ES karogs Brīvības pieminekļa fonā

Bijušais Itālijas vēstnieks NATO: Austrumeiropas valstis velti uzņemtas ES

108
(atjaunots 12:25 28.02.2019)
Starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm pastāv dziļa plaisa mentalitātes ziņā, un Austrumeiropas integrācija bija kļūda, uzskata Serdžo Romano.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Bijušais Itālijas vēstnieks NATO un Maskavā Serdžo Romano intervijā itāļu izdevumam Linkiesta pastāstīja, kādas kļūdas pieļautas eirointegrācijā. Interviju pārpublicējis portāls InoSMI.

Romano uzsvēra, ka pēc Berlīnes sienas krišanas bijušās Varšavas līguma valstis ieguvušas demokrātiju un neatkarību, taču palikušas bāreņos. Tām bija vajadzīgs kāds, kas palīdzētu veidot ekonomiku, modernizēt struktūras. Bija neiespējami nepastiept tām palīdzīgu roku. Taču tā bija kļūda: sniegt palīdzību, pievienojot tās Eiropas Savienībai, tas nebija nepieciešams, valstis nebija gatavas, tās nav izgājušas ceļu, ko pārvarējusi Rietumeiropa.

"Mēs zaudējām Otrajā pasaules karā un zinājām, ka sakāve bija saistīta ar nacionālismu dažādās valstīs. Mēs no jauna ieguvām demokrātiju un nolēmām saliedēties, lai uz visiem laikiem atstātu pagātnē jebkādu nacionālismu. Taču viņi kļuva par tāda režīma satelītiem, kas nekad nebūtu pieļāvis pilnvērtīgas nacionālas un autonomas valdošās klases parādīšanos. Tām nav vajadzīga eirointegrācija, jo tās vēlas atgūt nacionālo suverenitāti, jo tām Padomju Savienības gals deva iemeslu atkal kļūt par nāciju, – iemeslu, ko tās gaidīja veselu mūžību. Mēs būtiski atšķiramies mentalitātes ziņā. Un mēs esam savās mājās izmitinājuši cilvēkus, kuri pie mums ieradušies tikai tāpēc, ka mēs piedāvājām interesantas ekonomiskās perspektīvas, nevis Eiropas radīšanas dēļ," – ir pārliecināts Romano.

Pēc viņa domām, eirointegrācijas lēmums pieņemts divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Vācija nevēlējās, lai tās labajā flangā atrastos potenciāli naidīgas valstis, un uzskatīja, ka šāds lēmums dāvās vairāk priekšrocību nekā trūkumu.

Otrkārt, Lielbritānijas spiediens, kura nevēlējās Eiropas integrāciju.

Žaks Delors, kurš tolaik ieņēma Eiropas komisijas priekšsēdētāja posteni, centās bremzēt procesu, un kādu laiku runa bija arī par Eiropas Savienības starpvalstu attiecībām ar Austrumeiropas valstīm, taču nekādi soļi netika sperti. Vācija un Lielbritānija ļoti steidzās uzņemt Austrumeiropas valstis ES.

Taču pakāpeniski pie varas Austrumeiropas valstīs nāca eiroskeptiķi vai mērenie konservatori, vīlušies par Eiropas projektu.

Šodien Austrumeiropas valstīs valdošie politiskie spēki, kā arī Itālijā un Austrijā valdošā elite vēlas izveidot mažoritāru parlamenta grupu parlamentā Strasbūrā un sākušas pārrunas par sadarbību. Likteņa ironija: tās īsteno nacionālistisku politiku un kritizē Eiropu, pie tam izmantojot Eiropas struktūras. Agrāk viņiem šādas iespējas nebūtu. Šodien tā ir, pateicoties Eiropai.

ES karogs. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Starp Austrumeiropas vēsmām, kas izplatās Eiropas rietumos, iespējams atzīmēt nekautrību un stratēģisko aprēķinu trūkumu: viņi izmanto Eiropu pret Eiropu, kritizē Eiropas komisiju, taču piekrīt tās pastāvēšanai un pat vēlētos to sagrābt. Par šī paradoksa simbolu kļuvis Naidžels Faradžs, galvenais Brexit piekritējs. Viņš ne reizi nav bijis savas valsts parlamentā, un visas cīņas organizējis no Strasbūras.

Tomēr jautāts, vai eiroskeptiķiem izdosies izcīnīt uzvaru, Romano atbildēja:

"To es nevaru pateikt, jo mūsu viedokli bieži vien regulē mūsu vēlmes. To es nevēlētos. Tas ir ļoti smags brīdis Eiropai, taču es pieturos pie saprātīga optimisma un uzskatu, ka galu galā virsroku gūs saprāts, un integrācijas procesā gūtie rezultāti netiks zaudēti."

108
Pēc temata
ES līderus aicina pretoties "eirofobijai" iedzīvotāju vidū
Vācijā bēgļi piekrīt vietējiem islāmofobiem un eiroskeptiķiem
Kungi un kalpi. Eirokolhozā – nekādas vienprātības
Porošenko paziņojis, ka visus eiroskeptiķus finansē Krievija
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei
EUObserver: kāpēc Centrāleiropā ir tik daudz eiroskeptiķu

Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu

5
(atjaunots 12:15 11.07.2020)
Vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums 2019. gadā atzīmēts Bulgārijā un Latvijā – nāvju skaits šajās valstīs pārsniedz dzimstību.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības Statistikas dienests publicējis jaunākos datus par ES iedzīvotāju skaitu.

2020. gada 1. janvārī ES iedzīvotāju skaits sastādīja 447,7 miljonus cilvēku, par 12,3% mazāk, nekā pērn. Taču tas ir saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Ja neņem vērā Brexit sekas, ES iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,9 miljoniem cilvēku. Tiesa, tas noticis pateicoties migrācijai, ES iedzīvotāju dabiskais pieaugums paliek negatīvs kopš 2012. gada. 2019. gadā tika reģistrēti 4,7 miljoni mirušo un 4,2 miljoni jaundzimušo.

Starp visām ES valstīm vislielākais iedzīvotāju skaits ir Vācijā (83,2 miljoni cilvēku, 18,6% no visiem ES iedzīvotājiem), Francijā (67 miljoni, 15%), Itālijā (60 miljoni, 13,5%), Spānijā (47,3 miljoni, 10,6%) un Polijā (38 miljoni, 8,5%). Vismazāk iedzīvotāju ir Maltā.

Pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis 18 ES dalībvalstīs un 9 valstīs tas ir krities. Visvairāk pieaudzis mazās Maltas iedzīvotāju skaits – par 41,7%. Tāpat vairāk cilvēku ir kļuvis Luksemburgā (+19,7%), Īrijā (+12,1%) un Zviedrijā (+9,5%). Vismanāmāk samazinājies iedzīvotāju skaits Bulgārijā (-7%), Latvijā (-6,4%), Rumānijā (-5%), Horvātijā (-4,4%) un Itālijā (-1,9%).

2019. gadā ES piedzima par 2,2% mazāk bērnu, nekā iepriekšējā gadā. Vidējais dzimstības līmenis sastādīja 9,3 bērnus uz tūkstoti iedzīvotāju. Visaugstākais dzimstības līmenis bija Īrijā (12,1 bērns uz tūkstoti iedzīvotāju), Francijā (11,2), Zviedrijā (11,1), Kiprā (10,9) un Igaunijā (10,6). Viszemākais – Itālijā (7), Spānijā (7,6), Grieķijā (7,8), Somijā (8,3) un Portugālē (8,4).

Mirstības līmenis ES samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sastādīja 10,4 nāves uz tūkstoti cilvēku. Viszemākais mirstības līmenis ir Īrijā (6,3 uz tūkstoti cilvēku), Kiprā (6,8), Maltā (7,3) un Zviedrijā (8,6). Visaugstākais – Bulgārijā (15,5), Latvijā (14,5), Lietuvā (13,7), Rumānijā (13,4) un Ungārijā (13,3).

Tādējādi 2019. gadā valsts, kurā bijis lielākais dzimstības pārsvars pār mirstību, izrādījās Īrija, ar dabisko iedzīvotāju pieaugumu 5,8% apmērā. Manāms pieaugums bijis arī Kiprā (4,1%), Luksemburgā (+3,1%), Zviedrijā (+2,5%) un Francijā (+2,1%).

Valsts, kurā tika atzīmēts vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums, izrādījās Bulgārija (-6,7%), tai seko Latvija (-4,7%), Lietuva, Grieķija un Horvātija (katrā -3,9%).

5
Tagi:
Eurostat
Pēc temata
Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Eurostat: vecāka gadagājuma sievietes Latvijā dzīvo vientulībā
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

14
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

14
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

Kārtējais iegruvums Latvijā: glābējiem nācies vilkt ārā no bedres zirgu

0
(atjaunots 13:45 11.07.2020)
Ja Rīgā zemē ielūzt mašīnas, tad Daugavpils apkaimē zemē iebrūk zirgi! Dzīvnieks iekrita bedrē, kura izveidojās vietā, kur iepriekš atradās ēka.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Pēdējā laikā Rīgā arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par to, ka kārtējā mašīna ielūzusi bruģī vai asfaltā. Taču šoreiz līdzīga nelaime piedzīvota Daugavpils apkaimē. Un nevis mašīnai, bet zirgam.

Ar zāli apaugusī vieta, likās, neslēpa sevī nekādas briesmas. Taču iekāpjot tajā, dzīvnieks iebruka zemē, turklāt tā, ka zirga izpestīšanai nācies saukt palīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

Atbrauca glābēji un ar virvju palīdzību pacēla zirgu no divus metrus dziļās šaurās pagraba bedres.

Izrādījās, ka agrāk šajā vietā, kur ganījās zirgs, bijusi ēka. Taču laiks pārvērta zemesgabalu, uz kura atradās šī ēka, ar zāli apaugušā kvadrātā. Savukārt pagrabtelpas nekur nepazuda. Un tajās zirgs arī iegāzās.

Glābēji aicina ievērot piesardzību vietās, kur agrāk atradās ēkas. Jo lamatās, kas līdzinās tām, kurās iekrita zirgs, var iekrist arī cilvēks.

0
Tagi:
ugunsdzēsēji
Pēc temata
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Pieci sarunas temati ar bērniem par vasaras brīvlaiku
Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem