Minhenes konference

Mediji: SS zviedru veterāni saņem dāsnas "Hitlera pensijas"

82
(atjaunots 16:41 13.03.2019)
Żviedrijā veiktā žurnālistu izmeklēšana apliecinājusi, ka valstī dzīvo 15 cilvēki, kuri Otrā pasaules kara gados cīnījušies nacistiskās Vācijas pusē un līdz šim saņem no Berlīnes tā saucamās "Hitlera pensijas", kuru summa var sasniegt tūkstoti eiro.

RĪGA, 13. marts — Sputnik. Zviedrijā dzīvo 15 cilvēki, kuri līdz šim no Vācijas budžeta saņem kara pensijas par brīvprātīgo dienestu Trešā  reiha bruņotajos spēkos. Šie cilvēki ir 82-101 gadu veci. Par to liecina žurnālistiskā izmeklēšana, ko veica zviedru preses izdevums Dagens Nyheter.

Tā saucamo "Hitlera pensiju" precīza summa nav zināma, taču vēstīts, ka tā var sasniegt līdz 950 eiro mēnesī. Zviedru žurnālisti noskaidroja, ka kompensācijas vēl joprojām saņem arī divi Waffen SS veterāni. Izdevumā publicēti viņu vārdi – Karls fon Ceipels un Jans Duvs. Mediji informēja, ka viņi abi dienējuši tanku divīzijā "Viking", kurā tika uzņemti arī citi ārzemnieki, "no rases viedokļa pieņemamu tautu" pārstāvji, tostarp arī norvēģi un somi.

Jans Duvs piedalījies Norvēģijas okupācijā, bet pēc Trešā reiha sakāves uzsācis juridisko praksi. Savukārt viņa dienesta biedres Ceipels pēc kara slēpies Spānijā, taču vēlāk atgriezies dzimtenē. Pie tam Dagens Nyheter žurnālisti uzsvēra, ka nav tiešu pierādījumu, kas apliecinātu abu vīriešu līdzdalību SS spēku pastrādātajos kara noziegumos.

"Hitlera pensijas" tiek piešķirtas saskaņā ar 1941. gadā parakstīto Ādolfa Hitlera dekrētu, vēsta Sputnik Igaunija. Mūsdienu Vācija kā Trešā reiha tiesību parņēmēja pēc tā sakāves karā uzņēmusies visas bijušās valsts saistības, tostarp arī pensijas izmaksas, tāpēc Berlīne vēl joprojām izmaksā "Hitlera pensijas" bijušajiem nacistiem.

Šo praksi ne vienu reizi vien kritizējuši gan Eiropas valstu politiķi, gan žurnālisti. Iepriekš skandāls izcēlās šī gada februārī, kad beļģu avīze noskaidroja: Beļģijā "Hitlera pensiju" saņem 27 cilvēki. Par šo faktu ļoti sašutuši bija Beļģijas parlamenta deputāti.

Iepriekš Sputnik Igaunija publicēja ārpolitikas maģistres,  juristes Olgas Suharevskas viedokli. Viņa uzsvēra, ka Nirnbergas tribunāls atzinis SS par noziedzīgu organizāciju, savukārt koncentrācijas nometņu izveidi, kuru organizācijā piedalījās arī SS spēki, - par noziegumu pret cilvēci.

Viņa atgādināja, ka Nirnbergas tribunāla lēmumam ir augstākais juridiskais spēks, tas nav pārskatāms, noziegumiem pret mieru un cilvēci nav noilguma, un jebkuras darbības, kas vērstas uz noziedznieku aizsardzību, pašas ir noziegums.

Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt pievērsusi Eiropas uzmanību vairāku valstu mēģinājumiem "pievērt acis uz augošajām neonacistiskajām tendencēm, sistemātiskiem vandālisma aktiem pret Otrā pasaules kara laiku pieminekļiem un apbedījumu vietām".

82
Pēc temata
"Labie puiši" SS formastērpos: kā veidojies somu leģionāru tēls
Vēsturnieks atgādināja par Baltijas kolaboracionistu dalību Ļeņingradas blokādē
Sergejs Lavrovs: nacisma glorifikācija Latvijā kļūst atbaidoša