Kāpostu ražas vākšana

"Mazā Latvija" pastāstījusi par savu vēlmi izstāties no ES

240
(atjaunots 00:23 19.02.2019)
Vislatviskākā pilsēta Lielbritānijā teju vai pilnā sastāvā nobalsojusi par Brexit. Šī lēmuma galvenais iemesls – migranti no Austrumeiropas.

RĪGA, 19. februāris — Sputnik. Niknākie Brexit pretinieki tikušies ar apņēmīgākajiem aizstāvjiem un pūlējušies sadzirdēt viens otru, raksta The Guardian.

Grupas More in Common locekļi no Lambeta rajona Londonā devušies uz Bostonas pilsētu Linkolnšīrā, lai tiktos ar vietējās organizācijas More in Common locekļiem. Abas šīs vietas ir 2016. gada referenduma pretpoli – Lambetā lielākais skaits vēlētāju (78,6%) balsojuši pret Brexit, bet Bostonā bija lielākais skaits (75,6%) izstāšanās atbalstītāju.

Grupas More in Common izveidojās, pateicoties radio programmai, kas ierosināja tikties cilvēkiem ar pretējiem politiskajiem viedokļiem. Savu nosaukumu tā smēlās no Kopienu palātas deputātes Džo Koksas vārdiem (viņa tika nogalināta īsi pirms referenduma): "Mums ir vairāk kopīga nekā atšķirīga."

Bostonā vissvarīgākā tēma ir migranti no Austrumeiropas, kuri strādā lauksaimniecībā. Daudzi pilsētnieki vēl atceras laikus, kad fermeri noalgoja vietējos iedzīvotājus sezonas darbiem, un domā, ka pēc migrantu aizbraukšanas šie laiki atgriezīsies. Taču viņi nesaprot, kāda ir kļuvusi mūsdienu lauksaimniecība: fermas ir pārvērtušās par vergturu plantācijām, kam nepieciešama pastāvīgs nabadzīgās valstīs mafijas noalgotu cilvēku pieplūdums, kuri gatavi smagi strādāt no saullēkta līdz saullēktam sliktos laika apstākļos.

Migrācijas dēļ pieaudzis iedzīvotāju skaits un mājokļu cenas Bostonā, salīdzinājumā ar citiem Linkolnšīras rajoniem, tajā ir pārpildītas slimnīcas un skolas. Tagad šķiet pārsteidzoši, ka valdība tik maz domājusi par šīm sekām. 2010. gadā tika likvidēts Gordona Brauna valdības (premjerministrs 2007.-2010.gg.) fonds 50 milj. mārciņu apmērā, kura mērķis bija mīkstināt imigrācijas sekas. Skan smieklīgi, taču tā vietā tika piedāvāts kontrolēt migrāciju un ierobežot to līdz desmit tūkstošiem cilvēku gadā.

Bostonas iedzīvotājus migrantos visvairāk kaitina jauniem vīriešiem raksturīgie rupjie paradumi: dzeršana uz ielām un paradums kārtot mazās vajadzības turpat, izmestas burgeru kārbas un kautiņi. Migrante no Polijas nikni atcerējās, kā Bostonas iedzīvotājs to pamatojis ar kultūras atšķirībām. "Jums šķiet, pie mums Polijā māca čurāt ielās?!" Cita sieviete no Lietuvas uzskata, ka huligāni ir jāsūta atpakaļ uz mājām.

Gan migranti, gan vietējie ir vienisprātis: cilvēkā jāsaskata cilvēks, nevis nācija. Taču bostonieši skaidroja, ka migrācija ir jāierobežo – pateicoties tā saucamajām "kopdzīves licencēm", daudzi ir konstatējuši, ka kaimiņu mājā tagad dzīvo desmit ārzemnieki.

Dažu dienu laikā grupai More in Common Bostonā izdevās rast sapratni starp dažādām migrantu grupām – atbraucējiem no Lietuvas, Latvijas, Polijas, Rumānijas un Bulgārijas, kā arī starp migrantiem un pilsētas pamatiedzīvotājiem. Taču sadalījums noticis ilgu laiku pirms Brexit, un balsojums referendumā bija tā sekas, nevis iemesls.

Lambeta un Bostonas iedzīvotāju viedokļu atšķirība šķiet mazāk pārvarama. Lambeta tagad saprot, ka Bostonas lēmums nebija saistīts ar spītīgu rasismu, taču nav zināms, vai Bostona mainījusi savu viedokli Lambeta argumentu ietekmē.

Vai Bostona ir izcīnījusi uzvaru? Iespējams. Taču paliek galvenais jautājums – kas strādās laukos?

240
Temats:
Atvadas angļu stilā (143)
Pēc temata
Eirodeputāte no Latvijas: 44 miljardi ir pārāk maz par Lielbritānijas izstāšanos no ES
Būt vai nebūt: ES līderus samulsinājis jautājums par eirozonas budžetu
Nabadzība, bezdarbs, briesmīga izglītība: Latvija pati pataisa iedzīvotājus par vergiem
Trīs mēneši līdz Brexit: latviešu statuss nav noteikts, ES budžetā būs caurums
Brexit bez vienošanās Latvijai izmaksās desmit miljonus – ES gatavo plānu B
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

11
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

11
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla

Neticami! Ceļotājs, kurš basām kājām apstaigājis pusi pasaules

15
(atjaunots 15:50 07.03.2021)
Ceļotājs Vladimirs Nesins apstaigājis kājām vairāk nekā pusi pasaules un sapņo par laikiem, kad uz Zemes nebūs robežu.

Intervijā RIA Novosti žurnālistei Olgai Cinskai ceļotājs pastāstīja, kāpēc staigā pa pasauli basām kājām, kā dzīvot dažādās valstīs par vienu dolāru dienā un par to, kā iepazinies ar savu dzīvesbiedri – indiāņu cilts vadoņa mazmeitu.

- Kad aizgāju pensijā, nolēmu doties ceļojumā – kājām, pie tam basām kājām.

1999. gadā saņēmu "Pasaules pilsoņa" pasi un gribu pastāstīt par piedzīvoto jaunajai paaudzei.

Tāda ideja man ienāca prātā jau sen, traucēja tikai "dzelzs priekškars".

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV

Nācās aprobežoties ar braucieniem pa Savienības republikām. Kad priekškars krita, ļoti nopriecājos, jo nu arī vienkāršs mirstīgais varēja pabūt arī citās valstīs. Taču diemžēl uzreiz radās jaunas robežas – starp bijušajām republikām.

Laikam jau cilvēce nav tiktāl pieaugusi, lai tās vispār nojauktu. Žēl gan! Ar saviem ceļojumiem es gribētu šo laiku tuvināt.

Patlaban esmu kājām apstaigājis 151 valsti.

33 valstīs mani pavadīja jaunākais dēls Ņikita. 57 valstīs - mana pēdējā sieva – indiāņu cilts virsaiša mazmeita Mērija Veronika Olimptku. Viņu satiku ceļā. Viņa mani uzņēma savā mašīnā pa ceļam uz Aļasku, tā mēs iepazināmies. Pirms viņas biju precējies divas reizes, tomēr mēs pašķīrāmies, jo es dievināju ceļojumus, taču pie tam saglabājām ļoti labas attiecības.

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV

Man ir četri bērni.Vecākā meita dzīvo Vācijā, otrā – Ukrainā, trešā – Sahalīnā. Jaunākais dēls Ņikita tagad ir Kanādā. Ar visiem sazinos pa internetu. Tiekamies reti, jo dzīvojam dažādos zemeslodes stūrīšos. Pagaidām man ir seši mazbērni.

Kāpēc es staigāju basām kājām? Vienkārši man tā patīk. Pirmo gadu vispār staigāju tikai kājām – principa pēc.

Pēc tam gan sapratu, ka dažkārt no tā nekā laba nav. Tāpēc tur, kur uz ceļiem redzamas tikai automašīnas, ceļoju ar autostopu.

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV

Protams, dažviet bez apaviem klājas grūti. Dienvidu valstīs, piemēram, asfalts vienkārši apsvilina kājas. Tāpēc cenšos lielāko svelmi nogaidīt ēnā, lai nebūtu apdegumu. Īpaši smagi manām kājām klājās Sahāras smiltīs.

Āfrikā bieži gadījās uzmīt visādiem dzelkšņiem.

Lielos, teiksim, akācijas dzelkšņus uzreiz jāizvelk: tie var nolūzt un sapūžņot. Mazajiem var pat nepievērst uzmanību. Austrālijas aborigēni tos pat vispār nevelk laukā, līdz uz pēdām rodas gluži vai pazole.

Iet basām kājām, turklāt vēl ar smagu mugursomu pa akmeņainiem kalnu ceļiem ir sāpīgi.

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā

Dažkārt pēdas apdauzītas līdz asinīm. Nākas dot komandu – domās! – lai āda ataug ātrāk. Ceļā nekādas ārstnieciskas ziedes nelietoju. Arī zāles nedzeru, tikai īpašos gadījumos, piemēram, malārijas laikā.

Ziemā staigāju basām kājām līdz -5 grādiem.

Patiesībā jau var arī līdz -40, tikai nelielos attālumos. Lielā attālumā gan ziemeļos es nemaz nestaigāju – esmu jau 12 reizes šķērsojis ekvatoru, lai vienmēr būtu "vasarā".

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā

Mans rekords ir 54 kilometri pa šķēršļotu apvidu. Mana norma ir 25-30 kilometri, lai kas gadītos, tāpēc dažkārt nākas nosoļot 12-14 stundas.

Lai ceļotu, liela nauda nav vajadzīga.

Mana pensija ir 15 tūkstoši rubļu (170 eiro), ar to pilnīgi pietiek. Gandrīz katrā valstī var iztikt ar vienu dolāru dienā. Vienkārši bagātajās valstīs iztika būs ierobežota, teiksim, tikai rīsi vai maize. Es vienmēr cenšos iekļauties šajā summā, lai neizleptu. Jā, kad sieva nāk līdzi, izdevumi pieaug līdz trim dolāriem cilvēkam. Viņai ir daudz traumu, laiku pa laikam vajadzīgi medikamenti.

  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Perū
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Perū
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Bolivijā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Bolivijā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
1 / 13
© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins Perū

Prīmusu līdzi nenēsāju, gatavoju uz ugunskura – malku vienmēr var sameklēt, gan tuksnesī, gan Eiropā. Es varu iekurt ugunskuru pat spēcīgās lietavās.

Runāju krieviski, angliski un spāniski. Mazliet – portugāliski.

Ceļojumu gados esmu sastapis daudzus neparastus cilvēkus. Reiz es iepazinos ar gruzīnu Džamberu Ležavu. Toreiz viņš bija 72 gadus vecs. 50 gadu vecumā viņam diagnosticēja vēzi un izgrieza pusotru metru zarnu. Viņš nolēma uzvarēt slimību ar ceļojumu un sporta palīdzību. Viņam tas izdevās! Vēl joprojām neviens nav pārspējis viņa rekordu atspiešanās skaita ziņā – 138 reizes minūtē, četri tūkstoši stundā un 44 tūkstoši diennaktī! Šaoliņas klosterī redzēju cilvēkus, kuri, piemēram, var stāvēt uz viena rokas pirksta.

"Pagaidām pat prātā nenāk apstāties. Vēl ir daudz taciņu, ko neesmu izstaigājis."

 

 

15
Tagi:
tūrisms