ES karogs Brīvības pieminekļa fonā

Bijušais Itālijas vēstnieks NATO: Austrumeiropas valstis velti uzņemtas ES

121
(atjaunots 12:25 28.02.2019)
Starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm pastāv dziļa plaisa mentalitātes ziņā, un Austrumeiropas integrācija bija kļūda, uzskata Serdžo Romano.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Bijušais Itālijas vēstnieks NATO un Maskavā Serdžo Romano intervijā itāļu izdevumam Linkiesta pastāstīja, kādas kļūdas pieļautas eirointegrācijā. Interviju pārpublicējis portāls InoSMI.

Romano uzsvēra, ka pēc Berlīnes sienas krišanas bijušās Varšavas līguma valstis ieguvušas demokrātiju un neatkarību, taču palikušas bāreņos. Tām bija vajadzīgs kāds, kas palīdzētu veidot ekonomiku, modernizēt struktūras. Bija neiespējami nepastiept tām palīdzīgu roku. Taču tā bija kļūda: sniegt palīdzību, pievienojot tās Eiropas Savienībai, tas nebija nepieciešams, valstis nebija gatavas, tās nav izgājušas ceļu, ko pārvarējusi Rietumeiropa.

"Mēs zaudējām Otrajā pasaules karā un zinājām, ka sakāve bija saistīta ar nacionālismu dažādās valstīs. Mēs no jauna ieguvām demokrātiju un nolēmām saliedēties, lai uz visiem laikiem atstātu pagātnē jebkādu nacionālismu. Taču viņi kļuva par tāda režīma satelītiem, kas nekad nebūtu pieļāvis pilnvērtīgas nacionālas un autonomas valdošās klases parādīšanos. Tām nav vajadzīga eirointegrācija, jo tās vēlas atgūt nacionālo suverenitāti, jo tām Padomju Savienības gals deva iemeslu atkal kļūt par nāciju, – iemeslu, ko tās gaidīja veselu mūžību. Mēs būtiski atšķiramies mentalitātes ziņā. Un mēs esam savās mājās izmitinājuši cilvēkus, kuri pie mums ieradušies tikai tāpēc, ka mēs piedāvājām interesantas ekonomiskās perspektīvas, nevis Eiropas radīšanas dēļ," – ir pārliecināts Romano.

Pēc viņa domām, eirointegrācijas lēmums pieņemts divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Vācija nevēlējās, lai tās labajā flangā atrastos potenciāli naidīgas valstis, un uzskatīja, ka šāds lēmums dāvās vairāk priekšrocību nekā trūkumu.

Otrkārt, Lielbritānijas spiediens, kura nevēlējās Eiropas integrāciju.

Žaks Delors, kurš tolaik ieņēma Eiropas komisijas priekšsēdētāja posteni, centās bremzēt procesu, un kādu laiku runa bija arī par Eiropas Savienības starpvalstu attiecībām ar Austrumeiropas valstīm, taču nekādi soļi netika sperti. Vācija un Lielbritānija ļoti steidzās uzņemt Austrumeiropas valstis ES.

Taču pakāpeniski pie varas Austrumeiropas valstīs nāca eiroskeptiķi vai mērenie konservatori, vīlušies par Eiropas projektu.

Šodien Austrumeiropas valstīs valdošie politiskie spēki, kā arī Itālijā un Austrijā valdošā elite vēlas izveidot mažoritāru parlamenta grupu parlamentā Strasbūrā un sākušas pārrunas par sadarbību. Likteņa ironija: tās īsteno nacionālistisku politiku un kritizē Eiropu, pie tam izmantojot Eiropas struktūras. Agrāk viņiem šādas iespējas nebūtu. Šodien tā ir, pateicoties Eiropai.

ES karogs. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Starp Austrumeiropas vēsmām, kas izplatās Eiropas rietumos, iespējams atzīmēt nekautrību un stratēģisko aprēķinu trūkumu: viņi izmanto Eiropu pret Eiropu, kritizē Eiropas komisiju, taču piekrīt tās pastāvēšanai un pat vēlētos to sagrābt. Par šī paradoksa simbolu kļuvis Naidžels Faradžs, galvenais Brexit piekritējs. Viņš ne reizi nav bijis savas valsts parlamentā, un visas cīņas organizējis no Strasbūras.

Tomēr jautāts, vai eiroskeptiķiem izdosies izcīnīt uzvaru, Romano atbildēja:

"To es nevaru pateikt, jo mūsu viedokli bieži vien regulē mūsu vēlmes. To es nevēlētos. Tas ir ļoti smags brīdis Eiropai, taču es pieturos pie saprātīga optimisma un uzskatu, ka galu galā virsroku gūs saprāts, un integrācijas procesā gūtie rezultāti netiks zaudēti."

121
Pēc temata
ES līderus aicina pretoties "eirofobijai" iedzīvotāju vidū
Vācijā bēgļi piekrīt vietējiem islāmofobiem un eiroskeptiķiem
Kungi un kalpi. Eirokolhozā – nekādas vienprātības
Porošenko paziņojis, ka visus eiroskeptiķus finansē Krievija
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei
EUObserver: kāpēc Centrāleiropā ir tik daudz eiroskeptiķu
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

12
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

12
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gaisa uzraudzības lidmašīna Tu-214 (Atvērtās debesis)

Militārais eksperts: Krievija kompensēs izlūkošanas iespējas bez ADL

12
(atjaunots 12:41 12.05.2021)
Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma denonsāciju. Militārais eksperts atklāja, kādu iemeslu dēļ Krievijas dalība līgumā kļuvusi bezjēdzīga.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma (ADL) denonsāciju. Par to liecina parlamenta apakšpalātas datu bāze.

Aprīlī Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka Krievija līdz maija beigām noslēgs visas procedūras, kas paredzētas pirms izstāšanās no ADL.

Žurnāla "Nacionalnaja oborona" galvenais redaktors, militārais eksperts Igors Korotčenko radio Sputnik ēterā uzsvēra, ka pēc ASV lēmuma izstāties no līguma Krievijas tālāka dalība tajā kļuvusi bezjēdzīga.

"Atklāto debesu līgums bija ārkārtīgi svarīgs, tam bija stabilizējoša loma starptautiskajā militāri politiskajā situācijā. Taču diemžēl Vašingtonas politika, kas ņem vērā šauri egoistiskas intereses, novedusi tiktāl, ka šis līgums zaudējis spēku – tas nav dzīvotspējīgs. Un Krievija tikai konstatēja šo situāciju. Pamatojoties uz mūsu valsts interesēm, tālāka dalība šajā līgumā bez ASV ir vienkārši bezjēdzīga.

Mūsu izlūkošanas iespējas tiks kompensētas uz satelītu un radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļu rēķina," konstatēja militārais eksperts.

Atvērto debesu līgums bija parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā no 2002. gada. Tas bija viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt uzticību militārajā jomā pēc aukstā kara beigām. Līguma dalībvalstis saņēma tiesības aplidot viena otras teritoriju, izmantojot noteiktām prasībām atbilstošu aparatūru. Līgumam pievienojās 34 valstis, taču 2020. gada 22. novembrī ASV no tā izstājās. 2021. gada janvāra vidū Krievija informēja, ka iniciēta analoģiska procedūra.

12
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma