Nožogojumu būve uz ES robežas. Foto no arhīva

ES "smagsvarnieki" apšauba Šengenas nākotni

85
(atjaunots 10:37 17.04.2019)
Valstis, kurās izveidojušās Eiropas ceļu krustceles, atkal un atkal pagarina "īslaicīgo" pārbaužu režīmu uz Šengenas zonas iekšējām robežām. Aizbildinoties ar teroristu un nelegāļu "ķeršanu", Vācija, Francija un Austrija pārbaudīs visus, kuri ieradīsies vasaras atvaļinājumu laikā.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. "Pagaidu" pārbaudes uz Šengenas valstu iekšējām robežām turpinās jau vairākus gadus, taču virkne ES valstu pagaidām neplāno tās atcelt, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

Šovasar daudzus atpūtniekus var sagaidīt rindas uz Vācijas, Francijas un Austrijas robežām – robežsargi turpina totālas vai atsevišķas dokumentu pārbaudes.

Aprīļa sākumā Šengenas zonas valstu pilsoņu tiesību pagaidu ierobežojumu režīmu pagarināja Austrija, kas pārbauda dokumentus uz robežām ar Slovēniju un Ungāriju. Pēc tam tādu pašu soli spēra Vācija – tās lēmumu nosodīja izdevums Der Tagesspiegel. Berlīne apliecināja, ka, pateicoties pārbaudes režīmam uz robežas tikai šī gada pirmajos mēnešos un tikai uz robežas ar Austriju izdevies novērst aptuveni tūkstoti mēģinājumu nelegāli iekļūt valstī un pārtvert vairāk nekā 80 kontrabandistus.

Dokumentu pārbaudes režīmu atkal un atkal pagarina Francija, kura to pamato ar teroristu un nelegālo migrantu iebraukšanas īpašo risku.

Ar negribīgu Eiropas Savienības atļauju Parīze pagarina "pagaidu" atteikšanos no Šengenas brīvībām saskaņā ar ES jaunajiem noteikumiem – ik pēc sešiem mēnešiem. Režīms tika ieviests 2015. gadā, pēc teroraktiem Parīzē.

Aizbildinoties ar teroristu tvarstīšanu

Nelegālo imigrantu vilnis ir noplacis, un Eiropas Komisija paziņoja Šengenas valstīm, ka neuzskata migrācijas krīzi par pietiekamu pamatu Šengenas līgumā garantētās pārvietošanās brīvības atcelšanai.

Taču Eiropas valstis devās Francijas pēdās un pasu kontroles režīma pagarināšanu pamatoja ar paaugstinātu drošības pasākumu nepieciešamību, piemēram, ar to, ka gaida, kad mājās atgriezīsies teroristiskās organizācijas ISIS* kaujinieki no Sīrijas un Irākas.

ES atļauju dokumentu pārbaudes pagaidu režīma pagarināšanai uz Šengenas iekšējām robežām izmantoja ne tikai Francija, Vācija un Austrija, bet arī Dānija un Zviedrija, kā arī Norvēģija. Brisele pauda neapmierinātību un aicināja Šengenas valstis atdot pilsoņiem pārvietošanās brīvību, tašu nespēj īstenot nekādus piespiedu pasākumus.

Aprīlī Eiropas Parlamenta deputāti mēģināja ierobežot Šengenas zonas valstu tiesības pagarināt dokumentu pārbaudes režīmu, taču panākumus neguva. Šī iemesla dēļ pastiprinājās pesimistiskais noskaņojums Austrumeiropas politiķu vidū jautājumā par brīvas pārvietošanās iespēju nākotni Eiropā.

* Teroristiska organizācija, aizliegta ES, Krievijā un ASV.

85
Pēc temata
Makrons paziņoja par Frexit neizbēgamību, ja Eiropas Savienībā netiks veiktas reformas
Uz Šengena robežkontroles punktiem cītīgāk pārbaudīs ES pilsoņus
Analītiķis: Īrijai ir pienācis laiks sekot Lielbritānijas piemēram un izstāties no ES
Pēc Brexit franči sāk domāt par Frexit
EUObserver: kāpēc Centrāleiropā ir tik daudz eiroskeptiķu
Pastiprinās Šengenas zonas robežu apsardze

Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums

7
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.

Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.

Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).

Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.

Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.

7
Tagi:
epidēmija, mēris, Ķīna
Pēc temata
Anomālās ziemas sekas: Latvijā vēl aizvien ir augsts putnu gripas izplatības risks
Ne tikai koronavīruss vien: zinātnieki izdomājuši "vakcīnu pret novecošanu"
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Jauns Covid-19 masveida uzliesmojums Ķīnā: galvaspilsētā noteikts karastāvoklis

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

7
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

7
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi

Kāpēc rēķins aprīlī ir lielāks nekā janvārī; nama iedzīvotāji sašutuši par apkures cenām

0
(atjaunots 08:59 06.07.2020)
Daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Rīgā lūdz namu pārvaldi izskaidrot augstos apkures rēķinus aprīlī. Pārvalde paskaidroja, ka viņu māja esot "netipiska".

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Apkures cenas aprīlī izrādījušās divkārt lielākas nekā martā, februārī un janvārī. Par to sūdzas kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji raidījumā "4. studija", vēsta Lsm.lv.

Mājas iedzīvotāji atzīmē, ka gaisa temperatūra aprīlī bija daudz augstāka nekā janvārī, un ir neizpratnē: kā tā iznācis, ka aprīlī par apkusi viņi samaksājuši 121,04 eiro, bet par citiem mēnešiem vidēji iznākuši tikai apmēram 70 eiro. Pēc viņu domām, atsūtītais rēķins liecina, it kā temperatūru ziņā aprīlī Latvija nav bijusi tālu no Ziemeļpola. Dzīvokļu īpašnieki plāno rakstīt kolektīvu sūdzību un cer, ka viņus sadzirdēs.

Pāvilosta. Foto no arhīva
© Sputnik / Динара Никифорова

Savukārt raidījuma autori lūdza komentārus namu pārvaldei "Rīgas namu pārvaldnieks".

Ar žurnālistiem sazinājās organizācijas pārstāvis Krists Leiškalns. Viņš paskaidroja, ka māja, kuras iedzīvotāji sūdzas par augstajiem rēķiniem, ir netipiska, to apsilda individuālais katls, nevis centralizētā apkure.

"Rīgas namu pārvaldnieks" atgādināja, ka rēķins tiek veidots atbilstoši apsildei patērēto granulu apjomam. Tāda apkures sistēma tiek testēta kopš pērnā gada. Šajā gadījumā tiek aprēķināts vidējais patēriņš un iekļauts rēķinā, bet gada nogalē notiek izlīdzināšana.

Pērn šī pieredze bija sekmīga, tāpēc šogad tika izmantota tāda pati sistēma – no janvāra visus mēnešus pēc kārtas tika ņemti vidējie maksājumi, bet sezonas beigās tie izlīdzināti, pastāstīja Krists Leiškalns.

Atbildot uz iedzīvotāju jautājumu, kāda ir izlīdzinātā maksājuma jēga, ja apkures sezonas nogalē nākas maksāt gandrīz divreiz vairāk, viņš atzīmēja, ka aizvadītā ziema Latvijā bijusi visai silta, bet pavasarī bijis vēsāks, tāpēc apkures sezona ieilgusi, un gala summa izrādījusies liela.

Namu pārvalde veiks aprēķinu un izlems, vai ir vērts turpmāk izmantot tamlīdzīgu metodi ar granulu apkuri, konstatēja Leiškalns.

0
Tagi:
Rīgas namu pārvaldnieks, Rīga, Latvija
Pēc temata
"Es jau četras dienas neesmu mazgājies!" Pensionāram no Rīgas atslēdza ūdeni
"Atšķaida gāzi ar gaisu": celtnieks atrada iemeslu, kādēļ atslēdzās apkures katls
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Rīgas daudzīvokļu namiem sāks atslēgt centrālo apkuri