NATO mācības BALTOPS

NATO pastiprināšanās Baltijas jūrā: psiholoģisks spiediens argumenta kārtā

90
(atjaunots 16:47 20.04.2019)
Vašingtona un Brisele, acīmredzot, aizdomājušās par sava militārā potenciāla un klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas jūrā. Laikam, cerībā izveidot tur tik pat neveselīgu gaisotni, kāda pēdējā laikā ir Melnajā jūrā.

Baltijas jūrā ienācis NATO kuģu četrinieks, tostarp amerikāņu eskadras mīnu nešanas kuģis. To pārvietošanos uzreiz sāka kontrolēt Krievijas karavīri. Pa lielam, te nav nekā ekstraordināra. Izeja jūrai ir alianses valstīm: Polija, Vācija, Dānija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Un tām ir tiesības rīkot manevrus vai veikt citus uzdevumus, kuri nav pretrunā ar starptautiskiem līgumiem. Taču šoreiz militārās jūras grupas parādīšanās, izskatās, spēlē plašāku lomu: nodemonstrēt Krievijai spēku un izdarīt morālu spiedienu, raksta radio Sputnik autors Sergejs Iļjins.

Pārāk daudz ar Baltijas jūru saistītu sakritību. To vidū ir grūtības ar projektu "Ziemeļu straume 2". Kā zināms, Kopenhāgena cenšas ievilkt gāzesvada ielikšanas atļaujas izsniegšanu tās akvatorijas posmā. Kategoriski pret projektu kā tādu iestājas ASV un Polija. Un lieku reizi likt panervozēt Maskavai un Berlīnei, kas tajā ir ieinteresēti, Vašingtonai ir mīļa lieta. Nežēlojot petroleju.

Paaugstinātu aktivitāti izrāda arī Baltijas valstis. Lūk, piemēram, Igaunijas eksperti ceļ trauksmi: redzies, šīs valstis ir tika vājas militārajā nozīmē un, pirmām kārtām, flotes ziņā, ka nav spējīgas pasargāt savu piekrasti austrumu draudu gadījumā. Par kādiem draudiem tiek runāts, ir skaidrs bez vārdiem – par Krieviju. Tiesa, arī Tallinas Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra mērķus nav grūti uzminēt: vēlme iegūt naudu un paaugstinātu uzmanību no vecākiem NATO partneriem. It kā viltīga stratēģija ir skaidra kā monēta: iegriezt jaunu diskusiju virkni par to, ka Baltija ir Rietumu pasaules galvenais priekšpostenis agresīvo "krievu barbaru" ceļā. Ar mērķi papildu finansējumam.

Kas attiecas uz NATO sauszemes un gaisa spēkiem Baltijas teritorijā, ar to viss ir kārtībā: tur ir gan aviācija, gan bruņu tehnika, gan personīgais sastāvs lielā daudzumā. Savukārt sava jūras komponente acīmredzami ir palaista vējā: flote vāja, nekam nederīga. Kādēļ lai neatgūtu zaudēto ar "Krievijas draudu" mērci, pie reizes nodrošinot darbu vietējiem iedzīvotājiem, kuri cieš no ekonomikas un demogrāfijas stāvokļa, kurās vērojama lejupslīde? Loģika ir apmēram šāda.

Neatpaliek arī amerikāņu prese, kura nodarbojas ar militāro analītiku. Viena pēc otras parādās publikācijas par Krieviju, kura, kā raksta autori, demonstrē savu spēku Baltijas jūrā. Nav noslēpums, ka Krievijas Baltijas jūras flote patiešām reģionā ir lielākā, mūsdienīgākā un aprīkotākā. Tā izgājusi dziļu modernizāciju un saņēmusi jaunākās sistēmas.

NATO mācības Spring storm Igaunijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Степанов

Taču tam ir savi iemesli: tā ir pierobežas teritorija ar nedraudzīgi noskaņotu militāri politisko bloku, kurš plānveidā pastiprinās tiešā tuvumā pie Krievijas teritorijas. Un Maskavas reaģēšana uz šāda veida politiku ir tik pat neizbēgama, cik tā tiek veikta piespiedu kārtā. Tikai amerikāņu analītiķi stāsta par šādu lietu stāvokli tā, kā tas ir izdevīgi dažādiem interešu tīkotājiem. Un aicina Vašingtonu un Briseli aizdomāties par sava militārā potenciāla un klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas jūrā. Acīmredzot, cerībā izveidot tur tik pat neveselīgu gaisotni, kāda pēdējā laikā valda Melnajā jūrā.

Ideālā gadījumā Maskavas kvēlie pretinieki vālētos iesaistīt NATO Zviedriju un Somiju, kurām ir piekļuve Baltijas jūrai, un tādējādi "iespiest" Krieviju tikai un vienīgi NATO kaimiņu ielenkumā. Taču pagaidām Helsinki un Stokholma deklarē neitrālu statusu un saglabā veselo saprātu. Kas arī paliek garanta kārtā daudz vai maz konstruktīvam dialogam kaut vai starp daļu no reģiona valstīm. Tieši šo trauslo līdzsvaru arī grib likvidēt gan ekonomiskie Baltijas atpalicēji, gan daži viņu pārāk spītīgie kolēģi, gan kuratori. Ar "trauksmi raisošiem" NATO lidmašīnu lidojumiem Krievijas robežu tuvumā Baltijas jūrā šo, nevar teikt, ka labo nolūku īstenošanai, acīmredzot, jau ir par maz.

90
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Igauņiem ir pielēcis: viņi drīkst upurēties amerikāņu labā, nevis otrādi
"Krievi ir klāt". Igauņu kazarmās. Un sākās
The Nation: ASV bez lieka trokšņa nogādā speciālo uzdevumu vienības pie Krievijas robežām
NATO pilliņā, jeb Kā piedzērušie "ziemeļu atlanti" aizsargā Baltiju
Medicīnas darbinieces, foto no arhīva

Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves

14
(atjaunots 18:21 29.11.2020)
"To jūs ieraudzīsiet, kad jūsu elpošana paātrināsies līdz 40 ieelpām minūtē, bet skābekļa līmenis kritīsies līdz 80," pastāstīja Vašingtonas universitātes mediķis.

RĪGA, 28. novembris - Sputnik. Vašingtonas universitātes Medicīnas centra intensīvās terapijas nodaļas ārsts Kens Remī publicēja savā lapā Facebook video ierakstu, kurā ļoti daiļrunīgi parādīja, ko savas dzīves pēdējos mirkļos redz Covid-19 slimnieki, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka ieceri veidot tamlīdzīgu video ierakstu pamudinājusi kāda pacienta nāve – mediķis bija spiests personīgi informēt aizgājēja tuviniekus par slimnieka nāvi.

Video ieraksta sākumā Remī vairākas reizes pietuvināja un attālināja kameru no savas sejas. Viņš paskaidroja, ka tā apkārtējo redz cilvēks akūta skābekļa bada apstākļos, būdams par matu no nāves.

"To jūs ieraudzīsiet, kad jūsu elpošana paātrināsies līdz 40 ieelpām minūtē, bet skābekļa līmenis kritīsies līdz 80," precizēja Vašingtonas universitātes mediķis.

Pēc tam viņš parādīja elpošanas caurulīti un laringoskopu – tā mediķis imitēja pacienta intubāciju.

Ārsts aicināja: lai "neizbaudītu" līdzīgas izjūtas, visiem ir jāizmanto individuālās aizsardzības līdzekļi un jāievēro sociālā distance.

14
Tagi:
ārsts, koronavīruss
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Aploksnes, foto no arhīva

No vēža mirstoša sieviete publicējusi atklātu vēstuli ar aizkustinošiem padomiem

23
(atjaunots 15:12 29.11.2020)
"Vēzis tev iemācīs, ka tu vēl joprojām var nodarboties ar sportu, pastaigāties, dejot, dziedāt, gatavot ēdienus, mīlēt, strādāt, būt māsa, meitene un draugs," sieviete raksta pati sev.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Austrāliete Ruta Hanta pēc četrus gadus ilgas nesekmīgas cīņas ar krūts vēzi atrodas uz nāves sliekšņa. Viņa publicējusi emocionālu vēstuli sev pašai jaunībā, lai atgādinātu visiem, kas dzīvē patiešām ir svarīgs, stāsta RIA Novosti, atsaucoties uz telekanālu 7NEWS.

Sievietei diagnosticēts vēzis 34 gadu vecumā. Pēc vairākām operācijām un divpadsmit mēnešiem ķīmijterapijas sākusies remisija, tomēr drīz vien audzējs atgriezies. Tā nu austrāliete nolēma publicēt vēstuli cerībā, ka viņas domas palīdzēs citiem.

"Vēzis tev iemācīs, ka tu vēl joprojām var nodarboties ar sportu, pastaigāties, dejot, dziedāt, gatavot ēdienus, mīlēt, strādāt, būt māsa, meitene un draugs," sieviete raksta pati sev.

Hanta pieminēja galvenās mācības, ko viņai sniegusi slimība.

Mammorgāfijas iekārta. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Онучин

- Lūdz palīdzību – tas ievērojami vienkāršos dzīvi.

- Vēzis tev iemācīs, ka ģimene ir pati galvenā.

- Mazāk stresa.

"Neuztraucies, ja mazliet nokavēsi – neviens to pat neatcerēsies," raksta Hanta.

- Suņi ir burvīgi; dažkārt vienkarši apskaut savu mīluli – tas ir viens no lielākajiem priekiem dzīvē.

- Ir jāprot teikt "nē" – tā nav tava problēma, ja tas kādam nepatīk.

- Ceļo pēc iespējas vairāk un tālāk.

"Augstu vērtējiet savu ģimeni un pavadiet kopā pēc iespējas vairāk laika," rakstīja austrāliete.

Vēstules noslēgumā sieviete piezīmēja: būtu bijis labāk, ja viņa būtu zinājusi šīs mācības pirms slimības.

23
Tagi:
vēzis
Pēc temata
Eurostat: mirstība no prostatas vēža Latvijā ir visaugstākā ES
Zinātnieki noskaidrojuši, kā vecums ierobežo vēža attīstību
Vēzis Latvijā ir bizness: bez naudas onkoloģijas slimnieki klusām nomirst
Vadošais vācu onkologs prognozējis vēža slimību skaitu pieaugumu pasaulē
Saldumi, kas var izraisīt vēzi

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija