Protesta akcija izglītības krievu valodā atbalstam Latvijā. 2018. gada 24. februārī, Rīgā

Eiropā aizstāv valsts valodu un nacionālo minoritāšu valodas

76
(atjaunots 16:53 04.03.2019)
Ukraina gatavo valsts valodas likumu, taču par nacionālo minoritāšu valodām tajā nav neviena vārda.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Bijušais Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs Frančesko Palermo pastāstīja par valodas jautājumu risinājuma metodēm Eiropas valstu likumdošanā intervijā DW.

Pienākums zināt un tiesības izmantot

Vairumam Rietumeiropas valstu nav likuma par oficiālo vai valsts valodu vai arī tām ir tikai daži noteikumi noteiktos likumos. Piemēram, likumos, kuri regulē nacionālo minoritāšu valodas izmantošanu, tiek minēta oficiālā valsts valoda, bez tās funkcionēšanas īpatnību noteikšanas.

Tā, piemēram, Austrijas Konstitūcijas 8. pantā teikts, ka vācu valoda ir valsts oficiālā valoda, un vairs nekas. 2010. gadā Nīderlandes Konstitūcijā ierakstīja pantu, kurš nosaka, ka imigrantiem jāiemācās nīderlandiešu valoda, taču pirms tam valstī nebija nekādu normatīvo tiesību aktu par valsts valodu.

Spānijas Konstitūcijas 3. pantā teikts, ka spāņu valoda ir oficiālā valoda, un katram pilsonim "ir pienākums un tiesības to izmantot". Itālijā vienīgais valsts valodas pieminējums ir Dienvidu Tiroles autonomijas nolikumā, kurā tiek apstiprināts, ka vācu valoda arī ir oficiālā valoda šajā reģionā. Turklāt, civiltiesas un krimināltiesas kodeksā pastāv speciāli noteikumi par citu valodu izmantošanu, izņemot itāļu.

Likumi par valsts valodu, pēc Palermo sacītā, pastāv tikai to valstu likumdošanā, kur valodas jomā pastāv noteiktas problēmas, ir attiecīgi likumi – lielākoties Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.

Eiropā pastāv arī divu atsevišķu likumu pieņemšanas prakse: par oficiālo valodu un nacionālo mazākumtautību valodu. Piemēram, šādi likumi ir pieņemti Ungārijā.

Šādu praksi pat atbalsta, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO). Taču reālajā dzīvē šo abu likumu starpā var rasties neatbilstības, kuras raisa noteiktas grūtības to skaidrojumā: vai vēlāk pieņemtā likuma normām ir lielāks juridiskais spēks? Vai likums par nacionālajām minoritātēm ir īpašs un, līdz ar to, ir nozīmīgāks par valsts valodas likumu?

Stimuli un atbalsts

Pagājušajā nedēļā Ukrainas Augstākā Rada sāka izskatīt otrajā lasījumā likumu "Par ukraiņu valodas kā valsts valodas funkcionēšanas nodrošināšanu". Tam jāaizvieto 2012. gada rezonanses likumu "Par valsts valodas politikas pamatiem", kurš atzina ukraiņu valodu par valsts valodu, taču faktiski apstiprināja oficiālu divvalodību reģionos, kur nacionālo minoritāšu pārstāvju skaits pārsniedz 10%.

Jaunais likumprojekts regulē ukraiņu valodas kā valsts valodas funkcionēšanu visās sabiedrības dzīves jomās, taču par nacionālo minoritāšu valodu tiesībām tajā nekas netiek sacīts.

Likumprojekts par Ukrainas valsts valodu paredz sodu par tā normu neievērošanu, sākot ar naudas sodu līdz pat cietumsodam. Vai šāda prakse ir ierasta citu valstu valodas likumdošanai?

Atbildot uz šo jautājumu, Frančesko Palermo norāda: "Es zinu dažus precedentus, kad valsts valodas likums paredz sankcijas par tā normu neievērošanu. Tie ir Latvijas, Slovākijas, Tadžikistānas gadījumi. Taču ne vienā no tiem nav teikts par cietumsodu. Starptautiskās organizācijas nemainīgi uzskata šādu praksi par starptautiskiem standartiem neatbilstošu."

Tostarp Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību Konsultatīvā komiteja un EDSO Augstākais komisārs nacionālo minoritāšu lietās atzīmē, ka, kaut arī valstij ir tiesības pastiprināt oficiālās valsts valodas kā nacionālās identitātes veicināšanas līdzekļa aizsardzību, taču tas nevar notikt uz mazākumtautību valodu rēķina. Turklāt, šādas sankcijas neatbilst starptautiskās likumdošanas normām.

Valodas virzībai jānotiek tikai ar stimulu un atbalsta palīdzību.

Ukrainas vara nenosūtīja valsts valodas likumprojekta tekstu Venēcijas komisijai. Taču, pēc Palermo sacītā, tai nav pienākuma to darīt: komisija nav monitoringa iestāde, un valstis vēršas pie tās uz brīvprātīga pamata, meklējot objektīvu tiesisku vērtējumu.

Taču, neskatoties uz saistību trūkumu Venēcijas komisijas priekšā un uz to, ka teksts tai var tikt nosūtīts vēlāk, tomēr pēc ekspertu slēdziena ir jāvēršas pēc iespējas agrāk. Jo vēlāk tas palīdzēs izvairīties no starptautiskās sabiedrības aizrādījumiem, kuri ar lielu varbūtību radīsies sakarā ar tik karstu tematu, kā valodas likums.

76
Pēc temata
Nevēlas iet mācīties par skolotājiem: Latvijas skolas sagaida kadru bads
Krievu valodai Latvijā vairs nav vietas: skolas iztiks bez tās
Kāpēc studenti pērk diplomdarbus, bet vecāki - mājasdarbus
Levits novērtējis skolu reformu: tā pievērsīs bērnus Latvijai
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

1
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
1
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Maiks Pompeo

Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem

3
(atjaunots 07:26 14.08.2020)
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudējis Krievijai ar "milzīgu atmaksu", ja apstiprināsies ziņas par to, ka KF esot maksājusi talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām Afganistānā, vēsta RIA Novosti.

"Ja krievi piedāvā naudu par amerikāņu vai citu rietumnieku slepkavībām, nāksies samaksāt milzīgu cenu. To es norādīju ārlietu ministram Lavrovam. Es zinu, ka arī mūsu militārpersonas ir runājušas ar viņu līderiem (Krievijas militāro vadību, - red.). Mēs to necietīsim," teica Pompeo intervijā, kuras tekstu publicēja Valsts departaments.

Savukārt Krievijas zinātņu akadēmijas profesors, politoloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Gusevs intervijā radio Sputnik pauda savu viedokli, kāda iemesla dēļ šis paziņojums nācis klajā.

"ASV ir izstrādājušas noteiktu politiku, taktiku attiecībās ar Krieviju: tagad – talibi, iepriekš bija apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās. Tas turpināsies. Vienkārši meklēs negatīvas tendences Krievijas aspektā. Viņi rīkojas asimetriski, nevis ārpolitiskās tendences gultnē – te kiberdrošība, te vēlēšanas, te sameklēja Skripaļus, tagad – talibi. Tāpēc varam gaidīt, ka sankciju spiediens pret Krieviju turpināsies... Viss ir vienkārši un banāli: Savienotās Valstis ir uzsēdušās sankciju zirga mugurā un jās uz priekšu ilgi jo ilgi. Paši talibi ziņoja, ka nekāda sazvērestība ar Krieviju nav bijusi, un patiesībā mums tas nav vajadzīgs. Tomēr ASV to "atrod". Pēc tam "atradīs" vēl kaut ko," teica Aleksandrs Gusevs.

Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva
© AFP 2019 / Noorullah Shirzada

Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas ar talibiem saistītajiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Krievijas Ārlietu ministrija nosauca rakstu par viltojumu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šīs apsūdzības saistītas ar iekšpolitisko cīņu pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs.

Prezidents Donalds Tramps savukārt uzskata, ka raksts ir pasūtīts. Viņš atklāja, ka amerikaņu izlūkdienests nav uzskatījis The New York Times informāciju par uzticības vērtu.

Iepriekš "Taliban" pārstāvis Suheils Šahins intervijā RIA Novosti ziņas par "darījumu ar Krieviju" nosauca par kļūdainiem un nepamatotiem. Pēc viņa domām, tādu informāciju, iespējams, izplatījusi valdība Kabulā.

3
Tagi:
sankcijas, Maiks Pompeo, ASV, Krievija, Afganistāna
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu