Gāzesvada Ziemeļu Straume 2 cauruļu ielikšana

Baltijas jūras dzelmē jau ir ielikti 900 km "Ziemeļu straumes 2" cauruļu

165
(atjaunots 15:46 02.04.2019)
Gāzesvads ir par 37% gatavs, darbi norit saskaņā ar grafiku, vēsta Gazprom.

RĪGA, 2. aprīlis – Sputnik. Gazprom ielicis Baltijas jūras dzelmē 915 kilometrus "Ziemeļu straumes 2" cauruļu, kas sastāda apmēram 37% no kopējā gāzesvada garuma, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz kompāniju.

"Šobrīd Baltijas jūras dzelmē ielikti 915 kilometri "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada cauruļu – apmēram 37% no kopējā divu cauruļu garuma. Gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" jūras daļas ielikšana notiek stingri atbilstoši grafikam," - teikts paziņojumā.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi Vācija, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".

Kompānija Nord Stream 2 AG aprīlī iesniedza Dānijas Enerģētikas aģentūrai pieteikumu jūras caurules izbūves atļaujas saņemšanai, kā arī atskaiti par projekta potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi Dānijas salas Bornholma piekrastē.

Krievijas vēstnieks šajā valstī Mihails Vaņins intervijā laikrakstam Berlingske paziņojis, ka iespējamais Dānijas aizliegums tikai pagarinās gāzes vada "Ziemeļu Straume 2" maršrutu, kuram saskaņā ar esošo plānu, jāiet gar Dānijas salas Bornholma piekrasti. Pēc Vaņina teiktā, cauruļvada celtniecībai, būs jāiztērē mazliet vairāk laika, taču tās realizācija netiks apturēta.

Jaunā Dānijas regulatora prasība var novest pie gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības aizkavēšanas ārpus plānotā termiņa, teikts starptautiskās reitinga aģentūras Moody’s Krievijas un NVS valstu naftas un gāzes sektora vadošā analītiķa Denisa Perevezenceva atskaitē.

Arī viņš uzskata, ka šķēršļu radīšana savlaicīgai gāzesvada nodošanai ekspluatācijā "var samazināt Gazprom pozīcijas tranzīta līguma pārrunās cauri Ukrainas teritorijai". "Tostarp tas var novest pie saistību palielināšanas gāzes tranzītā cauri Ukrainai līdz 40-50 miljardiem kubikmetru gadā, nekā sākotnēji tika paredzēts (10-15 miljardi kubikmetru), kas novedīs pie augstākiem transportēšanas izdevumiem, salīdzinot ar izdevumiem cauri "Ziemeļu straumei 2"," - norāda Perevezencevs.

"Ziemesļu straumes 2" projekta dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".

Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.

Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados aizies liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskajā gāzes vada infrastruktūrā.

165
Temats:
Ziemeļu straume 2 (183)
Pēc temata
ASV vēstnieks Vācijā paziņoja par iespējamām sankcijām saistībā ar "Ziemeļu straumi 2"
Vācija un Francija atradušas kompromisu "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
"Ziemeļu straumes 2" liktenis ir izlemts: ES saskaņojusi gāzes likuma grozījumus
Tramp, tev nav taisnība: Austrija neatteiksies no "Ziemeļu straumes 2", lai gandarītu ASV

Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums

6
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.

Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.

Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).

Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.

Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.

6
Tagi:
epidēmija, mēris, Ķīna
Pēc temata
Anomālās ziemas sekas: Latvijā vēl aizvien ir augsts putnu gripas izplatības risks
Ne tikai koronavīruss vien: zinātnieki izdomājuši "vakcīnu pret novecošanu"
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Jauns Covid-19 masveida uzliesmojums Ķīnā: galvaspilsētā noteikts karastāvoklis

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

5
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

5
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi

Kāpēc rēķins aprīlī ir lielāks nekā janvārī; nama iedzīvotāji sašutuši par apkures cenām

0
(atjaunots 08:59 06.07.2020)
Daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Rīgā lūdz namu pārvaldi izskaidrot augstos apkures rēķinus aprīlī. Pārvalde paskaidroja, ka viņu māja esot "netipiska".

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Apkures cenas aprīlī izrādījušās divkārt lielākas nekā martā, februārī un janvārī. Par to sūdzas kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji raidījumā "4. studija", vēsta Lsm.lv.

Mājas iedzīvotāji atzīmē, ka gaisa temperatūra aprīlī bija daudz augstāka nekā janvārī, un ir neizpratnē: kā tā iznācis, ka aprīlī par apkusi viņi samaksājuši 121,04 eiro, bet par citiem mēnešiem vidēji iznākuši tikai apmēram 70 eiro. Pēc viņu domām, atsūtītais rēķins liecina, it kā temperatūru ziņā aprīlī Latvija nav bijusi tālu no Ziemeļpola. Dzīvokļu īpašnieki plāno rakstīt kolektīvu sūdzību un cer, ka viņus sadzirdēs.

Pāvilosta. Foto no arhīva
© Sputnik / Динара Никифорова

Savukārt raidījuma autori lūdza komentārus namu pārvaldei "Rīgas namu pārvaldnieks".

Ar žurnālistiem sazinājās organizācijas pārstāvis Krists Leiškalns. Viņš paskaidroja, ka māja, kuras iedzīvotāji sūdzas par augstajiem rēķiniem, ir netipiska, to apsilda individuālais katls, nevis centralizētā apkure.

"Rīgas namu pārvaldnieks" atgādināja, ka rēķins tiek veidots atbilstoši apsildei patērēto granulu apjomam. Tāda apkures sistēma tiek testēta kopš pērnā gada. Šajā gadījumā tiek aprēķināts vidējais patēriņš un iekļauts rēķinā, bet gada nogalē notiek izlīdzināšana.

Pērn šī pieredze bija sekmīga, tāpēc šogad tika izmantota tāda pati sistēma – no janvāra visus mēnešus pēc kārtas tika ņemti vidējie maksājumi, bet sezonas beigās tie izlīdzināti, pastāstīja Krists Leiškalns.

Atbildot uz iedzīvotāju jautājumu, kāda ir izlīdzinātā maksājuma jēga, ja apkures sezonas nogalē nākas maksāt gandrīz divreiz vairāk, viņš atzīmēja, ka aizvadītā ziema Latvijā bijusi visai silta, bet pavasarī bijis vēsāks, tāpēc apkures sezona ieilgusi, un gala summa izrādījusies liela.

Namu pārvalde veiks aprēķinu un izlems, vai ir vērts turpmāk izmantot tamlīdzīgu metodi ar granulu apkuri, konstatēja Leiškalns.

0
Tagi:
Rīgas namu pārvaldnieks, Rīga, Latvija
Pēc temata
"Es jau četras dienas neesmu mazgājies!" Pensionāram no Rīgas atslēdza ūdeni
"Atšķaida gāzi ar gaisu": celtnieks atrada iemeslu, kādēļ atslēdzās apkures katls
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Rīgas daudzīvokļu namiem sāks atslēgt centrālo apkuri