Eiropas Komisijas ēka

Eiropas Komisija aizliegusi Polijai būvēt kanālu cauri Baltijas strēlei

35
(atjaunots 13:12 02.03.2019)
Eiropas Komisija nepiekrīt Polijas nepieciešamībai būvēt kanālu blakus Kaļiņingradas apgabalam.

RĪGA, 2. marts – Sputnik. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz Briseles ierēdni paziņoja, ka Eiropas Komisija aicina Poliju atteikties no kanāla celtniecības cauri Baltijas strēlei, raksta RIA Novosti.

Tiek atzīmēts, ka tas var saasināt jau tā saspringtās attiecības starp Polijā valdošajiem nacionālistiem un Eiropas Savienību: viņiem jau ir nesaskaņas likuma augstākās varas un migrācijas jautājumos.

Taču, saskaņā ar aģentūras datiem, poļu varasiestādes paziņojušas, ka Eiropas Komisija atzinusi celtniecības lietderīgumu, bet uzstāja uz tehnisko jautājumu apspriešanas turpināšanas.

Neskatoties uz to, Eiropas ierēdnis atspēkoja Varšavas paziņojumu un paziņoja, ka EK nepiekrīt šī projekta nepieciešamībai. Taču viņš atzina, ka tehnisko jautājumu apspriešana turpināsies. Bet, pēc ierēdņa sacītā, līdz Eiropas Komisijas gala lēmumam Polijai derētu atturēties no celtniecības darbiem uz strēles.

Baltijas strēle (kāpa) – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.

2016. gada maijā Polijas valdība pieņēma lēmumu par kanāla celtniecību cauri Baltijas kāpai, kas savienos Kaļiņingradas līci ar Gdaņskas līci. Paredzēts, ka 1,3 kilometru garā un piecus metrus dziļā kanāla celtniecība ļaus ienākt Polijas Elblongas ostā jūras kuģiem. Šobrīd vienīgais ceļš uz Elblongas ostu ved cauri Baltijskas šaurumam, ko kontrolē Krievija.

Tiek apdraudēta unikāla ekosistēma

Baltijas strēles rajons veido koridoru lielam skaitam migrējošo putnu sugu, kuri no Krievijas ziemeļrietumiem, Somijas un Baltijas valstīm lido uz Eiropas vidusdaļu un dienvidiem. Ik gadus pavasarī un rudenī pāri strēlei lido līdz 20 miljoni putnu, daudzi no tiem šeit apstājas atpūsties.

Polija ir ESPO konvencijas puse, tāpēc valsts ir atbildīga par savām saistībām, ko uzņēmusies, to parakstot. Tās pienākums ir veikt visus pienācīgos pasākumus, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu būtisku kaitīgu pārrobežu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Krievija nav ESPO Konvencijas puse, faktiski tai nav tiesību pieprasīt no Polijas dokumentā iekļauto procedūru izpildi. Taču Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) ietvaros Polijas pienākums bija informēt Krieviju par plānojamo būvdarbu potenciālajām nelabvēlīgajām sekām, kā arī garantēt darbību veikšanu ar mērķi mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi un saglabāt Kaļiņingradas līča rajona bioloģisko daudzveidību.

Šī gada februāra beigās Greenpeace pārstāvniecība Polijā nosūtījusi sūdzību Eiropas Komisijai, lai nepieļautu kanāla celtniecību cauri Baltijas kāpai.

Ekologi paziņoja, ka kanāla celtniecības projektam cauri Baltijas kāpai var būt daudz apkārtējo vidi negatīvi ietekmējošu seku.

35
Pēc temata
Krievija paskaidroja Polijai ar ko draud kanāla rakšana cauri Baltijas strēlei
Ekologi sašutuši par meža izciršanu Polijā pāri Baltijas strēlei būvējamā kanāla zonā
Polija izsludinājusi konkursu kanāla būvdarbiem pāri Baltijas strēlei
Polija iecerējusi paplašināt savu teritoriju – uzbūvēt salu Kaļiņingradas līcī