Bulgārijas karogs. Foto no arhīva

Bulgārija nevēlas izvietot pie sevis NATO militārās bāzes

80
(atjaunots 22:27 30.03.2019)
Bulgārija joprojām ir lojāls NATO partneris, taču pagaidām neplāno izvietot savā teritorijā alianses militārās bāzes.

RĪGA, 31. marts — Sputnik. Bulgārijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Kasimirs Karakačanovs noliedzis baumas par Ziemeļatlantijas alianses jūras kara bāzu dislokāciju republikas teritorijā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz kanāla TVZvezda sniegto informāciju.

"Neviens nav vērsies pie mums ar tamlīdzīgu ierosinājumu – izveidot papildu NATO bāzes un ievest ārvalstu kuģus Melnajā jūrā," – viņš pastāstīja intervijā TASS un piebilda, ka neviens nav lūdzis Bulgāriju piešķirt valsts jūras kara bāzes Melnajā jūrā NATO vai ASV.

Karačanovs uzsvēra, ka Bulgārija ir lojāls NATO partneris, taču valsts valdība īsteno kompromisu meklējumu politiku, nevis tiecas palielināt spriedzi.

Pēc premjerministra domām, baumas par NATO militāro bāzu iespējamu dislokāciju Bulgārijā izplata tīmekļa vietnes, kuru specialitāte ir nepatiesas ziņas.

"Domāju, ka tamlīdzīgas ziņas ir pašreiz pasaulē notiekošā hibrīdkara elements," – piezīmēja politiķis.

Iepriekš vēstīts, ka Bulgārija kļuva par NATO pilntiesīgu locekli 2004. gada 29. martā. Tajā pašā dienā Ziemeļatlantijas aliansē tika iekļautas vēl sešas valstis – Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Rezultātā noslēdzās lielākā NATO paplašināšanās kopš aukstā kara beigām.

Bulgārijas jaunievēlētais prezidents Rumens Radevs
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca NATO paplašināšanos Austrumeiropā par pasaules mēroga krāpšanos, un novērtēja, ka atbildība par to jāuzņemas ne tikai NATO vadībai un konkrētiem cilvēkiem, bet arī veselām valstīm un politiskajām sistēmām.

Alianses nepaplašināšanās austrumu virzienā ir viens no šķēršļiem Krievijas un NATO attiecībās. Maskava atgādina: vienošanās par to, ka NATO nepaplašināsies Austrumeiropā, tika panākta PSRS un ASV pārrunās par Vācijas apvienošanos 1990. gadā. Taču vienošanās bija mutiska, tāpēc alianses vadība atmeta ar roku savam solījumam un paziņoja, ka tas nemaz nav bijis.

Patlaban NATO veido 29 valstis. No tām 13 valstis pievienojušās aliansei pēc 1999. gada.

80
Temats:
NATO austrumu flangā (207)
Pēc temata
Bulgārijas prezidents gatavs atbalstīt pret Krieviju izvirzīto sankciju atcelšanu
Eiropas valstīs ieradušies tūkstošiem cilvēku ar viltotu Bulgārijas pilsonību
Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija pievīlušas visu Eiropu: krities ESAO reitings
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

4
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

4
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Dmitrijs Ļitovkins

Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas

2
(atjaunots 17:39 07.08.2020)
ASV tikai nesen sākušas savu kodolieroču modernizāciju, tāpēc Vašingtona nevēlas pēc iespējas ātrāk parakstīt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, uzskata militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo komentēja Krievijas un ASV pārrunu gaitu jautājumā par bruņojuma kontroli. Viņš konstatēja, ka puses panākušas zināmu progresu. Pompeo kārtējo reizi pauda cerību, ka pārrunās iesaistīsies Ķīna.

Krievija un ASV patiešām vairākkārt tikušās un apspriedušas kosmosa militarizāciju, taktisko kodolieroču iekļaušanu starptautiskajos līgumos, Ķīnas iesaistīšanu pārrunās par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu.

Taču nekādus praktiskus rezultātus pārrunas pagaidām nav devušas, norādīja militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

"Parunāt parunāja, bet rezultāta pagaidām nekāda. Amerikāņi neapspriež šī līguma (NEW START – red.) pagarināšanu nopietni.

To var skaidrot ar to, ka patlaban viņi nodarbojas ar savu kodolieroču modernizāciju, un viņiem tagad būs neizdevīgi kaut kādā veidā saistīt sev rokas. Visam vajadzētu parādīties pie viņiem apmēram 2027. gadā, iespējams, tad viņiem radīsies iespaids, ka ir spēcīgāki par Krieviju kaut kādās jomās, tātad būs vairāk iemeslu piespiest partnerus," Ļitovkins teica sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka ASV ir aizkavējušās ar savu kodolspēku modernizāciju, un tagad tikai Krievijai ir progresīvākie ieroči. Tomēr Vašingtona ieguldījusi kodolspēku modernizācijā aptuveni miljardu dolāru, un tagad cenšas  atgūt savu.

Eksperts atzīmēja, ka Ķīna pagaidām vispār nepiedalās pārrunās – tās kodolpotenciāls ir daudz mazāks nekā Krievijai un ASV. Ja parakstīt trīspusēju līgumu ar paritātes noteikumiem, vai nu KF un ASV būs spiestas ierobežot savu arsenālu, vai Ķīnai to nāksies audzēt, taču tās ir milzu izmaksas.

"Kodolpotenciāls – tas ir miris kapitāls, tas ir bruņojums, kas garantē drošību, taču tas nekad netiks likts lietā, tāpēc tas ir ļoti dārgi," atzīmēja eksperts.

Литовкин: США отстали от РФ в развитии ядерного вооружения, новый СНВ им не нужен
2
Tagi:
NEW START līgums, Maiks Pompeo, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
ASV ultimāts New START jautājumā
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus