Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrā kārta

Ukraina dodas pie urnām: vēlēšanas kandidāti Zeļenskis un Porošenko

38
(atjaunots 11:28 21.04.2019)
Ukrainas prezidenta vēlēšanas izgājušas finiša taisnē. Kurš uzvarēs, Zeļenskis vai Porošenko – pirmos datus par otrās kārtas rezultātiem sāks paziņot pēc plkst. 20:00.

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Svētdienas rītā visā Ukrainā atvērušies vēlēšanu iecirkņi – 21. aprīlī norisinās prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Tajā piedalās kandidāti Vladimirs Zeļenskis un Petro Porošenko, vēsta Sputnik Igaunija.

Kopumā Vēlētāju valsts reģistrā Ukrainā ir reģistrēti vairāk nekā 35 miljoni balsstiesīgo pilsoņu. Cik no tiem atnāks pie urnām savā brīvdienā, kļūs zināms pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas plkst. 20:00.

Pēc astoņiem vakarā sāks parādīties arī pirmie dati par tautas gribas paušanas rezultātiem.

Latvijā iespējams nobalsot Ukrainas vēstniecībā Rīgā, Kalpaka bulvārī 3.

Kopumā pasaulē vēlēšanu iecirkņi ar balsošanas urnām valsts jaunā vadītāja vēlēšanu otrajā kārtā ir atvērti 72 valstīs. Vēlēšanas var būt neatzītas kandidātu balsu vienādības gadījumā – tas ir maz iespējams.

Oficiālos Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultātus paziņos ne vēlāk kā 1. maijā, savukārt jaunā valsts vadītāja inaugurācijai jānotiek līdz 2019. gada 3. jūnijam – tādas ir Ukrainas likumdošanas prasības.

Pirmā kārta, "olimpiskais katls" un tiesa

Ir zināms, ka uzvaru prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ar vērā ņemamu izrāvienu guva partija "Tautas kalps" līderis Vladimirs Zeļenskis, par kuru nobalsoja vairāk nekā 30% vēlētāju. Esošais valsts vadītājs Petro Porošenko spēja iegūt gandrīz 16% Ukrainas pilsoņu atbalstu, kuri ieradās vēlēšanu iecirkņos.

Latvijā ar balsu vairākumu pirmajā kārtā uzvarēja tieši Vladimirs Zeļenskis.

Kā jau iepriekš stāstīts, divas dienas pirms otrās kārtas balsojuma, 19. aprīlī, stadionā "Oļimpijskij" Kijevā kandidāti Zeļenskis un Porošenko rīkoja debates savā starpā. Platforma sapulcēja tribīnēs vairāk nekā 20 000 cilvēku.

Saskaņā ar vairuma ekspertu vērtējumu, uzvara pretestībā tika partijas "Tautas kalps" līderim. Savukārt Porošenko un viņa aprindām, kā atzīmēja zobotāji sociālajos tīklos, debates kļuva par "olimpisko katlu".

Pēdējo mēģinājumu izslēgt Vladimiru Zeļenski no dalības vēlēšanās veica Andrejs Hiļko, advokāts un vēlēšanu novērotājas no sabiedriskās organizācijas "Ukrainas Akcionāru asociācija". Advokāts iesniedza prasību tiesā, kurā apsūdzēja kandidātu likumdošanas pārkāpumā – viņš it kā esot nodarbojies ar vēlētāju uzpirkšanu.

Hiļko klasificēja kā likumdošanas pārkāpumu publikāciju Zeļenska lapā sociālajos tīklos ar informāciju par bezmaksas biļešu dalīšanu dalībai debatēs.

Sestdien, 20. aprīlī, vakarā Kijevas Sestā apelācijas tiesa atzina prasītāja pretenziju par nepamatotu un atteica tās prasībai izslēgt partijas "Tautas kalps" līderi no Ukrainas prezidenta posteņa kandidātu saraksta.

38
Pēc temata
"Uz nervu lēkmes robežas": KF senators novērtēja Porošenko priekšvēlēšanu solījumus
Paklusām, savā nodabā: kā Porošenko "debatēja" ar Zeļenski
Porošenko apsolījis pēc uzvaras vēlēšanās atlaist visus gubernatorus
Un pēc tam viņi nostājās ceļos: Zeļenskis – tautas priekšā, Porošenko – karoga priekšā
Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks. Foto no arhīva

Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi

9
(atjaunots 13:14 25.05.2020)
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības".

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir svarīgs Igaunijai un citām nelielām valstīm, kurām, atšķirībā no ASV, nav citu līdzekļu citu valstu militāro objektu kontrolei, uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta RIA Novosti.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdz iespēju, ka tiks izstrādātas jaunas vienošanās. Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības saistībā ar Līguma pārkāpumiem. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

"Amerikāņiem ir arī citi informācijas vākšanas līdzekļi, pirmām kārtām satelīti. Taču nelielām valstīm, tai skaitā Igaunijai, šim līgumam ir ļoti liela vērtība," pateica pirmdien Igaunijas televīzijai Luiks, paužot cerību, ka vienošanos tomēr izdosies saglabāt. "Es uzskatu, ka šobrīd ļoti lielu lomu spēlē diplomāti, lai pacenstos izglābt šo līgumu. Ja ASV tomēr izstāsies, tad mums visiem nāksies lemt, ko darīt tālāk," atzīmēja ministrs.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā un kļuva par vienu no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara beigām. Tas ir spēkā kopš 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atvērti ievākt informāciju par līguma pušu bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumu parakstījušas 34 valstis.

9
Tagi:
Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Trampa padomdevējs nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī".
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Kims Čenuns

Pēc trīs nedēļas ilgas prombūtnes Kims Čenuns no jauna parādījies publikā

11
(atjaunots 08:37 25.05.2020)
Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. KTDR līderis Kims Čenuns aizvadījis paplašinātu Korejas Darba partijas Centrālās militārās komitejas sēdi, vēsta Sputnik Baltkrievija ar atsauci uz Korejas Centrālā telegrāfa aģentūru.

Informācija par sēdi tika publicēta svētdien, taču tās norises datums netiek precizēts. Bet ir zināms, ka rīkojumi, kas tika parakstīti šīs sēdes rezultātā, tika publicēti 23. maijā.

Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris. Pēc tam 1. maijā Kims Čenuns piedalījās minerālmēslojumu rūpnīcas atklāšanas ceremonijā, pēc kuras atkal uz laiku pazuda.

11
Tagi:
Kims Čenuns
Pēc temata
Kims Čenuns izmēģinājis "jaunu ieroci"
Kims Čenuns ir dzīvs: Ziemeļkorejas valsts radio pastāstīja, kas noticis
Kims Čenuns pirmo reizi 20 dienu laikā parādījies publikas priekšā

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

0
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu