Planēta Zeme

Laika atskaite ir sākusies: zinātnieki nosaukuši jaunu pasaules gala datumu

92
(atjaunots 12:42 25.02.2019)
Cilvēcei atlikuši daži gadi, eksperti nosaukuši virkni iemeslu, kuru dēļ civilizācija var iet bojā.

RĪGA, 25. februāris - Sputnik. Cilvēce var iet bojā, ja Zeme sadursies ar kādu kosmisko ķermeni, dabas vai tehnogēnu katastrofu rezultātā. Tās nav mediju vai Holivudas scenāristu izdomas, tāds ir zinātnieku viedoklis, vēsta Sputnik Moldova, atspaucoties uz RIA Novosti.

Asteroīds un 2029. gads

2007. gada oktobrī kāda ciema iedzīvotāji Penzas apgabalā Krievijā paslēpās alā – viņi gaidīja pasaules galu. Pēc viņu domām, 2008. gada maijā Zemei bija jāiet bojā pēc sadursmes ar komētu. Kosmiskā katastrofa nenotika, tāpēc Penzas vientuļnieki pamazām pameta patvērumu.

Mācība par pasaules galu sastopama dažādās reliģijās. Kristietībā Armagedonu prognozēja 1000. gadā, pēc tam – 2000. gadā. Maiju kalendārā pasaules gals bija prognozēts 2012. gadā.

Draudi tika sagaidīti no debesīm. Mūsdienās astronomi ir atklājuši visus vairāk vai mazāk lielos kosmiskos objektus, kas var bīstami pietuvoties Zemei. Trajektorijas aprēķinu precizitāte vienmēr ir ierobežota, tāpēc dažos gadījumos sadursme tiek pieļauta.

Zinātniekus visvairāk satrauc asteroīds Apofiss. Tas atgriezīsies 2029. gadā un 13. aprīlī paies garām tikai 38 tūkstošu kilometru attālumā no Zemes centra. Pastāv neliela iespēja, ka tas nokļūs 600 metrus platā zonā, kurā planētas gravitācijas lauks mainīs tā trajektoriju. Tad, atgriežoties nākamreiz 2036. gadā, Apofiss skars Zemi.

Keldiša vārdā nosauktā Lietišķās matemātikas institūta un Baumana vārdā nosauktās Maskavas Valsts tehniskās universitātes speciālisti aprēķināja, ka sadursmes riska zonā 2036. gadā ir arī Krievijas Tālie Austrumi, Centrālamerikas valstis un Rietumāfrika.

Par trim gadiem agrāk?

Vairāk nekā pirms 50 gadiem amerikāņu matemātiķis Haincs fon Fersters ar kolēģiem publicēja rakstu izdevumā Science, kurā minēja precīzu pasaules gala datumu – 2026. gada 13. novembris. Šajā dienā Zemes iedzīvotāju skaits pārtrauks augt eksponentē un tieksies pretī bezgalībai.

Aprēķiniem Fersters izmantoja divus parametrus, kas nosaka jebkuras dzīvu būtņu populācijas likteni: fertilitāti un dzīves ilgumu. 1975. gadā vācu astrofiziķis Sebastjans fon Horners ņēma vērā arī citus ar cilvēku darbību saistītus parametrus un pieļāva, ka Pastardiena iestāsies aptuveni starp 2020. un 2050. gadu

Šajā periodā Zemes iedzīvotāju skaits pieaugs tiktāl, ka nespēs sevi pabarot, un rūpniecisko izmešu dēļ planēta sasils līdz dzīvībai nepiemērotam lielumam.

Fon Hornera aprēķinos amerikāņu zinātnieki iekļāva jaunus lielumus, kas mainījušies triju gadu desmitu laikā. Izrādījās, ka pasaules gals cilvēka darbību radītas globālās sasilšanas un planētas pārkaršanas rezultātā nav gaidāms pirms 2300.-2400. gada, ja vispār notiks.

XXI gadsimts

1972. gadā Romas klubs – neformāla intelektuāļu, zinātnieku, futurologu apvienība – iepazīstināja ar pārskatu par civilizācijas attīstības robežām. Autori izanalizēja iedzīvotāju un industrijas pieaugumu, neatjaunojamo resursu patēriņu, ekoloģijas pasliktināšanos un secināja, ka kolapsa risks XXI gadsimtā ir liels. Tomēr no tā var izvairīties, mainot darbības, politiku un tehnoloģisko attīstību.

80. gadu sākumā vairāki matemātiķi ziņoja, ka, zinot cilvēces pastāvēšanas laiku, iespējams prognozēt tās nākotni. To dēvē par pasaules gala teorēmu (Doomsday argument).

Matemātiķu aprēķinu pamatā ir doma: ja mēs nolemsim nejauši pavērot kaut kādu procesu, domājams, mēs to sāksim procesa vidus posmā, nevis sākumā vai noslēgumā. Tātad mūsu civilizācija atrodas pusceļā un tai vēl ir vairāki gadsimti vai gadu tūkstoši. Futurologs Aleksejs Turčins grāmatā "Globālās katastrofas struktūra" aprakstijis dažādas pieejas Pastardienas datuma aprēķinam, un lielākā daļa norāda, ka pasaules gala iespējamība XXI gadsimtā ir ļoti liela.

92
Pēc temata
Būt vai nebūt: kur un kā varētu notikt Armagedons
Kārtējais pasaules gals: pasaulei atlicis dzīvot vien dažas dienas
Stīvens Hokings prognozē pasaules galu