Oļegs Glazunovs

Politologs: ASV aktīvi apbruņo Baltijas valstis ar noteiktu mērķi

184
(atjaunots 17:09 14.03.2019)
Par to, kas patiesībā slēpjas aiz Vašingtonas nodoma palielināt finansiālo un militāro atbalstu valstīm, kas robežojas ar Krieviju, viedokli pauda Militāro politologu asociācijas eksperts, Krievijas Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents Oļegs Glazunovs.

RĪGA, 14. marts – Sputnik. ASV Valsts departamenta budžeta projekts 2020. finanšu gadam paredz finansējuma palielināšanu militārās palīdzības programmām ārvalstim, ieskaitot Ukrainu, Gruziju un Baltijas valstis. Dokumenta autori to pamato ar nepieciešamību stāties pretī "Krievijas ietekmei un agresijai".

Intervijā portālam Sputnik Igaunija Oļegs Glazunovs atzīmēja, ka ASV palielina militāro projektu finansēšanu Gruzijā, Baltijā un citās valstīs, kas robežojas ar Krieviju, tikai ar vienu mērķi – ja aukstais karš pārvērtīsies par "karsto", šīs valstis kļūs par galveno triecienspēku.

"ASV nav tik dumjas, lai karotu ar Krieviju savām rokām, tāpēc tās apbruņo Gruziju, Ukrainu, Baltijas valstis," – uzsvēra eksperts.

Viņš atgādināja, arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina teikto – iepriekš viņš pastāstīja, ka ārvalstu izlūkdienestu aktivitāte Krievijas teritorijā pēdējā laikā ir manāmi pieaugusi. Šī iemesla dēļ, uzskata Glazunovs, amerikāņi pieļauj, ka aukstais karš, kas patlaban saskatāms kā līgumu laušana un ekonomiskās sankcijas, vienā brīdī var pārvērsties par "karsto karu".

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gadā ASV Valsts departaments plāno piešķirt no sava budžeta vairāk nekā 660 miljonus dolāru cīņai ar "Krievijas ietekmi" Eiropā, Eirāzijā un Centrālāzijā. ASV valsts sekretāra vietnieks Džons Sallivans apgalvoja, ka cīņa ar "Krievijas ietekmi" vairākos reģionos ir prioritārs virziens resora budžetā.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, cik bīstami ir paranoidāli paziņojumi par šķietamajiem "Krievijas draudiem". Aizbildinoties ar iedomātas "Krievijas agresijas savaldīšanu" NATO ar ASV atbalstu jau vairākus gadus paplašina militārās tehnikas un bruņoto spēku vienības, kas dislocētas pie Krievijas robežām. Pie tam Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka valsts nelolo agresīvus nodomus un plānus uzbrukt kādai NATO valstij.

184
Pēc temata
ASV sūta uz Latviju karavīrus un helikopterus
Vēstnieks atklāja, kā rīkosies Krievija, ja Polijā parādīsies "Trampa forts"
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu
Ģeopolitikas eksperts: Latvijai piešķirta provokatora loma starp NATO un Krieviju
Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva

Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā

19
(atjaunots 10:44 28.09.2020)
Pašam Makronam bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad sākās "dzelteno vestu" protesti, pārliecināts Baltkrievijas līderis.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja uz sava Francijas kolēģa Emanuela Makrona paziņojumiem attiecībā uz situāciju republikā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš Makrons intervijā Francijas izdevumam Le Journal du Dimanche paziņoja, ka Baltkrievijas varasiestādes nav spējīgas uztvert "demokrātijas loģiku". Francijas līderis pauda viedokli, ka Lukašenko ir jāatkāpjas no amata.

"Pirmais. Kā valsts prezidents, vadoties pēc paša Makrona kunga principiem (kas ir iekļauti viņa paziņojumā-aicinājumā atkāpties no amata), vēlos pateikt, ka pašam Francijas prezidentam, sekojot viņa paša loģikai, bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad Parīzes ielās tikai sāka iziet "dzeltenās vestes"," citē BelTA Lukašenko vārdus, kurš uzsvēra, ka Makrons neatstāja savu amatu, savukārt protesti Francijā jau ir kļuvuši par ierastu parādību.

Baltkrievijas līderis atgādināja, ka Francija periodiski saskaras ar citām protestu parādībām, tādām kā musulmaņu akcijas vai BLM kustība.

Lukašenko uzsvēra, ka Minska ir gatava piedāvāt sevi kā jau efektivitāti pierādījušu pārrunu platformu mierīgai varas nodošanai jebkuras no minēto kustību protestētājiem. Viņš ieteica Makronam mazāk skatīties pa malām un ķerties klāt Francijas iekšlietām.

"Un visbeidzot, kā cilvēks vēlos atzīmēt, kā mums šeit, Baltkrievijā, šķiet, ka Emanuels Makrons pārāk daudz uzmanības velta vienam no bijušajiem Baltkrievijas prezidenta kandidātiem. Ņemot vērā, ka šis bijušais kandidāts ir dāma, Francijas līderis riskē pie savām iekšējām problēmām Francijā saņemt arī personīgas – mājās," paziņoja Baltkrievijas līderis.

Masveida protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,1% balsu. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda protestus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Kā toreiz vēstīja republikas IeM, nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, to vidū vairāk nekā 130 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

19
Tagi:
Makrons, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans, foto no arhīva

Armēnijas premjers pieļauj Karabahas neatkarības atzīšanu

9
(atjaunots 10:11 28.09.2020)
Situācijas saskares līnijā Kalnu Karabahā ir saasinājusies. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Erevāna izskata iespēju atzīt Kalnu Karabahas neatkarību, paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans parlamenta ārkārtas sēdē.

Pēc viņa sacītā, šis jautājums ir ļoti nopietni jāizskata, jāveic sabiedriskās apspriešanas.

"Mēs apspriežam visas iespējas, visus notikumu attīstības scenārijus," citē premjeru RIA Novosti.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Kalnu Karabahā pašlaik "nav fiksētas situācijas, tā atrodas attīstībā".

"Mūsu karavīri ziņo, ka situācija ir saspringta, taču ir pāragri runāt par kopējo ainu," piebilda Pašiņans.

Tāpat premjers piezvanīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Abu valstu līderi apsprieda straujo situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā.

"No Krievijas puses ir paustas nopietnas raizes saistībā ar plaša mēroga kaujas sadursmju atsākšanos. Atzīmēts, ka šobrīd ir svarīgi veikt visas nepieciešamās piepūles, lai nepieļautu tālāku konfrontācijas eskalāciju, savukārt galvenais – ir jāpārtrauc karadarbības," teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Situācija saskarsmes līnijā Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

9
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija
Covid-19 eksprestesta veikšana, foto no arhīva

Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki

0
(atjaunots 12:47 28.09.2020)
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, četri cilvēki – ārzemēs (Ukrainā un Indijā), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 1398 koronavīrusa testi, atklāts 21 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 13 gadījumos inficēšanās avots ir noteikts, četri cilvēki atbraukuši no ārzemēm (Ukraina, Indija), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 312 230 Covid-19 izmeklējumi, 1697 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no kuriem 1304 izveseļojās, bet 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti četri cilvēki ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā pēc ārstēšanās no koronavīrusa infekcijas no slimnīcas ir izrakstīti 226 pacienti.

Pārresoru koordinācijas grupa šodien, 28. septembrī, apspriedīs situāciju ar Covid-19 izplatību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pēc viņa sacītā, pagaidām netiek apspriesta iespēja pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus saslimstības pieauguma Latvijā dēļ.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,3 miljoni inficēšanās gadījumu, mirušo skaits pārsniedzis miljonu, savukārt izveseļojušies vairāk nekā 24,6 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas
Ja ministrs saslims, visi būs apdraudēti: Latvijas valdība turpinās strādāt attālināti
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem