Город Лондон. Великобритания

"Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko": Latvijas emigranti par dzīvi Lielbritānijā

166
(atjaunots 13:55 09.04.2019)
Bērnu nākotne, pensija un siltās zemes – trīs vaļi, uz kuriem turas Latvijas emigrantu dzīve Lielbritānijā.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Par spīti populārajam viedoklim, nebūt ne visi aizbraukušie Latvijas piederīgie ir laimīgi tālu no dzimtenes. Daudzus moka nostalģija pēc Latvijas, taču lielākā daļa pagaidām izvēlas svešatni.

"Dvēsele raud pēc dzimtenes", taču latvieši paliek Anglijā – no atgriešanās attur bērnu nākotne, pensija un perspektīva pavadīt pelnītu atpūtu siltajās zemēs. Vismaz tā var secināt, apkopojot Latvijas emigrantu komentārus, kurus viņi dāsni publicē sociālajos tīklos.

Piemērām, populārajā atvērtajā grupā Facebook, kas veltīta Anglijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, sākās plaša diskusija par iemesliem, kāpēc emigranti nesteidz atgriezties savā dzimtenē.

Jau tradicionāli šajā viedokļu apmaiņā pirmie komentētāji bija Baltijas valstu iedzīvotāji, tostarp no Latvijas. Sputnik Latvija apkopoja Latvijas emigrantu komentārus, kuri nolēma paust viedokli par to, vai viņi izskata Angliju kā dzīves valsti līdz sava mūža beigām vai tomēr vēlas atgriezties dzimtenē?

Vairums Latvijas emigrantu, spriežot pēc komentāriem, uzskata Lielbritāniju par ērtu un labvēlīgu valsti, no kuras tuvākajā laikā viņi nekur negrasās braukt prom.

"Mīlu šo valsti. Latvijā neatgriezīšos," lakoniski atbild uz jautājumu Olga G.

"Londonā esmu 22 gadus, gan jaunība, gan tusiņi pagājuši šeit… strādāju kā zirgs, pensija jau sen ir nopelnīta. Tagad derētu nodzīvot līdz tam vecumam – un uz Spāniju, atpūtīsimies ar mazbērniem. Latvijā, protams, ir labi, taču uz pāris nedēļām, un ar naudu. Bet lai atgrieztos turp, pat domās nekas tāds nav," spriež Irēna B.

Daudziem viens no galvenajiem motīviem, kāpēc viņi paliek Anglijā un neatgriežas dzimtenē, ir bērnu perspektīvas.

"Tā kā esmu trīs mazu bērnu mamma, pirmām kārtām man ir jāskatās uz perspektīvām bērniem, Anglijā es redzu lielas perspektīvas, Latvijā – nekādas. Nodzīvojot Anglijā 10 gadus, esmu ieguvusi daudz no šīs valsts, to, ko nebiju saņēmusi valstī, kurā piedzimu. Kamēr bērni nepaaugsies, dzīvosim šeit. Un vecumdienās jau brauksim dzīvot siltajās zemēs," raksta Marija P.

Viņai piekrīt cita Latvijas emigrantu māmiņa.

"Pilnībā jums piekrītu! Es arī pirmām kārtām skatos, kur ir labāk bērniem. Un tas ir šeit. Protams, ir žēl, ka viņi nevar augt kopā ar saviem brālēniem un māsīcām un vecmāmiņām, taču ir tā kā ir… Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko," atbild Aleksandra.

Daudzi no aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem neslēpj, ka Anglija viņiem ir tikai sava veida tranzīta punkts, un pēc pensijas viņi plāno pārcelties uz siltākām zemēm.

"Esmu no Latvijas. Skotijā esmu kopš 2003. gada. Mājas ir tur, kur mēs dzīvojam. Esmu pieradusi, izveidoju sev ērtu pasauli! Atpakaļceļa nav, tikai jauni horizonti. Uz Tenerifi pensijā," ar optimismu kaļ plānus Ksenija O.

"Nepatīk, bet arī atgriezties īsti nav kur. Mēs cītīgi krājam pensijai, hipotēku atmaksāsim 50 gados, tad domāju arī aizbraukt uz siltāku valsti," dalās savos plānos Anžela P.

"Es vēlētos palikt šeit. Šī valsts man ir devusi to, ko nav devusi mana. Nu dažkārt, protams, kad klausos latviešu dziesmas, dvēsele sauc pēc dzimtenes. Gribas atpakaļ. Drīzāk pat pēc radiniekiem. Taču atgriezties turp īpašas vēlmes nav.

Iespējams, kaut kad uz kādu citu valsti, BET ne Latvijā," piebilst Lielbritānijas iedzīvotāja Diāna B.

Latvijas emigranti pievērsa uzmanību arī sarunai par aktuālajām ekonomiskajām ziņām no dzimtenes. Piemēram, viņi joprojām aktīvi seko pensijas jautājumam.

"Esmu no Latvijas, tāpēc par atgriešanos nenākas domāt," Vadims R.

"No esošajām Latvijas ziņām – nākotnes pensiju izmērs tiek plānots 30% apmērā no oficiālās algas. Tātad, ja kāds Latvijā saņem tūkstoti, tad pēc 20 gadiem viņa pensija sastādīs apmēram 300 eiro. Nē, nu es nezinu… muļķi te ir?" sarkastiski attrauca atbild Allegra L.

Spriežot pēc visa, emigrantu vidū pastāv bažas ne tikai par savu pensiju drošību Latvijā, bet arī par valsts pastāvēšanu kopumā. "Kamēr izlemsim atgriezties, vairs nebūs kur (Latvijā)," raksta Aleksandrs G.

"Mūsu pensijas pienākšanas laikā es dziļi ticu, ka valsts ar nosaukumu Latvija nebūs, tā būs kaut kur ļoti dziļā vēsturē, nu ļoti dziļā," joka pēc piebilst Aļona M.

"Kur vien iespējams, tikai ne uz Latviju. Mani pat sākuši apgrūtināt braucieni uz turieni.  Es izvēlēšos atpūtu normālā valstī vai Lielbritānijas robežās, nekā dzimtenē. Atgriezties pavisam – man tā ir pārāk acīmredzama utopija," raksta Diāna O.

"Latvija ir mana dzimtene, bet nav mana valsts," rezumē Pāvels Ž.

Tiesa, izrādās, ka visnotaļ iespaidīga daļa aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju ir gandrīz pārliecināti, ka palikt Lielbritānijā neplāno, un viņi nopietni apsver iespējas atgriezties Latvijā.

"Šeit noteikti nepalikšu! Sveša valsts, cita mentalitāte. Atgriezīšos Latvijā!" absolūti noteikti paziņo Viktors V.

"Pensijā braukšu mājās vai uz Spāniju," mazāk kategoriski secina Kaspars L.

"Desmit gadi Lielbritānijā, jūnijā braucu mājās uz dzimteni. Apnika šeit," vēl viens kandidāts uz atgriešanos Latvijā Margarita M., kura vēlāk skaidroja savu motivāciju ar to, ka dzimtenē viņa pelnīšot apmēram tikpat daudz, cik Anglijā, taču radi un tuvinieki būs blakām.

"Es arī plānoju. Divpadsmit gadi šeit, briesmīgi apnicis," dalās savās domās Marina P.

"Nē!!! Dzīvoju jau ilgi, bet tas ir pagaidām. Nekad tā man nav patikusi un neiepatiksies. Pārāk liela dzīves pieredze, lai iemīlētu valsti, kas līdzīga šai," raksta par Lielbritāniju Inna P.

"Velk uz dzimteni… mīlu Rīgu, Jūrmalu, dzimtās vietas, smaržas. Divas reizes gadā braucu – vasarā un ziemā-pavasarī, neskatoties uz to, ka radinieki nav palikuši, tikai draudzenes. Pārāk daudz laba, kas saistīts ar Rīgu. Un tas, ka tukšs, – jā, manāms. Sevišķi kopš brīža, kad "Jaunais vilnis" aizgāja, taču vienalga – velk. Neizslēdzu, ka vecumdienās sagribēšu atpakaļ," nostalģijā stāsta Ilona R.

Spriežot pēc visa, daudzi komentētāji ar lielām skumjām atceras mīļoto Latviju un pauž nožēlu, ka īstenot sapņus par atgriešanos dzimtenē katru gadu kļūst arvien grūtāk – Anglijas sociālā labklājība ievelk.

"Dzīvoju Anglijā 12 gadus. Braucu uz šejieni bezizejā, citādi vienkārši nevarēju izdzīvot. Šeit nav viegli: ja pateiks, ka te ir burvīgi, neticiet. Dzīves apstākļi šeit ir labāki, nekā mājās, pagaidām. Tomēr gribas uz mājām. Pavisam atgriezties mājās neizlemšu, dzīvosim divās mājās (esmu pensionāre), taču lielākoties Anglijā (šeit par mums vairāk rūpējas un tāpēc mums ir vairāk iespēju)," raksta Varvara G.

"Ļoti gribas atgriezties mājās… taču jo ilgāk dzīvo šeit, jo grūtāk no šejienes aizbraukt. Bērnu izglītība, piemēram. Citādi jau rīt aizbrauktu. Esmu pārliecināta, ka mājās nepazudīšu," rezumē Marika F.

Atgādināsim, ka Latvija neatkarības gados pazaudējusi gandrīz 700 tūkstošus valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar statistikas datiem, ik gadu Latviju turpina pamest apmēram 20 tūkstoši cilvēku.

Valdība meklē veidus, kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. Pērn Latvijā reemigrācijas programmas ietvaros atgriezās 173 ģimenes, 196 ģimenes izskata iespēju atgriezties, savukārt kopumā projektā ir iesaistītas 1790 ģimenes.

166
Pēc temata
Dažkārt viņi atgriežas: Latgale plāno uzņemt 36 reemigrantu ģimenes
Latviešu ģimene atgriezusies Īrijā: "te ir brīvība un cilvēki laimīgāki"
Nekāda darba Latvijā nav: reemigranti pusotru gadu meklē darbu
Eksperts: Latvijas valsts piederīgie uzlabo dzimstību plaukstošākās valstīs
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

20
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

20
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

10
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

10
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Profesors, ķīmisko zinātņu doktors Leonīds Rinks

"Novičok" izstrādātājs salīdzināja efektivitāti ar kodolbumbu

0
(atjaunots 13:01 25.09.2020)
Izstrādātāju uzdevums bija panākt, lai ķīmiskais ierocis būtu maksimāli efektīvs kaujas laukā, taču ar īsu dzīves ciklu – lai tā kaitīgo ietekmi neizjustu uzbrūkošās padomju armijas vienības.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Indīgā kaujas viela "Novičok" efektivitātes ziņā salīdzināma ar tāda paša apjoma vai svara kodolbumbu, intervijā RIA Novosti pastāstīja vielas izstrādātājs Leonīds Rinks.

"Taču tas ("Novičok" – red.) bija daudz lētāka, un, to pielietojot, visa pretinieka materiālā daļa paliktu neskarta. Visas ēkas, visa tehnika. Atliktu to tikai nomazgāt un varētu pielietot saviem mērķiem," paskaidroja zinātnieks.

Izstrādātāju uzdevums bija panākt, lai ķīmiskais ierocis būtu maksimāli efektīvs kaujas laukā, taču ar īsu dzīves ciklu – lai tā kaitīgo ietekmi neizjustu uzbrūkošās padomju armijas vienības.

Aģentūras sarunbiedrs pastāstīja, ka karaspēks varēja ieiet teritorijā pēc "Novičok" pielietošanas, šķērsot to un "nodarboties ar nākamajiem uzdevumiem".

Iepriekš Rinks pastāstīja: pēc tam, kad uz ASV aizbraukušais Vils Mirzajanovs publicēja grāmatu, kurā aprakstīja "Novičok", to varēja izgatavot jebkura ķīmiskā laboratorija pasaulē.

Vācijas valdība apgalvo, ka Aleksejs Navaļnijs, kurš 20. augustā tika steidzami hospitalizēts no lidmašīnas Omskā, bet pēc tam nogādāts klīnikā "Charite" Berlīnē, saindēts ar vielu no grupas "Novičok". Tomēr Vācija atsakās publicēt veikto ekspertīžu rezultātus.

Pie tam zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND kopš 90. gadiem bija piekļuve "Novičok". Vielu pētīja arī aptuveni 20 rietumvalstis, taču Krievija jau 1992. gadā pārtrauca darbus ķīmisko ieroču jomā, savukārt 2017. gadā iznīcināja visas tamlīdzīgu vielu rezerves OPCW uzraudzībā.

0
Tagi:
Novičok
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs komentēja Mirzajanova atvainošanos Navaļnijam
"Novičok" izstrādātājs vērtē "saindētas" pudeles parādīšanos Navaļnija lietā
Vācijā paziņoja, ka Navaļnijs esot saindēts ar "Novičok" indi
Laboratorija Lielbritānijā nav identificējusi "Novičok" izcelsmi