Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs

Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā

114
(atjaunots 12:47 18.02.2019)
ASV specdienesti piedalījās vairāku nelikumīgu bruņotu formējumu izveidošanā Lībijā, Sīrijā un Kaukāzā, taču pirmo reizi šī tehnoloģija tika izmēģināta jau Afganistānā, uzskata Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs.

RĪGA, 18. februāris — Sputnik, Aleksandrs Hroļenko. Padomju bruņoto spēku izvešanas no Afganistānas gadadienā pārdomas par šo valsti un ar to saistītajām problēmām Centrālāzijā aģentūrai Sputnik pastāstīja Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs, rezerves pulkvedis, kurš 1986.-1988. gg. piedalījās karadarbībā Afganistānas teritorijā, stāsta Sputnik Igaunija.

- Klincēviča kungs, kad padomju spēki pameta Afganistānu, karš valstī nebeidzās, 17 gadus turpinās amerikāņu operācijas. Vai ASV un NATO izdosies pielāgot Afganistānu atbilstoši savām interesēm?

— Zināšanas par tendenci atbrīvo no nepieciešamības zināt fineses. Pirmkārt, ir izpratne, ka Rietumi nedomā cīņā pret mums un mūsu sabiedrotajiem izmantot raķetes un lidmašīnas, jo zina: Krievijas armija ir neuzvarama.

Pretinieks izmantos ekonomisko spiedienu, destabilizēs situāciju Krievijas robežu tuvumā, centīsies diskreditēt likumīgo varu. Tas notiek Centrālāzijas valstīs. Šajā stratēģijā Afganistānai piešķirta īpaša loma.

2001.gadā Savienotās Valstis ieveda bruņotos spēkus Afganistānā, atbīdīja "Taliban"*, nogalināja Ahmedu Šahu Masudu (viņa politisko ambīciju un ietekmes dēļ), radīja haosu, kura apstākļos spēkus sāka audzēt "Islāma valsts"*. Līdz 2015. gadam tā bija maza grupiņa Kandagarā, taču pēc tam uz Afganistānu pārsvieda grupu vadoņu ar mērķi sagatavot vērienīgas operācijas ziemeļu virzienā.

Savienotās Valstis plosa pasauli ar afgāņu narkotiku plūsmu un apsūdz Krieviju par kaut kādiem tur sakariem ar talibiem. Un tikai retais atceras, ka "Taliban"* kopš 1973. gada veidoja amerikāņu specdienesti, kuri vēlāk zaudēja kontroli pār "sacelšanās dalībniekiem".

Jāuzsver: mūsdienu starptautiskais terorisms tika audzināts Afganistānā. Tehnoloģija nav sarežģīta.

Man atmiņā iespiedusies kāda amerikāņu eksperta frāze: "Pasaulē ir milzum daudz cilvēku, kuri par 200-300 dolāriem ir gatavi karot un slepkavot kaut visu mūžu, bet naudu mēs drukājam tonnām." Pārapdzīvotā valstī vienmēr atradīsies pāris miljoni cilvēku, kuri par papīrīšiem iznīcinās līdzpilsoņus. Kolosāli baismīgs instruments, par ko šodien neko daudz nerunā.

Reiz Afganistānā izmēģināto tehnoloģiju esam novērojuši arī Lībijā, Sīrijā, Kaukāzā un Ukrainā. Mēs analizējam un gatavojamies.

- Afganistānai ir ietekmīgi kaimiņi – Irāna, Ķīna, Pakistāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un citi. Vai  kopīgiem spēkiem iespējams apturēt destruktīvos procesus?

— Jā, ir ļoti labi specdienestu un likumsargu starptautiskie sakari. Nereti piedalos NVS, KDLO, ŠSO formātu konferencēs, piedalos atklātās un slēgtās diskusijās un redzu, ka profesionālā mijiedarbība, spēku konsolidācija, līgumu sistēma pagaidām ļauj atvairīt lielu nelaimi, taču galvenie izaicinājumi vēl ir priekšā.

Agrāk vai vēlāk Centrālāzijas un Krievijas valstīm tiks piedraudēts ar "migrācijas ieroci", ko amerikāņi izmēģināja Rietumeiropā. Uz ziemeļiem plūdīs milzīgas izsalkušu, bez darba palikušu bēgļu plūsmas bez valodas zināšanām.

Sarežģītie sociāli ekonomiskie apstākļi un specifika vairākās Centrālāzijas valstīs vienkāršo destabilizācijas uzdevumus. Izraudzīti līderi, kam dāvātas iespējas saraust bagātības, glabāt naudu ārvalstīs (viņus ilgi turēs uz šī āķa). Taču sarežģītās ģeopolitiskās situācijas, Rietumu specoperācijas pirmsākumi meklējami 1973. gadā, kad Pakistānā sāka gatavot teroristus Afganistānai, kuri vēlāk kļuva par "Taliban"*, "Al Kaidu"*, ISIS*.

- Kā jūs vērtējat Maskavas formātā organizēto Afganistānai veltīto tikšanos potenciālu? Cik auglīgi ir Krievijas Federācijas un Afganistānas Islāma Republikas parlamentu kontakti?

— Mūsu valstīm ir stabili vēsturiskie sakari, un XXI gadsimtā vajag veidot jaunas attiecības, vispirms – ekonomiskās.

KF prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Diemžēl sabiedrību reģionā un pasaulē kopumā spēcīgi ietekmē Savienotās Valstis. Krievijai un Afganistānai ir grūti sadarboties caur mūsdienu Centrālāzijas komunikāciju reālijām, kurās ASV vēstniecības darbinieki dod norādījumus mītnes valstu ministriem, un viņi ir spiesti paklausīt.

Mans cīņu biedrs un kolēģis mūsu komitejā Mihails Kozlovs daudz ko veic starpparlamentu sakaru nostiprināšanai. Un tomēr šīs attiecības lielā mērā ir atkarīgas no izpildvaras iestādēm, ārlietu ministriju darbības un prioritātēm. Uzskatu, ka Afganistāna ir problēma un apdraudējums visai cilvēcei un ir pelnījusi daudz lielāku Krievijas Ārlietu ministrijas uzmanību.

- Vai Afganistānas vēsture pēdējos trijos gadu desmitos varēja būt citāda?

— Varēja, un tā būtu veidojusies citādi, ja ne Jeļcina nodevība 1992. gadā (tas ir mans personiskais vērtējums). Mums bija pavisam citādas attiecības ar Afganistānu, mums nedraudētu pēcpadomju Centrālāzijas destabilizācija, ko pārsvarā nes ASV un kolektīvo Rietumu specdienesti.

Prezidents Nadžibulla 1992. gadā, talibu apvērsuma priekšvakarā, situācijas stabilizācijai lūdza Krievijai tikai 500 tonnas dīzeļdegvielas, ar ko uzpildīt tankus un bruņutransportierus. Taču Maskavā jau pilnā sparā strādāja padomnieki no CIP, kuri teica, ka degvielas piegādes esot nevēlamas. Un Jeļcins lūgumu noraidīja, lai arī agrāk militārajās operācijās Afganistānā mēs ik dienas izlietojām tūkstošiem tonnu degvielas.

Šī politiskā lēmuma cena – terorisma draudu pieaugums visā pasaulē, "Al Kaidas"*, "Islāma valsts"* un citu teroristisko grupējumu attīstība, pašreizējā kolosālā narkotiku plūsma.

- Klincēviča kungs, redzams, ka jūsu acīs Afganistāna – tie ir ne tikai kara gadi un divi Sarkanās Zvaigznes ordeņi, bet arī zināma vieta dvēselē?

— Mana paaudze auga ar topošo varoņu paradigmu, un es mācījos kara augstskolā, dienēju 7. gaisa desanta divīzijā. Kad sākās Afganistāna, mani, jaunu virsnieku, nosūtīja uz Svešvalodu kara institūtu. Pēc tam 1986.-1988. gg. dienēju 345. gaisa desanta pulkā Afganistānā.

Tā laika galvenā pieredze bija cilvēku īpašās attiecības, cīņu brālība, kas nav beigusies arī pēc trīsdesmit gadiem. Afganistānas pieredze ļoti noderēja Ziemeļkaukāzā, kur nācās strādāt 2000.-2005. gg.

Jaungada iluminācija.
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Virsnieki, kuri pēc Afganistānas turpināja dienestu Aizsardzības ministrijā, FDD un IeM, lielā mērā stiprināja valsts drošību, cementēja Krievijas valstiskumu. Piemēram, Šoigu, Bortņikovs, Kolokoļcevs – viņi visi ir izgājuši Afganistānu, viņiem ir cīņu pieredze un neapšaubāma autoritāte.

No otras puses, es mīlu afgāņu tautu un tās milzum seno kultūru. Atgādināšu: kad 1979. gadā mēs iegājām Afganistānā, nebija ne islāmiskā fundamentālisma, ne viduslaiku cienīgo aizspriedumu. Tur bija normāla laicīgā sabiedrība. Tikai Rietumu ārējā ietekme ķieģelīti pēc ķieģelīša lika kopā visus šīsdienas negatīvos aspektus – narkotiku plūsmu, sociālo pretrunu sistēmu, islāmisko terorismu.

Islāmiskais terorisms ir cilvēces degradācijas mehānisms, baismīgs noziegums un apvainojums patiesi ticīgiem cilvēkiem. Islāms no mums prasa ļoti piesardzīgu attieksmi un starpkonfesiju iecietību ārpus mākslīgajiem stereotipiem vai dubultajiem standartiem, ko uzspieduši Afganistānas ienaidnieki.

* Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegtas teroristiskās organizācijas.

114
Pēc temata
Lavrovs ANO: Rietumvalstis pasludinājušas sevi par "pasaules līderiem"
ES politķus pārsteidzis Eiropas valstīs ražoto ieroču apjoms teroristu rokās
Ko slēpj Krievija un par ko cīnās Amerika: Sīrijas kara iemesli un sekas

Kremlī pastāstīja par Putina un Baidena tālruņa sarunu

32
(atjaunots 08:43 15.04.2021)
Jautājumā par abu valstu līderu iespējamo tikšanos pagaidām nekāda konkrēta informācija netiks sniegta, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Krievijas un ASV valstu vadītāju Vladimira Putina un Džo Baidena sarunas tonis bija lietišķs, žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta Sputnik Lietuva

Otrdien pēc ASV iniciatīvas notika prezidentu Vladimira Putina un Džo Baidena tālruņa saruna. Tās gaitā Baidens cita starpā apstiprināja mērķi – veidot stabilas un prognozējamas attiecības ar Krieviju saskaņā ar ASV interesēm – un ierosināja personīgu tikšanos trešajā valstī tuvāko mēnešu laikā.

"Lietišķa," atbildēja Peskovs, taujāts par sarunas toni.

"Droši vien, pēc lielā tematu skaita, ko nosauca abas puses pēc šīs sarunas rezultātiem, jūs paši varēsiet secināt, ka saruna bija pietiekami ilgstoša," piebilda Krievijas prezidenta preses sekretārs.

Jautājumā par abu prezidentu iespējamo tikšanos Kremlis uzskata par priekšlaicīgu publiskos konkrētus pieņēmumus – tas ir jauns piedāvājums, tas tiks izpētīts un tālāk apspriests pa diplomātiskajiem kanāliem.

"Pagaidām būtu priekšlaicīgi runāt par šo tikšanos konkrēti. Tas ir jauns ierosinājums, un tiks izskatīts, tiks veikta analīze un izvērtēšana. Pēc tam jau būs iespējams – turklāt līderi vienojušies, ka tādas tikšanās tēma tiks apspriesta jau tālāk pa diplomātiskajiem kanāliem," teica Peskovs, atbildot uz jautājumu par to, kur un kad tāda tikšanās varētu notikt.

32
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Baltkrievijas energosistēmas atslēgšana no Lietuvas: kas notika ar cenām

64
(atjaunots 13:28 13.04.2021)
Baltkrievijas energosistēmas izmēģinājumi, kuru laikā bija atslēgtas četras elektropadeves līnijas starp Baltkrieviju un Lietuvu, parādīja, ka tā var darboties bez pieslēguma Lietuvas tīklam, paziņoja Baltkrievijas Enerģētikas ministrijā.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka republikas energosistēmas izmēģinājumi, kuru laikā tika atslēgtas pārrobežu elektropārvades līnijas, bija veiksmīgi, vēsta RIA Novosti.

"Izmēģinājumi... demonstrēja baltkrievu energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez lietuviešu energosistēmas," teikts Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas preses dienesta ziņojumā, atsaucoties uz "Belnergo" ģenerāldirektora vietnieku, galveno dispečeru Denisu Kovaļevu.

8. un 11. aprīlī Baltkrievija veica savas enerģētiskās sistēmas izmēģinājumus, kuru laikā tika atslēgtas četras elektropadeves līnijas ar 330 kW jaudu starp Baltkrieviju un Lietuvu. Pēc laikraksta "Komersant" datiem, Latvija šajās divās dienās ir pārtraukusi elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas. Turklāt "Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta operators) ziņoja, ka elektroenerģijas piegāde uz Lietuvu no RF Kaļiņingradas apgabala netika pārtraukta.

Pēc laikraksta datiem, Baltkrievijas energosistēmas darbības izmēģinājumu laikā Baltijā palielinājās elektrības cenas. Piemēram, 8. aprīlī Lietuva importa kompensēšanai no Baltkrievijas palielināja iepirkšanas apjomus no Polijas (3,5 gigavatstundu) un Zviedrijas (3,3 gigavatstundas). Rezultātā tūlītējās cenas Lietuvā palielinājās par 4 eiro par 1 megavatstundu, sasniedzot 51 eiro. 11. aprīlī tūlītējā cena Lietuvā bija aptuveni 40 eiro par 1 megavatstundu.

Baltijas valstis vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīga no dispečeru dienesta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņojušas, ka plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL loka.

Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija notiks caur saslēgumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, ko uzstādīs Baltijas valstīs.

Iepriekš Krievija vairākkārt veica Kaļiņingradas apgabala energosistēmas izolētas darbības izmēģinājumus.

64
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Būs kā Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu
 Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, Baltijā izkropļo vēsturi

0
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.

Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.

Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.

"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.

40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.

Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.

Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.

"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.

Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.

"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.

Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.

Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.

Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.

"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.

Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.

"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.

Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.

"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."

Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.

Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.

0
Tagi:
holokausts, nacisti, Baltija
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē