Ukrainas prezidenta kandidāts Sergejs Kapļins

Ukrainas prezidenta kandidāts sajaucis savu priekšvēlēšanu programmu ar Hitlera tēzēm

106
(atjaunots 10:24 18.02.2019)
Ukrainas prezidenta kandidāts televīzijas šovā nikni aizstāvējis Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partijas oficiālo programmu.

RĪGA, 18. februāris – Sputnik. Ukrainas prezidenta kandidāts Sergejs Kapļins nav varējis atšķirt Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (NSDAP) oficiālo programmu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem. Par to savā lapā Facebook pastāstīja televīzijas programmas vadītājs Jurijs Gudimenko, vēsta RIA Novosti.

Žurnālists pastāstīja, ka šova Hate Night Live laikā viņš nolasījis vairākus programmas punktus, ko Kapļins pēc tam 20 minūtes komentējis, strīdējies ar oponentiem un aizstāvējis tajās minētās tēzes. Pie tam prezidenta kandidāts detalizēti pastāstīja, kā mainīs valsts normatīvos aktus.

"Pēc tam es neizturēju un paziņoju viņam, ka programmu rakstījis nevis Kapļins, bet Hitlers. Kolēģi," – atzīmēja Gudimenko.

Žurnālists norādījis Kapļinam, ka viņš nezina pats savas priekšvēlēšanu tēzes, taču politiķis paskaidroja, ka nolasītie punkti līdzinās viņa programmas punktiem.

Prezidenta vēlēšanas notiks Ukrainā 31. martā. Tajās balotējušies 44 kanditāti. Socioloģisko aptauju dati liecina, ka reitinga līderis ir šoumens Vladimirs Zeļenskis. Pašreizējā prezidenta Petro Porošenko reitings, saskaņā ar aptauju datiem, aptuveni sasniedz 14%.

106
Pēc temata
Ukrainas iedzīvotājiem lemta nāve nosalstot, sašutis parlamenta deputāts
Vladimirs Kļičko Davosā pastāstījis par Ukrainas ekonomikas "seksualitāti"
Porošenko "nobiedēja" ukraiņus ar "Putinu aiz stūra"
Krievija atteikusies sūtīt novērotājus Ukrainas prezidenta vēlēšanu kontrolei
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

22
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

22
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

19
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

19
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Operāciju zāle P. Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā

0
(atjaunots 08:18 30.09.2020)
Priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir trīs reizes augstāka, nekā vidēji Eiropā; problēmu šajā jomā bijis daudz arī agrāk, taču ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi tās ir saasinājuši.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi pasliktināja sirds un asinsvadu slimību pacientu stāvokli, vēsta TV3.

Aptauja, kas tika veikta Pasaules sirds dienas gaidās, parādīja, ka kardioloģisko slimnieku stāvoklis pasliktinājies stresa un ar jauno koronavīrusu saistīto ierobežojumu dēļ.

"Tas, ko pacienti mums stāsta, no kā viņi visvairāk šobrīd cieš un ar ko saskāras, ir grūtā pieejamība pie ārstiem, pie speciālistiem, kas faktiski nav nekas jauns. Arī pirms Covid-19, mēs zinām, ka bija jau garas rindas, lai tiktu pie šiem ārstiem. Nu šīs rindas kļuvušas vēl garākas. (…) Mēs zinām, kad ir ļoti daudz cilvēki kas netika vienkārši uz šim vizītēm, kad viņiem vajadzēja. Un tos reālos datus un to, kāda ir situācija, mēs redzēsim pēc pusgada, varbūt tikai pēc gada," pastāstīja Pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.

Šonedēļ šī organizācija nosūtīja Veselības ministrijai vēstuli ar aicinājumu nekavējoties atrisināt problēmas kardioloģijā. Šobrīd vairāk nekā puse nāvju ir saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām. Pērn no tām mira 15 tūkstoši cilvēku.

Taču visvairāk speciālistus uztrauc priekšlaicīgā mirstība – vecumā līdz 64 gadiem. Šis rādītājs Latvijā ir trīs reizes augstāks, nekā vidēji Eiropā.

"Būtībā no šīm slimībām nevajadzētu mirt jauniem cilvēkiem. Diemžēl tā ir, ka arī, skatoties, teiksim, uz Eiropas vidējo rādītāju, mums šī tendence ir augstāka. (...) Šeit būtu jāņem vērā riska faktori, jo šīs nav slimības, no kurām pēkšņi… Tur ir kaut kāds laika periods ar riska faktoriem, kuru rezultātā cilvēks mirst no infarkta vai no insulta," saka SPKC pārstāve Ilze Straume.

Ir trīs galvenie riska faktori – nepareizs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un smēķēšana. Jaunā tendence ir tāda, ka pacientu ar infarktu vecuma amplitūda ir paplašinājusies. Slimnīcā ar šādu diagnozi arvien biežāk nonāk gan 40 gadus veci cilvēki, gan pacienti virs 85 gadiem.

"Tas liecina, ka mūsu sabiedrība noveco, ka mums ir vairāk šo gados veco pacientu. Un, no otras puses, šie jaunie pacienti liecina par to, ka kaut kas primārajā profilaksē nav izdarīts pareizi. Acīmredzot mums ir diezgan daudz pacientu, kuri nav novērsuši riska faktorus, kas ir noveduši pie šis agrīnas infarkta attīstības," paskaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sirds un asinsvadu slimību klīnikas vadītājs Artis Kalniņš.

Sirds veselības formula paliek nemainīga. Uzturā ir jālieto dārzeņi un augļi, graudaugi un pākšaugi, netaukaini piena produkti un zivis, mazāk treknas gaļas un saldumu. Tāpat ārsti iesaka nodarboties ar sportu vismaz četras-sešas reizes nedēļā. Un, protams, jāatbrīvojas no kaitīgiem ieradumiem, ja tādi ir.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim