Gāzesvads. Foto no arhīva

Ukrainas prezidenta kandidāts pārrunājis gāzes tranzītu ar Krievijas premjerministru

81
(atjaunots 22:43 22.03.2019)
Koncerns "Gazprom" ir gatavs piegādāt gāzi Ukrainai un pagarināt tranzīta līgumu, kā arī piedalīties gāzes transporta konsorcijā, ja tiks izvirzīts šāds piedāvājums.

RĪGA, 23. marts — Sputnik. Koncerns "Gazprom" ir gatavs pagarināt līgumu par gāzes tranzītu cauri Ukrainai, pamatojoties uz pašreizējo līgumu, kā arī sākt pārrunas par gāzes tiešo piegādi Ukrainai, paziņoja Krievijas holdinga vadītājs Aleksejs Millers, vēsta RIA Novosti.

Премьер-министр РФ Д. Медведев встретился с кандидатом в президенты Украины Ю. Бойко и украинском политиком В. Медведчуком
© Sputnik / Екатерина Штукина
Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva tikšanās ar politiskās padomes "Opozīcijas platforma – par dzīvi" priekšsēdētāju Viktoru Medvedčuku un Ukrainas prezidenta kandidātu Juriju Boiko

22. martā Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs tikās ar politiskās padomes "Opozīcijas platforma – par dzīvi" priekšsēdētāju Viktoru Medvedčuku, Ukrainas prezidenta kandidātu Juriju Boiko un "Gazprom" vadītāju Alekseju Milleru.

Gāzes tranzīts

Tikšanās laikā Medvedčuks paziņoja, ka Ukraina vēlas saglabāt Krievijas gāzes tranzītu cauri valstij, izveidojot gāzes transporta konsorciju.

"Tā ir mūsu ar Juriju (Boiko – red.) pozīcija un tas ir "Opozīcijas platforma – par dzīvi" viedoklis – vajadzīgs gāzes transporta konsorcijs, lai, no vienas puses ieinteresētu "Gazprom" (..), ieinteresētu patērētājus Eiropā un ieinteresētu Ukrainu, kas veiks tranzītu," – konstatēja Medvedčuks.

"Gazprom" vadītājs A.Millers paziņoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju piedalīties tādā projektā.

"Jums ir zināms, ka mēs vienmēr esam atbalstījuši, esam piekrituši tādam projektam. Ja no Ukrainas puses nāks ierosinājums sākt pārrunas, mēs apspriedīsimies un kļūsim par gāzes transporta konsorcija dalībniekiem Ukrainā," – apliecināja Millers.

Viņš piebilda, ka "Gazprom" ir gatavs turpināt gāzes tranzītu cauri Ukrainas teritorijai uz Eiropas valstīm, pagarinot pašreizējo kontraktu, kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 31. decembrī.

Janvārī Briselē notika Krievijas, Ukrainas un Eiropas Komisijas trīspusējā tikšanās. Tika apspriests gāzes tranzīts pēc 2019. gada, kad beigsies "Gazprom" un Ukrainas "Naftogaz" pašreizējais līgums. Nekādas konkrētas vienošanās netika panāktas, taču EK iesniedza pusēm piedāvājumu līguma jautājumā. Tā nianses netiek atklātas, EK sniedza informāciju tikai par dažiem parametriem: līgums jānoslēdz uz laiku, kas ilgāks par 10 gadiem, apjomiem jābūt pievilcīgiem arī investoriem, kuri tiks pieaicināti Ukrainas GTS modernizācijai.

Maijā plānots turpināt apspriedi par Krievijas gāzes tranzītu cauri Ukrainai ministru līmenī.

Krievijas Ārlietu ministrija informēja, ka Krievija ir gatava turpināt gāzes tranzītu cauri Ukrainai, taču par to jāvienojas saskaņā ar Maskavas noteikumiem, paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Pankins.

Kijeva nevēlas pieņemt Krievijas noteikumus tālākajam gāzes tranzītam, iebilda "Naftogaz" izpilddirektors Jurijs Vitrenko. Viņš skaidroja, ka viens no noteikumiem ir līdzsvara atjaunošana "Naftogaz" un "Gazprom" attiecībās, atceļot Stokholmas šķīrējtiesas lēmumus apelācijas tiesā Zviedrijā vai mierlīguma noslēgšana, kurā "Naftogaz" atteiksies no prasībām pret "Gazprom".

Vitrenko ziņoja, ka tāpat "Gazprom" pieprasa pārrunas par "Naftogaz" un "Gazprom" pašreizējā līguma pagarināšanu, jo Krievija to uzskata par Eiropas un Ukrainas noteikumiem atbilstošu un tas nesatur nekādas "Gazprom" saistības tranzīta apjoma aspektā.

Vitrenko uzsvēra, ka "Naftogaz" neplāno atteikties no tiesas prasībām un pašreizējā tranzīta līguma pagarināšana nav iespējama.

Ukraina ir nobažījusies par Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšanu pēc gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu noslēguma, jo tādā gadījumā valsts budžets zaudēs vērā ņemamus līdzekļus. Jaunais cauruļvads tiek būvēts līdzās pašreizējai "Ziemeļu straumei". Tas ir par diviem tūkstošiem kilometru īsāks nekā GTS cauri Ukrainai, tāpēc gāzes piegādes cena samazināsies.

Iepriekš "Gazprom" vadītājs A.Millers paziņoja, ka pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma tranzīts caur Ukrainu varētu saglabāties 10-15 miljardu kubikmetru apjomā gadā, bet "Naftogaz" vēlas lielāku apjomu, aptuveni 40 miljardus kubikmetru – pretējā gadījumā pustukšās "caurules" uzturēšana ir nerentabla.

Jauns līgums par piegādi

D.Medvedeva un Ukrainas politiķu tikšanās laikā A.Millers norādīja, ka "Gazprom" ir gatavs pārrunām par jaunu līgumu gāzes tiešajai piegādei Ukrainā.

"Šodien būtu pāragri runāt par maksimālo cenu saskaņā ar šo kontraktu, taču, zinot fantastiski, ārkārtīgi augstās cenas gala patērētājiem, kas patlaban noteiktas Ukrainas tirgū, iespējams pilnīgi droši pateikt, ka saskaņā ar jauno līgumu par Krievijas gāzes tiešajām piegādēm Ukrainas tirgū cena gala patērētājam Ukrainā būs aptuveni par ceturto daļu zemāka nekā pašreizējās cenas," – viņš piebilda.

J.Boiko uzsvēra, ka tiešais kontrakts ar "Gazprom" ļaus samazināt komunālo pakalpojumu tarifus Ukrainā.

"Mēs uzskatām, ka tiešie līgumi ar "Gazprom" par gāzes iegādi pie austrumu robežas, nevis gāze no Eiropas, ļaus būtiski samazināt komunālos tarifus mūsu valstī un produkcijas cenas," – Boiko paziņoja pēc tikšanās.

Ukraina pātrauca gāzes iegādes Krievijā 2015. gada novembrī, bet 2016. gadā pirmo reizi izmantoja Krievijas gāzi, gatavojoties apkures sezonai, iesūknējot glabātavās gāzi, ko iegādājās Eiropā pēc reversa noteikumiem. Patlaban lielāko daļu gāzes Kijeva saņem reversā no Slovākijas.

81
Temats:
Ziemeļu straume 2 (225)
Pēc temata
Kijevā pastāstīja par "kolosāliem" gāzes krājumiem Ukrainā
Naftogaz pastāstīja, par cik samazinājies gāzes tranzīts caur Ukrainu
Lietuva taisās cīnīties ar Gazprom par Ukrainas gāzes tirgu
Draudi, gāze un vara trubas: Ukrainas GTS gatavojas ļaunākajam
Ukrainā piedāvā piegādāt gāzi Eiropai Krievijas vietā
Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva

Lielbritānija ieviesusi pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas

12
(atjaunots 16:27 28.11.2020)
Lielbritānijā stājusies spēkā obligātā pašizolācija atbraucējiem no Latvijas. Iespējams, no 15. decembra noteikumus varētu mazliet mīkstināt un saīsināt karantīnas termiņu, ja koronavīrusa testa rezultāts ir negatīvs.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Lielbritānija ieviesusi obligāto pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas, stāsta Press.lv. Lēmums pieņemts, ņemot vērā nopietno epidemioloģisko situāciju Latvijā. Prasība stājusies spēkā 28. novembrī.

Atbraucējiem no Latvijas Lielbritānijā elektroniski jādeklarē sava dzīves vieta, kur viņi pavadīs karantīnu. Par pašizolācijas normu pārkāpumu Anglijas, Velsas un Ziemeļīrijas teritorijā paredzēts naudas sods.

No 2020. gada 15. decembra stāsies spēkā noteikumi, kas paredz iespējamu karantīnas mīkstināšanu, ja atbraucējs no Latvijas piecas dienas pēc atbraukšanas nodos Covid-19 testu, un tā rezultāts būs negatīvs.

Jāpiebilst, ka pašizolācija jāievēro arī Latvijā, atgriežoties vai ierodoties no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

12
Tagi:
karantīna, Latvija, koronavīruss, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Divi tūkstoši Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā palikuši bez pasēm Covid-19 dēļ
Ūdele būrī, foto no arhīva

Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles

41
(atjaunots 13:34 28.11.2020)
Ar koronavīrusu inficētos dzīvniekus vajag tikai imunizēt – tā veterināri rīkojas daudzu infekciju gadījumā.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Koronavīrusa infekcija pirmo reizi fiksēta ūdeļu fermā Jonavas rajonā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Perēklis fiksēts pēc 169 dzīvnieku pēkšņas bojāejas. Paraugu pētījums apstiprināja, ka ūdeles inficētas ar Covid-19. Piedevām koronavīruss diagnosticēts fermas darbiniekam. Uzņēmums pieņēmis lēmumu iemidzināt apmēram 40 dzīvniekus un utilizēt to atliekas.

Medicīnas zinātņu doktors, imunologs, speciālists īpaši bīstamu infekciju jautājumā Vladislavs Žemčugovs sarunā ar Sputnik Latvija norādīja, ka kategoriski iebilst pret ūdeļu iznīcināšanu.

"Tas ir nehumāni. Ja ūdelēm diagnosticēts vīruss, ir bezjēdzīgi tās likvidēt. Vīruss izplatās tā, ka ir neiespējami to lokalizēt. Jārada speciāla vakcīna tamlīdzīgiem dzīvniekiem un jānodrošina to imunizācija. Tā veterinārijā rīkojas ar lielu skaitu infekciju," pastāstīja Žemčugovs.

Speciālists atgādināja, dzīvnieki fermā inficējušies ar koronavīrusu cilvēka dēļ.

"Tamlīdzīgos uzņēmumos, sākot no putnu fabrikām un beidzot ar ūdeļu fermām, ieviests pretepidēmijas režīms. Tā ir ārkārtīgi stingra karantīna, cilvēki ieiet uzņēmumā sterilā apģērbā, ievēro visus drošības pasākumus. Dzīvnieki inficējušies tāpēc, ka darbinieki nav ievērojuši stingro režīmu," paskaidroja imunologs.

Žemčugovs atgādināja, ka jau februārī izvirzīta hipotēze par to, ka pandēmijas procesā, kad starp cilvēkiem uzkrāsies spēcīgs imūnais slānis, vīruss būs spiests meklēt patvērumu dabā.

"Koronavīrusam dabā jāatrod jauns saimnieks, kura imunitāte viņu nenogalinās, un tad parādīsies jauna infekcija ar perēkļiem dabā. Acīmredzot, tieši tas pašlaik notiek. Vīruss meklē jaunus saimniekus, tas ir dabisks process, ko neviens neapturēs," piezīmēja Žemčugovs.

Iepriekš vēstīts, ka Dānijas varasiestādes nodomājušas iznīcināt vismaz 15 miljonus ūdeļu, kad audzētavās turēto dzīvnieku organismā tika konstatēts koronavīruss. Valda uzskats, ka ūdeles, iespējams, pārnēsā mutējušu koronavīrusu, kas vājina cilvēka organisma spēku izstrādāt antiķermenīšus, tātad iespējamas problēmas vakcinācijas laikā. Aizvadītajā nedēļā 284 fermas Dānijā nogalināja ar koronavīrusu inficētās ūdeles.


41
Tagi:
dzīvnieki, koronavīruss
Pēc temata
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles
Ar Covid-19 inficētās ūdeles Dānijā ir iznīcinātas
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

0
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

0
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā