Pulkstenis. Foto no arhīva

EP komiteja atbalstījusi laika pārejas atcelšanu Eiropas Savienībā no 2021. gada

65
(atjaunots 12:25 10.03.2019)
Valstis, kuras vēlēsies atstāt kā pamatlaiku vasaras laiku, pēdējo reizi pagriezīs pulksteņu rādītājus 2021. gada marta beigās, bet, ja izvēlēsies ziemas laiku, tad tā paša gada oktobra beigās.

RĪGA, 10. marts – Sputnik. Eiroparlamenta Transporta un tūrisma komiteja atbalstījusi laika pārejas atcelšanu ES, sākot ar 2021. gadu, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz EP mājaslapu.

Kā vēsta EP mājaslapas paziņojums, Eiropas Savienības valstis patur tiesības pieņemt lēmumu par vasaras vai ziemas laika izvēli.

EP Transporta komiteja piedāvā, lai pēdējā laika pāreja ES valstīm, kuras izvēlējās vasaras laiku, notiktu 2021. gada marta pēdējā svētdienā. Un tām, kuras izvēlēsies ziemas laiku, – 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā.

Projektu atbalstīja ar 23 balsīm par pret 11, taču sākuma datumu pārcēla no 2019. gada. Tagad jānotiek pārrunām ar Ministru padomi.

Pērnā gada vasarā EK veica Eiropas Savienības iedzīvotāju aptauju. Apmēram 84% eiropiešu izteicās par laika pārejas atcelšanu divas reizes gadā. Aptaujā piedalījās 4,6 miljoni cilvēku.

Septembrī Eiropas Komisija iesniedza attiecīgu piedāvājumu. Valstīm tika piedāvāts izlemt, kādu laiku tās vēlas saglabāt kā pamatlaiku, un sākt konsultācijas ar kaimiņvalstīm.

Baltijas valstis vienojās, ka pēc laika pārejas atcelšanas ES izvēlēsies vienotu laiku, taču tās neprecizēja, kāds tieši būs šis pamatlaiks. Vairums Lietuvas un arī Latvijas iedzīvotāju izteicās par vasaras laiku, saskaņā ar iedzīvotāju aptauju.

Šobrīd ES valstis pagriež pulksteņu rādītājus divas reizes gadā – oktobra pēdējās brīvdienās un marta pēdējās brīvdienās.

Direktīva 2000/84/EK par pāreju uz vasaras laiku tika pieņemta 2001. gadā Eiropas Savienības teritorijā, lai paaugstinātu iekšējā tirgus funkcionēšanu. Šobrīd tās derīguma termiņš pagarināts uz nenoteiktu laiku.

65
Pēc temata
Pāreja uz ziemas laiku negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pašsajūtu
Eirokomisija veic aptauju par pāreju uz vasaras laiku
Latvijas valdība atbalstījusi atteikšanos no pārejas uz ziemas laiku
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Mediji pastāstīja, Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā

11
(atjaunots 16:29 08.08.2020)
Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu.

RĪGA, 8. augusts - Sputnik. Sociālais tīkls Instagram pēc tehniskas kļūmes algoritmu darbā vismaz divus mēnešus, pieprasot ar ASV prezidentu Donaldu Trampu saistītus tēmturus, nerādīja saturu, kas saistīts ar viņā domājamo konkurentu vēlēšanās Džo Baidentu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu Buzzfeed.

Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu. Portāls pastāstīja, ka šonedēļ, pieprasot tēmturi #JoeBiden un citas ar Baidenu saistītas tēmas, sociālais tīkls demonstrēja arī "protrampa" saturu. Tomēr, pieprasot tēmas, kas saistītas ar Trampu, Instagram demonstrēja tikai noteiktus tēmturus, piemēram, #MAGA vai #Trump.

Portāls atzīmēja: tas nozīmē, ka, pieprasot ar Baidenu saistītus tēmturus, lietotāji varēja iepazīties arī ar "pretēja satura vēstījumu", savukārt tēmturi, kas saistīti ar Trampu, to nepiedāvāja.

Sociālā tikla oficiālā pārstāve Rakija Veina nosauca šo starpību meklējumu rezultātos par kļūmi.

"Tehniskas kļūdas rezultātā pēc dažiem pieprasījumiem netika parādīti (ar tiem) saistītie tēmturi. Problēmas izvērtēšanas laikā mēs esam atslēguši šo funkciju," viņa teica.

Viņa norādīja, ka problēma skārusi vairākuis tūkstošus tēmturus. Viņa neprecizēja, cik ilgu laiku bija vērojama kļūda un kāpēc tā skārusi ar Trampu saistītos tēmturus, taču nav skārusi saturu, kas saistīts ar Baidenu.

Instagram ir bezmaksas lietotne fotogrāfiju un videoierakstu apmaiņai ar sociālā tīkla elementiem, ļauj uzņemt fotogrāfijas un video, pielietot filtrus un izplatīt tās ar sava servisa un citu sociālo tīklu starpniecību. Tā pieder kompānijai Facebook.

11
Tagi:
sociālie tīkli, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
ASV gatavojas valsts apvērsumam pēc vēlēšanām
Donalds Tramps: kongresa vidustermiņa vēlēšanu rezultāti ir "satriecoši panākumi"
Trampa izredzes tikt pārvēlētam kūst acu priekšā
Ar Trampu saistīta kompānija iejaukusies vēlēšanās visā pasaulē
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

10
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

10
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija