas radikāli nemainīsies, kosmiskās izlūkošanas līdzekļi ļauj saņemt lielu informācijas apjomu. Šis apjoms nebūs simtprocentīgs, tomēr esošie kontroles līdzekļi pasargās no kaut kādiem lieliem satricinājumiem," politiķis konstatēja piektdien Federācijas Padomes telekanāla "Vmeste.RF" ēterā.

Viņš atzīmēja, ka pēc ASV un vēlāk – arī Krievijas – izstāšanās no līguma tas zaudē savu jēgu.

Politiķis ar nožēlu konstatēja, ka izstāšanās no ADL ir vēl viens solis, attālinoties no pasākumiem un līgumiem, ko valstis izstrādājušas pēc izstāšanās no aukstā kara.

"Perspektīvā mūs sagaida spriedzes pilns periods starptautiskajās attiecībās, tomēr tā nav mūsu izvēle," teica politiķis.

Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Vienošanās ir spēkā no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti vākt informāciju viens par otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā piedalījās 34 valstis. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis no tā izstājas. Vašingtona apgalvoja, ka lēmums pieņemts pēc vairākkārt konstatētiem ADL pārkāpumiem no Krievijas puses.

Cita starpā ASV apsūdzēja Maskavu par to, ka tā izmantojot ADL kā "militāro spaidu" instrumentu. Krievija šādus apgalvojumus atspēkoja. Pērnā gada 21. novembrī ASV noslēdza izstāšanās procedūru.

15. janvārī KF informēja, ka iniciēta valsts iekšējā procedūra ar mērķi izstāties no līguma.

11
Tagi:
Krievija, ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Vai Latvija spēs atteikt ASV: KF gaida garantijas Atvērto debesu līguma saglabāšanai
KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Eisenhower

Atklāts ASV aviācijas bāzes kuģa likvidācijas metode pie Krievijas krastiem

24
(atjaunots 13:45 17.01.2021)
Militāro zinātņu doktors uzskata, ka NATO valstu augošā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina par to, ka tās gatavojas karam ar Krieviju.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Savienoto Valstu, NATO valstu un to sabiedroto augošā militārā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina, ka tās gatavojas karam ar Krieviju. Šādu viedokli rakstā izdevumā "Vojenno-promishlennij kurjer" pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks informācijas politikas jautājumos, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs, vēsta RIA Novosti.

Viņš konstatēja, ka NATO valstu un to sabiedroto spēki un līdzekļi ir pārāki nekā Krievijai. Tāpēc konflikta apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem, arī JKF nāksies risināt aizsardzības uzdevumus. Tagad, pēc eksperta domām, flote svarīgākais ir uzdevumu komplekss ar mērķi aizsargāt piekrastei tuvējo okeānu un jūru akvatoriju. Sivkovs atzīmēja, ka ir jāmeklē jauni JKF spēku stratēģiskā pielietojuma paņēmieni. Viņš atgādināja par gadījumiem, kad vāja flote sadūrusies ar pretinieka pārspēku.

"Tieši tāda situācija pašlaik veidojas mūsu JKF, jo amerikāņu flotei ir būtisks pārspēks. Saglabājoties pašreizējām tendencēm no kuģu sastāva pieauguma tempa, bruņojuma un militārās tehnikas apgādes viedokļa jau netālā nākotnē būtiski pārspēku pār mums gūs arī Ķīnas flote," brīdināja eksperts.

Viņš atzīmēja Krievijas flotes stratēģiskās aizsardzības formējuma pieredzes lielo nozīmi Baltijā Pirmā pasaules kara gados un Turcijas flotes pieredzi šajā periodā. Eksperts norādīja, ka vājāka flote var gūt panākumus, ja valstās uz spēcīgu aizsardzības pozīciju sistēmu salu zonās un šaurumos. Tagad, pēc viņa vārdiem, situācija jūrā ļoti atgādina stāvokli Pirmā pasaules kara gados.

Sivkovs atgādināja, ka pašlaik ir krasta raķešu kompleksi, piemēram, "Kalibr" un "Oniks", kuru darbības rādiuss salīdzināms ar klāja aviācijas darbības attālumu un sasniedz aptuveni 300 kilometrus. Eksperts atgādināja arī par hiperskaņas "Cirkon", kura darbības rādiuss sasniedz 1000 kilometrus.

Пресс-служба Минобороны РФ

Eksperts atzīmēja, ka amerikāņu aviācijas bāzes kuģu klāja aviācija var uzbrukt lielās aviācijas grupās ne vairāk kā 700 kilometru attālumā, tāpēc triecienam pa svarīgiem objektiem Krievijas dziļienē tai jāpietuvojas Krievijas krastam 450-600 kilometru attālumā. Tā aviācijas bāzes kuģis nonāks lielā darbības rādiusa krasta raķešu komplektu "redzamības zonā".

"Par alternatīvu var kļūt savas aviācijas uzbrukumam paredzēti krasta aerodromi. No vienas puses, tas būtiski ierobežos viņa operatīvās iespējas, no otras – likvidēs klāja aviācijas galveno priekšrocību – neatkarību no krasta aerodromiem, ko iespējams sagraut," viņš raksta.

Bez tam eksperts atgādināja arī par platjoslas mīnām, ko var uzstādīt dziļūdens rajonos. Ja tās izmantot līdz 5 kilometru dziļumā, tas dāvās iespēju radīt "mīnu draudus" vietās, kur var strādāt ārvalstu aviācijas bāzes kuģi.

24
Tagi:
aviācijas bāzes kuģis, Krievija, NATO
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

17
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

17
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā