Halovīns

Brexit drūmos toņos: Lielbritānijas izstāšanās no ES "elastīgi" atlikta līdz Halovīnam

58
(atjaunots 14:06 13.06.2019)
Kāpēc Brexit tika atcelts tieši līdz Halovīnam un kas jāizdara Lielbritānijā dzīvojošiem Latvijas piederīgajiem, lai pēc valsts izstāšanās no ES turpinātu izmantot savas tiesības.

RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik. ES Brexit ārkārtas samita laikā pēc daudzu stundu apspriešanas 11. aprīlī valstīm tomēr izdevies panākt kompromisa lēmumu un atlikt Lielbritānijas izstāšanos no ES vēl uz pusgadu, vēsta RIA Novosti.

Par jauno Brexit kompromisa datumu nosaukts 1. novembris. Ja pusēm izdosies saskaņot un ratificēt līgumu par izstāšanās nosacījumiem pirms šī termiņa, Brexit notiks mēneša pirmajā datumā, kurš sekos pēc šiem lēmumiem.

Ja britu parlaments neapstiprinās Brezit lēmumus agrāk par 22. maiju, valstij nāksies rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pretējā gadījumā Brexit termiņa pagarinājums beigsies jau 31. maijā, un izstāšanās no ES notiks pēc "skarbā" scenārija jau 1. jūnijā.

Jaunais Brexit fināla termiņš sakrīt ar Halovīnu, bet, protams, tas ir saistīts ar citiem apstākļiem – tieši 31. oktobrī beidzas esošā Eiropas Komisijas sastāva pilnvaru termiņš. Briseles vadība nevēlas, lai Lielbritānija uz atvadām ietekmē jaunā EK sasaukuma veidošanu un turpmākus liktenīgus lēmumus.

Diskusija samita laikā bija ļoti saspringta, kādā brīdī Francijai un Vācijai radās nopietnas viedokļu atšķirības. Francijas prezidents Emanuels Makrons pieprasīja Lielbritānijai sniegt nopietnas garantijas apmaiņā pret termiņa pagarināšanu, lai ES neizrādītos aizejošās valsts "gūstā". VFR kanclere Angela Merkele atbalstīja ilgāku termiņa pagarinājumu un norādīja, ka visu šo laiku Londona bijusi uzticīga Eiropas institūtiem, tātad, apzinātu attieksmi var sagaidīt arī turpmāk.

Gala lēmumā atzīmēts, ka Lielbritānijai visa termiņa pagarinājuma laikā "jārīkojas konstruktīvi un atbildīgi" un jāatturas no darbībām, kuras var apdraudēt Eiropas Savienības mērķus.

Ko darīt Latvijas piederīgajiem Lielbritānijā

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija iesaka Lielbritānijā dzīvojošiem Latvijas piederīgajiem iegūt pastāvīgās uzturēšanās statusu (settled status).

Tādā gadījumā arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES viņi varēs strādāt un mācīties Apvienotajā Karalistē, pilnībā izmantojot tās tiesības, kuras šobrīd tiem ir kā ES pilsoņiem.

Latvijas ĀM aicina savlaicīgi tikt skaidrībā ar savu juridisko statusu.

Latvijas vēstniecība Lielbritānijā publicējusi apmācošu video latviešu valodā, kurš palīdzēs saprast, kā noformēt nepieciešamos dokumentus.

58
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
"Mazā Latvija" pastāstījusi par savu vēlmi izstāties no ES
Sūtījumus no Latvijas nāksies aizmirst: Brexit atstās emigrantus bez ierastās pārtikas
Latvijas kokapstrādes uzņēmumi nepametīs Lielbritānijas tirgu pēc Brexit
Brexit paralīze: Latvijas ārlietu ministrs lūdz Lielbritāniju atbildēt
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

5
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

5
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

3
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

3
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus