Danske Bank

Uzticības krīze: skandāli ar naudas atmazgāšanu satricinājuši Skandināviju

56
(atjaunots 08:15 05.04.2019)
Skandāli ar Danske Bank un Swedbank tostarp piesaistījuši uzmanību pārāk ciešām attiecībām starp regulatoriem un bankām, kuras tie kontrolē.

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. Skandāli ar naudas atmazgāšanu Zviedrijā un Dānijā iznīcinājuši ticību ziemeļvalstu atklātā biznesa kultūrā, raksta Reuters.

Zviedriju un Dāniju, kuras Transparency International uzskata par vienām no nekorumpētākajām valstīm pasaulē, satricināja Danske Bank un Swedbank darbības izmeklēšanas. Politiķi, finanšu regulatori un investori pieprasa pastiprināt banku kontroli un ieviest bargākus sodus, tādējādi sagraujot sistēmu, kurā valsts uzticējās bankām.

"Atklātums ir mūsu sabiedrības atslēga. Tā ir sistēma, kura veidota uz uzticības pamata, un šī uzticība ir būtiski iedragāta," saka Zviedrijas finanšu tirgu ministrs Pers Bolunds.

Pagājušajā nedēļā Swedbank AB prezidente Birgite Bonesena tika atlaista pēc investoru prasības, taču Bolunds uzskata, ka ar to ir par maz – valstij ir jāparāda, ka tā kontrolē banku.

Zviedrija vēl nav paziņojusi par reformām, kas būtu saistītas ar apsūdzībām pret Swedbank par naudas atmazgāšanu Latvijā un Igaunijā.

Danske Bank tika izdzīta no Igaunijas pēc tam, kad tā atzina, ka ar tās filiāles starpniecību valstī laikā no 2007. līdz 2015. gadam izgāja 200 miljoni eiro aizdomīgu naudas līdzekļu. Banka izbeidza savu darbību arī citās Baltijas valstīs.

Dāņu zinātnieks Gerts Svendsens saka, ka skandāli var iedragāta skandināvu kultūras pamatu.

"Cilvēki kļūst laimīgāki, ja var balstīties uz uzticību. Tas izskaidro, kāpēc zviedri un dāņi ir laimīgi," saka viņš.

Skandāli ar naudas atmazgāšanu satricina ne tikai ekonomiku, bet arī Skandināvijas valstu politiku. Dānijā ir palielinājies kreisās opozīcijas atbalsts, kura, kā liecina aptauju rezultāti, jūnija vēlēšanās var uzvarēt valdošo labējo koalīciju. Dānijas valdība grasās izveidot, pēc kāda ministra sacītā, "agresīvāku finanšu regulatoru" – palielināt ierēdņu skaitu, kuri cīnās pret naudas atmazgāšanu, ieviest sodus attiecībā pret bankām vai iekļaut banku valdēs novērotājus.

"Danske Bank gadījumā mēs redzējām, kā varasiestādes sūtīja vēstules turpu-šurpu septiņus vai astoņus gadus," pateica Dānijas rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu ministrs Rasmuss Jarlovs, paziņojot, ka banku kontrole valstī darbosies pēc ASV piemēra.

Zviedrija var sekot Dānijas piemēram -  premjerministrs Stēfans Lēfvens pagājušajā nedēļā paziņoja, ka grasās "pastiprināt likumdošanu". Pērn valsts finanšu regulators neieklausījās savu ekspertu rekomendācijās, kuri piedāvāja sodīt vairākas lielas bankas par nepietiekamu darījumu uzraudzīšanu, un tā vietā nosūtīja tām brīdinājuma vēstules.

"Mēs, Zviedrija kopumā un tostarp regulatori, esam izdarījuši pārāk maz," pateica aģentūras vadītājs Eriks Tedens.

Skandāli ar Danske Bank un Swedbank tostarp piesaistījuši uzmanību pārāk ciešām attiecībām starp regulatoriem un bankām, kuras tie kontrolē. Piemēram, līdz pērnā gada maijam attiecīgo Dānijas aģentūru vadīja Henriks Ramlau-Hansens, kurš pirms tam piecus gadus bija Danske Bank finanšu direktors. Šobrīd Dānijā personas, kuras piecas gadu laikā pirms tam strādājuši finanšu iestādēs, nedrīkst būt regulatora priekšsēdētāji un priekšsēdētāja vietnieki.

Esošais Zviedrijas finanšu regulatora vadītājs Tedens iepriekš strādājis ar Swedbank valdes locekli Peteru Normanu, kaut gan nevienu no viņiem netiek apsūdzēti jebkādos pārkāpumos. Izmeklēšanas pret Swedbank pašā sākumā Tedens atsvešinājās interešu konflikta dēļ, un lietu par naudas atmazgāšanu izskatīja viņa vietnieks.

Daži uzskata, ka tas ir neizbēgami, jo Zviedrija ir neliela valsts, kurā visi viens otru pazīst. Viti uzskata, ka kaut kas ir jāmaina.

56
Pēc temata
Par 10 miljardiem mazāk: beidzas "tīrīšana" Latvijas banku sektorā
Latvijas iedzīvotāji pastāstīja par savām iemīļotākajām bankām
Kozlovs: pēc ABLV lietas Rīgā ir daudz nenodarbinātu baņķieru – ir, kam kazino spēlēt
Preču vilciens, foto no arhīva

Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas

20
(atjaunots 20:16 23.11.2020)
Veidojot savu kravu loģistiku, Baltkrievija ņems vērā Lietuvas un Polijas uzvedību, paziņoja Baltkrievijas ĀM vadītājs Vladimirs Makejs.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Baltkrievija vēlas uzturēt drošu tranzītu caur Lietuvu un Polija, taču, ja Minska redzēs partneru nedrošumu, tiks sperti atbilstoši soļi. Jau šodien rit darbs pie Krievijas ostu izmantošanas Baltkrievijas preču eksportam, paziņoja ĀM vadītājs Vladimirs Makejs intervijā telekanālam "Belarus 1".

Makejs atzīmēja Lietuvas un Polijas politiķu nedraudzīgos paziņojumus pēc prezidenta vēlēšanām, kuri atspoguļo dubultos standartus.

"Pie tam, tiek izteikti ne vien paziņojumi, bet arī veikti konkrēti soļi, kas saistīti ar absolūtu, acīmredzamu iejaukšanos Baltkrievijas iekšlietās. Piemēram, tie pašie Telegram kanālu norādījumi attiecībā uz teju diversiju sarīkošanas uz dzelzceļiem un tā tālāk un tamlīdzīgi," atzīmēja Makejs.

ĀM vadītājs piebilda, ka Minska grasās piesaistīt uzmanību šim jautājumam, tostarp starptautiskās platformās.

Pēc ministra sacītā, šāda kaimiņvalstu politika tiks ņemta vērā, kad Minska plānos savu preču loģistiku.

"Vēlreiz atkārtošos: mēs uzskatām, ka tie ir mūsu kaimiņi. (…) Mēs gribētu, lai mums ir drošs tranzīts caur šīm valstīm. Esam ieinteresēti mūsu gan importa, gan eksporta piegāžu diversifikācijā caur šīm valstīm. Bet ja mēs redzēsim mūsu partneru, kaimiņu nedrošumu, tad, protams, mēs spersim atbilstošus soļus," sacīja Makejs.

Ministrs atzīmēja, ka baltkrievu eksportētāji jau šobrīd veic soļus "konkrētā pasākumu īstenošanā mūsu produkcijas piegādēs caur Krievijas ostu".

Cisternas ar naftas produktiem dzelzceļa stacijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Protam, mēs skatīsimies, vai tas mums ir vai nav izdevīgi. Mēs pieņemsim galīgo lēmumu, vadoties pēc šāda lēmuma izdevīguma Baltkrievijai. Bet jebkurā gadījumā diversifikācijas jautājums ir mūsu dienas darba kārtībā, un, protams, mēs ņemsim vērā mūsu rietumu kaimiņu uzvedību šajā jomā," sacīja ministrs.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas sankcijas pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot arī Baltkrievijas kravu tranzīta novirzīšanu uz Krieviju.

20
Tagi:
Baltija, tranzīts, Baltkrievija
Pēc temata
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu
Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: kā KF izpilda uzdevumu un vai tā palīdzēs Baltkrievijai
Eksperts: Minskai ir divi varianti, kā apturēt tranzītu no Lietuvas
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Vīrietis mēra daktera maskā

Nosauktas Eiropas Savienības valstis ar vislielāko Covid-19 mirstību

36
(atjaunots 16:16 23.11.2020)
Neskatoties uz zināmu situācijas uzlabošanos, koronavīrusa mirstības rādītāji joprojām paliek visnotaļ augstā līmenī, un daudzās Eiropas valstīs tika ieviests ārkārtējās situācijas režīms.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēdējo 14 dienu laikā visvairāk nāvju, kuras izraisīja koronavīruss, Eiropas Savienībā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, reģistrēts Čehijā – 23,4, otrajā vietā ir Beļģija – 22,1, trešajā ir Bulgārija – 17,2, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Čehijas Veselības ministriju.

"Čehija pēdējo nedēļu laikā aizgāja no pirmās vietas Eiropas Savienības valstu vidū pēc jaunu ar Covid-19 saslimušo skaita dienā. Taču republika, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, joprojām ir ES pēdējo 14 dienu rādītāju līderi pēc koronavīrusa izraisīto nāvju skaita pārrēķinā uz 100 000 iedzīvotāju – 23,4. Sekojošās vietas ieņem Beļģija – 22,1, Bulgārija – 17,2, Polija – 14,3 un Slovēnija – 14,0," teikts paziņojumā.

Vakar Čehijā tika ziņots par 3187 jauniem inficētajiem, kas ir gandrīz par tūkstoti mazāk, nekā tajā pašā dienā pirms nedēļas un piecas reizes mazāk nekā oktobra izskaņas diennakts antirekorda rādītāji.

Kopumā, saskaņā ar svētdienas datiem, plkst. 18:00, valstī bija 89 536 ar koronavīrusu inficētie, no kuriem 5421 stacionēti. Kopumā pandēmijas periodā inficēti 491,6 tūkstoši cilvēku, izveseļojās 394,9 tūkstoši, miruši 7164 cilvēki, no tiem aptuveni puse novembrī.

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Kopš 5. oktobra republikā ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms, kurš nopietni ierobežo sabiedrisko dzīvi valstī un kuru ceturtdien parlaments pagarināja līdz 12. decembrim. Taču sakarā ar zināmu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valdība sāka ieviest ārkārtējās situācijas mīkstināšanas pasākumus. Tostarp trešdien uz skolu atkal devās 1.-2. klašu skolēni, šonedēļ viņiem pievienojas pārējie skolēni. Pārtikas veikaliem drīkst strādāt nevis līdz plkst. 21:00, bet gan līdz 23:00. Aizliegums pilsoņiem iziet no mājas nakts laikā arī sāksies nevis no plkst. 21:00, bet no plkst. 23:00 un ilgs līdz plkst. 5:00.

Pēc valsts Veselības ministrijas vadītāja Jana Blatnas sacītā, saglabājoties esošai koronavīrusa saslimstības līmeņa samazināšanās tendencei, valdība atļaus no pirmdienas, 30. novembra, atvērt nelielus nepārtikas veikalus, kā arī frizētavas un kosmētiskos salonus.

36
Pēc temata
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
ES izveidos Eiropas Veselības savienību, lai koordinētu darbu cīņā ar Covid-19
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Rīgā noritēja akcija pret masku valkāšanu, foto no arhīva

Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās

0
(atjaunots 09:58 24.11.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta stingrāku ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu ieviešanu Latvijā koronavīrusa izplatības dēļ.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Latvijā tiek apspriesta iespēja ieviest striktākus ierobežojumus ar mērķi apturēt jaunās koronavīrusa infekcijas izplatību. Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka vienota viedokļa sakarā ar šādu pasākumu nepieciešamību sabiedrībā nav. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Jaunu ierobežojumu pretinieku tomēr izrādījās nedaudz vairāk. Gandrīz puse respondentu (48%) paziņoja ka nav vajadzības pastiprināt ārkārtējās situācijas režīmu, no tiem 20% ir stingri par to pārliecināti, vēl 28% drīzāk piekrīt tam, ka šādas nepieciešamības nav.

Vien nedaudz mazāk aptaujāto – 44%, – tieši pretēji, uzskata, ka valdībai ir jāievieš stingrāks epidemioloģiskais režīms, no tiem 19% paziņoja, ka tas noteikti ir nepieciešams, bet 25% drīzāk atbalsta šo variantu.

Katram desmitajam (8%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrais koronavīrusa vilnis Latvijā izrādījies krietni spēcīgāks par pirmo, un veselības aprūpes sistēmas resursi ātri izsīkst.

0
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Ko mēs gaidām? Ieviesiet totālu lokdaunu! Ārsts aicināja Latvijas premjerministru rīkoties
Latvijas veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums