Город Лондон. Великобритания

"Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko": Latvijas emigranti par dzīvi Lielbritānijā

173
(atjaunots 13:55 09.04.2019)
Bērnu nākotne, pensija un siltās zemes – trīs vaļi, uz kuriem turas Latvijas emigrantu dzīve Lielbritānijā.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Par spīti populārajam viedoklim, nebūt ne visi aizbraukušie Latvijas piederīgie ir laimīgi tālu no dzimtenes. Daudzus moka nostalģija pēc Latvijas, taču lielākā daļa pagaidām izvēlas svešatni.

"Dvēsele raud pēc dzimtenes", taču latvieši paliek Anglijā – no atgriešanās attur bērnu nākotne, pensija un perspektīva pavadīt pelnītu atpūtu siltajās zemēs. Vismaz tā var secināt, apkopojot Latvijas emigrantu komentārus, kurus viņi dāsni publicē sociālajos tīklos.

Piemērām, populārajā atvērtajā grupā Facebook, kas veltīta Anglijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, sākās plaša diskusija par iemesliem, kāpēc emigranti nesteidz atgriezties savā dzimtenē.

Jau tradicionāli šajā viedokļu apmaiņā pirmie komentētāji bija Baltijas valstu iedzīvotāji, tostarp no Latvijas. Sputnik Latvija apkopoja Latvijas emigrantu komentārus, kuri nolēma paust viedokli par to, vai viņi izskata Angliju kā dzīves valsti līdz sava mūža beigām vai tomēr vēlas atgriezties dzimtenē?

Vairums Latvijas emigrantu, spriežot pēc komentāriem, uzskata Lielbritāniju par ērtu un labvēlīgu valsti, no kuras tuvākajā laikā viņi nekur negrasās braukt prom.

"Mīlu šo valsti. Latvijā neatgriezīšos," lakoniski atbild uz jautājumu Olga G.

"Londonā esmu 22 gadus, gan jaunība, gan tusiņi pagājuši šeit… strādāju kā zirgs, pensija jau sen ir nopelnīta. Tagad derētu nodzīvot līdz tam vecumam – un uz Spāniju, atpūtīsimies ar mazbērniem. Latvijā, protams, ir labi, taču uz pāris nedēļām, un ar naudu. Bet lai atgrieztos turp, pat domās nekas tāds nav," spriež Irēna B.

Daudziem viens no galvenajiem motīviem, kāpēc viņi paliek Anglijā un neatgriežas dzimtenē, ir bērnu perspektīvas.

"Tā kā esmu trīs mazu bērnu mamma, pirmām kārtām man ir jāskatās uz perspektīvām bērniem, Anglijā es redzu lielas perspektīvas, Latvijā – nekādas. Nodzīvojot Anglijā 10 gadus, esmu ieguvusi daudz no šīs valsts, to, ko nebiju saņēmusi valstī, kurā piedzimu. Kamēr bērni nepaaugsies, dzīvosim šeit. Un vecumdienās jau brauksim dzīvot siltajās zemēs," raksta Marija P.

Viņai piekrīt cita Latvijas emigrantu māmiņa.

"Pilnībā jums piekrītu! Es arī pirmām kārtām skatos, kur ir labāk bērniem. Un tas ir šeit. Protams, ir žēl, ka viņi nevar augt kopā ar saviem brālēniem un māsīcām un vecmāmiņām, taču ir tā kā ir… Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko," atbild Aleksandra.

Daudzi no aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem neslēpj, ka Anglija viņiem ir tikai sava veida tranzīta punkts, un pēc pensijas viņi plāno pārcelties uz siltākām zemēm.

"Esmu no Latvijas. Skotijā esmu kopš 2003. gada. Mājas ir tur, kur mēs dzīvojam. Esmu pieradusi, izveidoju sev ērtu pasauli! Atpakaļceļa nav, tikai jauni horizonti. Uz Tenerifi pensijā," ar optimismu kaļ plānus Ksenija O.

"Nepatīk, bet arī atgriezties īsti nav kur. Mēs cītīgi krājam pensijai, hipotēku atmaksāsim 50 gados, tad domāju arī aizbraukt uz siltāku valsti," dalās savos plānos Anžela P.

"Es vēlētos palikt šeit. Šī valsts man ir devusi to, ko nav devusi mana. Nu dažkārt, protams, kad klausos latviešu dziesmas, dvēsele sauc pēc dzimtenes. Gribas atpakaļ. Drīzāk pat pēc radiniekiem. Taču atgriezties turp īpašas vēlmes nav.

Iespējams, kaut kad uz kādu citu valsti, BET ne Latvijā," piebilst Lielbritānijas iedzīvotāja Diāna B.

Latvijas emigranti pievērsa uzmanību arī sarunai par aktuālajām ekonomiskajām ziņām no dzimtenes. Piemēram, viņi joprojām aktīvi seko pensijas jautājumam.

"Esmu no Latvijas, tāpēc par atgriešanos nenākas domāt," Vadims R.

"No esošajām Latvijas ziņām – nākotnes pensiju izmērs tiek plānots 30% apmērā no oficiālās algas. Tātad, ja kāds Latvijā saņem tūkstoti, tad pēc 20 gadiem viņa pensija sastādīs apmēram 300 eiro. Nē, nu es nezinu… muļķi te ir?" sarkastiski attrauca atbild Allegra L.

Spriežot pēc visa, emigrantu vidū pastāv bažas ne tikai par savu pensiju drošību Latvijā, bet arī par valsts pastāvēšanu kopumā. "Kamēr izlemsim atgriezties, vairs nebūs kur (Latvijā)," raksta Aleksandrs G.

"Mūsu pensijas pienākšanas laikā es dziļi ticu, ka valsts ar nosaukumu Latvija nebūs, tā būs kaut kur ļoti dziļā vēsturē, nu ļoti dziļā," joka pēc piebilst Aļona M.

"Kur vien iespējams, tikai ne uz Latviju. Mani pat sākuši apgrūtināt braucieni uz turieni.  Es izvēlēšos atpūtu normālā valstī vai Lielbritānijas robežās, nekā dzimtenē. Atgriezties pavisam – man tā ir pārāk acīmredzama utopija," raksta Diāna O.

"Latvija ir mana dzimtene, bet nav mana valsts," rezumē Pāvels Ž.

Tiesa, izrādās, ka visnotaļ iespaidīga daļa aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju ir gandrīz pārliecināti, ka palikt Lielbritānijā neplāno, un viņi nopietni apsver iespējas atgriezties Latvijā.

"Šeit noteikti nepalikšu! Sveša valsts, cita mentalitāte. Atgriezīšos Latvijā!" absolūti noteikti paziņo Viktors V.

"Pensijā braukšu mājās vai uz Spāniju," mazāk kategoriski secina Kaspars L.

"Desmit gadi Lielbritānijā, jūnijā braucu mājās uz dzimteni. Apnika šeit," vēl viens kandidāts uz atgriešanos Latvijā Margarita M., kura vēlāk skaidroja savu motivāciju ar to, ka dzimtenē viņa pelnīšot apmēram tikpat daudz, cik Anglijā, taču radi un tuvinieki būs blakām.

"Es arī plānoju. Divpadsmit gadi šeit, briesmīgi apnicis," dalās savās domās Marina P.

"Nē!!! Dzīvoju jau ilgi, bet tas ir pagaidām. Nekad tā man nav patikusi un neiepatiksies. Pārāk liela dzīves pieredze, lai iemīlētu valsti, kas līdzīga šai," raksta par Lielbritāniju Inna P.

"Velk uz dzimteni… mīlu Rīgu, Jūrmalu, dzimtās vietas, smaržas. Divas reizes gadā braucu – vasarā un ziemā-pavasarī, neskatoties uz to, ka radinieki nav palikuši, tikai draudzenes. Pārāk daudz laba, kas saistīts ar Rīgu. Un tas, ka tukšs, – jā, manāms. Sevišķi kopš brīža, kad "Jaunais vilnis" aizgāja, taču vienalga – velk. Neizslēdzu, ka vecumdienās sagribēšu atpakaļ," nostalģijā stāsta Ilona R.

Spriežot pēc visa, daudzi komentētāji ar lielām skumjām atceras mīļoto Latviju un pauž nožēlu, ka īstenot sapņus par atgriešanos dzimtenē katru gadu kļūst arvien grūtāk – Anglijas sociālā labklājība ievelk.

"Dzīvoju Anglijā 12 gadus. Braucu uz šejieni bezizejā, citādi vienkārši nevarēju izdzīvot. Šeit nav viegli: ja pateiks, ka te ir burvīgi, neticiet. Dzīves apstākļi šeit ir labāki, nekā mājās, pagaidām. Tomēr gribas uz mājām. Pavisam atgriezties mājās neizlemšu, dzīvosim divās mājās (esmu pensionāre), taču lielākoties Anglijā (šeit par mums vairāk rūpējas un tāpēc mums ir vairāk iespēju)," raksta Varvara G.

"Ļoti gribas atgriezties mājās… taču jo ilgāk dzīvo šeit, jo grūtāk no šejienes aizbraukt. Bērnu izglītība, piemēram. Citādi jau rīt aizbrauktu. Esmu pārliecināta, ka mājās nepazudīšu," rezumē Marika F.

Atgādināsim, ka Latvija neatkarības gados pazaudējusi gandrīz 700 tūkstošus valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar statistikas datiem, ik gadu Latviju turpina pamest apmēram 20 tūkstoši cilvēku.

Valdība meklē veidus, kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. Pērn Latvijā reemigrācijas programmas ietvaros atgriezās 173 ģimenes, 196 ģimenes izskata iespēju atgriezties, savukārt kopumā projektā ir iesaistītas 1790 ģimenes.

173
Pēc temata
Dažkārt viņi atgriežas: Latgale plāno uzņemt 36 reemigrantu ģimenes
Latviešu ģimene atgriezusies Īrijā: "te ir brīvība un cilvēki laimīgāki"
Nekāda darba Latvijā nav: reemigranti pusotru gadu meklē darbu
Eksperts: Latvijas valsts piederīgie uzlabo dzimstību plaukstošākās valstīs
Aviācijas novērošanas lidmašīna Tu-214ОN (Atvērtās debesis)

Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma

9
(atjaunots 13:51 17.01.2021)
Pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma tas zaudējis jēgu, uzskata Krievijas Federācijas padomes deputāts.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Krievijas lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma (ADL), pēc būtības, nozīmē valsts atbildes reakciju pēc Savienoto Valstu vadības lēmuma drošības jomā. Par to intervijā telekanālam "360"  pastāstīja politologs Iļja Graščenkovs.

"Krievijas izstāšanās no ADL faktiski ir atbilde uz ASV lēmumiem, kas izstājās no līguma pērnā gada novembrī. Tas nozīmē, ka beidzas divu bijušo superlielvalstu mierīgas līdzāspastāvēšanas ēra – "aukstā kara" laikā tās konkurēja viena ar otru par ieročiem, bet pēc tam tika pieņemts Atvērto debesu līgums, kas ļāva kontrolēt militāros un citus objektus," politologa teikto citēja RIA Novosti.

Politologs atgādināja, ka amerikāņi nolēma izstāties no ADL ar izdomātu ieganstu un apsūdzēja Krieviju par tā izmantošanu, izsekojot Vašingtonas darbības.

Līdz ar ASV izstāšanos no līguma tas zaudē savas pastāvēšanas tālāko jēgu, uzskata politologs.

Ту-214ОН (Atvērto debesu līgums
© Sputnik / Максим Блинов

Iepriekš Krievijas izstāšanos no ADL komentēja arī Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs. Pēc viņa domām, nākotnē nekādas radikālas pārmaiņas nav sagaidāmas.

"Nekas radikāli nemainīsies, kosmiskās izlūkošanas līdzekļi ļauj saņemt lielu informācijas apjomu. Šis apjoms nebūs simtprocentīgs, tomēr esošie kontroles līdzekļi pasargās no kaut kādiem lieliem satricinājumiem," politiķis konstatēja piektdien Federācijas Padomes telekanāla "Vmeste.RF" ēterā.

Viņš atzīmēja, ka pēc ASV un vēlāk – arī Krievijas – izstāšanās no līguma tas zaudē savu jēgu.

Politiķis ar nožēlu konstatēja, ka izstāšanās no ADL ir vēl viens solis, attālinoties no pasākumiem un līgumiem, ko valstis izstrādājušas pēc izstāšanās no aukstā kara.

"Perspektīvā mūs sagaida spriedzes pilns periods starptautiskajās attiecībās, tomēr tā nav mūsu izvēle," teica politiķis.

Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Vienošanās ir spēkā no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti vākt informāciju viens par otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā piedalījās 34 valstis. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis no tā izstājas. Vašingtona apgalvoja, ka lēmums pieņemts pēc vairākkārt konstatētiem ADL pārkāpumiem no Krievijas puses.

Cita starpā ASV apsūdzēja Maskavu par to, ka tā izmantojot ADL kā "militāro spaidu" instrumentu. Krievija šādus apgalvojumus atspēkoja. Pērnā gada 21. novembrī ASV noslēdza izstāšanās procedūru.

15. janvārī KF informēja, ka iniciēta valsts iekšējā procedūra ar mērķi izstāties no līguma.

9
Tagi:
Krievija, ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Vai Latvija spēs atteikt ASV: KF gaida garantijas Atvērto debesu līguma saglabāšanai
KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Eisenhower

Atklāts ASV aviācijas bāzes kuģa likvidācijas metode pie Krievijas krastiem

20
(atjaunots 13:45 17.01.2021)
Militāro zinātņu doktors uzskata, ka NATO valstu augošā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina par to, ka tās gatavojas karam ar Krieviju.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Savienoto Valstu, NATO valstu un to sabiedroto augošā militārā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina, ka tās gatavojas karam ar Krieviju. Šādu viedokli rakstā izdevumā "Vojenno-promishlennij kurjer" pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks informācijas politikas jautājumos, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs, vēsta RIA Novosti.

Viņš konstatēja, ka NATO valstu un to sabiedroto spēki un līdzekļi ir pārāki nekā Krievijai. Tāpēc konflikta apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem, arī JKF nāksies risināt aizsardzības uzdevumus. Tagad, pēc eksperta domām, flote svarīgākais ir uzdevumu komplekss ar mērķi aizsargāt piekrastei tuvējo okeānu un jūru akvatoriju. Sivkovs atzīmēja, ka ir jāmeklē jauni JKF spēku stratēģiskā pielietojuma paņēmieni. Viņš atgādināja par gadījumiem, kad vāja flote sadūrusies ar pretinieka pārspēku.

"Tieši tāda situācija pašlaik veidojas mūsu JKF, jo amerikāņu flotei ir būtisks pārspēks. Saglabājoties pašreizējām tendencēm no kuģu sastāva pieauguma tempa, bruņojuma un militārās tehnikas apgādes viedokļa jau netālā nākotnē būtiski pārspēku pār mums gūs arī Ķīnas flote," brīdināja eksperts.

Viņš atzīmēja Krievijas flotes stratēģiskās aizsardzības formējuma pieredzes lielo nozīmi Baltijā Pirmā pasaules kara gados un Turcijas flotes pieredzi šajā periodā. Eksperts norādīja, ka vājāka flote var gūt panākumus, ja valstās uz spēcīgu aizsardzības pozīciju sistēmu salu zonās un šaurumos. Tagad, pēc viņa vārdiem, situācija jūrā ļoti atgādina stāvokli Pirmā pasaules kara gados.

Sivkovs atgādināja, ka pašlaik ir krasta raķešu kompleksi, piemēram, "Kalibr" un "Oniks", kuru darbības rādiuss salīdzināms ar klāja aviācijas darbības attālumu un sasniedz aptuveni 300 kilometrus. Eksperts atgādināja arī par hiperskaņas "Cirkon", kura darbības rādiuss sasniedz 1000 kilometrus.

Пресс-служба Минобороны РФ

Eksperts atzīmēja, ka amerikāņu aviācijas bāzes kuģu klāja aviācija var uzbrukt lielās aviācijas grupās ne vairāk kā 700 kilometru attālumā, tāpēc triecienam pa svarīgiem objektiem Krievijas dziļienē tai jāpietuvojas Krievijas krastam 450-600 kilometru attālumā. Tā aviācijas bāzes kuģis nonāks lielā darbības rādiusa krasta raķešu komplektu "redzamības zonā".

"Par alternatīvu var kļūt savas aviācijas uzbrukumam paredzēti krasta aerodromi. No vienas puses, tas būtiski ierobežos viņa operatīvās iespējas, no otras – likvidēs klāja aviācijas galveno priekšrocību – neatkarību no krasta aerodromiem, ko iespējams sagraut," viņš raksta.

Bez tam eksperts atgādināja arī par platjoslas mīnām, ko var uzstādīt dziļūdens rajonos. Ja tās izmantot līdz 5 kilometru dziļumā, tas dāvās iespēju radīt "mīnu draudus" vietās, kur var strādāt ārvalstu aviācijas bāzes kuģi.

20
Tagi:
aviācijas bāzes kuģis, Krievija, NATO
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

0
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

0
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā