Militārās mācības Dzelzs vilks Lietuvā

Bailes no KF karavīriem un nāve zem nolūzuša koka zara: klājas NATO bataljonam Lietuvā

131
(atjaunots 11:30 01.05.2019)
Raksta autoram izdevumā Die Welt gribējās parādīt Vāciju kā uzticamu NATO partneri, taču stāsti par to, kā vācu kareivjis satrauc Krievijas spēku pozīciju tuvums, kā arī par bundesvēra kareivja nelaimīgo nāvi, kam uz galvas nokritis koka zars, sabojā visu ainu.

RĪGA, 1. maijs — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps pārmet Berlīnei nevēlēšanos tērēt lielāku naudu NATO vajadzībām, taču jāpatur prātā tas, ka Vācija uzņēmusies alianses bataljona vadību Lietuvā – bundesvēra kareivji atrodas vien 100 kilometru attālumā no Krievijas robežas, un tas liek viņiem nervozēt. Tā vāciešus attaisnoja avīzes Die Welt žurnālists. Rakstu pārpublicēja InoTV.

Aprīļa sākumā ASV prezidents Donalds Tramps tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu īsti pirms NATO valstu ārlietu ministru tikšanās. Sarunas gaitā Tramps pauda neapmierinātību ar to, ka alianses locekļi netērē aizsardzībai tikpat daudz kā ASV. Piemēram, viņš kritizēja Vāciju, kas tērē tikai aptuveno 1% IKP, bet ASV – 4,3%.

Pēc Die Welt žurnālista domām, ASV kritika ir pārlieku stingra, Vašingtona neņem vērā to, ka Vācija vada NATO bataljonu Lietuvā, kas iespiesta starp labi bruņoto Krievijas eksklāvu – Kaļiņingradas apgabalu un Maskavas sabiedroto – Baltkrieviju. Vācija šeit atrodas kopš 2017.gada un pilda savas saistības NATO priekšā īpaši rūpīgi, apgalvoja autors.

Bundesvēra karavīri nespriedelē par lielo politiku un AV kritiku, - viņi pilda pavēles, izvairās no politiskām diskusijām un vienkārši grib "darīt savu darbu", teikts rakstā. Šim nolūkam viņiem nepieciešams atbilstošs ekipējums, un Lietuvā tas ir. Tāpēc šī ir paraugmisija no Vācijas viedokļa.

Bundesvēra dislokācijas galvenā vieta ir Ruklas pilsēta, taču VFR kareivji līdz ar NATO bataljona karavīriem no citām valstīm piedalās mācībās arī citos valsts rajonos. Patlaban organizētas 36 stundas ilgas mācības Pabrades pilsētas rajonā. Tuvākajās dienās alianses kareivji vēl divas reizes organizēs šos manevrus, turklāt uzbrucēji un aizsargi mainīsies lomām.

Mācībām pie Baltkrievijas robežas bundesvērs iekārtojis nometni "Adrians Rons" – tā nosaukta par godu kareivim, kurš gāja bojā mācībās oktobrī – viņam uz galvas nokrita koka zars.

Lietuvā nevienam nav ne mazāko šaubu par to, ka uz Vāciju var paļauties. Kareivji no Nīderlandes, kuri imitēja uzbrukumu vācu pozīcijām iepriekšējās mācībās, pauda atzinīgu viedokli par kolēģiem. Savukārt vācieši bieži stāsta par to, kā lietuvieši Ruklā priecājas par vācu karavīru dislokāciju, bilda Die Welt.

Pēdējos gados militāri politiskais bloks NATO aktīvi paplašina klātbūtni pie Krievijas robežas, aizbildinoties ar "Kremļa agresīvajiem plāniem".

Maskava jau vairākkārt paziņojusi, ka nekāda gatavošanās uzbrukumam Krievijā nenotiek, tās militārā doktrīna paredz aizsardzību, nevis uzbrukumu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka Rietumos tas ir labi zināms, taču mīts par "Krievijas draudiem" tiek izmantots, lai paplašinātu militāro klātbūtni pie Krievijas robežas.

131
Pēc temata
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Iron Spread 2019: "Challenger" un "Leopard" Latvijā – rupja provokācija pret Krieviju
Gaisa patruļas aizsegā NATO virs Baltijas atvērusi "atomlietussargu"
Amerikāņu eskadras kuģis ieradies Odesā "drošības nodrošināšanai"
Redžeps Tajips Erdogans

Erdogans paziņoja, ka Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju

11
(atjaunots 08:46 15.05.2021)
Turcijas prezidents uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Turcija atbalstīs palestīniešus Jeruzalemē tikpat apņēmīgi kā Azerbaidžānas cīņu par "Kalnu Karabahas okupēto zemju atbrīvošanu", paziņoja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.

"Mūs sadusmojuši Izraēlas teroristiskās valsts spaidi. Viņi ir pārkāpuši visas robežas. (..) Apturēt viņus – cilvēces goda pienākums," paziņoja Turcijas līderis uzrunā par godu musulmaņu svētkiem – Uraza-bairamam.

Erdogans uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības, un piebilda, ka viņam notikušas pārrunas ar 19 valstu prezidentiem un valdību vadītājiem.

Pēc viņa vārdiem, Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju pat tad, ja visa pasaule pievērs uz to acis.

Situācija uz Izraēlas un Palestīnas anklāva robežas krasi saasinājās pirmdienas vakarā. Musulmaņu sadursmes ar Izraēlas policiju, kas sākās pēc vairāku palestīniešu ģimeņu padzīšanas no mājām Džarraha rajonā, pārauga karadarbībā.

Gandrīz nepārtrauktās raķešu apšaudēs gājuši bojā septiņi Izraēlas pilsoņi, vairāk neka 200 ievainoti. Telaviva organizēja uzbrukumus Gazai, ziņojot, ka nogalināto vairāki kaujinieki, arī lauka komandieri. Palestīnas Veselības ministrija norādīja, ka Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā 119 cilvēki, vairāk nekā 600 cietuši.

Pasaule aicina puses ievērot savaldību. Tuvākajā laikā plānota ANO Drošības padomes sēde, kas veltīta situācijai reģionā.

Gazas sektors ir viens no Palestīnas rajoniem, kuras teritorijas sadalīšanu apstrīd ilgadējā arābu-izraēliešu konflikta dalībnieki. 1947. gadā ANO Ģenerālasambleja izstrādāja Palestīnas sadalīšanas plānu, ko arābi vēl aizvien nav pieņēmuši.

Pēc Sešu dienu kara 1967 gadā Izraēla ieņēma Jordānas upes Rietumu krastu, ieskaitot Austrumu Jeruzālemi un ierīkoja tur apdzīvotas vietas. Savukārt Palestīna vēlas šajās zemēs (ieskaitot Gazas sektoru, ko kopš 2007. gada pārvalda islāmiskā organizācija HAMAS) radīt savu valsti, un pieprasa, lai nākamās robežas starp suverēnajām arābu un izraēliešu valstīm vestu pa līnijām, kas pastāvēja pirms konflikta.

Izraēla tam nepiekrīt un jau pasludinājusi Jeruzālemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Konflikta mierīgas noregulēšanas process ir apstājies.

11
Tagi:
Erdogans, agresija, konflikts, Izraēla, Turcija
Pēc temata
Palestīņu kaujinieki ar raķetēm apšauda Izraēlas teritoriju
Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

55
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

55
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Krievija

Krievija publicējusi nedraudzīgo valstu sarakstu: ES bažas apstiprinājušās

0
(atjaunots 08:51 15.05.2021)
Krievijas valdība apstiprinājusi nedraudzīgo valstu sarakstu un noteikusi kārtību to mijiedarbībai ar pilsoņiem Krievijas teritorijā.

RĪGA, 15. maijs - Sputnik. Krievijai nedraudzīgo ārvalstu sarakstā iekļautas ASV un Čehija – par to liecina valdības rīkojums, kas publicēts tiesiskās informācijas oficiālajā interneta portālā.

"Apstiprināt pielikumā iekļauto ārvalstu sarakstu, kas veic nedraudzīgas darbības pret KF, KF pilsoņiem vai Krievijas juridiskajām personām, pret kurām tiek pielietoti ietekmes (pretdarbības) pasākumi, kas noteikti KF prezidenta dekrētā no 2021. gada 23. aprīļa Nr. 243 "Par ietekmes (pretdarbības) pasākumu pielietošanu atbildei uz ārvalstu nedraudzīgām darbībām"," teikts dokumentā.

Krievijas valdība apstiprinājusi fizisko personu skaitu Krievijas teritorija, ar kurām minēto valstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās ietādes, valsts iestāžu pārstāvniecības un valsts iestādes var noslēgt darba līgumus, līgumus par darbinieku (personāla) darba sniegšanu un citus civiltiesiskos līgumus, uz kuru pamata rodas darba attiecības ar fiziskām personām, kas uzturas Krievijas teritorijā. Sarakstā iekļautas ASV (fizisko personu skaits – 0) un Čehija (fizisko personu skaits – 19).

Maija sākumā informācijas avots Briselē paziņoja RIA Novosti: pat vienas Eiropas Savienības dalībvalsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēja kā solis pret visu ES.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību," teica avots Eiropā.

Viņš norādīja, ka Brisele vēl nav lēmusi par to, kāda būs reakcija par iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam atzīmēja, ka patlaban Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā. Lavrovs uzsvēra, ka valsts tiek iekļauta sarakstā uz dziļas analīzes pamata, un brīdināja, ka saraksts, iespējams, tiks periodiski papildināts.

0
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu