Gāzesvada Ziemeļu Straume 2 cauruļu ielikšana

Baltijas jūras dzelmē jau ir ielikti 900 km "Ziemeļu straumes 2" cauruļu

165
(atjaunots 15:46 02.04.2019)
Gāzesvads ir par 37% gatavs, darbi norit saskaņā ar grafiku, vēsta Gazprom.

RĪGA, 2. aprīlis – Sputnik. Gazprom ielicis Baltijas jūras dzelmē 915 kilometrus "Ziemeļu straumes 2" cauruļu, kas sastāda apmēram 37% no kopējā gāzesvada garuma, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz kompāniju.

"Šobrīd Baltijas jūras dzelmē ielikti 915 kilometri "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada cauruļu – apmēram 37% no kopējā divu cauruļu garuma. Gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" jūras daļas ielikšana notiek stingri atbilstoši grafikam," - teikts paziņojumā.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi Vācija, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".

Kompānija Nord Stream 2 AG aprīlī iesniedza Dānijas Enerģētikas aģentūrai pieteikumu jūras caurules izbūves atļaujas saņemšanai, kā arī atskaiti par projekta potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi Dānijas salas Bornholma piekrastē.

Krievijas vēstnieks šajā valstī Mihails Vaņins intervijā laikrakstam Berlingske paziņojis, ka iespējamais Dānijas aizliegums tikai pagarinās gāzes vada "Ziemeļu Straume 2" maršrutu, kuram saskaņā ar esošo plānu, jāiet gar Dānijas salas Bornholma piekrasti. Pēc Vaņina teiktā, cauruļvada celtniecībai, būs jāiztērē mazliet vairāk laika, taču tās realizācija netiks apturēta.

Jaunā Dānijas regulatora prasība var novest pie gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības aizkavēšanas ārpus plānotā termiņa, teikts starptautiskās reitinga aģentūras Moody’s Krievijas un NVS valstu naftas un gāzes sektora vadošā analītiķa Denisa Perevezenceva atskaitē.

Arī viņš uzskata, ka šķēršļu radīšana savlaicīgai gāzesvada nodošanai ekspluatācijā "var samazināt Gazprom pozīcijas tranzīta līguma pārrunās cauri Ukrainas teritorijai". "Tostarp tas var novest pie saistību palielināšanas gāzes tranzītā cauri Ukrainai līdz 40-50 miljardiem kubikmetru gadā, nekā sākotnēji tika paredzēts (10-15 miljardi kubikmetru), kas novedīs pie augstākiem transportēšanas izdevumiem, salīdzinot ar izdevumiem cauri "Ziemeļu straumei 2"," - norāda Perevezencevs.

"Ziemesļu straumes 2" projekta dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".

Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.

Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados aizies liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskajā gāzes vada infrastruktūrā.

165
Temats:
Ziemeļu straume 2 (241)
Pēc temata
ASV vēstnieks Vācijā paziņoja par iespējamām sankcijām saistībā ar "Ziemeļu straumi 2"
Vācija un Francija atradušas kompromisu "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
"Ziemeļu straumes 2" liktenis ir izlemts: ES saskaņojusi gāzes likuma grozījumus
Tramp, tev nav taisnība: Austrija neatteiksies no "Ziemeļu straumes 2", lai gandarītu ASV
Stoltenbergs

Baltija, Krima un tālāk: NATO satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums

7
(atjaunots 11:25 16.01.2021)
Ziemeļatlantijas alianse satraukti un vērīgi seko, kā Krievija pastiprina militāro klātbūtni vairākos reģionos, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās no Baltijas līdz Ziemeļāfrikai rada NATO satraukumu, paziņoja alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.

Viņš informēja, ka NATO novēro Krievijas nostiprināšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Melnās jūras reģionā, Krimā, Baltijas jūras rajonā, galējos Ziemeļos. "Esam par to nopietni satraukušies, mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas militārā spēka pieaugumam," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija ne tikai paplašina militāro klātbūtni reģionā, bet arī principiāli pastiprina savas militārās iespējas. "Šī iemesla dēļ citu starpā NATO audzē savas iespējas," norādīja Ziemeļatlantijas bloka ģenerālsekretārs.

NATO nerimstoši paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Marks Esperts iepriekš paziņoja, ka Pentagons pēta iespējas pārvietot daļu savu spēku no Vācijas uz Baltijas valstīm, Rumāniju vai Bulgāriju un dislocēt uz ilgstošu laika periodu. Espers klāstīja: jo tālāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk ASV tur varot darīt sabiedroto sirdsmieram.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem pārvietot savus karavīrus Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģionālās drošības viedokļa.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau vairākkārt norādījis, ka NATO jau dislocējusi Baltijas reģionā virkni daudznacionālo bataljonu, bet mācību laikā alianses karavīru skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug vairākkārt. Šoigu norādīja, ka Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes soļus Rietumu stratēģiskajā virzienā, kas rada lielākos drošības riskus Krievijai.

7
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, drošība, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
ASV eskadras kuģis "ganās" Baltijā: eksperts paskaidroja, kādu labumu no tā gūst Krievija
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

34
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

34
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu
Aleksejs Navaļnijs

Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā

0
(atjaunots 15:39 16.01.2021)
Aleksejs Navaļnijs pēkšņi steidz atgriezties Krievijā. Viņš gan jau solīja braukt mājās, bet tagad pēkšņi paziņoja, ka ieradīsies Maskavā jau šosvētdien.

"Sagaidiet," viņš aicināja cerībā uz milzīgiem sajūsminātu pielūdzēju pūļiem. Laikam jau tiem vajadzētu pasargāt savu elku – varbūt no tūlītēja aresta, varbūt no "jauna slepkavības mēģinājuma", portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Navaļnija pielūdzēji jau sacenšas savā starpā – ar ko salīdzināt viņa atgriešanos? Saharova atbraukšana no Gorkijas 1986. gadā? Homeini no Parīzes 1979. gadā? Pesimisti noteikti atsauks atmiņā arī Benigno Akino mājāsbraukšanu uz Filipīnām no ASV 1983. gadā – toreiz bijušo senatoru nošāva jau lidostā (kad varasiestādes viņu jau arestēja). Visas šīs mājāsbraukšanas var uzskatīt par uzvaru. Jā, Saharovs nesagaidīja PSRS sabrukumu, tomēr deva savu ieguldījumu tā krahā. Jā, Akino gāja bojā, tomēr trīs gadus vēlāk Filipīnu diktators Markoss tika gāzts, Akino atraitne ieņēma prezidenta vietu. Savukārt ajatolla Homeini varu pārņēma gandrīz nekavējoties (viņš ieradās laikā, kad šahs jau bija prom) un valdīja valstī vēl desmit gadus līdz savai nāves stundiņai.

Tomēr Putins nav ne šahs, ne Gorbačovs, ne Markoss. Navaļnijs nav ne akadēmiķis, ne lielais ajatolla. Viņam nav tādas cieņas tautā, kādu baudīja Homeini, ir tikai vēlme sagādāt problēmas varai. Viņam šķiet, ka, ieradies no Berlīnes, viņš organizēs varai Zugzwang (spaidu gājienu) – apstākļus, kuros jebkurš gājiens tikai pasliktina stāvokli. Viens no viņa piekritējiem rakstīja, ka mēģinājumi aizturēt un ieslodzīt "vēl vairāk pacels Navaļnija autoritāti sabiedrībā" un palielinās risku valdībai visās gaidāmajās vēlēšanās. Bet, ja "valdība atteiksies no spēka pielietošanas, to pareizi uzskatīs par vājību. Krievijas varasiestādēm labu variantu nav".

Patiesībā labu variantu nav Navaļnijam. Nav, kopš viņš apsūdzēja par savu saindēšanu Vladimiru Putinu. Absolūts vairākums Krievijas pilsoņu viņam vienkārši nenoticēja, daudziem agrāk vienaldzīgajiem radās iespaids, ka viņš strādā Krievijas ienaidnieku labā. Stāsts ar saindēšanu ir pārlieku dīvains. Daudz loģiskāk izklausās, ka Navaļniju varēja mēģināt nogalināt Putina pretinieki – pataisīt viņu par sakrālo upuri. Pats Navaļnijs var pēc sirds patikas ticēt savai misijai "glābt Krieviju no Putina" (Krievija to nav lūgusi, bet tas jau nevienu neuztrauc), tomēr lielākā daļa viņu uzskata par ieroci valstij naidīgu spēku rokās. Ne tikai Putinam – visai Krievijai naidīgu.

Navaļnijs nevar pārvērsties par tautas elku, krievu Homeini. Tātad viņam nav nekādu izredžu pat tālā nākotnē nākt pie varas Krievijā. Tāpēc tiem, kuri ieguldīja naudu projektā "Navaļnijs", tagad no viņa var būt tikai viens labums – sakrālais upuris, "varonis, ko Putins tomēr nogalinājis". Krievijas vadība to lieliski saprot, jau labu laiku saprot, tāpēc tai absolūti nav vajadzīgi jauni un šoreiz sekmīgi Navaļnija slepkavības mēģinājumi. Viņa atgriešanās sagādās vien raizes kompetentajiem dienestiem – ņemot vērā Omskas un Tomskas stāstu, Navaļniju vajadzēs sargāt daudz rūpīgāk. Pie tam specdienesti nevar garantēt viņa drošību – gan tāpēc, ka ar Navaļniju spēlējas viņu kolēģi ārvalstīs, gan tāpēc, ka neviens nevar būt nodrošināts pret nepārvaramas varas apstākļiem, piemēram, vājprātīgā vai vientuļa terorista uzbrukumu. Tātad Krievijai patiešām būtu vienkāršāk, ja Navaļnijs būtu palicis Vācijā. Nē, ne jau tāpēc, ka Krievija bītos no viņa popularitātes vai panākumiem vēlēšanās (pat paša labvēlīgākā scenārija apstākļos, ja rudenī Domē nonāks pāris deputāti, diezin vai tas ir iemesls Putinam satraukties). Runa ir par to, ka viņš tagad ir kļuvis par bumbu ar laika degli un detonators ir ārpus Krievijas. 

Neviens nedomā liegt Navaļnijam iebraukt valstī, tam nav nekāda pamata – ne politiska, ne juridiska. Neviens neplāno dāvāt ieganstus saucieniem "Putins baidās no Navaļnija, tāpēc nelaiž viņu Krievijā!" (par to Navaļnijs pats laiku pa laikam ierunājas) – nebaidās, tikai nicina. Tomēr pēc atgriešanās Navaļņijam būs jāatbild saskaņā ar krimināllietām, gan vecajām, gan jaunajām. Viņam ne tikai nāksies staigāt pa tiesām, bet arī gatavoties reālam sodam. Tas iespējams lietās par valsts vadītāja apmelošanu – galu galā, publiskas apsūdzības par slepkavības mēģinājumu nevar atstāt nesodītas.

Principā, Navaļnijs ir gatavs kādu laiku pasēdēt aiz restēm – viņam tas šķiet "ceļš pretī varai", proti, Mandelas ceļš (vēl viena nekaunīga, tomēr populāra analoģija). Tomēr Krievijas vara līdz pēdējam negribēja padarīt viņu par mocekli. Lai arī viltotu, lai arī nelielai iedzīvotāju daļai. Tagad būs grūtāk pieturēties pie tādas taktikas, kaut vai tāpēc, ka tie paši "cīnītāji pret režīmu", Navaļnija piekritēji, kuri nepārtraukti atmasko "čekistu režīmu", pūlēsies pārliecināt visus: ja Navaļnjs nav iesēdināts arī pēc tādām apsūdzībām, Putins ir vājš, un "tauta viņam to nepiedos". Jā, informācijas karā visi līdzekļi ir labi, ir īpaši, ja ir uzdevums "sašūpot", nevis stiprināt. Tomēr arī tādā gadījumā Putins nespēlēs pēc svešiem noteikumiem un pavisam noteikti nepadosies Navaļnija niķiem.

Viņam vienkārši nekas cits neatlika, kā vien paātrināt atgriešanos Krievijā. Kāpēc? Tāpēc, ka Tramps ir bloķēts Twiter. Jā, sakars ir tiešs, ņemot vērā projekta "Navaļnjs" autoru loģiku.

Bija jau skaidrs, ka Rietumos viņu atstāt nevar, tur viņš ātri kristos cenā, pārvērstos par vēl vienu Hodorkovski. Viņš nebūtu derīgs arī mēģinājumiem "šūpot režīmu", un ko tad Rietumos prezentēt kā "Putina galveno pretinieku"? Viņš jāsūta uz mājām, lai kādi būtu izdevumi un riski. Vienalga, vai Krievijā viņu iesēdinas vai ne, tik un tā varēs vēl dažus mēnešus spriedelēt: "Pirms Valsts domes vēlēšanām opozīcijas līderis iesēdināts (viņu vajā, neļauj balotēties)." Tādam scenārijam laika vēl bija pietiekami – varēja atgriezties pavasarī. Tomēr pēkšņi gadījās "Kapitolija ieņemšana" un Trampa bloķēšana sociālajos tīklos.

Pie kā tāds "demokrātijas triumfs" novedīs Krievijā, pēc triumfa organizatoru un viņu domubiedra Navaļnija domām? Pareizi – pie tā, ka tagad Kremlis ar vieglu sirdi visur nobloķēs Navaļniju. Ne uzreiz, ne pašrocīgi, ar "Telegram" un " YouTube" saimnieku rokām, jo viņi negribēšot zaudēt tirgu Krievijā un padosies totalitārajam Kremlim. Pie tam pēc "Trampa neveiksmes" viņu reputācija tik un tā ir sabojāta. Tātad Navaļnijam bloķēs saziņas kanālus, tāoat kā Trampam, lai arī viņi nemaz nav līdzīgi un mēŗķi viņiem ir pretēji.

Strīdēties nav jēgas – tā ir vesela pasaules aina. Pasaules, kurā digitālās diktatūras veidotāji, politiskās un ideoloģiskās cenzūras, raganu medību un "nepareizā viedokļa" apkarošanas piekritēji dēvē sevi par demokrātiem, liberāļiem un godīgiem cilvēkiem. Paldies Dievam, Krievija pie tās pasaules nepieder – atšķirībā no Alekseja Navaļnija, kurš tik un tā ir Rietumu elements, lai kur dzīvotu – Berlīnē vai Maskavā.

Starp citu, tas viss var beigties, pat nesācies: Navaļnijs var 17. decembrī neatbraukt. Pēc Rietumu specdienestu nopietnajiem brīdinājumiem par dzīvības briesmām vai pat Merkeles un paša Džo Baidena personiskā lūguma.

0
Tagi:
Navaļnijs, Krievija, Vācija
Pēc temata
Toksikologs: diagnoze "saindēšanās" Navaļnijam neapstiprinājās
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt