Vācijas kanclere Angela Merkele

DW: Eiropa nav gatava jaunai migrācijas krīzei

45
(atjaunots 17:03 11.03.2019)
Migrācijas krīze Eiropā ir beigusies, taču nespēja vienoties par vienotu imigrācijas politiku – pati par sevi ir krīze.

RĪGA, 11. marts – Sputnik. Pēdējais ES valstu IeM vadītāju mēģinājums vienoties par kopīgu imigrācijas politiku pirms Eiroparlamenta vēlēšanām izgāzās, raksta Deutshe Welle.

Pēdējo trīs gadu laikā bijuši septiņi dažādi mēģinājumi reformēt imigrācijas politiku. Trīs gadus iekšlietu ministri cīnījās viens ar otru, taču tā arī nespēja vienoties. Pēc katra pārrunu raunda viņi paziņoja, ka kaut kam ir jānotiek, taču nekas nenotika.

Dublinas reglaments, saskaņā ar kuru par bēgli ir atbildīga pirmā valsts, kurā viņš ir ieradies, darbojas joprojām. Turklāt gandrīz visi no 28 Eiropas Savienības IeM vadītājiem piekrīt, ka šis noteikums vairs nestrādā (kaut gan viņu skaidrojumi atšķiras), viņi joprojām nav piedāvājuši citu risinājumu.

Francija un Vācija vēlas saglabāt valstu atbildību, kurās ierodas bēgļi. Itālija un Grieķija uzstāj, ka bēgļi ir jāizmitina visā ES. Ungārija un Polija nevēlas nevienu uzņemt. Kopīga imigrācijas politika tā arī neizveidojās.

Visbeidzot, pēdējā tikšanās reizē pirms maijā gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām IeM vadītāji oficiāli atzina, ka nespēj vienoties, un deva galēji labējiem populistiem priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamo munīciju.

Tie ar prieku ekspluatēs migrācijas tematu un iesitīs krustā ES par nespēju tikt galā ar krīzi. Radikālais Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvini izmanto vienošanās trūkumu, lai attaisnotu Itālijas ostu slēgšanu jūrā izglābtiem bēgļiem. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans atkal izvirzīs savu pārgudro teoriju, ka Brisele vēlas pārplūdināt viņa valsti ar migrantiem un izspiest ungārus. Galēji labējās partijas, no vācu AfD un austriešu FPÖ līdz igauņu EKRE, visticamāk pievienosies.

Vācijas IeM vadītājs Horsts Zēhofers, kurš pērn izmantoja migrācijas politiku, lai sarīkotu koalīcijas krīzi Berlīnē, un solīja rast risinājumu visai Eiropai, beigās neko nepanāca. Vienošanās ar Itāliju par migrantu repatriāciju vēl nav noslēgta, turklāt, Itālija draud izbeigt ES glābšanas operāciju Vidusjūrā, un, neraugoties uz Salvini rokasspiedienu jūnijā, Zēhofers neko nespēj ietekmēt.

Taču migrācijas krīze, par kuru labējie nenogurst runāt, vairs nepastāv – Eiropā ieceļojošo skaits strauji samazinājies. Tomēr ES absolūti nav gatava 2015. gada atkārtojumam. Eiropieši nav gatavi jaunam pilsoņkaram, badam vai globālās sasilšanas migrācijai. Un tas viss 11 nedēļas pirms vēlēšanām. Ja populisti un eiroskeptiķi uzvarēs, tas nevienu neizbrīnīs.

Tiesa, īsta pārbaude gaidāma gada beigās, kad ES dalīs finansējumu tuvākajai desmitgadei. Vai naudu vairāk saņems tās valstis, kuras uzņēma migrantus? Vai tiks sodīti tie, kas atteicās viņus uzņemt? Šis konflikts spēj paralizēt ES, jeb, kas ir pat ļaunāk, sagraut to.

45
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Parādi Ministru Kabinetam, cik pametuši Latviju: Rīgā aizritēja novalkāto apavu zibakcija
Bloomberg: Merkele noraidīja ASV lūgumu "provocēt Krieviju"