Город Лондон. Великобритания

"Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko": Latvijas emigranti par dzīvi Lielbritānijā

163
(atjaunots 13:55 09.04.2019)
Bērnu nākotne, pensija un siltās zemes – trīs vaļi, uz kuriem turas Latvijas emigrantu dzīve Lielbritānijā.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Par spīti populārajam viedoklim, nebūt ne visi aizbraukušie Latvijas piederīgie ir laimīgi tālu no dzimtenes. Daudzus moka nostalģija pēc Latvijas, taču lielākā daļa pagaidām izvēlas svešatni.

"Dvēsele raud pēc dzimtenes", taču latvieši paliek Anglijā – no atgriešanās attur bērnu nākotne, pensija un perspektīva pavadīt pelnītu atpūtu siltajās zemēs. Vismaz tā var secināt, apkopojot Latvijas emigrantu komentārus, kurus viņi dāsni publicē sociālajos tīklos.

Piemērām, populārajā atvērtajā grupā Facebook, kas veltīta Anglijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, sākās plaša diskusija par iemesliem, kāpēc emigranti nesteidz atgriezties savā dzimtenē.

Jau tradicionāli šajā viedokļu apmaiņā pirmie komentētāji bija Baltijas valstu iedzīvotāji, tostarp no Latvijas. Sputnik Latvija apkopoja Latvijas emigrantu komentārus, kuri nolēma paust viedokli par to, vai viņi izskata Angliju kā dzīves valsti līdz sava mūža beigām vai tomēr vēlas atgriezties dzimtenē?

Vairums Latvijas emigrantu, spriežot pēc komentāriem, uzskata Lielbritāniju par ērtu un labvēlīgu valsti, no kuras tuvākajā laikā viņi nekur negrasās braukt prom.

"Mīlu šo valsti. Latvijā neatgriezīšos," lakoniski atbild uz jautājumu Olga G.

"Londonā esmu 22 gadus, gan jaunība, gan tusiņi pagājuši šeit… strādāju kā zirgs, pensija jau sen ir nopelnīta. Tagad derētu nodzīvot līdz tam vecumam – un uz Spāniju, atpūtīsimies ar mazbērniem. Latvijā, protams, ir labi, taču uz pāris nedēļām, un ar naudu. Bet lai atgrieztos turp, pat domās nekas tāds nav," spriež Irēna B.

Daudziem viens no galvenajiem motīviem, kāpēc viņi paliek Anglijā un neatgriežas dzimtenē, ir bērnu perspektīvas.

"Tā kā esmu trīs mazu bērnu mamma, pirmām kārtām man ir jāskatās uz perspektīvām bērniem, Anglijā es redzu lielas perspektīvas, Latvijā – nekādas. Nodzīvojot Anglijā 10 gadus, esmu ieguvusi daudz no šīs valsts, to, ko nebiju saņēmusi valstī, kurā piedzimu. Kamēr bērni nepaaugsies, dzīvosim šeit. Un vecumdienās jau brauksim dzīvot siltajās zemēs," raksta Marija P.

Viņai piekrīt cita Latvijas emigrantu māmiņa.

"Pilnībā jums piekrītu! Es arī pirmām kārtām skatos, kur ir labāk bērniem. Un tas ir šeit. Protams, ir žēl, ka viņi nevar augt kopā ar saviem brālēniem un māsīcām un vecmāmiņām, taču ir tā kā ir… Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko," atbild Aleksandra.

Daudzi no aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem neslēpj, ka Anglija viņiem ir tikai sava veida tranzīta punkts, un pēc pensijas viņi plāno pārcelties uz siltākām zemēm.

"Esmu no Latvijas. Skotijā esmu kopš 2003. gada. Mājas ir tur, kur mēs dzīvojam. Esmu pieradusi, izveidoju sev ērtu pasauli! Atpakaļceļa nav, tikai jauni horizonti. Uz Tenerifi pensijā," ar optimismu kaļ plānus Ksenija O.

"Nepatīk, bet arī atgriezties īsti nav kur. Mēs cītīgi krājam pensijai, hipotēku atmaksāsim 50 gados, tad domāju arī aizbraukt uz siltāku valsti," dalās savos plānos Anžela P.

"Es vēlētos palikt šeit. Šī valsts man ir devusi to, ko nav devusi mana. Nu dažkārt, protams, kad klausos latviešu dziesmas, dvēsele sauc pēc dzimtenes. Gribas atpakaļ. Drīzāk pat pēc radiniekiem. Taču atgriezties turp īpašas vēlmes nav.

Iespējams, kaut kad uz kādu citu valsti, BET ne Latvijā," piebilst Lielbritānijas iedzīvotāja Diāna B.

Latvijas emigranti pievērsa uzmanību arī sarunai par aktuālajām ekonomiskajām ziņām no dzimtenes. Piemēram, viņi joprojām aktīvi seko pensijas jautājumam.

"Esmu no Latvijas, tāpēc par atgriešanos nenākas domāt," Vadims R.

"No esošajām Latvijas ziņām – nākotnes pensiju izmērs tiek plānots 30% apmērā no oficiālās algas. Tātad, ja kāds Latvijā saņem tūkstoti, tad pēc 20 gadiem viņa pensija sastādīs apmēram 300 eiro. Nē, nu es nezinu… muļķi te ir?" sarkastiski attrauca atbild Allegra L.

Spriežot pēc visa, emigrantu vidū pastāv bažas ne tikai par savu pensiju drošību Latvijā, bet arī par valsts pastāvēšanu kopumā. "Kamēr izlemsim atgriezties, vairs nebūs kur (Latvijā)," raksta Aleksandrs G.

"Mūsu pensijas pienākšanas laikā es dziļi ticu, ka valsts ar nosaukumu Latvija nebūs, tā būs kaut kur ļoti dziļā vēsturē, nu ļoti dziļā," joka pēc piebilst Aļona M.

"Kur vien iespējams, tikai ne uz Latviju. Mani pat sākuši apgrūtināt braucieni uz turieni.  Es izvēlēšos atpūtu normālā valstī vai Lielbritānijas robežās, nekā dzimtenē. Atgriezties pavisam – man tā ir pārāk acīmredzama utopija," raksta Diāna O.

"Latvija ir mana dzimtene, bet nav mana valsts," rezumē Pāvels Ž.

Tiesa, izrādās, ka visnotaļ iespaidīga daļa aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju ir gandrīz pārliecināti, ka palikt Lielbritānijā neplāno, un viņi nopietni apsver iespējas atgriezties Latvijā.

"Šeit noteikti nepalikšu! Sveša valsts, cita mentalitāte. Atgriezīšos Latvijā!" absolūti noteikti paziņo Viktors V.

"Pensijā braukšu mājās vai uz Spāniju," mazāk kategoriski secina Kaspars L.

"Desmit gadi Lielbritānijā, jūnijā braucu mājās uz dzimteni. Apnika šeit," vēl viens kandidāts uz atgriešanos Latvijā Margarita M., kura vēlāk skaidroja savu motivāciju ar to, ka dzimtenē viņa pelnīšot apmēram tikpat daudz, cik Anglijā, taču radi un tuvinieki būs blakām.

"Es arī plānoju. Divpadsmit gadi šeit, briesmīgi apnicis," dalās savās domās Marina P.

"Nē!!! Dzīvoju jau ilgi, bet tas ir pagaidām. Nekad tā man nav patikusi un neiepatiksies. Pārāk liela dzīves pieredze, lai iemīlētu valsti, kas līdzīga šai," raksta par Lielbritāniju Inna P.

"Velk uz dzimteni… mīlu Rīgu, Jūrmalu, dzimtās vietas, smaržas. Divas reizes gadā braucu – vasarā un ziemā-pavasarī, neskatoties uz to, ka radinieki nav palikuši, tikai draudzenes. Pārāk daudz laba, kas saistīts ar Rīgu. Un tas, ka tukšs, – jā, manāms. Sevišķi kopš brīža, kad "Jaunais vilnis" aizgāja, taču vienalga – velk. Neizslēdzu, ka vecumdienās sagribēšu atpakaļ," nostalģijā stāsta Ilona R.

Spriežot pēc visa, daudzi komentētāji ar lielām skumjām atceras mīļoto Latviju un pauž nožēlu, ka īstenot sapņus par atgriešanos dzimtenē katru gadu kļūst arvien grūtāk – Anglijas sociālā labklājība ievelk.

"Dzīvoju Anglijā 12 gadus. Braucu uz šejieni bezizejā, citādi vienkārši nevarēju izdzīvot. Šeit nav viegli: ja pateiks, ka te ir burvīgi, neticiet. Dzīves apstākļi šeit ir labāki, nekā mājās, pagaidām. Tomēr gribas uz mājām. Pavisam atgriezties mājās neizlemšu, dzīvosim divās mājās (esmu pensionāre), taču lielākoties Anglijā (šeit par mums vairāk rūpējas un tāpēc mums ir vairāk iespēju)," raksta Varvara G.

"Ļoti gribas atgriezties mājās… taču jo ilgāk dzīvo šeit, jo grūtāk no šejienes aizbraukt. Bērnu izglītība, piemēram. Citādi jau rīt aizbrauktu. Esmu pārliecināta, ka mājās nepazudīšu," rezumē Marika F.

Atgādināsim, ka Latvija neatkarības gados pazaudējusi gandrīz 700 tūkstošus valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar statistikas datiem, ik gadu Latviju turpina pamest apmēram 20 tūkstoši cilvēku.

Valdība meklē veidus, kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. Pērn Latvijā reemigrācijas programmas ietvaros atgriezās 173 ģimenes, 196 ģimenes izskata iespēju atgriezties, savukārt kopumā projektā ir iesaistītas 1790 ģimenes.

163
Pēc temata
Dažkārt viņi atgriežas: Latgale plāno uzņemt 36 reemigrantu ģimenes
Latviešu ģimene atgriezusies Īrijā: "te ir brīvība un cilvēki laimīgāki"
Nekāda darba Latvijā nav: reemigranti pusotru gadu meklē darbu
Eksperts: Latvijas valsts piederīgie uzlabo dzimstību plaukstošākās valstīs

ASV uzfilmētā video putns aiznes nagos haizivi

14
(atjaunots 18:34 05.07.2020)
Kādā Dienvidkarolīnas pludmalē atpūtnieki nofilmējuši video, kurā redzams milzīgs putns ar haizivi nagos.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. ASV kādā Dienvidkarolīnas pludmalē atpūtnieki nofilmējuši video, kurā redzams milzīgs putns ar haizivij līdzīgu zivi nagos, vēsta Movieweb.

​Ieraksts izplatījies zibenīgi, stāsta RIA Novosti.

Soociālajos tīklos izskanējuši pieņēmumi par to, ka mednieks ir zivjērglis, liels plēsīgs putns, kura spārnu vēziens var sasniegt 1,7 metrus.

Par zivi sākās strīdi. Lasītājiem šķita, ka putns nomedījis nelielu haizivi, taču, iespējams, tā varētu būt spāņu makrele.

14
Tagi:
dzīvnieki
Pēc temata
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Sociālie tīkli, foto no arhīva

Eksperte pastāstīja, un kāpēc mūs izseko sociālie tīkli

72
(atjaunots 10:43 05.07.2020)
Vai jums kādreiz nav šķitis, ka atliek tikai apspriest kādu priekšmetu, un tās reklāma nekavējoties parādās visos resursos? Tas nav šķitums.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Jebkuru lietotāja darbību tīmeklī iespējams aprakstīt ar mērķētās reklāmas iestatījumu algoritmiem. Par to, kā tas darbojas, radio Sputnik ēterā pastāstīja sociālo mediju speciāliste Jevgēņija Kuliša.

Vai jums kādreiz nav šķitis, ka atliek tikai apspriest kādu priekšmetu, un tās reklāma nekavējoties parādās visos resursos? Ja draudzenei nosūtīta sarkanas kleitas fotogrāfija, jūs nekavējoties uzdursieties tieši tādas kleitas reklāmai Instagram?

Tas nav šķitums. Tieši tā darbojas reklāma sociālajos tīklos, lai arī neviens to atklāti nestāsta, uzskata Maskavas blogeru apvienības dibinātāja,  sociālo mediju speciāliste Jevgēņija Kuliša.

"Skaļi neviens par to nerunā, lai arī daudzi to ir ievērojuši un par pārbaudījuši, tomēr serviss nesniedz nekādus oficiālus paziņojumus, viņi to viseim spēkiem noliedz. Tomēr eksperimenti rāda: ja, piemēram, esat noskatījušies kādus stories par to vai citu kosmētiku, teju vai nākamajā reklāmas publikācijā jums parādīsies šī pati vai konkurējošās firmas kosmētija. Nesen blogere Katja Konosova izdomāja ekspetimentu. Viņa vairākos stories pēc kārtas stāstīja par kaut kādu kosmētiku un palūdza savus lasītājus, nesakot ne vārda, nosūtīt viņai Telegram ekrānuzņēmumus – kāda reklāma viņiem parādīsies. Viņa saņēma milzum daudz ekrānuzņēmumu, kuros redzams: cilvēkiem parādījās tās pašas vai konkurējošās kosmētikas reklāma," Kuliša teikto publicēja RIA Novosti.

Viņa atzīmēja, ka ar to nenodarbojas ne paši blogeri, ne reklamējamā veikala īpašnieki – tas ir vispārējs algoritms. Tiesa, tas, kurš vēlas izplatīt savu reklāmu, var nospraust pietiekami detalizētus iestatījumus, kuri noteiks, kas tieši redzēs reklāmu. Iespējas ir atkarīgas no budžeta.

Facebook
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Ir pietiekami detalizēti mērķētās reklāmas iestatījumi. Reklāmai Instagram ir noteikti iestatījumi Facebook, tie variējas atbilstoši budžetam: jo vairāk naudas jūs paredzat reklāmai, jo precīzākus iestatījumus varat nospraust. Var par izstrādāt iestatījumus tā, lai, piemēram, reklāmu redzētu puiši ar stabilām attiecībām, kuri pie tam patlaban ir tālu no mīļotās meitenes. Tas ir vienreizējs iestatījumus ziedu salonam, kad saki: "Mīļotā ir tālu? Nosūti viņai ziedus." Vai cits variants. Var iestatījumos noteikt, ka tā jāparāda meitenēm, kas interesējas par kosmētiku. Ja meitene pie tam aizraujas ar stories par kosmētiku, šī reklāma mērķēta viņai. Jebkura jūsu darbība jebkurā sociālajā tīklā un visur tīmeklī tai vai citādi ir aprakstīta ar konkrētiem mērķa iestatījumiem atbilstošiem algoritmiem," paskaidroja Kuliša.

Pēc viņas vārdiem, tas ir universāls algoritms reklāmas izplatīšanai visos sociālajos tīklos un platformās.

"Reklāma visur strādā saskaņā ar tādu principu. Ir liels skaits visādu stāstu, kuru autori apgalvo, ka Alisa, Siri un visi pārējie noklausās, par ko runā lietotāji. Reiz es ar vīru WhatsApp apspriedos, ka vajadzētu nopirkt GoPro pašiņu nūju, taču iepriekš nekur to nemeklēju un neskatījos. Tūlīt pēc tam man Yandex Direct no visām šķirbām sāka līst GoPro aksesuāru reklāma," radio Sputnik ēterā atcerējās Kuliša.

72
Tagi:
sociālie tīkli
Pēc temata
WhatsApp sniegs specdienestiem piekļuvi lietotāju čatiem
Priekšvēlēšanu slaktiņš ar motorzāģi: Ingūna Sudraba pārsteidz ar savu aģitāciju
"Ārkārtīgi uzbāzīgi": iedzīvotājus kaitina sociālā reklāma piepilsētas vilcienos

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

0
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

0
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis