Bulgārijas karogs. Foto no arhīva

Bulgārija nevēlas izvietot pie sevis NATO militārās bāzes

80
(atjaunots 22:27 30.03.2019)
Bulgārija joprojām ir lojāls NATO partneris, taču pagaidām neplāno izvietot savā teritorijā alianses militārās bāzes.

RĪGA, 31. marts — Sputnik. Bulgārijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Kasimirs Karakačanovs noliedzis baumas par Ziemeļatlantijas alianses jūras kara bāzu dislokāciju republikas teritorijā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz kanāla TVZvezda sniegto informāciju.

"Neviens nav vērsies pie mums ar tamlīdzīgu ierosinājumu – izveidot papildu NATO bāzes un ievest ārvalstu kuģus Melnajā jūrā," – viņš pastāstīja intervijā TASS un piebilda, ka neviens nav lūdzis Bulgāriju piešķirt valsts jūras kara bāzes Melnajā jūrā NATO vai ASV.

Karačanovs uzsvēra, ka Bulgārija ir lojāls NATO partneris, taču valsts valdība īsteno kompromisu meklējumu politiku, nevis tiecas palielināt spriedzi.

Pēc premjerministra domām, baumas par NATO militāro bāzu iespējamu dislokāciju Bulgārijā izplata tīmekļa vietnes, kuru specialitāte ir nepatiesas ziņas.

"Domāju, ka tamlīdzīgas ziņas ir pašreiz pasaulē notiekošā hibrīdkara elements," – piezīmēja politiķis.

Iepriekš vēstīts, ka Bulgārija kļuva par NATO pilntiesīgu locekli 2004. gada 29. martā. Tajā pašā dienā Ziemeļatlantijas aliansē tika iekļautas vēl sešas valstis – Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Rezultātā noslēdzās lielākā NATO paplašināšanās kopš aukstā kara beigām.

Bulgārijas jaunievēlētais prezidents Rumens Radevs
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca NATO paplašināšanos Austrumeiropā par pasaules mēroga krāpšanos, un novērtēja, ka atbildība par to jāuzņemas ne tikai NATO vadībai un konkrētiem cilvēkiem, bet arī veselām valstīm un politiskajām sistēmām.

Alianses nepaplašināšanās austrumu virzienā ir viens no šķēršļiem Krievijas un NATO attiecībās. Maskava atgādina: vienošanās par to, ka NATO nepaplašināsies Austrumeiropā, tika panākta PSRS un ASV pārrunās par Vācijas apvienošanos 1990. gadā. Taču vienošanās bija mutiska, tāpēc alianses vadība atmeta ar roku savam solījumam un paziņoja, ka tas nemaz nav bijis.

Patlaban NATO veido 29 valstis. No tām 13 valstis pievienojušās aliansei pēc 1999. gada.

80
Temats:
NATO austrumu flangā (204)
Pēc temata
Bulgārijas prezidents gatavs atbalstīt pret Krieviju izvirzīto sankciju atcelšanu
Eiropas valstīs ieradušies tūkstošiem cilvēku ar viltotu Bulgārijas pilsonību
Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija pievīlušas visu Eiropu: krities ESAO reitings
Iznīcinātājs F-15 Eagle

Pentagons pasūtījis pirmos iznīcinātājus F-15EX hiperskaņas ieročiem

5
(atjaunots 17:40 14.07.2020)
ASV Gaisa spēki publiskojuši informāciju par beztermiņa kontraktu šī modeļa iznīcinātāju piegādei 23 miljardu dolāru vērtībā.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Pentagons pasūtījis pirmos modernizētos iznīcinātājus F-15EX, kas spēj nest hiperskaņas ieročus, liecina kompānijas Boeing sniegtā informācija, vēsta RIA Novosti.

"ASV gaisa spēki noslēdza ar Boeing līgumu gandrīz par 1,2 miljardiem dolāru pirmās partijas ražošanai, ko veidos astoņi mūsdienīgi iznīcinātāji F-15EX... F-15EX nes lielāku daudzumu bruņojuma nekā jebkurš cits tā klases iznīcinātājs un var palaist līdz 22 pēdas (aptuveni 7 metrus – red.) garu un līdz 7000 mārciņas (aptuveni 3,2 tonnas – red.) smagu hiperskaņas ieroci," teikts dokumentā.

ASV Gaisa spēki publiskojuši informāciju par beztermiņa kontraktu šī modeļa iznīcinātāju piegādei 23 miljardu dolāru vērtībā, teikts preses relīzē. "Nākotnes plāni liecina par 144 lidmašīnām," tajā apgalvots.

ASV Gaisa spēku vietnē publicētā informācija vēsta, ka pirmās astoņas lidmašīnas tiks dislocētas Eglinas aviobāzē Floridā, kur piedalīsies izmēģinājumos. Pirmās divas mašīnas plānots laist klajā 2021. finanšu gada otrajā ceturksnī, pārējās sešas – 2023. finanšu gadā. Nākotnē tās aizvietošot F-15C/D.

Žurnāls National Interest atzīmēja, ka šī lidmašīna, atšķirībā no citiem, pat modernākiem modeļiem, ieskaitot F-35, var sasniegt ātrumu līdz 3 mahiem, tāpēc var piešķirt hiperskaņas ierocim labu starta ātrumu. No vienas puses, F-35 ātrums ir divreiz mazāks, no otras puses, tādu gabarītu hiperskaņas ieroči nav ievietojami tā ieroču tilpnē.

Iepriekš par hiperskaņas ieroču izstrādi atbildīgais Pentagona darbinieks Maikls Vaits vēstīja, ka ASV nākamgad paātrinās uzbrukuma hiperskaņas ieroču izstrādi. Martā aizritējuši pirmie sekmīgie testi.

Patlaban ASV izstrādā vairākus hiperskaņas nesējus. Iepriekš Pentagons atzina, ka šajā ziņā atpaliek no Krievijas un Ķīnas.

5
Tagi:
F-15, iznīcinātājs, Pentagons, ASV
Pēc temata
Hiperskaņas komplekss "Avangard" stājies kaujas dežūrā
ASV slēgta viena no hiperskaņas bruņojuma izstrādes programmām
Trieciens no dzīlēm. Ar ko Krievijai draud ASV hiperskaņas ieroči
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

2
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

2
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara