Havana

Ne tikai Venecuēla: ASV ir gatavas mainīt varu vēl divās valstīs

162
(atjaunots 16:16 23.02.2019)
Par Vašingtonas gatavību mainīt "nedemokrātiskos" režīmus Kubā un Nikaragvā paziņoja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

RĪGA, 23. februāris – Sputnik. Intervijā izdevumam Telemundo, kura publicēta Valsts departamenta mājaslapā, viņš pauda cerību, ka ne tikai Venecuēlas, bet arī Nikaragvas un Kubas iedzīvotāji apzināsies politisko pārmaiņu nepieciešamību savās valstīs un "pieliks spēkus labākas politiskas situācijas sasniegšanai", vēsta Sputnik Igaunija.

Savienotās Valstis, pēc viņa sacītā, ir gatavas atbalstīt šīs pārmaiņas gadījumā, ja šo valstu tautas vēlēsies dzīvot savādāk.

"Es ceru, ka katrā no šīm valstīm pilsoņi… saprot, ka viņiem uzspiestais autoritārisma jūgs nav nepārvarams, ka šo režīmu korupcija nav nepārvarama, ka sliktā attieksme un grūtie dzīves apstākļi, kuros šie cilvēki šodien nokļuvuši, nav nepārvarami (pastāv cerība), lai viņiem būtu cita dzīve un lai viņi ieguldītu savus spēkus, savu labo gribu un savu cilvēcīgumu labākas politiskas situācijas sasniegšanai gan Venecuēlā, gan arī Nikaragvā, gan Kubā," pateica Pompeo.

Uz žurnālista jautājumu, vai Trampa administrācija palīdzēs šiem cilvēkiem "ceļā uz demokrātiju", Pompeo atbildēja: "Jā, prezidenta Trampa administrācija to darījusi un turpinās to darīt."

Майк Помпео
© REUTERS / LEAH MILLIS
Maiks Pompeo

Pēc politologa Aleksandra Asafova domām, ASV sākuši saprast, ka Latīņamerika var aiziet no Vašingtonas ietekmes, tāpēc amerikāņi meklēs ieganstus iejaukties "nedemokrātisko" valstu iekšlietās.

"Visas darbības, kuras šobrīd veic amerikāņi, ir saistīti ar nestabilitātes radīšanu, tostarp arī ar mediju platformas palīdzību. Un, protams, bieži atceras frāzi, ka katram ASV prezidentam jābūt savam mazam uzvaru nesošam karam," pateica eksperts intervijā RT.

Kā jau iepriekš ziņots, 2019. gada 23. janvārī opozīcijas līderis un Venecuēlas parlamenta spīkers Huans Gvaido mītiņa laikā pasludina’ja sevi par valsts "prezidenta p.v.i.". Par viņa viltvārža statusa atzīšanu praktiski uzreiz paziņoja ASV varasiestādes. Vairums Eiropas Savienības valstu, tostarp Latvija, arī paziņojušas par Gvaido leģitimitātes atzīšanu.

Krievija, Ķīna un dažas citas valstis atbalstīja Nikolasu Maduro kā leģitīmu Venecuēlas prezidentu. Pēc Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova sacītā, "jebkādu lēmumu uzspiešana vai mēģinājums leģitimēt varas uzurpācijas centienu, pēc mūsu domām, ir gan tieša, gan netieša iejaukšanās Venecuēlas iekšlietās".

162
Temats:
Venecuēla: demokrātija vai neatkarība? (32)
Pēc temata
Nikolass Maduro ierosinājis organizēt parlamenta ārkārtas vēlēšanas
Starptautiskā kontaktu grupa Venecuēlas jautājumā sapulcēsies 7. februārī
Latvija noteikusi savu pozīciju Gvaido atzīšanas jautājumā par Venecuēlas vadītāju
Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva

Lielbritānija ieviesusi pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas

12
(atjaunots 16:27 28.11.2020)
Lielbritānijā stājusies spēkā obligātā pašizolācija atbraucējiem no Latvijas. Iespējams, no 15. decembra noteikumus varētu mazliet mīkstināt un saīsināt karantīnas termiņu, ja koronavīrusa testa rezultāts ir negatīvs.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Lielbritānija ieviesusi obligāto pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas, stāsta Press.lv. Lēmums pieņemts, ņemot vērā nopietno epidemioloģisko situāciju Latvijā. Prasība stājusies spēkā 28. novembrī.

Atbraucējiem no Latvijas Lielbritānijā elektroniski jādeklarē sava dzīves vieta, kur viņi pavadīs karantīnu. Par pašizolācijas normu pārkāpumu Anglijas, Velsas un Ziemeļīrijas teritorijā paredzēts naudas sods.

No 2020. gada 15. decembra stāsies spēkā noteikumi, kas paredz iespējamu karantīnas mīkstināšanu, ja atbraucējs no Latvijas piecas dienas pēc atbraukšanas nodos Covid-19 testu, un tā rezultāts būs negatīvs.

Jāpiebilst, ka pašizolācija jāievēro arī Latvijā, atgriežoties vai ierodoties no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

12
Tagi:
karantīna, Latvija, koronavīruss, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Divi tūkstoši Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā palikuši bez pasēm Covid-19 dēļ
Ūdele būrī, foto no arhīva

Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles

41
(atjaunots 13:34 28.11.2020)
Ar koronavīrusu inficētos dzīvniekus vajag tikai imunizēt – tā veterināri rīkojas daudzu infekciju gadījumā.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Koronavīrusa infekcija pirmo reizi fiksēta ūdeļu fermā Jonavas rajonā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Perēklis fiksēts pēc 169 dzīvnieku pēkšņas bojāejas. Paraugu pētījums apstiprināja, ka ūdeles inficētas ar Covid-19. Piedevām koronavīruss diagnosticēts fermas darbiniekam. Uzņēmums pieņēmis lēmumu iemidzināt apmēram 40 dzīvniekus un utilizēt to atliekas.

Medicīnas zinātņu doktors, imunologs, speciālists īpaši bīstamu infekciju jautājumā Vladislavs Žemčugovs sarunā ar Sputnik Latvija norādīja, ka kategoriski iebilst pret ūdeļu iznīcināšanu.

"Tas ir nehumāni. Ja ūdelēm diagnosticēts vīruss, ir bezjēdzīgi tās likvidēt. Vīruss izplatās tā, ka ir neiespējami to lokalizēt. Jārada speciāla vakcīna tamlīdzīgiem dzīvniekiem un jānodrošina to imunizācija. Tā veterinārijā rīkojas ar lielu skaitu infekciju," pastāstīja Žemčugovs.

Speciālists atgādināja, dzīvnieki fermā inficējušies ar koronavīrusu cilvēka dēļ.

"Tamlīdzīgos uzņēmumos, sākot no putnu fabrikām un beidzot ar ūdeļu fermām, ieviests pretepidēmijas režīms. Tā ir ārkārtīgi stingra karantīna, cilvēki ieiet uzņēmumā sterilā apģērbā, ievēro visus drošības pasākumus. Dzīvnieki inficējušies tāpēc, ka darbinieki nav ievērojuši stingro režīmu," paskaidroja imunologs.

Žemčugovs atgādināja, ka jau februārī izvirzīta hipotēze par to, ka pandēmijas procesā, kad starp cilvēkiem uzkrāsies spēcīgs imūnais slānis, vīruss būs spiests meklēt patvērumu dabā.

"Koronavīrusam dabā jāatrod jauns saimnieks, kura imunitāte viņu nenogalinās, un tad parādīsies jauna infekcija ar perēkļiem dabā. Acīmredzot, tieši tas pašlaik notiek. Vīruss meklē jaunus saimniekus, tas ir dabisks process, ko neviens neapturēs," piezīmēja Žemčugovs.

Iepriekš vēstīts, ka Dānijas varasiestādes nodomājušas iznīcināt vismaz 15 miljonus ūdeļu, kad audzētavās turēto dzīvnieku organismā tika konstatēts koronavīruss. Valda uzskats, ka ūdeles, iespējams, pārnēsā mutējušu koronavīrusu, kas vājina cilvēka organisma spēku izstrādāt antiķermenīšus, tātad iespējamas problēmas vakcinācijas laikā. Aizvadītajā nedēļā 284 fermas Dānijā nogalināja ar koronavīrusu inficētās ūdeles.


41
Tagi:
dzīvnieki, koronavīruss
Pēc temata
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles
Ar Covid-19 inficētās ūdeles Dānijā ir iznīcinātas
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

0
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

0
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā