Девушка с флагами Великобритании и ЕС

Karaliene aizliegusi Lielbritānijai Brexit bez vienošanās

82
(atjaunots 10:38 09.04.2019)
Britu premjerministre Terēza Meja saņēmusi tiesības atlikt Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES uz nenoteiktu termiņu.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Karaliene Elizabete II sankcionējusi likumprojektu, kas liek Lielbritānijas valdībai lūgt Brexit atlikšanu, lai izvairītos no izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās.

"Iegūstot abu parlamenta palātu atbalstu, likumprojekts ieguvis karalisko sankciju. Valdības piedāvājums attiecībā uz likumu – par Lielbritānijas izstāšanās no ES termiņa pagarināšanu – tiks apspriests parlamentā rīt," paziņoja kopienu palātas kanceleja Twitter.

Kā vēsta RIA Novosti, iepriekš likumprojekts guva gan Lordu palātas, gan arī Kopienu palātas atbalstu. Pēc karaliskās sankcijas saņemšanas dokuments kļuvis par likumu.

Brexit atbalstītāju un pretinieku akcija Londonā
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Dokumenta autori ir parlamenta apakšpalātas dažādu partiju deputāti ar leiboristu Ivetu Kūperi un konservatoru Oliveru Letvinu priekšgalā. Deputāti norāda, ka likums sniedz iespēju pēdējā mirklī izvairīties no izstāšanās bez vienošanās, kas novestu pie katastrofas.

Dokuments dāvā tiesības Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai noteikt nepieciešamo Brexit atlikšanas termiņu. Saskaņā ar likumu, jau nākošajā dienā pēc tā pieņemšanas Mejai jānosauc jaunais izstāšanās datums. Pēc tam jauno Brexit termiņu jāapstiprina parlamentam, un jau pēc tam to var nosūtīt Briselei. Taču pagājušajā piektdienā Meja jau palūdza ES atlikt Lielbritānijas izstāšanās datumu līdz 30. jūnijam. ES Padomē iepriekš pieņēma virkni pasākumu, kuri ļauj mazināt kaitējumu, ko nodarītu Brexit bez vienošanās.

Referendums par Lielbritānijas tālāku dalību Eiropas Savienībā notika 2016. gada jūnijā. Uzvaru svinēja Brexit atbalstītāji – par Karalistes izstāšanos no ES nobalsoja 51,8% britu, pret – 48,2%. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bija plānota 2019. gada 29. martā.

Britu parlaments divas reizes balsoja par dažādiem Brexit scenārijiem – sākumā par astoņiem, pēc tam par četriem, neviens variants neieguva balsu vairākumu. Valdība joprojām ir sašķelta attiecībā uz Brexit jautājumu: ministru vidū ir gan izstāšanās no ES bez vienošanās atbalstītāji, gan tie, kas atbalsta maksimāli ciešu saikņu saglabāšanu ar ES.

Gala lēmums par Lielbritānijas izstāšanās termiņu no ES ir Briseles rokās.

82
Temats:
Atvadas angļu stilā (143)
Pēc temata
"Mazā Latvija" pastāstījusi par savu vēlmi izstāties no ES
Brexit paralīze: Latvijas ārlietu ministrs lūdz Lielbritāniju atbildēt
Sabotēsim: Lielbritānija gatavojas Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Lielbritānijā sākta pasu izsniegšana bez uzraksta "Eiropas Savienība"
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

17
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
17
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

18
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

18
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

Fjodors Lukjanovs: Donbasa liktenis ir izlemts

0
(atjaunots 23:49 16.04.2021)
Kanāla "Baltie un pūkaini" jaunais izlaidums: viesos – žurnāla "Rossija v globalnoi politike" galvenais redaktors, Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Fjodors Lukjanovs. Par pasaules aizkulišu noslēpumiem viņam zināms viss.

YouTube kanāls #БИП ("Baltie un pūkainie") aprunājās ar žurnāla "Rossija v globalnoi politike" galveno redaktoru, Ekonomikas augstskolas pasniedzēju Fjodoru Lukjanovu par protestiem, Baltkrieviju, Lukašenko un Turcijas ambīcijām. Vai Maskava prot mainīt režīmus? Vai Krievijai vajadzīgs Donbass? Kurš ir labāks – Čaikovskis vai Morgenšterns, Mihalkovs vai Naišulers? Par to un daudz ko citu – "Balto un pūkaino" jaunajā izlaidumā.

0
Tagi:
Ukraina, Donbass