ASV eskadras mīnu kuģis. Foto no arhīva

Gluži kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā

89
(atjaunots 17:23 16.04.2019)
Pirms divām dienām Melnās jūras akvatorijā ieradās kārtējais amerikāņu karakuģis, kuru novēro Krievijas Melnās jūras flotes spēki. Eksperti uzskata, ka ASV klātbūtnes paplašināšanās un ar to saistītie Vašingtonas izteikumi ir provokācija.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. ASV plāns nosūtīt kuģus uz Kerčas šaurumu ir īsta provokācija, tas ir gluži kā pakasīt lāci aiz auss, - iespējams, viņam iepatiksies, paziņoja Stratēģisko pētījumu fonda zinātniskais līdzstrādnieks Īvs Boije intervijā France24, kura teikto citēja InoSMI. Citi eksperti ir pārliecināti, ka NATO neraisīs konfliktu Melnās jūras reģionā: Krievija nav nekāda parasta Vecās pasaules valsts, tā ir spēcīga kodollielvalsts.

Aizturētie Ukrainas kuģi Kerčas ostā
Пресс-служба пограничного управления ФСБ РФ по Республике Крым

Iepriekš ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Keilija Beja Hatčinsone paziņoja, ka NATO valstu ārlietu ministri Vašingtonā apstiprinās pasākumus atbildei uz Krievijas darbībām Melnajā jūrā, starp kuriem ir intensīvāka izlūkošana no gaisa, kā arī lielāka skaita NATO kuģu ierašanās Melnajā jūrā, lai garantētu drošu pāreju cauri Kerčas šaurumam Ukrainas kuģiem.

Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Vašingtonā zinātniskais darbinieks Kventins Lopino uzskata, ka ASV iniciatīva pārsvarā veido reakciju pēc Krievijas pastiprināšanās Melnās jūras reģionā.

"Krievija ir nospraudusi mērķi modernizēt savu floti un infrastruktūru šajā reģionā, tāpēc tā sākusi daudz agresīvāk marķēt savu teritoriju. Vašingtona nevēlas to ignorēt, bīstoties, ka galu galā Maskava var faktiski pārņemt savā kontrolē vai pat panākt virsvadību Melnās jūras reģionā," teica Lopino.

Stratēģisko pētījumu fonda zinātniskais līdzstrādnieks Īvs Boije uzskata, ka tamlīdzīgus Vašingtonas izteikumus Krievija var uzskatīt par provokāciju.

"Tas ir gluži kā kasīt lācim kaklu – jums šķiet, ka tas atstās uz viņu iespaidu, taču tas ir pilnīgi muļķīgi. Azovas jūras piekraste (abi Kerčas šauruma krasti – red.) pilnībā pieder Krievijai. Tikpat labi varētu prasīt, lai amerikāņi turētos tālāk no Meksikas līča," paskaidroja eksperts.

Vairākas NATO valstis – Rumānija, Bulgārija, Turcija – saprotamu iemeslu dēļ pastāvīgi uzturas Melnajā jūrā. Citu valstu karakuģu tranzītu Melnajā jūrā regulē 1936. gada Montrē Konvencija par šaurumu statusu, kas nodrošina brīvu pārvietošanos Melnajā jūrā. Un NATO kuģi regulāri apmeklē Melno jūru saskaņā ar šo konvenciju, taču ASV iniciatīvas inovācija ietver ne tikdaudz šajā reģionā esošo kuģu skaita pieaugumu, cik resursu pārvaldes koordinācijas uzlabošanu sabiedroto starpā, uzskata Boije.

"Mērķis nav akumulēt militāros resursus reģionā, bet gan izmantot tos efektīvāk," viņš skaidroja.

Pēc Boije domām KF un NATO militāras konfrontācijas risks Melnās jūras reģionā ir ārkārtīgi mazs.

"Neviena NATO valsts nesāks kaitināt Krieviju Azovas jūrā. Nevajag aizmirst, ka Krievija nav kaut kāda vienkārša Vecās Pasaules valsts. Tā ir otrā spēcīgākā kodollielvalsts pasaulē," – piezīmēja eksperts.

Ukrainas provokācija Kerčas šaurumā

Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federālā drošības dienesta robežsardzes dienests reģistrēja Melnajā jūrā trijus Ukrainas JKS kuģus – "Nikopoļ", "Berdjansk" un "Jani Kapu". Peldlīdzekļi bez iepriekšēja paziņojuma šķērsoja KF valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā.

Ukrainas peldlīdzekļi tika aizturēti un nogādāti Kerčas ostā, to ekipāžas un Ukrainas drošības dienesta darbinieki, kuri atradās uz kuģiem, tika arestēti par KF valsts robežas pārkāpšanu.

Pēc incidenta Ukrainas un vairāku rietumvalstu valdības nepamatoti apsūdzēja Krieviju par "agresiju" un pieprasīja nekavējoties atbrīvot aizturētos Ukrainas pilsoņus.

Krievija, atbildot uz apsūdzībām, publicēja dokumentālas liecības, kas pierāda: Ukrainas JKS kuģi iebruka KF teritoriālajos ūdeņos ar mērķi slepus nokļūt Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, tas ir, neinformējot Krievijas varasiestādes par savām darbībām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins incidentu nosauca par Kijevas provokāciju, kas organizēta ar mērķi celt P.Porošenko režīma reitingu pirms pavasarī Ukrainā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Valsts vadītājs norādīja, ka incidenta laikā KF robežsargi rīkojās atbilstoši instrukcijām valsts robežas apsardzes jautājumā.

89
Pēc temata
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu
NATO kuģi Melnajā jūrā pastaigājas Krievijas kuģu tēmēklī
Kādu signālu Krievijai raida NATO kuģi Melnajā jūrā – eksperta viedoklis
Kūdītāji no Lietuvas: ārlietu ministrs aicina NATO nostiprināties Melnajā jūrā
NATO nostiprināšanās Melnajā jūrā: sabiedrotie nevēlas vienā barā "iet dibenā"
Krievijas vakcīna pret Covid-19, foto no arhīva

Ungārijai drīkst, pārējiem nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V

57
(atjaunots 14:12 01.12.2020)
Eiropas Komisijā uzsvēra, ka Ungārijas valsts pati nes atbildību par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V pielietošanu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Krievijas vakcīna pret koronavīrusu Sputnik V, tās ārkārtas apstiprināšanas un pielietošanas gadījumā Ungārijā, nevarēs tikt izmantota citās Eiropas Savienības valstīs, citē RIA Novosti Eiropas Komisijas pārstāvja paziņojumu Briseles brīfingā.

"ES dod priekšroku tam, lai visas vakcīnas, kuras tiek piedāvātas Eiropas pilsoņiem, saņem apstiprinājumu Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA). Taču steidzamas procedūras ietvaros valsts var ārkārtas kārtībā atļaut vakcīnas izmantošanu savā teritorijā un tās izplatību savu pilsoņu vidū. Taču mēs iestājamies par to, lai būtu maksimāls caurspīdīgums vakcīnas jautājumos," sacīja viņš.

EK paskaidroja, ka dotajā gadījumā runa varētu būt par "laikā ierobežotu un ārkārtas lēmumu, par kuru valsts pati nes atbildību".

"Ja šo vakcīnu atļauj pielietot Ungārijas varasiestādes, tad runa ir tikai par pielietošanu Ungārijas teritorijā," uzsvēra EK pārstāvis.

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pēc Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Denisa Manturova un Ungārijas ārlietu ministra Petera Sijarto pārrunām paziņoja, ka Krievija apspriež Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V ražošanu, šajā valstī tiek gatavota ražošanas platforma. Sijarto 27. novembrī paziņoja, ka decembrī valstij sāks piegādāt mazas vakcīnas Sputnik V partijas, janvārī būs lielākas.

Eiropas Zāļu aģentūra iepriekš paziņoja par kontaktiem ar Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V izstrādātāju, atzīmējot, ka šādu preparātu apstiprināšanas termiņi ir grūti paredzami. Tajā pašā laikā EMA uzsvēra, ka ES koncentrē resursus šo procesu paātrināšanai un izpētes un atļauju izsniegšanas termiņu samazināšanai vakcīnām pret Covid-19.

Otrā starpposma vakcīnas Sputnik V klīniskā izmēģinājuma datu analīze nodemonstrēja 91,4% efektivitāti 28. dienā pēc pirmās injekcijas, vakcīnas efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

57
Tagi:
Eiropa, vakcīna, Krievija, Ungārija
Pēc temata
Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

40
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

40
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

0
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi