ES karogs Brīvības pieminekļa fonā

Bijušais Itālijas vēstnieks NATO: Austrumeiropas valstis velti uzņemtas ES

108
(atjaunots 12:25 28.02.2019)
Starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm pastāv dziļa plaisa mentalitātes ziņā, un Austrumeiropas integrācija bija kļūda, uzskata Serdžo Romano.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Bijušais Itālijas vēstnieks NATO un Maskavā Serdžo Romano intervijā itāļu izdevumam Linkiesta pastāstīja, kādas kļūdas pieļautas eirointegrācijā. Interviju pārpublicējis portāls InoSMI.

Romano uzsvēra, ka pēc Berlīnes sienas krišanas bijušās Varšavas līguma valstis ieguvušas demokrātiju un neatkarību, taču palikušas bāreņos. Tām bija vajadzīgs kāds, kas palīdzētu veidot ekonomiku, modernizēt struktūras. Bija neiespējami nepastiept tām palīdzīgu roku. Taču tā bija kļūda: sniegt palīdzību, pievienojot tās Eiropas Savienībai, tas nebija nepieciešams, valstis nebija gatavas, tās nav izgājušas ceļu, ko pārvarējusi Rietumeiropa.

"Mēs zaudējām Otrajā pasaules karā un zinājām, ka sakāve bija saistīta ar nacionālismu dažādās valstīs. Mēs no jauna ieguvām demokrātiju un nolēmām saliedēties, lai uz visiem laikiem atstātu pagātnē jebkādu nacionālismu. Taču viņi kļuva par tāda režīma satelītiem, kas nekad nebūtu pieļāvis pilnvērtīgas nacionālas un autonomas valdošās klases parādīšanos. Tām nav vajadzīga eirointegrācija, jo tās vēlas atgūt nacionālo suverenitāti, jo tām Padomju Savienības gals deva iemeslu atkal kļūt par nāciju, – iemeslu, ko tās gaidīja veselu mūžību. Mēs būtiski atšķiramies mentalitātes ziņā. Un mēs esam savās mājās izmitinājuši cilvēkus, kuri pie mums ieradušies tikai tāpēc, ka mēs piedāvājām interesantas ekonomiskās perspektīvas, nevis Eiropas radīšanas dēļ," – ir pārliecināts Romano.

Pēc viņa domām, eirointegrācijas lēmums pieņemts divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Vācija nevēlējās, lai tās labajā flangā atrastos potenciāli naidīgas valstis, un uzskatīja, ka šāds lēmums dāvās vairāk priekšrocību nekā trūkumu.

Otrkārt, Lielbritānijas spiediens, kura nevēlējās Eiropas integrāciju.

Žaks Delors, kurš tolaik ieņēma Eiropas komisijas priekšsēdētāja posteni, centās bremzēt procesu, un kādu laiku runa bija arī par Eiropas Savienības starpvalstu attiecībām ar Austrumeiropas valstīm, taču nekādi soļi netika sperti. Vācija un Lielbritānija ļoti steidzās uzņemt Austrumeiropas valstis ES.

Taču pakāpeniski pie varas Austrumeiropas valstīs nāca eiroskeptiķi vai mērenie konservatori, vīlušies par Eiropas projektu.

Šodien Austrumeiropas valstīs valdošie politiskie spēki, kā arī Itālijā un Austrijā valdošā elite vēlas izveidot mažoritāru parlamenta grupu parlamentā Strasbūrā un sākušas pārrunas par sadarbību. Likteņa ironija: tās īsteno nacionālistisku politiku un kritizē Eiropu, pie tam izmantojot Eiropas struktūras. Agrāk viņiem šādas iespējas nebūtu. Šodien tā ir, pateicoties Eiropai.

ES karogs. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Starp Austrumeiropas vēsmām, kas izplatās Eiropas rietumos, iespējams atzīmēt nekautrību un stratēģisko aprēķinu trūkumu: viņi izmanto Eiropu pret Eiropu, kritizē Eiropas komisiju, taču piekrīt tās pastāvēšanai un pat vēlētos to sagrābt. Par šī paradoksa simbolu kļuvis Naidžels Faradžs, galvenais Brexit piekritējs. Viņš ne reizi nav bijis savas valsts parlamentā, un visas cīņas organizējis no Strasbūras.

Tomēr jautāts, vai eiroskeptiķiem izdosies izcīnīt uzvaru, Romano atbildēja:

"To es nevaru pateikt, jo mūsu viedokli bieži vien regulē mūsu vēlmes. To es nevēlētos. Tas ir ļoti smags brīdis Eiropai, taču es pieturos pie saprātīga optimisma un uzskatu, ka galu galā virsroku gūs saprāts, un integrācijas procesā gūtie rezultāti netiks zaudēti."

108
Pēc temata
ES līderus aicina pretoties "eirofobijai" iedzīvotāju vidū
Vācijā bēgļi piekrīt vietējiem islāmofobiem un eiroskeptiķiem
Kungi un kalpi. Eirokolhozā – nekādas vienprātības
Porošenko paziņojis, ka visus eiroskeptiķus finansē Krievija
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei
EUObserver: kāpēc Centrāleiropā ir tik daudz eiroskeptiķu
Alkohola pārdošana, foto no arhīva

Dānijā plāno aizliegt alkohola tirdzniecību pēc plkst. 20:00

3
(atjaunots 16:29 27.09.2020)
Pēc Kopenhāgenas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Kopenhāgenas mērija varētu ieviest alkohola tirdzniecības ierobežojumus, lai nakts stundās padarītu pilsētas parkus un citas pilsētas zaļās zonas mierīgākas, vēsta RIA Novosti.

Врач-нарколог, суггестолог, магистр социальной психологии Борис Фальков
© Photo из личного архива Бориса Фалькова

Kopš augusta Dānijas galvaspilsētā ir spēkā nakts ballīšu aizliegums parkos, kuras bieži vien rīko tūristi. Tas tika izdarīts pēc vietējo iedzīvotāju lūgumiem, kur sūdzējās par troksni. Dabas aizsardzības organizācijas atzīmēja, ka šādu ballīšu dēļ cita dzīvnieki un pēc tām paliek atkritumi.

Neraugoties uz aizliegumu, ballīšu skaits īpaši nesamazinājās – policisti nespēj pastāvīgi patrulēt visas pilsētas zaļās zonas, kuru ir visnotaļ daudz.

Tagad mērija grasās atrisināt problēmu radikālākā veidā – aizliedzot alkohola tirdzniecību vismaz parku un dārzu tuvumā no plkst. 20:00 līdz 6:00. Pēc pilsētas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas. Vienlaikus varasiestādes varētu pacelt naudas sodus par skaļu mūzikas atskaņošanu pēc plkst. 23:00.

Galīgais lēmums tika pieņemts septembra beigās.

3
Tagi:
tirdzniecība, alkohols, Dānija
Pēc temata
Karalieni glābs alkohols. Kā pelna Elizabete II
Vispārējs alkoholisms atcelts: alkohola pārdošana ārkārtējās situācijas laikā ir kritusies
Igaunijā var aizliegt pirkt alkoholu personām līdz 21 gada vecumam
Dodas cīņā kunga prātā. Kā alkohols noved postā amerikāņu karavīrus
Flāvija amfiteātris (Kolizejs) Romā, foto no arhīva

Iemūžināja savu kaunu. Tūrists atstāja autogrāfu uz Kolizeja sienas

4
(atjaunots 16:09 27.09.2020)
Apsargi ieraudzīja, kā vīrietis "atstāja autogrāfu" arhitektūras pieminekļa pirmajā stāvā, un izsauca policiju.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Drošības dienesta darbinieki Itālijā aizturēja tūristu, kurš ieskrāpēja Kolizeja sienās savus iniciāļus, vēsta radio Sputnik ar atsauci uz avīzi Independent.

Tiek atzīmēts, ka apsargi ieraudzīja, kā vīrietis "atstāja autogrāfu" arhitektūras pieminekļa pirmajā stāvā, un izsauca policiju. Saskaņā ar medija datiem, lai ieskrāpētu 6 centimetru burtus Kolizeja sienās, tūrists izmantoja uzasinātu akmeni.

Noteikts, ka pārkāpējs ir 32 gadus vecs Īrijas pilsonis. Viņam tika izvirzīta apsūdzība par zaudējuma nodarīšanu vēsturiskās nozīmes ēkai.

Naudas soda apmēru noteiks tiesa. Izdevums atzīmē, ka tas varētu sastādīt 20 tūkstošus eiro. Turklāt šāda rīcība varētu beigties īram ar nosacītu brīvības atņemšanu.

4
Tagi:
vandalisms, Itālija, tūristi
Pēc temata
Vācieši atbrauca uz Latviju, nozaga egli un sarīkoja grautiņu Vecrīgā