Baltijas strēle

Greenpeace iesniegusi sūdzību pret Poliju EK kanāla dēļ cauri Baltijas kāpai

61
(atjaunots 10:25 23.02.2019)
Ekologi paziņoja, ka kanāla celtniecības projektam cauri Baltijas kāpai var būt daudz seku, kuras negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.

RĪGA, 23. februāris – Sputnik. Greenpeace pārstāvniecība Polijā nosūtījusi sūdzību Eirokomisijai, lai nepieļautu kanāla celtniecību cauri Baltijas kāpai, paziņoja Greenpeace Polska fonda pārstāve Magdalena Figura preses konferencē Varšavā, vēsta RIA Novosti.

"Šī investīcija nedrīkst būt īstenota. Tā kaitē apkārtējai videi. Pluss – tam nav nekādu sociālu vai ekonomisku pamatojumu," pateica Figura.

Viņa atzīmēja, ka paša kanāla celtniecība nav vienīgais projekta elements, tiek piedāvāts uzcelt arī tiltu, mākslīgu salu.

"Šim projektam ir ļoti daudz faktoru, kuri negatīvi ietekmē apkārtējo vidi," pateica Figura. Pēc Greenpeace pārstāves sacītā, celtniecības rezultātā "cietīs tūrisms, apkārtējā vide, zvejniecība".

Baltijas strēle (kāpa) – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Bet Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.

Kaļiņingradas līci
© Sputnik / Игорь Зарембо

Jau 2018. gada oktobra vidū Polijas valdība aizsāka simbolisku kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.

Polijas mediji ziņojuši arī par plāniem būvēt jaunu salu Kaļiņingradas (Vislas) līcī. Tās plānotā platība – 180 hektāri. Būvdarbiem tiks izmantota no jūras dibena izraktā grunts, būvējot kanālu pāri Baltijas strēlei.

Jau 2017. gadā Kaļiņingradas gubernatora pienākumu izpildītājs Antons Aļihanovs uzdeva īpaši izveidotai darba grupai, kurā strādāja ekologi, ihtiologi, okeanologi, hidrotehniķi un citi speciālisti, izvērtēt, ar kādiem ekoloģiskajiem riskiem saistīta kuģniecības kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei Polijā.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas ekologi nosūtījuši vairākus pieprasījumus Polijai ar lūgumu izskaidrot situāciju, kas saistīta ar kuģniecības kanāla būvdarbiem, taču atbilde ilgu laiku netika saņemta.

Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) paredz, ka Polijai bija jāinformē Krievija par plānotā kuģniecības kanāla potenciālo nelabvēlīgo ietekmi, kā arī jāsniedz garantijas, ņemot vērā kopējo ūdens baseinu, par to, ka pušu administrācijas apvienosies, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Eiropas Komisija aicināja Polijas valdību uz laiku apturēt kanāla būvdarbus Baltijas strēlē. Atbilstošās vēstules nosūtītas vairākām iestādēm. EK pauda bažas par īpaši apsargājamās teritorijas "Natura 2000" apdraudējumu. Apsargājamajā teritorijā iekļauts Kaļiņingradas līcis un Baltijas strēle

61
Pēc temata
Polija pastāstījusi, kad izsludinās kanāla celtniecības tenderi cauri Baltijas kāpai
Polijas politiskā reitinga celšana uz ekoloģijas rēķina
Polijas Seims pieņēmis likumu par kanāla izbūvi pāri Baltijas strēlei
Belovežas gāršas izciršana Polijā turpinās pretēji ES aizliegumam