Francijas prezidents Emanuels Makrons

Franču politologs: Makrons atzinis Baltijas valstu pievienošanu Šengenai par kļūdu

637
(atjaunots 15:46 28.04.2019)
Franču politologs Nikolā Šarrās komentēja valsts vadītāja Emanuela Makrona paziņojumu par Šengenas zonas pārskatīšanas nepieciešamību.

RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Savā nesenajā uzstāšanas nācijas priekšā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Šengenas vienošanās nedarbojas, tāpēc tā ir jāpārskata un, iespējams, jāizslēdz no tās dažas valstis, kuras nespēj nodrošināt kopīgas robežas un nepiedalās migrantu sadalīšanā, vēsta Sputnik Igaunija.

"Tauta turas arī uz savu robežu rēķina. Es ļoti ticu atklātā patriotismā, Francijai, kura atkal iemirdzēsies starptautiskajā arēnā. Bet, lai kļūtu atklātiem, jābūt robežām. Lai pieņemtu, ir nepieciešamas mājas. Tātad ir nepieciešamas robežas, nepieciešami noteikumi," pateica viņš.

Pēc Makrona domām, migrācijas politika ir "pilnībā jāpārveido". Viņš neizslēdza, ka valstis, kuras nevēlēsies izstāties no Šengena zonas, vienalga var izrādīties ārpus tās robežām.

Ar savu paziņojumu Makrons, būtībā, atzina, ka Baltijas un Višegradas grupas valstu (Polija, Slovākija, Čehija un Ungārija – red.) iekļaušana Šengenas zonā bija kļūda, uzskata franču politologs Nikolā Šarrās.

"Makrons, būtībā, atzina, ka Baltijas valstis un Poliju, kā arī visu Višegradas grupu, nedrīkstēja iekļaut Šengenā, jo tās ir konservatīvas valstis, un to patriotisms nesaskan ar atvērto robežu politiku," pateica politologs Baltnews.

Pēc viņa domām, Makrona paziņojums par Šengena zonas samazināšanu "ir pretrunā ar viņa globālā liberālisma politiku un iezīmē nāciju lomas atgriešanos starptautiskajā arēnā".

Kā jau iepriekš stāstīts, Francijas prezidents vairākkārt vērsās pie savas tautas un visiem eiropiešiem ar emocionāliem, taču visnotaļ miglainiem aicinājumiem. Tā, piemēram, šī gada martā viņš vērsās pie Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem ar aicinājumu "atjaunot" Eiropu, pasargāt Eiropas kopējās vērtības un pretoties krīzei.

Francijas līderis tā arī nenosauca Eiropas vienotības "galvenos ienaidniekus", taču pateica, ka bez Eiropas Savienības neviena kontinenta valsts nespētu pretoties lielvalstu "agresīvajām stratēģijām", nespētu saglabāt suverenitāti "digitālo milžu" priekšā.

Francijas prezidents piedāvāja izveidot Eiropas Vienoto iekšlietu ministriju, vienotu Robežsardzes un imigrācijas dienestu un parakstīt vienošanos par aizsardzību un drošību, tostarp ar saistībām par savstarpēju aizsardzību agresijas gadījumā, palielināt militāros izdevumus, sadarboties ar NATO un ar Lielbritānijas piedalīšanos izveidot Eiropas Drošības padomi.

637
Pēc temata
Eiropas Savienība gandarīta par to, kā darbojas vienkāršotais vīzu režīms ar Krieviju
Kā sēnes pēc lietus: Latvijas iedzīvotāji apspriež Indijas un Ķīnas pilsoņu "vīzu bumu"
Putina un Trampa tikšanās dēļ Somija plāno ieviest robežu kontroli