Nabadzīgi un sasaluši: ne visiem ES pietiek naudas apkurei

87
(atjaunots 10:39 12.03.2019)
Eiropas Savienības valstis nevar atrast vienotu definīciju "enerģētiskajai nabadzībai", tajā pašā laikā cilvēki turpina sasalt.

RĪGA, 12. marts — Sputnik. Eiropas Savienībā nekādi nevar vienoties par to, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri ir pārāk nabadzīgi, lai atļauties apkuri, raksta Politico.

Vienīgais siltuma avots Jeļenas Lambrū mājā ir keramiska malkas krāsns. Malku krājums ziemai izmaksā četras reizes vairāk nekā viņas pensija 800 lejas (170 eiro). Dažreiz, lai ietaupītu, sieviete dedzina kukurūzas vālītes malkas vietā. Mazā ciematiņa Rumānijas dienvidos iedzīvotāja neietilpst to cilvēku skaitā, kuriem pienākas valsts subsīdija.

Aptuveni ceturtdaļa rumāņu mājsaimniecību nesaņem pietiekamu piekļuvi energonesējiem vai nu tā dēļ, ka nespēj to atļauties, vai nu tā dēļ, ka viņu mājokļi nav pieslēgti elektrotīklam vai gāzes apgādes tīklam. Valsts palīdzību apkures vajadzībām saņem mazāk par 5% mājsaimniecību.

No tā cieš nabadzīgie un vecākā gadagājuma cilvēki visā Eiropas Savienībā, un ES valdības cenšas izvairīties no "enerģētiskās nabadzības" definēšanas.

Rumānijā darbojas divpakāpju sistēma: papildus valsts subsīdijām apkurei (tie ir 125 miljoni leju jeb 0,33% no darba ministrijas budžeta 2017. gadā) valsts regulē arī energonesēju cenas. Tomēr Eiropas Komisija pieprasa no ES valstīm liberalizēt cenas. Turklāt cenu regulēšana palīdz visiem - gan nabadzīgajiem, gan bagātajiem.

Lai mainītu situāciju, ir jāsaprot, kas ir tie nabadzīgie, bet tieši to Rumānijas valdība, pēc tās kritiķu vārdiem, nav izdarījusi. 2016. gadā Rumānijā tika pieņemts likums, kas nosaka, kurš varētu tikt uzskatīts par "ievainojamu patērētāju", taču tas līdz šim nav stājies spēkā - iespējams, ka tas varētu palielināt subsīdiju saņēmēju skaitu. Valdība plāno uzsākt šā likuma piemērošanu 2021. gadā, bet pagaidām pagājušā gada decembrī uz trim gadiem iesaldēja gāzes un elektrības vairumcenas.

Pagājušajā nedēļā enerģētikas ministrs Antons Antons vēstulē Eiropas Komisijai paskaidroja, ka cenu iesaldēšana bija nepieciešama, jo Rumānijā ir viens no augstākajiem enerģētiskās nabadzības līmeņiem ES, un nav likumīgu veidu, kā palīdzēt ievainojamiem patērētājiem.

Tomēr Eiropas Komisija viņam neticēja un paziņoja, ka Rumānija pārkāpj ES likumus un turklāt nepieņem adekvātus pasākumus savu pilsoņu aizsardzībai pret pārmērīgu cenu pieaugumu.

Tāpat decembrī valdība paaugstināja ienākumu līmeni subsīdijas piešķiršanai, jo pērn tika paaugstināta minimālā alga un pensijas. Taču Jeļena Lambrū dzīvo fermā ar dēlu un viņa ģimene apsilda māju ar malku, kā to dara aptuveni 80% Rumānijas lauku iedzīvotāju. Kad viņa pieteicās subsīdijai, viņai atteica un piedāvāja pārdot daļu zemes apkures izdevumu segšanai.

"Enerģētiskā nabadzība" ir ES izplatīta problēma. Saskaņā ar 2017. gadā veikto aptauju 8% ES iedzīvotāju nevarēja atļauties apkuri. Rumānijā tie bija 11,3%, Lietuvā 29%, bet Bulgārijā - 37%.

2017. gadā Eiropas Komisija piedāvāja vienotu "enerģētiskās nabadzības" definīciju, bet ES un Eiropas Parlamenta valstis nevarēja vienoties. Tika nolemts, ka katra valsts izveidos savu definīciju un izstrādās savas problēmas risināšanas metodes.

87
Pēc temata
Apkure ir apdraudēta: Rīgas siltums atlaiž no darba atslēdzniekus un santehniķus
Pavisam aptrakuši: iedzīvotājus šokējuši rēķini par elektrību
Apkure no atkritumiem: veids kā novērst tarifu kāpumu vai problēmu cēlonis