Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs

Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā

112
(atjaunots 12:47 18.02.2019)
ASV specdienesti piedalījās vairāku nelikumīgu bruņotu formējumu izveidošanā Lībijā, Sīrijā un Kaukāzā, taču pirmo reizi šī tehnoloģija tika izmēģināta jau Afganistānā, uzskata Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs.

RĪGA, 18. februāris — Sputnik, Aleksandrs Hroļenko. Padomju bruņoto spēku izvešanas no Afganistānas gadadienā pārdomas par šo valsti un ar to saistītajām problēmām Centrālāzijā aģentūrai Sputnik pastāstīja Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs, rezerves pulkvedis, kurš 1986.-1988. gg. piedalījās karadarbībā Afganistānas teritorijā, stāsta Sputnik Igaunija.

- Klincēviča kungs, kad padomju spēki pameta Afganistānu, karš valstī nebeidzās, 17 gadus turpinās amerikāņu operācijas. Vai ASV un NATO izdosies pielāgot Afganistānu atbilstoši savām interesēm?

— Zināšanas par tendenci atbrīvo no nepieciešamības zināt fineses. Pirmkārt, ir izpratne, ka Rietumi nedomā cīņā pret mums un mūsu sabiedrotajiem izmantot raķetes un lidmašīnas, jo zina: Krievijas armija ir neuzvarama.

Pretinieks izmantos ekonomisko spiedienu, destabilizēs situāciju Krievijas robežu tuvumā, centīsies diskreditēt likumīgo varu. Tas notiek Centrālāzijas valstīs. Šajā stratēģijā Afganistānai piešķirta īpaša loma.

2001.gadā Savienotās Valstis ieveda bruņotos spēkus Afganistānā, atbīdīja "Taliban"*, nogalināja Ahmedu Šahu Masudu (viņa politisko ambīciju un ietekmes dēļ), radīja haosu, kura apstākļos spēkus sāka audzēt "Islāma valsts"*. Līdz 2015. gadam tā bija maza grupiņa Kandagarā, taču pēc tam uz Afganistānu pārsvieda grupu vadoņu ar mērķi sagatavot vērienīgas operācijas ziemeļu virzienā.

Savienotās Valstis plosa pasauli ar afgāņu narkotiku plūsmu un apsūdz Krieviju par kaut kādiem tur sakariem ar talibiem. Un tikai retais atceras, ka "Taliban"* kopš 1973. gada veidoja amerikāņu specdienesti, kuri vēlāk zaudēja kontroli pār "sacelšanās dalībniekiem".

Jāuzsver: mūsdienu starptautiskais terorisms tika audzināts Afganistānā. Tehnoloģija nav sarežģīta.

Man atmiņā iespiedusies kāda amerikāņu eksperta frāze: "Pasaulē ir milzum daudz cilvēku, kuri par 200-300 dolāriem ir gatavi karot un slepkavot kaut visu mūžu, bet naudu mēs drukājam tonnām." Pārapdzīvotā valstī vienmēr atradīsies pāris miljoni cilvēku, kuri par papīrīšiem iznīcinās līdzpilsoņus. Kolosāli baismīgs instruments, par ko šodien neko daudz nerunā.

Reiz Afganistānā izmēģināto tehnoloģiju esam novērojuši arī Lībijā, Sīrijā, Kaukāzā un Ukrainā. Mēs analizējam un gatavojamies.

- Afganistānai ir ietekmīgi kaimiņi – Irāna, Ķīna, Pakistāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un citi. Vai  kopīgiem spēkiem iespējams apturēt destruktīvos procesus?

— Jā, ir ļoti labi specdienestu un likumsargu starptautiskie sakari. Nereti piedalos NVS, KDLO, ŠSO formātu konferencēs, piedalos atklātās un slēgtās diskusijās un redzu, ka profesionālā mijiedarbība, spēku konsolidācija, līgumu sistēma pagaidām ļauj atvairīt lielu nelaimi, taču galvenie izaicinājumi vēl ir priekšā.

Agrāk vai vēlāk Centrālāzijas un Krievijas valstīm tiks piedraudēts ar "migrācijas ieroci", ko amerikāņi izmēģināja Rietumeiropā. Uz ziemeļiem plūdīs milzīgas izsalkušu, bez darba palikušu bēgļu plūsmas bez valodas zināšanām.

Sarežģītie sociāli ekonomiskie apstākļi un specifika vairākās Centrālāzijas valstīs vienkāršo destabilizācijas uzdevumus. Izraudzīti līderi, kam dāvātas iespējas saraust bagātības, glabāt naudu ārvalstīs (viņus ilgi turēs uz šī āķa). Taču sarežģītās ģeopolitiskās situācijas, Rietumu specoperācijas pirmsākumi meklējami 1973. gadā, kad Pakistānā sāka gatavot teroristus Afganistānai, kuri vēlāk kļuva par "Taliban"*, "Al Kaidu"*, ISIS*.

- Kā jūs vērtējat Maskavas formātā organizēto Afganistānai veltīto tikšanos potenciālu? Cik auglīgi ir Krievijas Federācijas un Afganistānas Islāma Republikas parlamentu kontakti?

— Mūsu valstīm ir stabili vēsturiskie sakari, un XXI gadsimtā vajag veidot jaunas attiecības, vispirms – ekonomiskās.

KF prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Diemžēl sabiedrību reģionā un pasaulē kopumā spēcīgi ietekmē Savienotās Valstis. Krievijai un Afganistānai ir grūti sadarboties caur mūsdienu Centrālāzijas komunikāciju reālijām, kurās ASV vēstniecības darbinieki dod norādījumus mītnes valstu ministriem, un viņi ir spiesti paklausīt.

Mans cīņu biedrs un kolēģis mūsu komitejā Mihails Kozlovs daudz ko veic starpparlamentu sakaru nostiprināšanai. Un tomēr šīs attiecības lielā mērā ir atkarīgas no izpildvaras iestādēm, ārlietu ministriju darbības un prioritātēm. Uzskatu, ka Afganistāna ir problēma un apdraudējums visai cilvēcei un ir pelnījusi daudz lielāku Krievijas Ārlietu ministrijas uzmanību.

- Vai Afganistānas vēsture pēdējos trijos gadu desmitos varēja būt citāda?

— Varēja, un tā būtu veidojusies citādi, ja ne Jeļcina nodevība 1992. gadā (tas ir mans personiskais vērtējums). Mums bija pavisam citādas attiecības ar Afganistānu, mums nedraudētu pēcpadomju Centrālāzijas destabilizācija, ko pārsvarā nes ASV un kolektīvo Rietumu specdienesti.

Prezidents Nadžibulla 1992. gadā, talibu apvērsuma priekšvakarā, situācijas stabilizācijai lūdza Krievijai tikai 500 tonnas dīzeļdegvielas, ar ko uzpildīt tankus un bruņutransportierus. Taču Maskavā jau pilnā sparā strādāja padomnieki no CIP, kuri teica, ka degvielas piegādes esot nevēlamas. Un Jeļcins lūgumu noraidīja, lai arī agrāk militārajās operācijās Afganistānā mēs ik dienas izlietojām tūkstošiem tonnu degvielas.

Šī politiskā lēmuma cena – terorisma draudu pieaugums visā pasaulē, "Al Kaidas"*, "Islāma valsts"* un citu teroristisko grupējumu attīstība, pašreizējā kolosālā narkotiku plūsma.

- Klincēviča kungs, redzams, ka jūsu acīs Afganistāna – tie ir ne tikai kara gadi un divi Sarkanās Zvaigznes ordeņi, bet arī zināma vieta dvēselē?

— Mana paaudze auga ar topošo varoņu paradigmu, un es mācījos kara augstskolā, dienēju 7. gaisa desanta divīzijā. Kad sākās Afganistāna, mani, jaunu virsnieku, nosūtīja uz Svešvalodu kara institūtu. Pēc tam 1986.-1988. gg. dienēju 345. gaisa desanta pulkā Afganistānā.

Tā laika galvenā pieredze bija cilvēku īpašās attiecības, cīņu brālība, kas nav beigusies arī pēc trīsdesmit gadiem. Afganistānas pieredze ļoti noderēja Ziemeļkaukāzā, kur nācās strādāt 2000.-2005. gg.

Jaungada iluminācija.
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Virsnieki, kuri pēc Afganistānas turpināja dienestu Aizsardzības ministrijā, FDD un IeM, lielā mērā stiprināja valsts drošību, cementēja Krievijas valstiskumu. Piemēram, Šoigu, Bortņikovs, Kolokoļcevs – viņi visi ir izgājuši Afganistānu, viņiem ir cīņu pieredze un neapšaubāma autoritāte.

No otras puses, es mīlu afgāņu tautu un tās milzum seno kultūru. Atgādināšu: kad 1979. gadā mēs iegājām Afganistānā, nebija ne islāmiskā fundamentālisma, ne viduslaiku cienīgo aizspriedumu. Tur bija normāla laicīgā sabiedrība. Tikai Rietumu ārējā ietekme ķieģelīti pēc ķieģelīša lika kopā visus šīsdienas negatīvos aspektus – narkotiku plūsmu, sociālo pretrunu sistēmu, islāmisko terorismu.

Islāmiskais terorisms ir cilvēces degradācijas mehānisms, baismīgs noziegums un apvainojums patiesi ticīgiem cilvēkiem. Islāms no mums prasa ļoti piesardzīgu attieksmi un starpkonfesiju iecietību ārpus mākslīgajiem stereotipiem vai dubultajiem standartiem, ko uzspieduši Afganistānas ienaidnieki.

* Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegtas teroristiskās organizācijas.

112
Pēc temata
Lavrovs ANO: Rietumvalstis pasludinājušas sevi par "pasaules līderiem"
ES politķus pārsteidzis Eiropas valstīs ražoto ieroču apjoms teroristu rokās
Ko slēpj Krievija un par ko cīnās Amerika: Sīrijas kara iemesli un sekas
Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs uzstājās ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā

10
(atjaunots 15:06 22.09.2020)
Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pasaule ir nogurusi no vienotības trūkuma, paziņoja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs videouzrunā KDLO valstu vārdā ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļā, vēsta RIA Novosti.

"Šodien, diemžēl, dažādos pasaules reģionos turpina plosīties bruņoti konflikti. Tiem pievienojas asi mūsdienu draudi: starptautiskais terorisma, narkotiku noziegumi un kibernoziegumi, klimata izmaiņas. Šogad šo sarakstu papildinājis vēl viens bargs izaicinājums – koronavīrusa pandēmija, kura izprovocējusi nopietnas krīzes parādības sociālekonomiskajā un citās jomās," sacīja diplomāts.

Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos. Šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar atsevišķu valstu nevēlēšanos rēķināties ar citu valstu likumīgajām interesēm, uzsvēra Lavrovs.

Viņš norādīja, ka lietā tiek likta koncepciju un standartu uzspiešana līdzīgi "pasaules kārtībai, kura balstās uz noteikumiem". To papildina mēģinājumi iejaukties valstu iekšlietās, pielietojot vienpusējas sankcijas, pārkāpjot ANO Drošības Padomes prerogatīvas, ar neiecietības un naida izrādīšanu.

"Taču vēstures dabisko gaitu nevar salauzt. Šodien starptautiskajā arēnā nostiprinās jauni ekonomiskās izaugsmes centri, pastiprinās nepieciešamība bruņotu konfliktu noregulēšanā tikai un vienīgi ar miera līdzekļiem, pieaug savstarpējā atkarība. Pasaule ir nogurusi no atsvešināšanās līnijām, valstu iedalīšanas "savējās" un "svešajās", pasaule pieprasa palielināt vispusīgu savstarpēju palīdzību un sadarbību. Citiem vārdiem sakot, mērķi, kas tika noformulēti pirms 75 gadiem ANO izveidošanas laikā, kļūst arvien aktuālāki," uzskata ministrs.

Tāpat Lavrovs nosauca par absurdiem mēģinājumus pārskatīt vēsturi, samazināt tautu lomu, kuras veica izšķirošu pienesumu uzvarā pār fašismu. Viņš aicināja atcerēties pagātnes mācību, godāt karavīru-atbrīvotāju varoņdarbu, nodrošināt viņiem par godu uzcelto pieminekļu saglabāšanu.

Pēc Krievijas ĀM vadītāja sacītā, mūsdienu apstākļos ANO ir jāpaliek efektīvai struktūrai, kura veic sakārtotu darbu stingrā atbilstībā ar savu kārtības rulli. Nedrīkst pieļaut ANO sistēmas pamata iestāžu mandātu izskalošanu un to pilnvaru dublēšanu.

Par vienu no galvenajiem pasaules sabiedrības uzdevumiem, kā atzīmēja Lavrovs, ir jāpaliek konfliktu noregulēšanai tikai un vienīgi ar miera, diplomātiskajiem līdzekļiem pārrunu ietvaros, balstoties uz starptautisko tiesību normām. Savukārt neapšaubāma prioritāte ir sadarbības paplašināšana terorisma un tā apvienošanās ar organizēto noziedzību apkarošanā.

Tāpat ministrs aicināja nolikt barjeru centieniem vājināt ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles sistēmu globālās stabilitātes uzturēšanas nolūkos.

10
Tagi:
Lavrovs, ANO
Pēc temata
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Krievija neplāno izdabāt ASV: KF ārlietu ministrs vēsta par situāciju ar līgumu START
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
Svetlana Tihanovska

ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju

8
(atjaunots 14:53 22.09.2020)
Kipra atkal neļāva ES ārlietu ministriem vienoties par sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. ES valstu ārlietu ministri pagaidām nav vienojušies par sankcijām pret Baltkrieviju, raksta Sputnik Baltkrievija.

ES ārlietu ministru un Eiropas Parlamenta locekļu tikšanās laikā pirmdien Briselē tika apspriestas papildu personālās sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem par pārkāpumiem, kuri, kā uzskata ES, tika pieļauti 9. augusta prezidenta vēlēšanu gaitā, kā arī par spēka pielietošanu pret protesta akcijas dalībniekiem Baltkrievijā.

Eiropas Komisijas viceprezidents, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels pirms tikšanās sākuma paziņoja, ka saruna skars arī atbalstu pilsoņu sabiedrībai republikā un attiecību pārskatīšanu ar spēkā esošo varu.

Taču tikšanās beigās saraksts netika apstiprināts, savukārt jautājums nodots ES līderiem. Lēmuma pieņemšana tika atlikta vismaz līdz tuvākajai ES Padomes sēdei. Saskaņā ar aģentūras Reuters datiem, lēmumu joprojām bloķē Kipra, kura tādējādi cenšas panākt ES sankcijas pret Turcijas kompānijām, kuras veic gāzes izstrādi Vidusjūras austrumos.

​Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nosauca šo aizkavējumu par "apbēdinošu" un paziņoja, ka viena no ES valstīm "paņēmusi ķīlniekus", un ka tas viss sūta nepareizu signālu Baltkrievijai un visai pasaulei.

Tāpat viņš aicināja ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoņu sabiedrībai, nosūtot finanšu līdzekļus cietušo ārstēšanai un reabilitācijai.

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs arī nosodīja kolēģus par nespēju vienoties par sankcijām un paziņoja, ka tas iedragā ES demokrātiskās vērtības. Pēc viņa sacītā, dažiem viņa kolēģiem "nevajadzētu sasaistīt lietas, kurām nav jābūt saistītām" (acīmredzot, runa ir par Kipras centieniem sasaistīt sankcijas pret Baltkrieviju un Turciju).

Tihanovska: atgriezīšos Baltkrievijā, ja sāksies pārrunas

Baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura atlidoja uz Briseli no Lietuvas, nepiedalījās ES diplomātijas vadītāju tikšanās reizē, taču pabrokastoja ar viņiem pirms tās sākuma. Tāpat viņa aprunājās ar saviem piekritējiem, kuri sapulcējās Luksemburgas laukumā blakus Eiropas Parlamenta ēkai.

​Tihanovska aicināja ES līderus nefinansēt Baltkrievijas varasiestādes un neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu, kā to jau izdarījis Eiropas Parlaments.

"Neatbalsties režīmu ar finansēm, neatzīstiet Lukašenko par leģitīmu līderi un izskatiet Koordinācijas padomi kā leģitīmu Baltkrievijas tautas iestādi dialoga veikšanai ar varu," uzsvēra viņa.

Tāpat viņa paziņoja, ka gaida iespēju nokļūt dzimtenē, taču ir gatava atgriezties tikai ar nosacījumu, ka varasiestādes un opozīcija uzsāks pārrunas.

"Es nespēju sagaidīt to brīdi, kad es varēšu iebraukt Baltkrievijā ar cerību, ka mums tūlīt, tūlīt viss izdosies. Es obligāti atbraukšu, kad sāksies pārrunas, kad izlaidīs visus politieslodzītos un es varēšu justies drošībā kopā ar saviem bērniem," pateica viņa.

Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško paziņoja, ka Baltkrievijas opozīcija atbalsta Polijas ierosinātā "Māršala plāna" izstrādi republikas ekonomikas atjaunošanai, un pavēstīja, ka pašlaik Koordinācijas padome izstrādā antikrīzes programmu.

"Padome prezentēs antikrīzes programmu mūsu valstij, kura tiks īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību reformu," sacīja Latuško, piebilstos, ka Baltkrievija, viņaprāt, "atrodas uz ekonomiska bezdibeņa malas".

Borels: vienbalsīgumu panākt neizdevās

Pēcāk Borels apstiprināja, ka vienbalsīgumu  Baltkrievijas sankciju saraksta jautājumā panākt neizdevās.

​Pēc Borela sacītā, nav vienbalsīguma arī personālajās sankcijās pret Aleksandru Lukašenko. Sarakstu atkal izskatīs Eiropas Savienības valstu vadītāji gaidāmajā samitā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ārlietu ministri atbalstīja aicinājumu par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā EDSO uzraudzībā, taču vēlēšanu leģitimitātes neatzīšana, pēc viņa sekām, vedīs pie sekām Balktrievijai "Austrumu partnerības" programmā.

Tāpat Borels precizēja, ka ES negrasās atsaukt no Baltkrievijas savu vēstnieku Dirku Šibelu.

8
Tagi:
sankcijas, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, ES
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Tihanovska aicinājusi ES līderus neatzīt vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā
Tihanovska plāno uzstāties ANO Drošības padomē un EPPA
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padome ir gatava komunikācijai ar Krieviju
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

0
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

0
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju