Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs

Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā

113
(atjaunots 12:47 18.02.2019)
ASV specdienesti piedalījās vairāku nelikumīgu bruņotu formējumu izveidošanā Lībijā, Sīrijā un Kaukāzā, taču pirmo reizi šī tehnoloģija tika izmēģināta jau Afganistānā, uzskata Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs.

RĪGA, 18. februāris — Sputnik, Aleksandrs Hroļenko. Padomju bruņoto spēku izvešanas no Afganistānas gadadienā pārdomas par šo valsti un ar to saistītajām problēmām Centrālāzijā aģentūrai Sputnik pastāstīja Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs, rezerves pulkvedis, kurš 1986.-1988. gg. piedalījās karadarbībā Afganistānas teritorijā, stāsta Sputnik Igaunija.

- Klincēviča kungs, kad padomju spēki pameta Afganistānu, karš valstī nebeidzās, 17 gadus turpinās amerikāņu operācijas. Vai ASV un NATO izdosies pielāgot Afganistānu atbilstoši savām interesēm?

— Zināšanas par tendenci atbrīvo no nepieciešamības zināt fineses. Pirmkārt, ir izpratne, ka Rietumi nedomā cīņā pret mums un mūsu sabiedrotajiem izmantot raķetes un lidmašīnas, jo zina: Krievijas armija ir neuzvarama.

Pretinieks izmantos ekonomisko spiedienu, destabilizēs situāciju Krievijas robežu tuvumā, centīsies diskreditēt likumīgo varu. Tas notiek Centrālāzijas valstīs. Šajā stratēģijā Afganistānai piešķirta īpaša loma.

2001.gadā Savienotās Valstis ieveda bruņotos spēkus Afganistānā, atbīdīja "Taliban"*, nogalināja Ahmedu Šahu Masudu (viņa politisko ambīciju un ietekmes dēļ), radīja haosu, kura apstākļos spēkus sāka audzēt "Islāma valsts"*. Līdz 2015. gadam tā bija maza grupiņa Kandagarā, taču pēc tam uz Afganistānu pārsvieda grupu vadoņu ar mērķi sagatavot vērienīgas operācijas ziemeļu virzienā.

Savienotās Valstis plosa pasauli ar afgāņu narkotiku plūsmu un apsūdz Krieviju par kaut kādiem tur sakariem ar talibiem. Un tikai retais atceras, ka "Taliban"* kopš 1973. gada veidoja amerikāņu specdienesti, kuri vēlāk zaudēja kontroli pār "sacelšanās dalībniekiem".

Jāuzsver: mūsdienu starptautiskais terorisms tika audzināts Afganistānā. Tehnoloģija nav sarežģīta.

Man atmiņā iespiedusies kāda amerikāņu eksperta frāze: "Pasaulē ir milzum daudz cilvēku, kuri par 200-300 dolāriem ir gatavi karot un slepkavot kaut visu mūžu, bet naudu mēs drukājam tonnām." Pārapdzīvotā valstī vienmēr atradīsies pāris miljoni cilvēku, kuri par papīrīšiem iznīcinās līdzpilsoņus. Kolosāli baismīgs instruments, par ko šodien neko daudz nerunā.

Reiz Afganistānā izmēģināto tehnoloģiju esam novērojuši arī Lībijā, Sīrijā, Kaukāzā un Ukrainā. Mēs analizējam un gatavojamies.

- Afganistānai ir ietekmīgi kaimiņi – Irāna, Ķīna, Pakistāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un citi. Vai  kopīgiem spēkiem iespējams apturēt destruktīvos procesus?

— Jā, ir ļoti labi specdienestu un likumsargu starptautiskie sakari. Nereti piedalos NVS, KDLO, ŠSO formātu konferencēs, piedalos atklātās un slēgtās diskusijās un redzu, ka profesionālā mijiedarbība, spēku konsolidācija, līgumu sistēma pagaidām ļauj atvairīt lielu nelaimi, taču galvenie izaicinājumi vēl ir priekšā.

Agrāk vai vēlāk Centrālāzijas un Krievijas valstīm tiks piedraudēts ar "migrācijas ieroci", ko amerikāņi izmēģināja Rietumeiropā. Uz ziemeļiem plūdīs milzīgas izsalkušu, bez darba palikušu bēgļu plūsmas bez valodas zināšanām.

Sarežģītie sociāli ekonomiskie apstākļi un specifika vairākās Centrālāzijas valstīs vienkāršo destabilizācijas uzdevumus. Izraudzīti līderi, kam dāvātas iespējas saraust bagātības, glabāt naudu ārvalstīs (viņus ilgi turēs uz šī āķa). Taču sarežģītās ģeopolitiskās situācijas, Rietumu specoperācijas pirmsākumi meklējami 1973. gadā, kad Pakistānā sāka gatavot teroristus Afganistānai, kuri vēlāk kļuva par "Taliban"*, "Al Kaidu"*, ISIS*.

- Kā jūs vērtējat Maskavas formātā organizēto Afganistānai veltīto tikšanos potenciālu? Cik auglīgi ir Krievijas Federācijas un Afganistānas Islāma Republikas parlamentu kontakti?

— Mūsu valstīm ir stabili vēsturiskie sakari, un XXI gadsimtā vajag veidot jaunas attiecības, vispirms – ekonomiskās.

KF prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Diemžēl sabiedrību reģionā un pasaulē kopumā spēcīgi ietekmē Savienotās Valstis. Krievijai un Afganistānai ir grūti sadarboties caur mūsdienu Centrālāzijas komunikāciju reālijām, kurās ASV vēstniecības darbinieki dod norādījumus mītnes valstu ministriem, un viņi ir spiesti paklausīt.

Mans cīņu biedrs un kolēģis mūsu komitejā Mihails Kozlovs daudz ko veic starpparlamentu sakaru nostiprināšanai. Un tomēr šīs attiecības lielā mērā ir atkarīgas no izpildvaras iestādēm, ārlietu ministriju darbības un prioritātēm. Uzskatu, ka Afganistāna ir problēma un apdraudējums visai cilvēcei un ir pelnījusi daudz lielāku Krievijas Ārlietu ministrijas uzmanību.

- Vai Afganistānas vēsture pēdējos trijos gadu desmitos varēja būt citāda?

— Varēja, un tā būtu veidojusies citādi, ja ne Jeļcina nodevība 1992. gadā (tas ir mans personiskais vērtējums). Mums bija pavisam citādas attiecības ar Afganistānu, mums nedraudētu pēcpadomju Centrālāzijas destabilizācija, ko pārsvarā nes ASV un kolektīvo Rietumu specdienesti.

Prezidents Nadžibulla 1992. gadā, talibu apvērsuma priekšvakarā, situācijas stabilizācijai lūdza Krievijai tikai 500 tonnas dīzeļdegvielas, ar ko uzpildīt tankus un bruņutransportierus. Taču Maskavā jau pilnā sparā strādāja padomnieki no CIP, kuri teica, ka degvielas piegādes esot nevēlamas. Un Jeļcins lūgumu noraidīja, lai arī agrāk militārajās operācijās Afganistānā mēs ik dienas izlietojām tūkstošiem tonnu degvielas.

Šī politiskā lēmuma cena – terorisma draudu pieaugums visā pasaulē, "Al Kaidas"*, "Islāma valsts"* un citu teroristisko grupējumu attīstība, pašreizējā kolosālā narkotiku plūsma.

- Klincēviča kungs, redzams, ka jūsu acīs Afganistāna – tie ir ne tikai kara gadi un divi Sarkanās Zvaigznes ordeņi, bet arī zināma vieta dvēselē?

— Mana paaudze auga ar topošo varoņu paradigmu, un es mācījos kara augstskolā, dienēju 7. gaisa desanta divīzijā. Kad sākās Afganistāna, mani, jaunu virsnieku, nosūtīja uz Svešvalodu kara institūtu. Pēc tam 1986.-1988. gg. dienēju 345. gaisa desanta pulkā Afganistānā.

Tā laika galvenā pieredze bija cilvēku īpašās attiecības, cīņu brālība, kas nav beigusies arī pēc trīsdesmit gadiem. Afganistānas pieredze ļoti noderēja Ziemeļkaukāzā, kur nācās strādāt 2000.-2005. gg.

Jaungada iluminācija.
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Virsnieki, kuri pēc Afganistānas turpināja dienestu Aizsardzības ministrijā, FDD un IeM, lielā mērā stiprināja valsts drošību, cementēja Krievijas valstiskumu. Piemēram, Šoigu, Bortņikovs, Kolokoļcevs – viņi visi ir izgājuši Afganistānu, viņiem ir cīņu pieredze un neapšaubāma autoritāte.

No otras puses, es mīlu afgāņu tautu un tās milzum seno kultūru. Atgādināšu: kad 1979. gadā mēs iegājām Afganistānā, nebija ne islāmiskā fundamentālisma, ne viduslaiku cienīgo aizspriedumu. Tur bija normāla laicīgā sabiedrība. Tikai Rietumu ārējā ietekme ķieģelīti pēc ķieģelīša lika kopā visus šīsdienas negatīvos aspektus – narkotiku plūsmu, sociālo pretrunu sistēmu, islāmisko terorismu.

Islāmiskais terorisms ir cilvēces degradācijas mehānisms, baismīgs noziegums un apvainojums patiesi ticīgiem cilvēkiem. Islāms no mums prasa ļoti piesardzīgu attieksmi un starpkonfesiju iecietību ārpus mākslīgajiem stereotipiem vai dubultajiem standartiem, ko uzspieduši Afganistānas ienaidnieki.

* Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegtas teroristiskās organizācijas.

113
Pēc temata
Lavrovs ANO: Rietumvalstis pasludinājušas sevi par "pasaules līderiem"
ES politķus pārsteidzis Eiropas valstīs ražoto ieroču apjoms teroristu rokās
Ko slēpj Krievija un par ko cīnās Amerika: Sīrijas kara iemesli un sekas

Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām

8
(atjaunots 17:01 15.01.2021)
Ņujorka pievienojusies korporācijām, kas novērsušās no amerikāņu prezidenta Donalda Trampa pēc nekārtībām Kapitolijā.

RĪGA, 15. janvāris - Sputnik. Nekārtības Kapitolijā radījušas grūtības ne tikai ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajai karjerai, bet arī biznesam, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Ņujorka pievienojusies tiem, kas nevēlas nekādā mērā saistīties ar Trump Organization, pilsētas mēra Billa de Blazio teikto citēja telekanāls ВВС.

Bez slidotavām, karuseļiem un golfa

Starp Trump Organization un Ņujorku noslēgti līgumi par divu slidotavu, karuseļa un golfa laukuma uzturēšanu. Darījumi ienes kompānijai aptuveni 17 miljonus dolāru gadā. Ņujorkas mērs pastāstīja, ka juristi apliecina: ir pamats lauzt līgumus.

Toties prezidenta dēls Ēriks Tramps paziņoja: pilsētai nav tiesību lauzt līgumus, un šajā gadījumā tai nāksies izmaksāt viņa tēva kompānijai 30 miljonus dolāru.

"Tā ir vienīgi politiska diskriminācija, un mēs plānojam apņēmīgi stāties tai pretī," paziņoja Ēriks Tramps.

Par savu lēmumu atteikties no darījumiem ar Trampa kompāniju pazinoja arī viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām – Cushman & Wakefield. Firma iznomā virkni objektu, tostarp arī "Trampa Torni" – debesskrāpi Ņujorkā.

Savukārt viena no pirmajām nodomu novērsties no Trampa pauda Profesionālā golfa asociācija. Jau pirmdien tā informēja, ka PGA čempionāts 2022. gadā tiek pārcelts no prezidenta kluba uz Ņūdžersiju.

Attiecības ar Trampu nolēmušas pārtraukt divas bankas – Deutsche Bank un Signature Bank.

"Mēs redzējām, kā Savienoto Valstu prezidents stimulēja dumpiniekus un atturējās izsaukt Nacionālo gvardi Kongresa aizsardzībai laikā, kad tas pilda savus pienākumus," teikts paziņojumā.

Piedevām – bloķēts tīklā

Twitter vadītājs Džeks Dorsijs sniedza komentārus par Trampa bloķēšanu savā mikroblogu tīklā. Pēc viņa domām, aizliegums bija "pareiza rīcība". Tomēr viņš atzina, ka zināmā mērā aizliegums bijis neveiksmīgs, jo Twitter nav veicis pietiekami daudz, lai veicinātu "veselīgu saziņu" savās platformās.

Iepriekš par prezidenta bloķēšanu sociālo tīklu ne tikai slavēja, bet arī nosodīja.

Iepriekš Twitter soli negatīvi novērtēja Vācijas kanclere Angela Merkele un Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors. Pie tam abu valstu vadītājus nevar nosaukt par Trampa sabiedrotajiem.

KF ĀM ēka, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Merkele norādīja, ka, pēc viņas domām, aizliegums ir "problemātisks". Meksikas prezidents konstatēja: "Man nepatīk, ja kaut kas tiek pakļauts cenzūrai."

ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atzīmēja: viņš vēlētos, lai tādas kompānijas kā Facebook un Twitter darītu vairāk cīņā ar naida kurināšanu un nepatiesām ziņām.

Savukārt pats Dorsijs atzina, ka viņš nelepojas ar aizlieguma ieviešanu un viņu tas neiepriecina.

Viņš atzīmēja, ka prezidents esot bloķēts pēc "skaidra brīdinājuma".

"Mēs pieņēmām lēmumu, balstoties uz ticamākās informācijas, kas bija mūsu rīcībā, par fiziskās drošības apdraudējumu gan Twitter, gan aiz tā robežām," apgalvoja Dorsijs.

8
Tagi:
Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā

Vai sašķeltas ASV radīs lielākus draudus ārpasaulei?

10
(atjaunots 10:45 15.01.2021)
Augošā iekšpolitiskā krīze padarīs ASV vēl bīstamākas ārpasaulei – globālistiski noskaņotā elite, revanšējusies nacionālistam Trampam, centīsies atgūt visu, kas palaists garām pasaules arēnā.

Viņi mēģinās pārorientēt amerikāņu uzmanību no iekšējām problēmām uz ārējām, pie tam grūti prognozēt, kā rīkosies ievainots zvērs. Krievijā aizvien biežāk izskan tamlīdzīgas prognozes. Tās visas ņem vērā, ka ASV ir ne tikai superlielvalsts, bet gan pasaules hegemons, kam pagaidām nav konkurentu, un jebkādas ASV problēmas atbalsojas visā pasaulē tā, ka visiem sametas karsti. Tāpēc, lai arī krīze ASV nāk par labu Krievijai, nekādu lielo iemeslu priekam nav, vajag gatavoties jauniem pārbaudījumiem – pat tam, ka iespējams uzbrukums visās frontēs, portālā RIA Novosti konstatēja Pjotrs Akopovs.

Zināmā mērā šis viedoklis tuvs paniskajam noskaņojumam, ko sāka izplatīt daļa atlantiskās elites vispirms pēc Trampa uzvaras, vēlāk – arī pēc "uzbrukuma Kapitolijam": ak šausmas, Amerika vispirms atsakās no globālā līdera nastas un demokrātijas aizstāvja lomas visā pasaulē, vēlāk arī pati iegrimst haosā! Kas gan tagad uzturēs mieru visā pasaulē un vedīs cilvēci pa globalizācijas ceļu? Kas apturēs Ķīnu un Krieviju, kas krāj spēkus, un citas valstis, kas apdraud demokrātijas iekarojumus un visu Rietumu būvēto pasaules kārtību?

Šaubu nav, ASV patiešām ir spēcīgākā valsts pasaulē un pretendē uz hegemona lomu, tomēr lielvalsts ir smagi slima, un plaisa tajā radusies ilgi pirms tagadējiem notikumiem. Un viņu aizvedis postā tas pats, kas devis spēkus: plaisa starp ASV nacionālās valsts interesēm un atlantiskā globalizācijas projekta attīstību. Proti, ASV, kas pēc Otrā pasaules kara uzņēmās globālās pasaules kārtības celtnieka, jaunā tipa pārnacionālās impērijas lomu, ir saplaisājušas iekšienē. Ne tā, kā tas notika ar PSRS (Padomju Savienība sava sabrukuma periodā jau ilgu laiku bija atteikusies no globālās pasaules kārtības plāniem), tomēr sekas ir tikpat nopietnas. ASV sabrukums notiek mūsu acu priekšā, tikai laikabiedriem vienmēr ir grūti novērtēt pārmaiņu ātrumu.

Priekšstati par to, ka Amerika vienmēr ir bijusi īsta mesija, ietekmīga valsts, neatbilst vēsturiskajai realitātei. Tā ir ļoti jauna valsts – pēc pieciem gadiem tai apritēs vien 250 gadi. Pusi no sava īsā mūža valsts ir risinājusi pati savas problēmas. Eiropas dumpīgais bērns nodarbojās ar savu jauno Pasauli, un tikai XIX gs. beigās uzdrīkstējās atņemt tobrīd pašai vājākajai Eiropas koloniālajai valstij – Spānijai – tās īpašumus Karību jūrā un Āzijā (Kubu un Filipīnas). Līdz ar XX gs. sākumu ASV izgāja pasaules ārēs, un, pateicoties dalībai divos pasaules karos, pārvērtās par Rietumu pasaules hegemonu un pat izvirzīja pretenzijas uz virskundzību visā pasaulē. Pēdējā pusgadsimta laikā ASV pakāpeniski pārvērtušās no nacionālas valsts par bāzi atlantiskās pārnacionālās elites globālās virskundzības projekta īstenošanai. Daudz kas nācis par labu globalizatoriem (arī pēkšņais, vēsturiski neprognozējamais PSRS sabrukums), tomēr projekts nav īstenojies. Pie tam, būvējot jauno Bābeli, ASV (pareizāk sakot, tas, kas ieguvis viņu formu) panākušas iespaidīgus panākumus pasaules arēnā no militārā spēka, finansiālās, ideoloģiskās un kadru ietekmes viedokļa, pie tam – vēsturiski ļoti īsā laikā (tam bija vajadzīgs nepilns gadsimts). Taču tagad viņi visu atkal zaudē, pie tam daudz ātrāk. Jā, daudziem to ir grūti aptvert: jābūt krievam vai ķīnietim, lai apjēgtu, cik ātri viss var mainīties.

Ja pirms pusotra gadsimta kādam pastāstītu, ka 2021. gadā vienotās Eiropas valdību vadīs vāciete, bet Kijeva nebūs Krievijas sastāvā, slēdziens būtu viennozīmīgs: nupat radītais Otrais vācu reihs (to pasludināja 1871. gada 18. janvārī) bijis tik sekmīgs, ka ne tikai apvienojis visu Eiropu, bet pat sakāvis Krieviju un atņēmis tai gan Poliju, gan Mazkrieviju. Ja tādam vērotājam parādītu pašreizējo politisko pasaules karti, viņam ne prātā nenāktu nosaukt ASV par pasaules hegemonu – valsts teritorija pēdējā pusotra gadsimta laikā gandrīz nemaz nav pieaugusi. Skaidrs taču, kas valda pasaulē – vācieši! Un viņš būtu ļoti pārsteigts, uzzinot,  ka Vācija gan valda Eiropā, tomēr ir cietusi sakāves divos pasaules karos un ģeopolitiski un militāri atkarīga no ASV.

Toties Ķīna nav mainījusies teritoriāli, tomēr no iekšēji sašķeltas un daļēji pakļautas valsts pārvērtusies par spēcīgāko ekonomiku pasaulē. Tātad tā atguvusi stāvokli, kādā bija gadu tūkstošiem. Tomēr globalizējošās (par to jāpateicas atlantistiem) pasaules apstākļos Ķīna vairs nebūs slēgta un pašpietiekama – tā izgājusi pasaules plašumos, un to vairs apturēt neizdosies.

Teorētiski ASV varētu saglabāties arī pēc pašreizējās krīzes. Vajadzēja vienkārši atzīt, ka vienpersoniska globalizācijas vadība nav iespējama, atteikties no hegemona lomas un pāriet pie pasaules lielvalstu koncerta, vienlaikus sākt savas infrastruktūras un ekonomikas atjaunošanu, tas ir, nacionālas  valsts nostiprināšanu. Pa šo ceļu to veda Tramps. Lielā mērā – intuitīvi, tomēr pareizi. Taču globāliski noskaņotajai amerikāņu elitei ir vienaldzīgas ASV, tās ir gatavas bez svārstīšanās nomainīt valsts iekšējo pildījumu – balto protestantu kodolu – pret daudznacionālu bezveidīgu masu, vienotās cilvēces prototipu bez rasas un dzimuma. Tomēr būvēt tādu sabiedrību ir vēl utopiskāka ideja, nekā pakļaut visas daudzveidīgās civilizācijas vienotam pārvaldes centram un vienam attīstības modelim. Tāpēc ASV vēsturiski lemta neveiksme, ja vien, protams, nacionālistiem nepietiks spēku revanšam. Atšķirībā no Ķīnas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm, ASV nav sakņu, nav valsti veidojošas tautas, kas to saturētu. Pie tam valsts tagad pūlas iznīcināt pat tautas imitāciju. Stabila valsts nevar pastāvēt bez kodola. Kur nu vēl pasaules hegemons.

KF ĀM ēka, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Protams, nu jau vairs nav arī hegemona, tāpat kā spēku pretenzijām uz kundzību pasaulē. To ļoti labi saprot arī pie varas Vašingtonā nākušie globālisti. Jau Obamas prezidentūras laikā viņi mēģināja sadalīt atbildību par globalizāciju, dalot "līdera" vietu ar sabiedrotajiem un partneriem. Tomēr neatradās neviens, kam gribētos maksāt par banketu. Kāda jēga segt izdevumus, ja tu nesaņem labumu, ja nevari pat ietekmēt stratēģiskos lēmumus? Tagad Baidena administrācija ārējā arēnā izturēsies ļoti piesardzīgi – nekādas saasināšanas, nekādu konfliktu, ne tikai tāpēc, ka tas vien pasliktinās ASV stāvokli, bet arī tāpēc, ka jaunā vara patiešām būs spiesta veltīt daudz uzmanības un spēku augošajām iekšējām problēmām. Vēl jau vajadzēs arī parādīt, ka jaunā vara principiāli atšķiras no "trakā Trampa varas", lai arī "trakais" nav sācis nevienu jaunu karu un pat apņēmies līdz pavasara beigām pilnībā izvest spēkus no Afganistānas.

Pie tam vārdos Baidena administrācija, protams, demonstrēs optimismu un pravietisku noskaņojumu – organizēs "demokrātiju samitu", stiprinās "atlantisko solidaritāti", vāks vienotu fronti pret Ķīnu, turpinās spiedienu un flirtu ar Krieviju. Tomēr visu šo pasākumu rezultāti būs niecīgi, un attieksme pret ASV pasaulē – aizvien rāmāka. Pasaule ir nopratusi, ka "amerikāņu gadsimts" tuvojas beigām. Ne tikai vispasaules arēnā, bet arī pašas ASV.

10
Tagi:
Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Covid-19, ASV un krīzes: ko mums gatavo nākamais gads?
ASV senatoru grupa vēlas iebilst pret elektoru balsojuma rezultātiem
Satraucošās ziņas no Vašingtonas: Rinkēvičs aicināja tautiešus ievērot piesardzību
"Way to go": kāpēc Krievijas ĀM rāda ASV valsts sekretāram "Napoleona atkāpšanos"
Vadims Truhačovs

Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai

0
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.

Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.

"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.

Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.

Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.

"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.

Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
0
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas
Latvijā pastāstīja, cik daudz baltkrievu IT kompāniju izdevās pārvilināt
Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"