NATO karogs, foto no arhīva

NATO spēku Eiropā komandieris aicinājis paplašināt sakarus ar Krieviju

85
(atjaunots 13:21 15.04.2019)
Aukstā kara laikā rietumvalstis un Krievija labāk saprata viens otra nodomus, apgalvoja ASV ģenerālis Kērtiss Skaparoti.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. NATO Apvienoto bruņoto spēku Eiropā komandieris ģenerālis Kērtiss Skaparoti uzskata, ka Rietumiem un Krievijai ir jāveido dialogs. Pretējā gadījumā iespējama bruņota konfrontācija, viņš paziņoja intervijā Associated Press.

Ģenerālis ir pārliecināts, ka "dialogs ir nozīmīgs savaldīšanas elements", jo pretinieki būs informēti viens par otra nodomiem un iespējām, tāpēc radīsies izredzes minimizēt konfliktu risku.

"Aukstā kara laikā mēs sapratām viens otra signālus. Mēs sarunājāmies. (..) Esmu noraizējies par to, ka šodien mēs viņus (krievus – red.) tik labi nepazīstam," Skaparoti teikto citēja Sputnik Lietuva.

Militārpersona apliecināja, ka nepieciešams plašāks dialogs ar Krieviju. "Tas garantētu, ka mēs saprotam viens otru un to, kāpēc mēs rīkojamies tā, kā rīkojamies," viņš skaidroja.

Pie tam Skaparoti ir pārliecināts, ka tamlīdzīgas sadarbības apjoms nedrīkst būt pārāk liels.

Pēdējā laikā rietumvalstu un Krievijas starpā pieaug spriedze. Cita starpā tā skaidroja ar NATO augošo militāro klātbūtni austrumu flangā, ko militārā alianse aizbildina ar "Krievijas radītajiem draudiem".

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka neplāno uzbrukumus nevienai alianses valstij. Krievijas ĀM uzsvēra, ka NATO izmanto dažu Eiropas valstu histēriju, lai dislocētu pēc iespējas lielāku skaitu militārās tehnikas un kontingenta Krievijas robežu tuvumā.

85
Pēc temata
Ar pašnāvniecisku baudu: Polija padara sevi par iespējamo cīņas lauku
NATO ir laiks kļūt gudrākai: KF ĀM publicējusi komentāru alianses 70. gadadienā
ZDF paziņojis par Krievijas "iebrukumu" Igaunijā
Iron Spread 2019: "Challenger" un "Leopard" Latvijā – rupja provokācija pret Krieviju
Baltkrievija

"Meklē kaut kādu naudu": baltkrievu muitnieki atver kravas mašīnas no Baltijas

1
(atjaunots 11:21 24.09.2020)
Kravas automašīnu vadītāji sūdzas par to, ka nākas vairākas diennaktis stāvēt pie Baltkrievijas robežas muitas apskatei, turklāt muitnieki taujā, vai viņi kabīnē vai kravas kastē neved naudu. Kādu naudu meklē baltkrievu muitnieki?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Jau vairāk nekā nedēļu pie Baltkrievijas robežām ar Eiropas Savienības valstīm veidojas gara kravas automašīnu rinda. Iebraucēji no Latvijas, Lietuvas un Polijas sūdzas par ilgām pārbaudes procedūrām. Dažkārt tās ilgst pat diennakti. Dažas automašīnas stāv rindā jau no piektdienas.

Iepriekš vēstīts, ka no 10. septembra starptautiskie pārvadātāji saņēma paziņojumus: kravas automašīnas ar kravu no Baltijas valstīm un Baltijas valstu reģistrācijas numuriem tiks aizturētas uz robežas rūpīgākai pārbaudei.

Kāda loģistikas kompānija Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka tagad pie robežas pārbauda visas kravas automašīnas, nejaušā kārtībā atver kravas. Pārstāvis konstatēja, ka tas ir jautājums – kā paveiksies: dažu palaiž ātri, citu vairākas reizes dzenā cauri rentgeniem. Loģistikas kompānija atzīmēja, ka katra kravas mašīnas dīkstāves diena nes zaudējumus 100 eiro apmērā.

Tagad noskaidrojies, ka, pārbaudot kabīnes un no Eiropas ievestās preces, muitnieki īpaši interesējas, vai tālbraucēji neved līdzi naudu. Šī informācija raisa interesi, jo nesen ES apsolīja piešķirt 53 miljonus eiro baltkrievu tautas atbalstam, bet Baltkrievijas Tieslietu ministrija norādīja, ka valsts teritorijā nereģistrētu fondu darbība ir nelikumīga. Nav gan zināms, vai starp abiem notikumiem ir kāda sakritība.

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada 17. septembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja, ka slēgs valsts robežu no rietumiem, ar Poliju un Lietuvu, kā arī pastiprinās drošību pie Ukrainas robežas.

Šajā laikā Baltkrievijas telekanāls pastāstīja, ka redakcija saņēmusi virkni atsauksmju par "nopietno kratīšanu" uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, Latviju un Lietuvu. Rūpīgi pārbauda kravas transportā, dažkārt pārbaude ilgstot vairākas diennaktis. Ziņots, ka daži autovadītāji, kas steigušies šķērsot robežu, izmetuši pašu nopirktās preces, lai izvairītos no ilgas kavēšanās.

1
Tagi:
automašīnas, kravas, Baltija, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju

12
(atjaunots 09:33 24.09.2020)
Iepriekš franču mediji stāstīja, ka Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Mediju rīcībā nevar būt precīzi dati par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Francijas valsts vadītāja Emanuela Makrona tālruņa sarunas saturu, konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš avīze Monde, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvoja, ka tālruņa sarunā ar Emanuelu Makronu septembra vidū Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

"Avīzes rīcībā nevarēja būt precīza informācija. Mēs nespējam noticēt tam, ka Elizejas pils apzināti (..) "nopludināja" presē abu prezidentu sarunas ierakstu. (..) Francija nevar tā rīkoties. Mēs tam pat negribam ticēt," publikāciju komentēja Peskovs.

Komentāru viņš sniedza, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, vai Putins teicis Makronam, ka Navaļnijs varējis saindēties pats, vai šī informācija ir nepatiesa.

Preses sekretārs piebilda, ka raksts "nepavisam ne precīzi atstāsta formulējumus".

"Patiesību sakot, diezin vai tas varēja būt precīzs, pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka mūsu franču partneri apzināti nodevuši medijiem sarunas saturu, (..) kas nebūt neatbilst diplomātiskajai praksei. Esam pārliecināti, ka tā nav," atkārtoti uzsvēra Peskovs.

Noslēgumā viņš norādīja, ka Putins un Makrons bieži vien nepiekrīt viens otram, taču tas nekaitē konstruktīvam dialogam.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņs izveseļosies pilnībā.

12
Tagi:
Vladimirs Putins, Makrons
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju