Kāpostu ražas vākšana

"Mazā Latvija" pastāstījusi par savu vēlmi izstāties no ES

240
(atjaunots 00:23 19.02.2019)
Vislatviskākā pilsēta Lielbritānijā teju vai pilnā sastāvā nobalsojusi par Brexit. Šī lēmuma galvenais iemesls – migranti no Austrumeiropas.

RĪGA, 19. februāris — Sputnik. Niknākie Brexit pretinieki tikušies ar apņēmīgākajiem aizstāvjiem un pūlējušies sadzirdēt viens otru, raksta The Guardian.

Grupas More in Common locekļi no Lambeta rajona Londonā devušies uz Bostonas pilsētu Linkolnšīrā, lai tiktos ar vietējās organizācijas More in Common locekļiem. Abas šīs vietas ir 2016. gada referenduma pretpoli – Lambetā lielākais skaits vēlētāju (78,6%) balsojuši pret Brexit, bet Bostonā bija lielākais skaits (75,6%) izstāšanās atbalstītāju.

Grupas More in Common izveidojās, pateicoties radio programmai, kas ierosināja tikties cilvēkiem ar pretējiem politiskajiem viedokļiem. Savu nosaukumu tā smēlās no Kopienu palātas deputātes Džo Koksas vārdiem (viņa tika nogalināta īsi pirms referenduma): "Mums ir vairāk kopīga nekā atšķirīga."

Bostonā vissvarīgākā tēma ir migranti no Austrumeiropas, kuri strādā lauksaimniecībā. Daudzi pilsētnieki vēl atceras laikus, kad fermeri noalgoja vietējos iedzīvotājus sezonas darbiem, un domā, ka pēc migrantu aizbraukšanas šie laiki atgriezīsies. Taču viņi nesaprot, kāda ir kļuvusi mūsdienu lauksaimniecība: fermas ir pārvērtušās par vergturu plantācijām, kam nepieciešama pastāvīgs nabadzīgās valstīs mafijas noalgotu cilvēku pieplūdums, kuri gatavi smagi strādāt no saullēkta līdz saullēktam sliktos laika apstākļos.

Migrācijas dēļ pieaudzis iedzīvotāju skaits un mājokļu cenas Bostonā, salīdzinājumā ar citiem Linkolnšīras rajoniem, tajā ir pārpildītas slimnīcas un skolas. Tagad šķiet pārsteidzoši, ka valdība tik maz domājusi par šīm sekām. 2010. gadā tika likvidēts Gordona Brauna valdības (premjerministrs 2007.-2010.gg.) fonds 50 milj. mārciņu apmērā, kura mērķis bija mīkstināt imigrācijas sekas. Skan smieklīgi, taču tā vietā tika piedāvāts kontrolēt migrāciju un ierobežot to līdz desmit tūkstošiem cilvēku gadā.

Bostonas iedzīvotājus migrantos visvairāk kaitina jauniem vīriešiem raksturīgie rupjie paradumi: dzeršana uz ielām un paradums kārtot mazās vajadzības turpat, izmestas burgeru kārbas un kautiņi. Migrante no Polijas nikni atcerējās, kā Bostonas iedzīvotājs to pamatojis ar kultūras atšķirībām. "Jums šķiet, pie mums Polijā māca čurāt ielās?!" Cita sieviete no Lietuvas uzskata, ka huligāni ir jāsūta atpakaļ uz mājām.

Gan migranti, gan vietējie ir vienisprātis: cilvēkā jāsaskata cilvēks, nevis nācija. Taču bostonieši skaidroja, ka migrācija ir jāierobežo – pateicoties tā saucamajām "kopdzīves licencēm", daudzi ir konstatējuši, ka kaimiņu mājā tagad dzīvo desmit ārzemnieki.

Dažu dienu laikā grupai More in Common Bostonā izdevās rast sapratni starp dažādām migrantu grupām – atbraucējiem no Lietuvas, Latvijas, Polijas, Rumānijas un Bulgārijas, kā arī starp migrantiem un pilsētas pamatiedzīvotājiem. Taču sadalījums noticis ilgu laiku pirms Brexit, un balsojums referendumā bija tā sekas, nevis iemesls.

Lambeta un Bostonas iedzīvotāju viedokļu atšķirība šķiet mazāk pārvarama. Lambeta tagad saprot, ka Bostonas lēmums nebija saistīts ar spītīgu rasismu, taču nav zināms, vai Bostona mainījusi savu viedokli Lambeta argumentu ietekmē.

Vai Bostona ir izcīnījusi uzvaru? Iespējams. Taču paliek galvenais jautājums – kas strādās laukos?

240
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Eirodeputāte no Latvijas: 44 miljardi ir pārāk maz par Lielbritānijas izstāšanos no ES
Būt vai nebūt: ES līderus samulsinājis jautājums par eirozonas budžetu
Nabadzība, bezdarbs, briesmīga izglītība: Latvija pati pataisa iedzīvotājus par vergiem
Trīs mēneši līdz Brexit: latviešu statuss nav noteikts, ES budžetā būs caurums
Brexit bez vienošanās Latvijai izmaksās desmit miljonus – ES gatavo plānu B
Eiro

Eiropā parādīsies banknotes ar jaunu parakstu

2
(atjaunots 17:19 06.07.2020)
Banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu tagad rotās Eiropas Centrālās bankas tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā lapā Twitter informēja, ka tiek laistas klajā jaunas eiro banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu. Uz jauno banknošu partijas parādīsies ECB tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

​Jaunās banknotes plānots laist apgrozījumā visā Eiropā jau šonedēļ. Patlaban eirozonā apgrozījumā ir banknotes ar Lagardas priekšgājēju – Vima Duizenberga, Žana Kloda Trišē un Mario Dragi parakstiem.

Kristīne Lagarda ieņēma ECB vadītāja posteni 2019. gadā. No 2007. līdz 2011. gadam viņa ieņēma Francijas finanšu ministra vietu un izpelnījās plašu starptautisku atzinību par sekmīgu valsts ekonomikas pārvaldi globālās finanšu krīzes laikā. No 2011. gada viņa vadīja Starptautisko valūtas fondu.

Uzsvērt, ka vecās banknotes nezaudēs likumīga maksājumu līdzekļa statusu pēc jauno banknošu laišanas klajā.

2
Tagi:
eiro, Eiropas Savienība
Pēc temata
Jo garākas, jo lielāks nomināls: ECB iepazīstina ar jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm
ES izbeigta 500 eiro banknotes izlaišana
Jaunās 100 un 200 eiro banknotes nonāks apgrozībā 28.maijā
Gada laikā iedzīvotāji saņēmuši vairāk nekā 2 miljonus eiro par latiem – apmaiņa turpinās
Vladimirs Zeļenskis

Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši slota"

6
(atjaunots 17:15 06.07.2020)
Ukrainas līderis Vladimirs Zeļenskis paziņoja, ka nekad nepiedos "tiem, kuri paņēmuši Krimu". Iespējams, viņam piemirsies, ka Ukrainas valdība solīja noslīcināt krimiešus asinīs un salauzt. Toties Krimas iedzīvotāji to nav aizmirsuši.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Ukrainā aizritējušas Jūras kara spēku dienai veltītās svinības.

Valsts prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzstājoties ar svētkiem veltītu uzrunu, paziņoja, ka "ukraiņi nekad nepiedos tiem, kas paņēmuši Krimu, un nekad nepiedos tiem, kas neļāva ukraiņu jūrniekiem tam pretoties", pavēstīja RIA Novosti.

Grūti teikt, vai Zeļenskis nav zinājis, vai aizmirsis, kā un ar ko Ukrainas politiķi draudēja pussalas iedzīvotājiem 2014. gadā.

Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) Ģenerālštāba bijušais priekšnieks Jurijs Iļjins iepriekš atklāja, ka 2014. gadā Eiromaidana piekritēji Ukrainas politikā plānoja nežēlīgi apspiest neapmierinātību Krimā un pat neizvērtēja iespēju noregulēt situāciju miermīlīgi.

Piemēram, Vitālijs Kličko draudēja, ka ar Krimu "rīkosies vēl stingrāk nekā ar Kijevu".

Nacionālists Oļegs Tjagņiboks solīja, ka krimieši "nomazgāsies asinīs" un gribēja "salauzt viņus kā slotu".

Savukārt ģenerālpulkvedis Mihails Kovaļs, kurš 2014. gadā izpildīja Ukrainas aizsardzības ministra pienākumus, uzskata: ja UBS būtu sākuši šaut pussalā, Krima varēja "noslīkt asinīs".

Par laimi, nekas tamlīdzīgs nenotika, un krimiešiem izdevās paslēpties Krievijas paspārnē pēc referenduma, kura gaitā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā.

Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Kā Ukraina uz visiem laikiem zaudēja Krimu

Acīmredzot, Ukrainas valdība vēl aizvien sapņo atriebties un dēvē Krimu par savu "īslaicīgi okupēto teritoriju".

Krievijas vadība jau vairākkārt norādījusi: Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalapvienošanos ar Krieviju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Atgādināsim, ka Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas teritoriju atbilstoši tautas likumīgai gribas izpausmei. Krimiešu izvēli – pievienošanos Krievijai – diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

Taču, acīmredzot, Ukrainas jauno valdību tautas viedoklis neuztrauc, tāpat kā neuztrauca arī agrākos varasvīrus.

6
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Ukraina, Krima, Krievija
Pēc temata
Krimu apmeklēs liela rietumvalstu delegācija
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu
Pie "okupantiem" ciemos nebrauc: ukraiņi un Latvijas iedzīvotāji atzinuši Krimu
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju
Kārlis Bardelis

Ceļotājs atgriežas Latvijā pēc diviem gadiem pavadītiem Klusajā okeānā

0
(atjaunots 17:21 06.07.2020)
Ceļotājam no Latvijas izdevies vienam pašam šķērsot Kluso okeānu airu laivā bez motora un burām. Tagad viņš ziņo, ka atrodas Malaizijā un sapņo atgriezties Latvijā.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Ceļotājs no Latvijas Kārlis Bardelis, šķiet, uzstādījis rekordu – viņš ir pirmais cilvēks, kam vienatnē, airu laivā bez burām un dzinēja izdevies šķērsot Kluso okeānu.

Tagad pēc divus gadus ilgā ceļojuma Bardelis atrodas Malaizijā.

Kārlis, Linda un laiva Linda Riodežaneiro
© Foto : из личного архива Карлиса Борделиса

Viņš devās ceļā jau 2018. gadā. Toreiz viņš kopā ar draudzeni Lindu ar tandēma tipa velosipēdu šķērsoja Dienvidameriku, pārvarot 5,4 tūkstošus kilometru. 2018. gada 14. jūlijā viņš devās uz Peru. Tur sākās viņa ilgais ceļš pa Kluso okeānu.

Līdzi Kārlis paņēma proviantu, glābšanas plostu ārkārtas gadījumam, ūdens atsāļotāju un mikroelementus, jo ilgus mēnešus pat necerēja ieraudzīt augļus un dārzeņus. Viņš plānoja ik dienas airēt 12-14 stundas, bet naktīs gulēt un cerēt, ka vējš viņu no ceļa nenovirzīs.

Galu galā divu gadu laikā ceļotājs pārvarējis 26 tūkstošus kilomentru, piestājot salās, lai atgūtu spēkus un papildinātu krājumus. Turpat viņš gaidīja, kad beigsies taifūni.

Bardelis atzina, ka ceļojums viņam kļuvis par smagu darbu. Dienas aizritējušas vienādi: no rīta pamodies, pabrokastojis un sēdies pie airiem. Vakarā – gulēt.

Vienatni viņš pārvarējis, klausoties audiogrāmatas. Tomēr ļoti ilgojies pēc tikšanās ar cilvēkiem.

Pats ceļotājs atzina, ka tikšanās ar cilvēkiem – tas ir pats labākais. Īpaši viņš ir pateicīgs visiem, kas viņam palīdzējuši un izturējušies sirsnīgi. Bardelis paskaidroja – tas viss atgādina viņam, kādai patiesībā jābūt pasaulei.

Tomēr ceļojums noslēdzies, un tagad Kārlis domā, kā nogādāt laivu atpakaļ Latvijā un beidzot tikties ar ģimeni un draugiem.

Iepriekš vēstīts, ka Bardelis sekojis slavenās ekspedīcijas "Kon-Tiki" maršrutam.

2016. gadā Bardelis jau šķērsoja airu laivā Atlantijas okeānu. Tiesa, tad viņš nebija viens – airēja arī viņa biedrs Gints Barkovskis. Viņi airēja no Namībijas krasta līdz Brazīlijai. Pēc viņu piedzīvojumu motīviem uzņemta dokumentālā filma "Okeāna Saviļņotie".

Draugi pārvarēja 8400 kilometrus, visu pusgadu gulēja pēc kārtas pa divām stundām, lai nepārtrauktu kustību. Pēc ceļojuma beigām Gints aptuveni mēnesi nevarēja savilkt dūri – rokas "saglabāja formu", it kā vēl aizvien turētu airus.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Fjodors Koņuhovs Lietuvā trenējas jaunajam ceļojumam apkārt pasaulei
Vienatnē uz velosipēda, neskaitot suni. Anna Bolta apceļojusi visu Krieviju
Ceļojums pa Transsibīrijas maģistrāli