Neatkarības monuments Kijevā un Ukrainas karogs

"Maskava purvs": ukraiņu diplomāts atradis "Eiropas pirmsākumus"

77
(atjaunots 19:44 06.03.2019)
Ukrainas vēstnieks Austrijā Aleksandrs Ščerba noskaidrojis, kur patiesībā meklējami "Eiropas pirmsākumi".

RĪGA, 7. marts – Sputnik. Krima kopš seniem laikiem bijusi Ukrainas daļa, bet pati valsts esot "stāvējusi pie Eiropas pirmsākumiem", savā lapā Facebook izklāstījis Ukrainas vēstnieks Austrijā Aleksandrs Ščerba.

Vladimira Putina preses konferencē. Foto no arhīva.
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Šādu vēstures pārskatu diplomāts izstrādājis pēc Eiropas Parlamenta deputāta kandidāta Johana Fohenhūbera vārdiem par to, ka Krima nekad nav bijusi saistīta ar Ukrainu.

"Ukraina ir vienīgā sauszemes daļa, kas saistīta ar pussalu. Kņaze Olga, kas atnesa kristietību Kijevas Krievzemē, vienā no lielākajām Eiropas valstīm, savulaik kristījās Krimā (vēsturnieki uzskata, ka kņazes kristīšana notika Konstantinopolē – red.)," – skaidroja Ščerba.

Vēstnieks uzskata, ka valsts par Kijevas Krievzemi nav nosaukta nejauši.

"Maskava bija "vienkārši purvs", bet Ukraina (Kijevas Krievzemes personā) stāvēja pie Eiropas pirmsākumiem," – izklāstīja vēstnieks.

Diplomāta sašutumu izraisījuši arī vārdi par "krievu asinīm piesātināto" Krimas zemi, - viņaprāt, tādi izteikumi atspoguļo "tikai daļu patiesības", jo Krimas karā pret savu gribu piedalījušies arī ukraiņu zemnieki.

Krima
© Sputnik / Alexey Malgavko

"Lielākā daļa matrožu un kareivju, kuri karoja 1853.-1856. gada Krimas karā, bija zemnieku puiši, ar varu iesaukti armijā Ukrainas ciemos, sākot ar pašu pirmo slaveno "Sevastopoles aizsardzības" varoni Pjotru Košku, kurš dzimis Viņņickas apgabalā," – ir pārliecināts Ščerba.

Krima pievienojās Krievijai pēc referenduma 2014. gadā. Iedzīvotāju referendumā martā 96,77% Krimas Republikas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāšanos KF. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas teritorijā.

Taču Ukraina uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija. Jāpiebilst, ka Maskava vairākkārt atgādinājusi: Krimas jautājumā ir pielikts punkts uz visiem laikiem.

77
Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

1
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

1
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas
Aleksejs Puškovs

Krievijas politiķis atbildējis uz aicinājumu noteikt sankcijas KF par Baltkrieviju

2
(atjaunots 10:31 14.08.2020)
Krievijas Senāta loceklis Aleksejs Puškovs atzīmēja, ka tādu Krievijas nīdēju kā Jaceks Sariušs-Voļskis Polijā ir papilnam, un pauda nožēlu par to, ka viņus uzklausa dažās ES valstīs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Krievijas Senāta loceklis Aleksejs Puškovs savā lapā Twitter komentēja Eiropas Parlamenta deputāta no Polijas Jaceka Sariuša-Voļska ieteikumu ieviest sankcijas pret Krieviju sakarā ar protestiem Baltkrievijā, vēsta RIA Novosti.

"No Polijas ar naidu. Šis aicinājums ir absurds, tomēr norāda, ka Krievijai naidīgi noskaņotā Eiropas elite refleksu līmenī apsūdz Krieviju it visā ar jebkādu ieganstu vai vispār bez iegansta," uzskata Puškovs.

Politiķis atzīmēja, ka tādu Krievijas nīdēju kā Jaceks Sariušs-Voļskis Polijā ir papilnam, un pauda nožēlu par to, ka viņus uzklausa dažās ES valstīs.

"Pagaidām tas ir tukšs šāviens. Taču tas apzīmē kārtējā uzbrukumu Krievijai virzienu," secināja Puškovs.

Protesti Baltkrievijā

Pēc 9. augustā aizritējušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās plašas protesta akcijas. Centrālā vēlēšanu komisija pavēstīja, ka vēlēšanās uzvaru izcīnījis Aleksandrs Lukašenko ar 80,08% balsu. Viņa galvenā konkurente Svetlana Tihanovska saņēmusi 10,09% balsu.

Pilsoņi paziņoja, ka nepiekrīt balsošanas organizācijai un rezultātiem. Likumsargi stingri ierobežo nesankcionētās akcijas. Kārtības sargi izmanto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas un gumijas lodes. Saskaņā ar Baltkrievijas IeM datiem, divi cilvēki ir gājuši bojā.

2
Tagi:
Aleksejs Puškovs, sankcijas, Krievija, Polija, Baltkrievija
Pēc temata
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā