Jeļizaveta Peskova. Foto no arhīva

Sandra Kalniete sacēlusi traci par Krievijas prezidenta preses sekretāra meitas darbu EP

104
(atjaunots 16:23 26.02.2019)
Jeļizavetas Peskovas stažēšanās Eiropas Parlamentā esot nepieļaujama, apgalvoja EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete.

RĪGA, 26. februāris – Sputnik. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Francijas Emeriks Šoprads atbildēja uz Latvijas pārstāves Sandras Kalnietes uzbrukumu sakarā ar Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova meitas Jeļizavetas stažēšanos Eiropas Parlamentā.

Ziņu aģentūra RIA Novosti informēja, ka Šoprads nosaucis šo uzbrukumu par "rusofobu" un uzsvēra, ka sadarbībā nav vērojami nekādi pārkāpumi.

"Viņa ir stažiere kopš novembra. Kā studentei no Francijas, viņai uz to ir likumīgas tiesības. Pie tam es gribētu uzsvērt, ka viņai ir līgums ar Eiropas Parlamentu, nevis ar mani personīgi, un janvārī līgums tika apstiprināts un pagarināts. Nekādu pārkāpumu nav," – uzsvēra Šoprads.

Politiķis atgādināja, ka Jeļizaveta Peskova nestrādā Krievijā, tāpēc interešu konflikts EP deputāta mandāta izpildes aspektā nav iespējams.

Peskovas darbam Šoprada aparātā pievērsa uzmanību Sandra Kalniete un viņas kolēģis no Lietuvas Petrs Austrēvičs. Izdevums EU Observer pavēstīja, ka deputāta vietnē ailē "Stažieri" patiešām norādīta Jeļizaveta Peskova.

Kalniete apgalvoja, ka situācija esot "nepieļaujama", tā "kompromitē Eiropas Parlamentu", un pieprasīja "kontrolēt procesu". Politiķe vērsās pie EP vadības ar prasību novērst "vispārējo drošības noteikumu pārkāpumu". Kalniete uzskata, ka lielākos draudus radot Jeļizavetas Peskovas piekļuve EP datu bāzēm. Šoprads norādīja, ka "dažu rusofobi noskaņotu EP deputātu paziņojumi, ka tas it kā radot kaut kādus draudus, ir melīgi un vērsti uz destabilizāciju".

"Stažieru pienākumi ir noteikti. Viņai nav piekļuves jebkādiem stratēģiskajiem datiem, viņa neapmeklē slēgtās sēdes, viņas pienākums, piemēram, ir preses apskatu sagatavošana," – teica politiķis.

Jeļizaveta Peskova ir 21 gadu veca. Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicās komentēt meitas sabiedrisko darbību un personīgo dzīvi. EP deputāts Emeriks Šoprads parlamentā pārstāv labējos populistus un strādā ES un KF parlamentārās sadarbības komitejā.

104
Pēc temata
Velti rusofobi priecājās: Eiroparlaments atbalstīja balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem
Danči uz zārkiem: Mamikins sašutis par kolēģu necienīgo uzvešanos
"Kapakmens uz attiecībām ar Krieviju": Puškovs par Latvijas eirodeputātes rezolūciju
Eiroparlaments pieņēma rezolūciju ar aicinājumu atcelt "Ziemeļu straumi 2"
Ķirurģiskie instrumenti, foto no arhīva

Ukrainietei ārsti atdevuši vīra amputētās kājas

9
(atjaunots 12:45 26.09.2020)
Sieviete saņēmusi slimnīcā vīra amputētās ķermeņa daļas un mājupceļā zaudējusi samaņu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sieviete Novijbuhas pilsētā Ukrainā zaudējusi samaņu, nesot mājup vīra amputētās kājas, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu "Tut.info"

Sievietes draudzene, kuru viņa bija palūgusi pieskatīt bērnus, pastāstīja, ka sievietei ārsti likuši pagaidīt, līdz beigsies dzīvesbiedra operācija.

"Viņai slimnīcā teica: "No rīta atnāksi, pasēdēsi, kamēr beigsies operācija, un saņemsi kājas," sievietes draudzene stāstīja rajona padomes sesijā.

Sievietei atdodas vīra amputētās ķermeņa daļas, taču pa ceļam viņa zaudējusi samaņu.

Slimnīcas galvenais ārsts, kurā tika veikta operācija, paskaidroja, ka pacienta dzīvesbiedre neesot zinājusi darbību algoritmu, ko viņai vajadzēja ievērot. Mediķis klāstīja: ja sievietei ir iespēja apglabāt kājas kapos, kur vēlāk būtu apglabāts viņas vīrs, viņai kājas vajadzēja saņemt. Pretējā gadījumā viņai vajadzējis vērsties pie nodaļas vadītāja vai augstākas vadības. Tad šo jautājumu būtu risinājusi rajona vai pilsētas administrācija.

Slimnīcas galvenais ārsts pasūkstījās, ka pirms 15 gadiem slimnīcā bijis utilizācijas centrs, taču vietējie iedzīvotāji to esot izzaguši un nodevuši metāllūžņos.

Sievietes izturēšanos viņš nodēvēja par "kaprīzēm".

9
Tagi:
Ukraina
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

37
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

37
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

0
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

0
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas