ASV armijas karavīri

Smagās iekārtas: armijas cieš kareivju aptaukošanās rezultātā

81
(atjaunots 12:31 16.03.2019)
Stress, nepietiekams miegs un neveselīgs uzturs slikti ietekmē karavīrus – viņi aizvien biežāk cieš liekā svara dēļ.

RĪGA, 16. marts — Sputnik. Visas pasaules armijas cieš sakāvi cīņā ar draudīgu ienaidnieku – kareivju lieko svaru, raksta BBC.

Starptautiskā analītiskā centra RAND Corporation 2018. gada pārskats apliecināja, ka gandrīz divas trešdaļas amerikāņu kareivju cieš no liekā svara un pat aptaukošanās, vismaz no militārā viedokļa. Atvaļinātais ģenerālmajors Džefrijs Filipss pastāstīja, ka ASV armija tērē vairāk nekā 1,5 miljardus dolāru, lai ārstētu kareivju aptaukošanos un meklētu tos, kas vēlētos stāties viņu vietā.

Neskatoties uz vienkāršajām prasībām jaunkareivjiem Ķīnas armijā, 2017. gadā aptuveni 20% jauniesaukto tika izbrāķēti liekā svara dēļ. Daži pat nespēja nonākt pie finiša pēc piecu kilometru skrējiena pa šķēršļotu apvidu.

Žurnāla BMC Public Health pētījums liecina, ka Irānas armijā 13% kareivju un virsnieku cieš no aptaukošanās, 41% - liekā svara dēļ.

Pērn Lielbritānijas Aizsardzības ministrija publicēja datus, kuri liecina – gandrīz 10% karavīru cieš no aptaukošanās. Šī iemesla dēļ britu armijai draud vērā ņemami izdevumi: ķirurgs un Lordu palātas loceklis lords Makkols paziņoja, ka tuvākajā laikā nāksies pārtaisīt katapultējamos krēslus lidmašīnās un avārijas lūkas zemūdenēs, ņemot vērā kareivjus ar lieko svaru.

2016. gadā veiktie pētījumi liecina, ka liekais svars vērojams arī trešajai daļai kareivju Indijas Bruņotajos spēkos ir liekais svars. Aizvadītā gada aprīlī valsts armijā tika ieviesti stingri noteikumi cīņai ar aptaukošanos, piemēram, tagad kareivji ar lieko svaru nesaņems augstākas dienesta pakāpes un darbu diplomātiskajās misijās. Nākotnē plānots veikt atlases un ārkārtas pārbaudes un sodīt tos, kuru svars par 10% pārsniedz normu.

Pagājušajā gadā pēc ķermeņa masas indeksa obligātās pārbaudes Spānijas armijā noskaidrojās, ka aptaukošanās sākusies 6% kareivju. Viņi bija spiesti uzsākt īpašu diētu.

Jaunākie statistikas dati, ko apkopoja Veselības aprūpes dienests 2012. gadā, parādīja, ka no aptaukošanās cieš 10% kareivju DĀR. Eksperti brīdināja, ka tas apdraud valsts cīņas gatavību.

Pirmklasnieki ēdamtelpā. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Cīņā ar personālsastāva aptaukošanos Meksikas valdība 2015. gadā pirms termiņa atvaļināja 1300 kareivjus un deva rīkojumu 12 tūkstošiem zaudēt svaru un atjaunot fizisko formu.

Tajā pašā gadā publicētā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas atskaite apliecināja, ka starp 35 valstīm Meksika ieņem 2. vietu aptaukojušos iedzīvotāju skaita ziņā (32,4% iedzīvotāju). To apsteidza tikai ASV (38,2%).

Ņemot vērā fizisko sagatavotību un pastāvīgos treniņus, kareivjiem jābūt labākā formā nekā citiem valsts iedzīvotājiem. Taču kareivji biežāk pārdzīvo stresu un nokļūst dzīvībai bīstamās situācijās, turklāt vairāk pakļauti pietiekama miega trūkumam. Visi šie faktori ved pie slikta uztura.

Lai nu kā, acīmredzams ir viens: liekais svars kļuvis par bruņoto spēku nopietnu ienaidnieku.

81
Pēc temata
Zinātnieki atraduši ātru notievēšanas veidu bez fiziskiem vingrinājumiem
Latvijas armija pati uzlabos jauniesaucamo fizisko stāvokli
Latvija pret aptaukošanos: gāzētie dzērieni un konditorejas izstrādājumi varētu kļūt dārgāki
Zinātnieki atraduši pārēšanās iemeslu
Aleksandrs Lukašenko

Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu

2
(atjaunots 07:43 24.09.2020)
Lietuvas prezidents atkal paziņoja, ka prezidenta vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas "ne brīvas, ne godīgas".

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka nekāda ceremonija nepadarīs Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Savu viedokli viņš paudis Twitter.

Trešdien kļuva zināms, ka jaunievēlētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko oficiāli stājies amatā. Informācija par inaugurācijas ceremoniju netika sniegta.

"Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas. Vēlēšanu rezultāts nav likumīgs. Nekāda ceremonija – vērienīga vai slepena – nemainīs šo neapstrīdamo faktu un neradīs leģitimitātes ilūziju," uzsrakstīja Lietuvas līderis.

Nausēda aicināja organizēt jaunas vēlēšanas, ņemot vērā dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar EDSO novērotājiem.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis preses konferencē trešdien apgalvoja, ka Lukašenko "zaudē leģitimitāti ar visām no tā izrietošajām sekām". Pie tam viņš uzskata, ka attiecības ar noteiktām iestādēm valstu starpā saglabāsies.

"Sadarbība valstu atbilstoši institūtu starpā, protams, attiecības saglabāsies, diplomātiskās attiecības saglabāsies, taču atgādinās situāciju ar parlamenta statusu – parlaments tika apšaubīts vai netika atzīts ne vienu vien gadu. Šajā aspektā tāda arī būs sadarbība, bet detaļas tiks apspriestas ar Ārlietu ministriju un prezidenta pili," pastāstīja valdības vadītājs.

Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs nosauca Lukašenko inaugurāciju par farsu.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Tajās sesto reizi uzvarēja Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarēja Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Vēlāk valstī masu protesta akcijas organizēja tie, kas nepiekrita vēlēšanu rezultātiem.

Viļņa jau kopš protestu sākuma Baltkrievijā iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvas politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka rezultāti it kā esot bijuši "falsificēti".

Pats Baltkrievijas prezidents iepriekš aicināja Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautas "apturēt savus neprātīgos politiķus un nepieļaut kara sākumu". Tāpat viņš atzīmēja, ka "šeit risinās visas Eiropas situācija" un nevajag to novest līdz īstam karam.

2
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Gitans Nausēda, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

10
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

10
Tagi:
Baltijas flote, Krievija
Valdis Keris

Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju

0
(atjaunots 09:29 24.09.2020)
Veselības ministre ierosinājusi vienoties ar mediķiem par iespēju atvēlēt pacientu vajadzībām daļu līdzekļu, kas novirzīti veselības aprūpes personāla atalgojumam.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāizvērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles atbilstība ieņemajam amatam. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Koalīcijas partiju saskaņotajā 2021. gada budžeta projektā cita starpā atvēlēti 183 miljoni eiro mediķu atalgojuma palielināšanai.

Keris kritiski izvērtēja Viņķeles izteikumus par to, ka nākamā gada budžetā papildu līdzekļi tiks atvēlēti mediķiem, taču ne pacientiem, tāpēc viņa mēģināšot vienoties ar mediķiem par to, lai daļa saņemtā finansējuma tiktu novirzīta pacientu vajadzībām.

Arodbiedrības vadītājs ministres aicinājumu novērtēja kā mēģinājumu sarīdīt pacientus ar ārstiem un nosauca to par nelikumīgu. Pēc viņa domām, tas varētu kļūt par pamatu, vērtējot ministres Ilzes Viņķeles atbilstību amatam.

Viņš atklāja, ka pieprasīs, lai nozares vajadzībām saņemtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti tikai algu paaugstinašanai. Pēc viņa domām, 183 milj. eiro novirzīšana algu pielikumam būs obligāts nosacījums, ko paredz likums, un, protams, tā ir laba ziņa. Keris piezīmēja, ka šajā ziņā valdībai nekas nav pārmetams, tātad nav pamata protestiem.

Keris akcentēja, ka nozarē vēl ir daudz darāmā, jo līdzekļu trūkums vēl joprojām ir vērā ņemams.

Viņš atgādināja, ka arodbiedrība jau sen izteikusi neuzticību Viņķelei un arodbiedrība no šī viedokļa neatsakās.

Pērnā gada novembrī notika visas Latvijas veselības aprūpes darbinieku streiks – viņi bija sašutuši par to, ka 2020. gada budžetā nav atvēlēti pietiekami līdzekļi viņu algas palielināšanai. Mediķi pieprasīja Saeimas atlaišanu un Viņķeles demisiju, taču nepanāca ne vienu, ne otru.

0
Tagi:
mediķi, Ilze Viņķele, Valdis Keris, veselība
Pēc temata
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Latvijā samazinās ārstu skaits
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma