Protesta akcija izglītības krievu valodā atbalstam Latvijā. 2018. gada 24. februārī, Rīgā

Eiropā aizstāv valsts valodu un nacionālo minoritāšu valodas

76
(atjaunots 16:53 04.03.2019)
Ukraina gatavo valsts valodas likumu, taču par nacionālo minoritāšu valodām tajā nav neviena vārda.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Bijušais Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs Frančesko Palermo pastāstīja par valodas jautājumu risinājuma metodēm Eiropas valstu likumdošanā intervijā DW.

Pienākums zināt un tiesības izmantot

Vairumam Rietumeiropas valstu nav likuma par oficiālo vai valsts valodu vai arī tām ir tikai daži noteikumi noteiktos likumos. Piemēram, likumos, kuri regulē nacionālo minoritāšu valodas izmantošanu, tiek minēta oficiālā valsts valoda, bez tās funkcionēšanas īpatnību noteikšanas.

Tā, piemēram, Austrijas Konstitūcijas 8. pantā teikts, ka vācu valoda ir valsts oficiālā valoda, un vairs nekas. 2010. gadā Nīderlandes Konstitūcijā ierakstīja pantu, kurš nosaka, ka imigrantiem jāiemācās nīderlandiešu valoda, taču pirms tam valstī nebija nekādu normatīvo tiesību aktu par valsts valodu.

Spānijas Konstitūcijas 3. pantā teikts, ka spāņu valoda ir oficiālā valoda, un katram pilsonim "ir pienākums un tiesības to izmantot". Itālijā vienīgais valsts valodas pieminējums ir Dienvidu Tiroles autonomijas nolikumā, kurā tiek apstiprināts, ka vācu valoda arī ir oficiālā valoda šajā reģionā. Turklāt, civiltiesas un krimināltiesas kodeksā pastāv speciāli noteikumi par citu valodu izmantošanu, izņemot itāļu.

Likumi par valsts valodu, pēc Palermo sacītā, pastāv tikai to valstu likumdošanā, kur valodas jomā pastāv noteiktas problēmas, ir attiecīgi likumi – lielākoties Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.

Eiropā pastāv arī divu atsevišķu likumu pieņemšanas prakse: par oficiālo valodu un nacionālo mazākumtautību valodu. Piemēram, šādi likumi ir pieņemti Ungārijā.

Šādu praksi pat atbalsta, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO). Taču reālajā dzīvē šo abu likumu starpā var rasties neatbilstības, kuras raisa noteiktas grūtības to skaidrojumā: vai vēlāk pieņemtā likuma normām ir lielāks juridiskais spēks? Vai likums par nacionālajām minoritātēm ir īpašs un, līdz ar to, ir nozīmīgāks par valsts valodas likumu?

Stimuli un atbalsts

Pagājušajā nedēļā Ukrainas Augstākā Rada sāka izskatīt otrajā lasījumā likumu "Par ukraiņu valodas kā valsts valodas funkcionēšanas nodrošināšanu". Tam jāaizvieto 2012. gada rezonanses likumu "Par valsts valodas politikas pamatiem", kurš atzina ukraiņu valodu par valsts valodu, taču faktiski apstiprināja oficiālu divvalodību reģionos, kur nacionālo minoritāšu pārstāvju skaits pārsniedz 10%.

Jaunais likumprojekts regulē ukraiņu valodas kā valsts valodas funkcionēšanu visās sabiedrības dzīves jomās, taču par nacionālo minoritāšu valodu tiesībām tajā nekas netiek sacīts.

Likumprojekts par Ukrainas valsts valodu paredz sodu par tā normu neievērošanu, sākot ar naudas sodu līdz pat cietumsodam. Vai šāda prakse ir ierasta citu valstu valodas likumdošanai?

Atbildot uz šo jautājumu, Frančesko Palermo norāda: "Es zinu dažus precedentus, kad valsts valodas likums paredz sankcijas par tā normu neievērošanu. Tie ir Latvijas, Slovākijas, Tadžikistānas gadījumi. Taču ne vienā no tiem nav teikts par cietumsodu. Starptautiskās organizācijas nemainīgi uzskata šādu praksi par starptautiskiem standartiem neatbilstošu."

Tostarp Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību Konsultatīvā komiteja un EDSO Augstākais komisārs nacionālo minoritāšu lietās atzīmē, ka, kaut arī valstij ir tiesības pastiprināt oficiālās valsts valodas kā nacionālās identitātes veicināšanas līdzekļa aizsardzību, taču tas nevar notikt uz mazākumtautību valodu rēķina. Turklāt, šādas sankcijas neatbilst starptautiskās likumdošanas normām.

Valodas virzībai jānotiek tikai ar stimulu un atbalsta palīdzību.

Ukrainas vara nenosūtīja valsts valodas likumprojekta tekstu Venēcijas komisijai. Taču, pēc Palermo sacītā, tai nav pienākuma to darīt: komisija nav monitoringa iestāde, un valstis vēršas pie tās uz brīvprātīga pamata, meklējot objektīvu tiesisku vērtējumu.

Taču, neskatoties uz saistību trūkumu Venēcijas komisijas priekšā un uz to, ka teksts tai var tikt nosūtīts vēlāk, tomēr pēc ekspertu slēdziena ir jāvēršas pēc iespējas agrāk. Jo vēlāk tas palīdzēs izvairīties no starptautiskās sabiedrības aizrādījumiem, kuri ar lielu varbūtību radīsies sakarā ar tik karstu tematu, kā valodas likums.

76
Pēc temata
Nevēlas iet mācīties par skolotājiem: Latvijas skolas sagaida kadru bads
Krievu valodai Latvijā vairs nav vietas: skolas iztiks bez tās
Kāpēc studenti pērk diplomdarbus, bet vecāki - mājasdarbus
Levits novērtējis skolu reformu: tā pievērsīs bērnus Latvijai
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

6
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

6
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV
Ballistiskās raķetes Trident II D5 palaišana

"Vajag vismaz papūlēties": eksperts uzskata, ka pārrunas par NEW START ir iespējamas

5
(atjaunots 17:46 20.10.2020)
Iespējams, Vašingtonā tomēr ir politiķi, ar ko iespējams diskutēt par līguma NEW START pagarināšanu.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Kremlis, komentējot ASV politiķu izteikumus par līguma NEW START pagarināšanu, atzīmēja, ka sarunas ar Vašingtonu stratēģiskās stabilitātes jautājumos turpināsies, neskatoties uz Baltā nama atteikšanos no Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinājuma pagarināt līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu uz vienu gadu, paziņoja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

"Mēs ceram, ka jebkurā gadījumā tiks turpināti kontakti ar ASV. Protams, kopumā, kā jau teica prezidents, līguma pagarināšana dotu mums laiku, dotu šos 12 mēnešus substantīvām un nopietnām pārrunām bruņojuma kontroles jautājumos," Peskova teikto citēja RIA Novosti.

Viņš akcentēja, ka būtu sagaidāmas visai bēdīgas sekas, ja visai pasaulei tiktu atņemts šis "visas pasaules stabilitātes un drošības stūrakmens".

"Tāpēc, protams, mēs vēlētos tomēr izdzirdēt, ka mūsu partneri ASV ir gatavi pagarināt šo dokumentu," atzīmēja prezidenta preses sekretārs.

Pagaidām, pēc viņa vārdiem, vēlamais progress nav redzams. Tomēr tāda situācija nenozīmē, ka "visi kontakti ir pilnībā jāaptur".

Krievijas Zinātņu akadēmijas Drošības problēmu pētījumu centra vadošais zinātniskais darbinieks, amerikānists, politologs Konstantins Blohins radio Sputnik ēterā pauda viedokli, ka līguma liktenis lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas uzvarēs gaidāmajās prezidenta vēlēšanās ASV.

"Republikāņu partijas pārstāvis Donalds Tramps, pirmkārt, ienīst Ķīnu un saista NEW START ar Ķīnu. Otrkārt, Republikāņu partija tradicionāli cenšas sagraut bruņojuma kontroli. Atgādināšu, ka Džordža Buša, jaunākā administrācijas laikā amerikāņi izstājās no PRA līguma, pats Tramps izstājās no līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm un Atklāto debesu līguma. Ja viņš uzvarēs vēlēšanās, izstāšanās no NEW START ir ļoti iespējama," uzskata Konstantins Blohins.

Ja uzvarēs demokrātu pārstāvis Džo Baidens, pēc politologa domām, pastāv izredzes pagarināt līgumu.

"Demokrātiskā partija tradicionāli atbalsta dialogu ar krieviem par stratēģisko stabilitāti. Atgādināšu, ka tieši Obamas administrācija kopā ar Medvedevu pagarināja tagadējo līgumu. Tomēr, lai kas uzvarētu, ir gandrīz neiespējami noslēgt jaunu līgumu dažu mēnešu laikā. Tāpēc vismaz jāpapūlas pagarināt esošo līgumu, lai gada laikā noslēgtu jaunu. Šī ideja tomēr ir interesanta," atzīmēja politologs.

Līgums NEW START, kas parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā spēkā esošā Krievijas un ASV vienošanās par bruņojuma ierobežošanu.

Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums un samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 kodolgalviņas un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par kodolgalviņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.

2018. gada 5. februārī pienāca galējais termiņš, līdz kuram Krievijai un ASV bija jāsasniedz kontroles rādītāji saskaņā ar līgumu. Līguma termiņš beidzas 2021. gada februārī. Vašingtona dažādos līmeņos uzsver, ka Pekina jāiesaista pārrunās ar mērķi izstrādāt jaunu trīspusēju kodolvienošanos starp Krieviju, Ķīnu un ASV. Ķīna šo ieceri noraida. Sergejs Lavrovs ne vienu reizi vien ir uzsvēris, ka Maskava atbalsta līguma NEW START pagarināšanu bez iepriekšējiem noteikumiem.

5
Tagi:
NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins ierosinājis pagarināt NEW START uz gadu bez jebkādiem noteikumiem
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
Ūdens attīrīšanas iekārta, foto no arhīva

Ūdenstilpēs Latvijā atrasts liels daudzums bīstamu farmaceitisko līdzekļu

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Starptautiskais pētījums "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" noslēdzies ar visnotaļ skumjiem slēdzieniem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".

Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.

Zinātnieki uzskata, ka šogad apkopotie dati ir ļoti satraucoši, jo tamlīdzīgs sārņvielu saturs var būtiski ietekmēt dzīvos organismus un augus.

Pētnieki pieprasa informācijas publiskošanu par iespējamo kaitējumu dabai un iesaka mācīt cilvēkus pareizi utilizēt medikamentus. Vienlaikus vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek attīrīti notekūdeņi.

Starptautiskais pētījums parādījis, ka upēs, piekrastes ūdeņos, izgāztuvēs, zivsaimniecībās, komunālajos un veselības aprūpes iestāžu notekūdeņos, kā arī dūņās un augsnē atrodamas 75 aktīvas farmaceitiskās vielas.

Attīrīšanas iekārtu nepilnības dēļ ūdeņos visbiežāk nokļūt tādi medikamenti, kā metoprolols – tā maksimālā koncentrācija notekūdeņos sastādījusi 2,1 mikrogramu uz litru, un ibuprofēns – tā reģistrētā koncentrācija ūdenī pārsniedz pat 44 mikrogramus uz litru – šis rādītājs ir ļoti augsts.

Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.

2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros ekoaktīvisti lielāko daudzumu atkritumu savāca jūrmalā pie Kolkas raga, bet Daugavgrīvas pludmale, kas ilgus gadus ieņēma antilīdera vietu piesārņojuma ziņā, šogad ierindojusies otrajā vietā.

0
Tagi:
ekoloģija, ūdens, Latvija
Pēc temata
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
Benzīns, ne ūdens: ezers Rīgā piesārņots ar naftas produktiem
Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu