Lidmašīna Tu-154M

Krievijas kara lidmašīna veikusi ASV militāro bāzu pārbaudi

65
(atjaunots 23:04 30.03.2019)
Krievijas lidmašīnas Tu-154M ekipāža novēroja poligonu NTTR, kodolieroču rūpnīcu Jukafletā un citus militāros objektus Savienoto Valstu teritorijā.

RĪGA, 31. marts — Sputnik. Krievijas Gaisa kosmisko spēku lidmašīna Tu-154M LK-1 pārlidojusi pār ASV teritoriju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties un monitoringa resursu dati.

Portāls The Drive informēja, ka lidaparāts ar fotogrāfijas un radiolokācijas monitoringa iekārtām devies novērošanas lidojumā saskaņā ar Atvērto debesu līgumu.

Tu-154M pacēlās gaisā no Greitfolzas aviobāzes Montanas štatā un vairākas stundas kursēja valsts rietumos – Nevadā un Kalifornijā. Piemēram, lidmašīna tuvojās aviācijas bāzēm Lemoore, China Lake un poligonam Fort Irwin, kā arī pārlidoja pāri Edvardsa, Krīčas un Nellisas bāzu teritorijām.

Pēc tam lidmašīnas ekipāža veica novērojumus virs poligona NTTR un kodolieroču rūpnīcas Jukafletā. Mediji informēja, ka laineris pietuvojies arī 51. zonai – Edvarda gaisa kara bāzes vienībai. Lielāko daļu lidojuma gaisa kuģis veica vairāk nekā četru kilometru augstumā virs zemes. NTTR rajonā lidojuma augstums tika palielināts līdz nepilniem deviņiem kilometriem.

Monitorings tika veikts EDSO dalībvalstu Atvērto debesu līguma ietvaros, kas tika parakstīts 1992. gadā. Tas kļuva par vienu no pasākumiem uzticības nostiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas dāvā tiesības veikt izlūkošanas lidojumus citu līguma dalībvalstu gaisa telpā un vākt informāciju par bruņotajiem spēkiem. Līgums darbojas kopš 2002. gada, to parakstījušas lielākā daļa NATO valstu, Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Gruzija, Bosnija un Hercegovina, kā arī neitrālās valstis – Zviedrija un Somija.

65
Pēc temata
NATO GKS pavada Krievijas lidmašīnas pat ar ieslēgtiem transponderiem
Pie Krievijas robežām pārtverta zviedru lidmašīna
Kāpēc Zviedrijas gaisa spēkiem nepieciešama izlūkošana Kaļiņingradas apkaimē
Pie Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem novērots Krievijas kuģis un lidmašīna
Aleksandrs Lukašenko

Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu

2
(atjaunots 07:43 24.09.2020)
Lietuvas prezidents atkal paziņoja, ka prezidenta vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas "ne brīvas, ne godīgas".

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka nekāda ceremonija nepadarīs Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Savu viedokli viņš paudis Twitter.

Trešdien kļuva zināms, ka jaunievēlētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko oficiāli stājies amatā. Informācija par inaugurācijas ceremoniju netika sniegta.

"Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas. Vēlēšanu rezultāts nav likumīgs. Nekāda ceremonija – vērienīga vai slepena – nemainīs šo neapstrīdamo faktu un neradīs leģitimitātes ilūziju," uzsrakstīja Lietuvas līderis.

Nausēda aicināja organizēt jaunas vēlēšanas, ņemot vērā dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar EDSO novērotājiem.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis preses konferencē trešdien apgalvoja, ka Lukašenko "zaudē leģitimitāti ar visām no tā izrietošajām sekām". Pie tam viņš uzskata, ka attiecības ar noteiktām iestādēm valstu starpā saglabāsies.

"Sadarbība valstu atbilstoši institūtu starpā, protams, attiecības saglabāsies, diplomātiskās attiecības saglabāsies, taču atgādinās situāciju ar parlamenta statusu – parlaments tika apšaubīts vai netika atzīts ne vienu vien gadu. Šajā aspektā tāda arī būs sadarbība, bet detaļas tiks apspriestas ar Ārlietu ministriju un prezidenta pili," pastāstīja valdības vadītājs.

Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs nosauca Lukašenko inaugurāciju par farsu.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Tajās sesto reizi uzvarēja Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarēja Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Vēlāk valstī masu protesta akcijas organizēja tie, kas nepiekrita vēlēšanu rezultātiem.

Viļņa jau kopš protestu sākuma Baltkrievijā iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvas politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka rezultāti it kā esot bijuši "falsificēti".

Pats Baltkrievijas prezidents iepriekš aicināja Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautas "apturēt savus neprātīgos politiķus un nepieļaut kara sākumu". Tāpat viņš atzīmēja, ka "šeit risinās visas Eiropas situācija" un nevajag to novest līdz īstam karam.

2
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Gitans Nausēda, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

6
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

6
Tagi:
Baltijas flote, Krievija