Esošais Ukrainas prezidents Petro Porošenko

Haaretz: Porošenko pazudinājis krievu vodkas trūkums

73
(atjaunots 21:50 23.04.2019)
Izraēlas žurnālists ir pārliecināts, ka Petro Porošenko nav izdevies piespiest vēlētājus aizmirst: viņš gūst peļņu tirdzniecībā ar Krieviju, bet ukraiņi vairs nevar nopirkt vietējos veikalos iemīļoto Krievijas vodku.

RĪGA, 24. aprīlis – Sputnik. Ukrainas līdzšinējais prezidents Petro Porošenko cietis sakāvi valsts vadītāja vēlēšanās tāpēc, ka saglabājies spēkā aizliegums ievest valstī "ukraiņu iemīļoto" vodku no Krievijas. Šādu viedokli savā rakstā avīzē Haaretz paudis Izraēlas žurnālists Anšels Pfefers.

Pēc raksta autora pārliecības, Porošenko nav izdevies atrisināt Ukrainai nozīmīgākās problēmas: korupciju, ekonomikas vājumu un konfliktu valsts austrumos.

"Nespēju nopietni pavirzīties uz priekšu kaut vai vienas problēmas risinājumā padziļināja fakts, ka Petro Porošenko nav izdevies piespiest vēlētājus aizmirst: viņš gūst peļņu tirdzniecībā ar Krieviju, bet ukraiņi vairs nevar nopirkt vietējos veikalos iemīļoto Krievijas vodku. Tas viss pielika punktu viņa prezidentūrai," Pfefera rakstu citēja RIA Novosti.

Pie tam Porošenko oponentam Vladimiram Zeļenskim ir vismaz viens vērtīgs aktīvs, ko viņš tomēr ātri var zaudēt – patlaban viņš ir "konsolidējoša un neaptraipīta figūra", uzskata raksta autors.

Prezidenta vēlēšanu rezultāti ir ne tikai Porošenko krahs, tie nesuši sakāvi veselai ukraiņu politiķu paaudzei, tādiem kā Jūlija Timošenko, raksta žurnālists.

"Viņu vietā ir stājies absolūts iesācējs politikā, kura vienīgā piemērotā kvalifikācija ir tas, ka, tēlojot izdomātu prezidentu populārajā komēdijā "Tautas kalps", viņš izskatījās atbilstoši," – konstatēja Pfefers.

Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrā kārta notika svētdien. Pēc 99% protokolu apstrādes noskaidrojies, ka valsts prezidenta kandidāts Vladimirs Zeļenskis izvirzījies priekšgalā ar 73,21% valstu, līdzšinējo valsts vadītāju Petro Porošenko atbalstījuši 24,46% vēlētāju.

2015. gada 30. decembrī Ukrainas Ministru kabinets pieņēma lēmumu "Par Krievijas Federācijas izcelsmes preču ievešanas aizliegumu Ukrainas muitas teritorijā". Dokuments stājies spēkā 2016. gada 10. janvārī.

Kijeva sastādīja sarakstu, kurā iekļautas 43 preces, bet pēc tam paplašināja to vēl aptuveni par 70 pozīcijām.

Aizliegums attiecināts uz maizes izstrādājumiem, gaļu, sieriem, šokolādi, alu, vodku, cigaretēm ar filtru, suņu un kaķu barību, kā arī citām precēm.

73
Pēc temata
Ukrainas prezidents Petro Porošenko atkal nosaucis savu valsti par agresoru
Kijevas iedzīvotāji izvērtēja Porošenko priekšvēlēšanu plakātus ar Putinu
"Uz nervu lēkmes robežas": KF senators novērtēja Porošenko priekšvēlēšanu solījumus
Porošenko apsolījis pēc uzvaras vēlēšanās atlaist visus gubernatorus
Doņeckā izgatavots divas tonnas smags "Jūdas ordenis" Petro Porošenko
Tamborēšana, foto no arhīva

Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem

10
(atjaunots 14:48 28.05.2020)
Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Itālijā bērnus parasti pieskata vecmāmiņas un vectētiņi, taču Covid-19 pandēmija ir izjaukusi itāļu tradicionālās ģimenes, stāsta Reuters.

Itālija
© AFP 2019 / Marco Bertorello

70 gadus vecā Paola Berardi kopā ar vīru Mauro jau 10 gadus katru darba dienu pavadīja ar abiem mazdēliem – dvīņiem, kamēr viņu meita strādāja. Vasaras viņi pavadīja ar mazdēliem jūras kūrortā Itālijas ziemeļos.

Taču kopš Covid-19 uzliesmojuma šī gada februārī Paola redz savus mazdēlus tikai datora monitorā, kad palīdz tikt viņiem galā ar mājas darbiem. Kad Itālija atviegloja karantīnas prasības, ģimene atkal varēja tikties, tomēr Paola ir noraizējusies – Mauro ir diabētiķis, viņš ir riska grupā.

Pagaidām viņas mazdēli sēž mājās, taču drīz viņi atkal tiksies ar saviem draugiem. Aptuveni 95% visu koronavīrusa pandēmijā mirušo Itālijā ir cilvēki vecumā no 60 gadiem. Bērni saslimst retāk un pārsvarā pārcieš slimību vieglāk, tomēr viņi var pārnēsāt infekciju.

Sievietes meitai Valērijai, kura no vīra ir šķīrusies, radušās milzīgas problēmas, – tāpat kā daudzi citi itāļi, viņa ir atkarīga no saviem vecākiem, kuri pieskata bērnus, kamēr viņa pati strādā.

Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā. Itāļu vecmāmiņas un vectētiņi vidēji pavada ar mazbērniem 730 stundas mēnesī, Spānijā - 576, Francijā – 360, bet Vācijā – 288.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Itāļu ģimenēs, kur abi vecāki strādā, pirms pandēmijas vecmāmiņas un vectētiņi pieskatīja bērnus vecumā līdz 5 gadiem 60% gadījumu, ar 5-10 gadus veciem bērniem – 47% gadījumu. ASV laiku ar mazbērniem regulāri pavada tikai 22% vecmāmiņu, Lielbritānijā – 17%.

Iemesli, kuru dēļ vecmāmiņas Itālijā ir tik svarīgas, daļēji meklējami kultūrā, daļēji – ekonomikā. Katoļticīgajā Dienvideiropā ģimene apvieno sabiedrību, atšķirībā no individuālistiskajām luterticīgajām Ziemeļeiropas valstīm. Jaunieši vēlāk uzsāk dzīvot atsevišķi, paļaujas uz vecāku palīdzību, bet vēlāk savukārt rūpējas par viņiem.

Bez tam pēdējos gadu desmitos daudzi sirmgalvi Itālijā varēja agrāk aiziet pensijā un saņemt labu naudu, tāpēc – vairāk pavadīt laika ar mazbērniem. Valsts to izmantoja un neveidoja plašu bērnudārzu tīklu. Tagad Itālijas bērnudārzos pietiek vietu tikai ceturtajai daļai bērnu vecumā līdz 3 gadiem, turklāt tikai puse no tiem ir valsts iestādes, tāpēc nav dārgas.

Tomēr radinieku palīdzības sistēma sāka sabrukt jau pirms pandēmijas. Pēdējo 30 gadu laikā pensijas vecums Itālijā ir pieaudzis, un laiki, kad sieviete valsts darbā varēja nopelnīt pensiju līdz 40 gadu vecumam, jau sen ir pagājuši. Tagad vīrieši un sievietes dodas pensijā 67 gadu vecumā, tāpēc sarūk laiks, ko viņi var pavadīt ar mazbērniem.

Tātad vecāki spiest izmantot dārgus bērnudārzus: valsts bērnudārzi maksā 200-500 eiro mēnesī, privātie ir divreiz dārgāki. Vidējā gada alga Itālijā – 21 600 eiro.

Skolas Itālijā ir slēgtas vismaz līdz septembrim, tāpēc valdība apsolījusi vecākiem sertifikātus 1200 eiro vērtībā aukles apmaksai un 30 dienas ilgu bērna kopšanās atvaļinājumu. Tomēr šie pasākumi neaizpildīs tukšumu, ko atstājušas vecmāmiņas un vectētiņi pašizolācijas periodā.

10
Tagi:
koronavīruss, Itālija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ECDC direktore: mūs gaida otrs pandēmijas vilnis
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Miljoniem cilvēku var nonākt galējā trūkumā pandēmijas rezultātā
Vairāk nekā simt valstis atbalstījušas ES ierosinājumu izmeklēt pandēmijas iemeslus
Militārās mācības Saber Strike 2017

NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā

26
(atjaunots 12:38 28.05.2020)
NATO noraidīja Krievijas ierosinājumu apturēt militārās mācības koronavīrusa pandēmijas laikā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Krievija un NATO apmainījās vēstījumiem jautājumā par militārās darbības ierobežošanu Eiropā pandēmijas laikā. Vienoties neizdevās: NATO apgalvo, ka tās darbības saistītas ar aizsardzību, bet nostiprināšanās Austrumeiropā saistīta ar Krievijas draudiem, kā arī iesaka Maskavai atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības stiprināšanas pasākumiem. Krievija neuzskata, ka tam ir jēga, un norāda, ka arī tās darbību pamatā ir aizsardzība, turklāt nostiprināšanās pie robežām ar Baltiju saistīta ar draudiem no NATO puses, vēsta "Kommersant".

Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs parakstījis vēstījumu NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurā Krievija aicina aliansi vienoties par savstarpēju atteikšanos no militārajām mācībām koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā. Konkrētus soļus iniciatīvas īstenošanai tika piedāvāts apspriest militārpersonu līmenī. Pie tam Krievija norādīja, ka vienpusējā kārtībā jau sākusi ierobežot militāro aktivitāti pie Ziemeļatlantijas alianses valstu robežām.

Tomēr NATO atbilde Krievijas pusei sagādāja vilšanos. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs konstatēja, ka alianses pārstāvji ir "noripojuši iesīkstējušās pozīcijās, ko tradicionāli ieņēma, un turpina tās, neskatoties uz pandēmiju un Krievijas ierosinājumiem".

NATO pozīciju izskaidroja alianses oficiālā pārstāve Oana Lundžesku. Pēc viņas vārdiem, alianses darbību pamatā ir aizsardzība, tās ir samērojamas un atbilst tās starptautiskajām saistībām.

"Mūsu pastiprinātā avangarda klātbūtne alianses austrumu daļā ir atbilde uz Krievijas militārā spēka pielietošanu pret kaimiņiem un militārā potenciāla paplašināšanu Baltijas reģionā un aiz tā robežām," viņa teica.

Viņa stāstīja, ka Jenss Stoltenbergs kārtējo reizi aicinājis Krieviju atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības pastiprināšanas pasākumiem. Līgums paredz plašu informācijas apmaiņu par militārajiem spēkiem, aizsardzības plānošanu un budžetiem. Alianse uzskata, ka dokuments esot novecojis, un jau vairākus gadus aicina Krieviju modernizēt šo instrumentu. Maskava atbildēja, ka līgumu kosmētiski grozījumi situāciju neglābs.

"Mēs daudzkārt esam paskaidrojuši NATO, kādu iemeslu dēļ neuzskatām, ka viņu idejas par Vīnes dokumenta modernizāciju būtu attaisnotas un pamatotas, - norādīja Rjabkovs. – Taču viņi uzskata, ka Krievija viņiem ir parādā. Ja NATO valstis patiešām grib izkustināt no vietas šo jautājumu, tās varētu padomāt, ko piedāvāt Krievijai un kā to reāli ieinteresēt no valsts nacionālās drošības viedokļa. Mēs nevaram vienpusēji piekāpties Ziemeļatlantijas aliansei."

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu informēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada lielāko apdraudējumu Krievijas militārajai drošībai, un norādīja: draudu neitralizācijas mērķiem Rietumu kara apgabalā šogad ieplānoti 28 organizatoriskie pasākumi bruņoto spēku cīņas sastāva pilnveidošanai, kas sinhronizēti ar moderna bruņojuma piegādēm.   

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.

26
Tagi:
Stoltenbergs, Lavrovs, militārās mācības, Krievija, NATO
Pēc temata
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
"No tāda nenoslēpsies": Krievija atradusi iespēju pieskatīt NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad

0
(atjaunots 00:38 29.05.2020)
Premjerministrs apgalvoja, ka jautājums tiks izskatīts 2021. gada budžeta un nodokļu kontekstā.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. 2021. gadā mediķu atalgojums tiks palielināts par 20%, informēja premjerministrs Krišjānis Kariņš, vēsta Mixnews.lv.

"Domāju, ka tam ir jābūt (mediķu atalgojuma pieaugumam – red.). (..) Tas, protams, ietekmēs budžetu, bet mēs arī runājam, kā mēs varam atrisināt gan mediķu algu jautājumu, gan pie viena arī skolotāju algu jautājumu. Šie jautājumi velkas, un šī ir tā reize, kad mums vienreiz to vajag atrisināt", teica Kariņš.

Politiķis uzskata, ka mediķu atalgojums jārisina kontekstā ar budžeta un nodokļu izmaiņām. "Par mediķu algām tas faktiski ir pamatbudžeta un arī nodokļu izmaiņu jautājums. Mums ir lielas grūtības, un mēs jau redzam, ka ļoti daudz cilvēku ir sociāli neaizsargāti, jo valsts ļauj viņiem nemaksāt pilnu sociālo nodokli, un tas nav labi ne tam darbiniekam, par kuru netiek maksāts, tas nav labi arī veselības aprūpes sistēmai, jo tai trūkst finansējuma," skaidroja Kariņš.

Pie tam valdības vadītājs piebilda: "Mums ir jāuzlabo sava sistēma tā, lai mēs varam atļauties uzturēt to, kas mums ir jāuztur. Veselības aprūpe nav par velti, tai ir vajadzīgi līdzekļi. Lai būtu tie līdzekļi, mums visiem ir līdzvērtīgi un proporcionāli jāmaksā nodokļi. Citādi mēs nevaram atļauties visu, ja nemaksājam visi."

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada aprīļa beigās mediķu un pedagogu organizācijas nosūtīja atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pieprasīja sameklēt nepieciešamo finansējumu un atsākt pārrunas par iepriekš plānojot atalgojuma pielikumu šogad un nākamajos gados.

Mediķi atgādināja, ka pagājušā gada rudenī viņiem neizdevās panākt iepriekš politiķu apsolīto algu palielinājumu visam veselības aprūpes personālam par 20%.

"Vienlaikus citā, politiķu radītā, realitātē notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem "stratēģiski svarīgiem" uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," rakstīja pedagogi un mediķi un piezīmēja, ka sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās "dzīrēs" tiek iedalīta vien vērotāja loma.

0
Tagi:
mediķi, Latvija, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu