NATO

NATO jubileja: Rietumi piekrāpa Padomju Savienību

108
(atjaunots 17:10 06.02.2020)
Pirms 20 gadiem NATO iestājās bijušās sociālistiskās nometnes pirmās valstis. Krievija uzskata, ka pārkāptas garantijas par NATO nepaplašināšanos uz austrumiem, bet NATO aizbildinās ar to, ka nekādu rakstisku saistību nav.

RĪGA, 13. marts — Sputnik. Pirms 20 gadiem, 1999. gada martā par naivākajiem vientiešiem kļuva skaidrs: rietumvalstis ir pārkāpušas PSRS vadībai doto solījumu un iekļāvušas NATO bijušās sociālisma nometnes pirmās valstis – Poliju, Ungāriju un Čehiju. Tā tika likti pamati transatlantijas militārās alianses ekspansijai uz austrumiem, kas ilgst vēl joprojām, atgādināja Sputnik Igaunija, kas pārpublicēja RIA Novosti sniegto žurnālistes Galijas Ibragimovas materiālu "Uzvarējām mēs, nevis viņi. Kā NATO piekrāpa Krieviju".

Atzīmēts, ka Krievija to uzskata par NATO nepaplašināšanās garantiju pārkāpumu, kas tika dotas PSRS pēc Berlīnes sienas krišanas un Vācijas apvienošanās. Alianses locekļi aizbildinās ar to, ka rakstisku saistību nav. Mutiskie solījumi izrādījās tukši vārdi vien.

Solīt vēl nenozīmē garantēt

Jautājums par sociālistiskās nometnes valstu iestāšanos NATO pirmo reizi parādījās 80. gadu beigās. PSRS līderis nesteidzināja notikumus – viņš uzskatīja, ka pēc Vācijas apvienošanās militāro bloku pastāvēšanas nepieciešamība pazudīs pati no sevis. Viņš ticēja, ka to vietā stāsies Drošības un sadarbības Eiropā sapulce, atgādināja RIA Novosti.

Vācijas ārlietu ministrs Hanss Dītrihs Genšers atbalstīja Maskavas viedokli: "Lai kā veidotos notikumi Varšavas līguma valstīs, Ziemeļatlantijas alianses ekspansija uz austrumiem nenotiks. Tā ir ļoti svarīga garantija no mūsu puses Maskavas tālākās politikas aspektā."

Arī ASV valsts sekretārs Džeimss Beikers mudināja Gorblačovu izvest Krievijas karaspēku no Austrumvācijas: "PSRS saņem garantiju par to, ka alianses militārā jurisdikcija ne par collu nepaplašināsies austrumu virzienā. Precīzāk sakot, Vācijas apvienošanās nenovedīs pie NATO paplašināšanās uz austrumiem."

Vācijas kanclers Helmuts Kols šajā periodā publicēja Vācijas apvienošanās programmu, kurā tāpat tika apliecināts: NATO nav orientēta uz citām austrumu bloka valstīm.

"Mums tas ir likums: alianse nepaplašināsies uz austrumiem," – viņš apgalvoja PSRS valdībai.

Pēc tam padomju vadība atgādināja šo solījumu, taču Rietumi vēl joprojām noliedz visus savu politiķus vārdus un atgādina, ka neviens no šiem paziņojumiem nav noformēts rakstiski.

Gorbačova dīvainā taisnošanās

Pie tam Maskava nepieprasīja nekādus oficiālus dokumentus, kas apliecinātu Eiropas un ASV ierēdņu mutiskās garantijas. 1999. gadā, kad Vācijas apvienošanās palika tālu aiz muguras un aliansē iestājās Polija, Čehija un Ungārija, PSRS vadības pieticība tika asi kritizēta.

Pats Gorbačovs vairākkārt paskaidroja, ka bija muļķīgi pieprasīt rakstiskas garantijas apstākļos, kad vēl pastāvēja PSRS un Varšavas līgums.

"Ja mēs toreiz par to būtu ieminējušies, mums vēl pārmestu, ka paši esam ieteikuši rietumu partneriem NATO paplašināšanās ideju un tādējādi paātrinājuši Varšavas līguma organizācijas sabrukumu," – savu viedokli Gorbačovs paskaidroja grāmatā "Mainīgajā pasaulē".

PSRS pēdējais ģenerālsekretāts vēl joprojām tic, ka Rietumi nebutu lauzuši savus solījumus par NATO nepaplašināšanos, ja Padomju Savienība nebūtu sabrukusi. Vašingtona un Brisele esot nolēmušas, ka mutiskas garantikas vairs neesošas valsts vadībai tām vairs nav saistošas, uzsvēra raksta autore.

Pie tam jāpiebilst, ka Baltijas valstis, kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā neslēpa, ka to stratēģiskais mērķis ir NATO.

2004. gada aprīlī Latvija, Lietuva un Igaunija oficiāli iestājās NATO. Kopš tā laika valstu militārās politikas Krievijai nedraudzīgā atmosfēra tikai sabiezē. Piemēram, Igaunijas aizsardzības doktrīnas pamatā ir iedomātas "Krievijas militārās agresijas" atvairīšana.

 Aizbildinoties ar tamlīdzīgiem ieganstiem, Igaunija palielinājusi militāro budžetu līdz 2,2% IKP, modernizējusi un izmanto Padomju armijas bijušos objuektus (piemēram, lidlauku Emari un Mīnu līča ostu), kā arī panākusi augoša NATO vienību skaita dislokāciju savā teritorijā.

108
Pēc temata
Ivašovs: Baltijas valstis apdraud nevis Krievija, bet gan valstiskuma zudums
"Iskander M" – Krievijas drošības ķīla pret NATO draudiem Baltijā
Maigā okupācija. Kā ASV bāze Polijā ietekmēs spēku līdzsvaru Eiropā
Bijušais diplomāts apgalvojis, ka Rietumi nav solījuši nepaplašināt NATO
Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva

Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā

21
(atjaunots 10:44 28.09.2020)
Pašam Makronam bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad sākās "dzelteno vestu" protesti, pārliecināts Baltkrievijas līderis.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja uz sava Francijas kolēģa Emanuela Makrona paziņojumiem attiecībā uz situāciju republikā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš Makrons intervijā Francijas izdevumam Le Journal du Dimanche paziņoja, ka Baltkrievijas varasiestādes nav spējīgas uztvert "demokrātijas loģiku". Francijas līderis pauda viedokli, ka Lukašenko ir jāatkāpjas no amata.

"Pirmais. Kā valsts prezidents, vadoties pēc paša Makrona kunga principiem (kas ir iekļauti viņa paziņojumā-aicinājumā atkāpties no amata), vēlos pateikt, ka pašam Francijas prezidentam, sekojot viņa paša loģikai, bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad Parīzes ielās tikai sāka iziet "dzeltenās vestes"," citē BelTA Lukašenko vārdus, kurš uzsvēra, ka Makrons neatstāja savu amatu, savukārt protesti Francijā jau ir kļuvuši par ierastu parādību.

Baltkrievijas līderis atgādināja, ka Francija periodiski saskaras ar citām protestu parādībām, tādām kā musulmaņu akcijas vai BLM kustība.

Lukašenko uzsvēra, ka Minska ir gatava piedāvāt sevi kā jau efektivitāti pierādījušu pārrunu platformu mierīgai varas nodošanai jebkuras no minēto kustību protestētājiem. Viņš ieteica Makronam mazāk skatīties pa malām un ķerties klāt Francijas iekšlietām.

"Un visbeidzot, kā cilvēks vēlos atzīmēt, kā mums šeit, Baltkrievijā, šķiet, ka Emanuels Makrons pārāk daudz uzmanības velta vienam no bijušajiem Baltkrievijas prezidenta kandidātiem. Ņemot vērā, ka šis bijušais kandidāts ir dāma, Francijas līderis riskē pie savām iekšējām problēmām Francijā saņemt arī personīgas – mājās," paziņoja Baltkrievijas līderis.

Masveida protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,1% balsu. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda protestus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Kā toreiz vēstīja republikas IeM, nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, to vidū vairāk nekā 130 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

21
Tagi:
Makrons, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans, foto no arhīva

Armēnijas premjers pieļauj Karabahas neatkarības atzīšanu

9
(atjaunots 10:11 28.09.2020)
Situācijas saskares līnijā Kalnu Karabahā ir saasinājusies. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Erevāna izskata iespēju atzīt Kalnu Karabahas neatkarību, paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans parlamenta ārkārtas sēdē.

Pēc viņa sacītā, šis jautājums ir ļoti nopietni jāizskata, jāveic sabiedriskās apspriešanas.

"Mēs apspriežam visas iespējas, visus notikumu attīstības scenārijus," citē premjeru RIA Novosti.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Kalnu Karabahā pašlaik "nav fiksētas situācijas, tā atrodas attīstībā".

"Mūsu karavīri ziņo, ka situācija ir saspringta, taču ir pāragri runāt par kopējo ainu," piebilda Pašiņans.

Tāpat premjers piezvanīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Abu valstu līderi apsprieda straujo situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā.

"No Krievijas puses ir paustas nopietnas raizes saistībā ar plaša mēroga kaujas sadursmju atsākšanos. Atzīmēts, ka šobrīd ir svarīgi veikt visas nepieciešamās piepūles, lai nepieļautu tālāku konfrontācijas eskalāciju, savukārt galvenais – ir jāpārtrauc karadarbības," teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Situācija saskarsmes līnijā Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

9
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

0
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

0
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās