Baltijas strēle

Greenpeace iesniegusi sūdzību pret Poliju EK kanāla dēļ cauri Baltijas kāpai

69
(atjaunots 10:25 23.02.2019)
Ekologi paziņoja, ka kanāla celtniecības projektam cauri Baltijas kāpai var būt daudz seku, kuras negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.

RĪGA, 23. februāris – Sputnik. Greenpeace pārstāvniecība Polijā nosūtījusi sūdzību Eirokomisijai, lai nepieļautu kanāla celtniecību cauri Baltijas kāpai, paziņoja Greenpeace Polska fonda pārstāve Magdalena Figura preses konferencē Varšavā, vēsta RIA Novosti.

"Šī investīcija nedrīkst būt īstenota. Tā kaitē apkārtējai videi. Pluss – tam nav nekādu sociālu vai ekonomisku pamatojumu," pateica Figura.

Viņa atzīmēja, ka paša kanāla celtniecība nav vienīgais projekta elements, tiek piedāvāts uzcelt arī tiltu, mākslīgu salu.

"Šim projektam ir ļoti daudz faktoru, kuri negatīvi ietekmē apkārtējo vidi," pateica Figura. Pēc Greenpeace pārstāves sacītā, celtniecības rezultātā "cietīs tūrisms, apkārtējā vide, zvejniecība".

Baltijas strēle (kāpa) – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Bet Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.

Kaļiņingradas līci
© Sputnik / Игорь Зарембо

Jau 2018. gada oktobra vidū Polijas valdība aizsāka simbolisku kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.

Polijas mediji ziņojuši arī par plāniem būvēt jaunu salu Kaļiņingradas (Vislas) līcī. Tās plānotā platība – 180 hektāri. Būvdarbiem tiks izmantota no jūras dibena izraktā grunts, būvējot kanālu pāri Baltijas strēlei.

Jau 2017. gadā Kaļiņingradas gubernatora pienākumu izpildītājs Antons Aļihanovs uzdeva īpaši izveidotai darba grupai, kurā strādāja ekologi, ihtiologi, okeanologi, hidrotehniķi un citi speciālisti, izvērtēt, ar kādiem ekoloģiskajiem riskiem saistīta kuģniecības kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei Polijā.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas ekologi nosūtījuši vairākus pieprasījumus Polijai ar lūgumu izskaidrot situāciju, kas saistīta ar kuģniecības kanāla būvdarbiem, taču atbilde ilgu laiku netika saņemta.

Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) paredz, ka Polijai bija jāinformē Krievija par plānotā kuģniecības kanāla potenciālo nelabvēlīgo ietekmi, kā arī jāsniedz garantijas, ņemot vērā kopējo ūdens baseinu, par to, ka pušu administrācijas apvienosies, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Eiropas Komisija aicināja Polijas valdību uz laiku apturēt kanāla būvdarbus Baltijas strēlē. Atbilstošās vēstules nosūtītas vairākām iestādēm. EK pauda bažas par īpaši apsargājamās teritorijas "Natura 2000" apdraudējumu. Apsargājamajā teritorijā iekļauts Kaļiņingradas līcis un Baltijas strēle

69
Pēc temata
Polija pastāstījusi, kad izsludinās kanāla celtniecības tenderi cauri Baltijas kāpai
Polijas politiskā reitinga celšana uz ekoloģijas rēķina
Polijas Seims pieņēmis likumu par kanāla izbūvi pāri Baltijas strēlei
Belovežas gāršas izciršana Polijā turpinās pretēji ES aizliegumam
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

37
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

37
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Pludmale Turcijā, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par atpūtas īpatnībām Turcijā šajā sezonā

19
(atjaunots 18:36 01.07.2020)
Turcija paziņojusi, ka ir gatava tūristu pieņemšanai, neskatoties uz to, ka katru dienu valstī tiek atklāts vairāk nekā tūkstotis jaunu Covid-19 gadījumu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija pandēmijas apstākļos neatjaunos aviācijas satiksmi ar Turciju no 15. jūlija, kā iepriekš par to ziņoja atsevišķi mediji, paziņoja KF transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs. Turklāt varasiestādes nesniedz prognozes attiecībā uz starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanu kopumā: viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, uzvēra ministrs.

Turcija jau jūnijā paziņoja, ka ir gatava pieņemt tūristus, atgādināja radio Sputnik ēterā KF Tūrisma aģentūru alianses prezidija loceklis Aleksans Mkrtčans.

Viņš pastāstīja, ka valsts sagatavojusies tūristu pieņemšanai pandēmijas apstākļos.

"Koronavīrusa testi tiek veikti visās Turcijas lidostās, kur ierodas tūristi, – Stambulā, Antālijā, Marmarisā un Bodrumā. Visi pasažieri ar negatīvu rezultātu tiek pielaisti kūrortiem. Gandrīz visas viesnīcas jau ir atvērtas, ūdens temperatūra ir patīkama. Tātad Turcija ir gatava tūristu pieņemšanai," sacīja Mkrtčans.

Turcijas tūrisma un kultūras ministrs Mehmets Ersojs iepriekš paziņoja ka izziņa par neslimošanu ar Covid-19 atpūtai Turcijā nav nepieciešama. Tāpat tūristiem nav jāievēro divu nedēļu karantīna.

Mkrtčans atzīmēja, ka uz Turciju jau ir devušies pirmie reisi ar tūristiem no Kazahstānas, startam gatavojas Baltkrievijas un Ukraina. Taču Krievija atjaunos gaisa satiksmi ar Turciju ne ātrāk kā augusta beigās, piebilda Mkrtčans.

Kemeras pludmale, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Krievijas vēstnieks Ankarā Aleksejs Jerhovs aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Turcija izdarījusi ļoti daudz, lai nodrošinātu tūrisma objektu drošību koronavīrusa apstākļos, atsevišķi atzīmējot nacionālo droša tūrisma sertifikācijas sistēmu. Jūra un saule Turcijā joprojām ir maiga un viesmīlīga, piebilda diplomāts.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Turcijā ir atklāti 199 906 Covid-19 gadījumi, no tiem 5131 letāls, 173 111 cilvēks izveseļojies. Pēdējo dienu laikā vidējais saslimušo skaita pieaugums dienā svārstās 1,2-1,4 tūkstošu cilvēku robežās. Varasiestādes atzīmē, ka vairums gadījumu tiek reģistrēts rajonos, kas nav tradicionāli tūristu galamērķi. Tā, Antālijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju saslimuši vien 472.

Saskaņā ar Turcijas Tūrisma un kultūras ministrijas informāciju, maijā valstī iebrauca aptuveni 30 tūkstoši atpūtnieku pret četriem miljoniem viesu pērn. To vidū visvairāk tūristu ieradās no Bulgārijas, Gruzijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas.

19
Tagi:
tūrisms, Turcija
Pēc temata
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Uzmanies ārzemēs! Jauni noteikumi un aizliegumi dažādās valstīs

Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti

0
(atjaunots 13:18 03.07.2020)
Latvijā visā epidēmijas laikā analīzes ir nodevuši 155 599 cilvēki, atklāti 1122 inficētie, 997 izveseļojās, 30 nomira.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijā diennakts laikā veikti 1105 Covid-19 testi, jauni inficēšanās gadījumi nav atklāti, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Kopumā Latvijā epidēmijas laikā analīzes ir nodevuši 155 599 cilvēki, atklāti 1122 inficētie, 997 izveseļojās, 30 nomira.

Aizritējušajā diennaktī netika stacionēts neviens cilvēks ar Covid-19. Stacionāros turpina ārstēties četri pacienti: trīs no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, viens cilvēks atrodas smagā stāvoklī. Kopumā no slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients, kurš ārstējies no Covid-19.

Uztrauc vīrusa "imports"

Labvēlīgās situācijas ar Covid-19 izplatību fonā Latvijā atcēluši praktiski visus ierobežojumus, kas tika ieviesti pandēmijas dēļ. Tomēr saglabājas uztraukums saistībā ar iespējamo vīrusa "importu" no citām valstīm, paziņoja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Pēc viņa sacītā, ar vislielāko risku ir saistīti cilvēku braucieni uz valstīm ar augstiem saslimstības rādītājiem, piemēram, Lielbritāniju vai Zviedriju. Tomēr ir skaidrs, ka pilnam aizliegumam šiem braucieniem radītu negatīvas sekas ekonomikas nozarē.

"Jāsaprot, ka mēs tiešām riskējam, bet mēģinām to darīt dozēti. Ārkārtīgi svarīgi būtu atcerēties, ka cilvēkiem, kuri atlido, pirmkārt, jāievēro pašizolācija, otrkārt, viņi var veikt bezmaksas testus. Radiniekiem un sabiedrības locekļiem atkal būtu svarīgi sekot, lai šie cilvēki neiet sabiedrībā 14 dienas," sacīja Dumpis.

Viņš brīdināja ceļotājus, ka plānojot braucienu šodien nav iespējams paredzēt epidemioloģisko situāciju izvēlētajā valstī vai pilsētā faktiskā brauciena laikā. Var gadīties tā, ka galamērķis vīrusa izplatības dēļ tiks slēgts.

Neskaitot pārējo, infektologs uzsvēra, ka, saskaņā ar aktuālākajiem pētījumiem, Covid-19 izslimojušo pacientu imunitāte pret jauno koronavīrusu pazūd diezgan ātri.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 524 tūkstoši cilvēku ir miruši, vairāk nekā 6,1 miljons izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi