Danske Bank

Uzticības krīze: skandāli ar naudas atmazgāšanu satricinājuši Skandināviju

55
(atjaunots 08:15 05.04.2019)
Skandāli ar Danske Bank un Swedbank tostarp piesaistījuši uzmanību pārāk ciešām attiecībām starp regulatoriem un bankām, kuras tie kontrolē.

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. Skandāli ar naudas atmazgāšanu Zviedrijā un Dānijā iznīcinājuši ticību ziemeļvalstu atklātā biznesa kultūrā, raksta Reuters.

Zviedriju un Dāniju, kuras Transparency International uzskata par vienām no nekorumpētākajām valstīm pasaulē, satricināja Danske Bank un Swedbank darbības izmeklēšanas. Politiķi, finanšu regulatori un investori pieprasa pastiprināt banku kontroli un ieviest bargākus sodus, tādējādi sagraujot sistēmu, kurā valsts uzticējās bankām.

"Atklātums ir mūsu sabiedrības atslēga. Tā ir sistēma, kura veidota uz uzticības pamata, un šī uzticība ir būtiski iedragāta," saka Zviedrijas finanšu tirgu ministrs Pers Bolunds.

Pagājušajā nedēļā Swedbank AB prezidente Birgite Bonesena tika atlaista pēc investoru prasības, taču Bolunds uzskata, ka ar to ir par maz – valstij ir jāparāda, ka tā kontrolē banku.

Zviedrija vēl nav paziņojusi par reformām, kas būtu saistītas ar apsūdzībām pret Swedbank par naudas atmazgāšanu Latvijā un Igaunijā.

Danske Bank tika izdzīta no Igaunijas pēc tam, kad tā atzina, ka ar tās filiāles starpniecību valstī laikā no 2007. līdz 2015. gadam izgāja 200 miljoni eiro aizdomīgu naudas līdzekļu. Banka izbeidza savu darbību arī citās Baltijas valstīs.

Dāņu zinātnieks Gerts Svendsens saka, ka skandāli var iedragāta skandināvu kultūras pamatu.

"Cilvēki kļūst laimīgāki, ja var balstīties uz uzticību. Tas izskaidro, kāpēc zviedri un dāņi ir laimīgi," saka viņš.

Skandāli ar naudas atmazgāšanu satricina ne tikai ekonomiku, bet arī Skandināvijas valstu politiku. Dānijā ir palielinājies kreisās opozīcijas atbalsts, kura, kā liecina aptauju rezultāti, jūnija vēlēšanās var uzvarēt valdošo labējo koalīciju. Dānijas valdība grasās izveidot, pēc kāda ministra sacītā, "agresīvāku finanšu regulatoru" – palielināt ierēdņu skaitu, kuri cīnās pret naudas atmazgāšanu, ieviest sodus attiecībā pret bankām vai iekļaut banku valdēs novērotājus.

"Danske Bank gadījumā mēs redzējām, kā varasiestādes sūtīja vēstules turpu-šurpu septiņus vai astoņus gadus," pateica Dānijas rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu ministrs Rasmuss Jarlovs, paziņojot, ka banku kontrole valstī darbosies pēc ASV piemēra.

Zviedrija var sekot Dānijas piemēram -  premjerministrs Stēfans Lēfvens pagājušajā nedēļā paziņoja, ka grasās "pastiprināt likumdošanu". Pērn valsts finanšu regulators neieklausījās savu ekspertu rekomendācijās, kuri piedāvāja sodīt vairākas lielas bankas par nepietiekamu darījumu uzraudzīšanu, un tā vietā nosūtīja tām brīdinājuma vēstules.

"Mēs, Zviedrija kopumā un tostarp regulatori, esam izdarījuši pārāk maz," pateica aģentūras vadītājs Eriks Tedens.

Skandāli ar Danske Bank un Swedbank tostarp piesaistījuši uzmanību pārāk ciešām attiecībām starp regulatoriem un bankām, kuras tie kontrolē. Piemēram, līdz pērnā gada maijam attiecīgo Dānijas aģentūru vadīja Henriks Ramlau-Hansens, kurš pirms tam piecus gadus bija Danske Bank finanšu direktors. Šobrīd Dānijā personas, kuras piecas gadu laikā pirms tam strādājuši finanšu iestādēs, nedrīkst būt regulatora priekšsēdētāji un priekšsēdētāja vietnieki.

Esošais Zviedrijas finanšu regulatora vadītājs Tedens iepriekš strādājis ar Swedbank valdes locekli Peteru Normanu, kaut gan nevienu no viņiem netiek apsūdzēti jebkādos pārkāpumos. Izmeklēšanas pret Swedbank pašā sākumā Tedens atsvešinājās interešu konflikta dēļ, un lietu par naudas atmazgāšanu izskatīja viņa vietnieks.

Daži uzskata, ka tas ir neizbēgami, jo Zviedrija ir neliela valsts, kurā visi viens otru pazīst. Viti uzskata, ka kaut kas ir jāmaina.

55
Pēc temata
Par 10 miljardiem mazāk: beidzas "tīrīšana" Latvijas banku sektorā
Latvijas iedzīvotāji pastāstīja par savām iemīļotākajām bankām
Kozlovs: pēc ABLV lietas Rīgā ir daudz nenodarbinātu baņķieru – ir, kam kazino spēlēt
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

3
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

3
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

3
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

3
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā