Vīrietis ar viedtālruni. Foto no arhīva

Zinātnieki aprēķinājuši, cik daudz cilvēku nogalina mazkustīgs dzīvesveids

272
(atjaunots 15:42 26.03.2019)
Pēdējo gadu laikā mediķi un sociologi sākuši aktīvi interesēties par to, kā mazkustīgs dzīvesveids un zems fiziskās aktivitātes līmenis ietekmē cilvēku veselību un uzvedību.

RĪGA, 26. marts – Sputnik. Zems fiziskās aktivitātes līmenis un mazkustīgs dzīvesveids, kā tika noskaidrots, ir saistīti ar katru desmito priekšlaicīgo cilvēka nāvi, lielāko daļu no kurām varēja novērst, vēsta RIA Novosti. Par to raksta mediķi izdevumā Journal of Epidemiology & Community Health.

"Daudzi briti izvēlas gandrīz visu savu brīvo laiku pavadīt sēdus vai guļus. Turklāt, daudzi cilvēki praktiski ir spiesti visu dienu sēdēt darbā birojā. Tāpēc mazkustīga dzīvesveida apkarošana var nest daudz labuma valsts sabiedrības veselībai," - paziņoja Leonija Herona (Leonie Heron) no Belfāstas Universitātes (Lielbritānija).

Pēdējo gadu laikā mediķi un sociologi sākuši aktīvi interesēties par to, kā mazkustīgs dzīvesveids un zems fiziskās aktivitātes līmenis ietekmē cilvēku veselību un uzvedību. Piemēram, pirms trim un četriem gadiem zinātnieki noskaidroja, ka mazkustīgi cilvēki daudz biežāk cieš no diabēta, sirds un asinsvadu slimībām un citām veselībai bīstamām problēmām, kuras ievērojami samazina mūža garumu.

Kā rāda pētījumi, cilvēkiem, kuri staigājuši 2-3 stundas dienā vai stāvējuši darbavietā, vidēji bija manāmi zemāks ķermeņa masas indekss un retākas problēmas ar augstu holesterīna līmeni.

Šie atklājumi lika Heronai un viņas kolēģiem veikt pirmo detalizēto vērtējumu, cik daudz dzīvību aiznes hipodinamija un cik stipri tā ietekmē Lielbritānijas un citu pasaules attīstītāko valstu ekonomiku, kur šī problēma ir vairāk izplatīta, nekā vidēji pasaulē.

Izmantojot PVO un Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta apkopotos datus, zinātnieki aprēķināja cilvēku skaitu, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids, un aprēķināja to daļu, kura katru gadu priekšlaicīgi mirst diabēta, infarkta, plaušu un taisnās zarnas vēža un citu slimību rezultātā, kuras saistītas ar hipodinamiju.

Kopumā šī problēma Lielbritānijā izrādījās ļoti plaši izplatīta – no tās cieš apmēram katrs trešais valsts iedzīvotājs, kurš vairāk nekā sešas stundas dienā pavada sēžot pie datora vai guļot uz dīvāna. Gadā no slimībām, kas saistītas ar mazkustīgu dzīvesveidu, mirst apmēram 70 tūkstoši Albiona iedzīvotāju.

Citiem vārdiem sakot, apmēram katra desmitā nāve Lielbritānijā un pasaulē kopumā izrādījusies saistīta ar nepietiekami augstu fiziskās aktivitātes līmeni un mazkustīgu dzīvesveidu. Par galveno šādu cilvēku slepkavu, kā noskaidroja zinātnieki, bijis otrā veida diabēts – tā attīstīšanās varbūtība hipodinamijas upuriem bijusi gandrīz divas reizes augstāka. Katram sestajam diabētiķim veidojās insulīna neuztveramība kustēšanās trūkuma dēļ.

Mazkustīga dzīvesveida apkarošana, kā norāda zinātnieki, ne vien glābs simtiem tūkstošu cilvēku dzīvības, bet arī nesīs milzu dividendes ekonomikai. Saskaņā ar viņu aprēķiniem, Lielbritānijā vien medicīnas dienesti tērē apmēram 700 miljonus mārciņu hipodinamijas seku apkarošanai.

Gandrīz visi šie izdevumi un zaudējumi ir izbēgami, ja vidējo fiziskās aktivitātes līmeni paaugstina kaut vai par 50%, secina raksta autori.

272
Pēc temata
Latvija pret aptaukošanos: gāzētie dzērieni un konditorejas izstrādājumi varētu kļūt dārgāki
Saulainais ciguns: Rīgā tagad pieejamas ķīniešu vingrošanas bezmaksas nodarbības
Skolēnu veselība ir labāka, taču izplatās aptaukošanās
Zinātnieki nosaukuši efektīvākos treniņus liekā svara zaudēšanai
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

32
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

32
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV
Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

23
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

23
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

0
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

0
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas