Gāzesvads Ziemeļu straume 2

"Ziemeļu straumes 2" liktenis ir izlemts: ES saskaņojusi gāzes likuma grozījumus

143
(atjaunots 15:29 13.02.2019)
Eiropas Savienības Gāzes direktīvas grozījumu apspriešana aizņēma gandrīz gadu.

RĪGA, 13. februāris – Sputnik. Eiroparlamenta un ES Valstu padomes pārstāvji ar Eiropas Komisijas dalību saskaņojuši ES Gāzes direktīvas grozījumus, paziņoja enerģētikas un klimata eirokomisārs Migels Ariass Kanjete. Atjaunotā direktīva kļūs par "tiesiskām bruņām" projektam "Ziemeļu straume 2", uzskata analītiķi.

ES atjaunojusi Gāzes direktīvu

"Mēs saskaņojām jaunos noteikumus, lai nodrošinātu cauruļvadu ar trešo valstu dalību atbilstību ES likumdošanai – ES gāzes tirgus funkcionēšanas uzlabošanai un solidaritātes nostiprināšanai," - uzrakstīja Kanjete Twitter.

Kā tiek norādīts Eiropas Komisijas paziņojumā, gala grozījumu apstiprināšana aizņems dažus mēnešus.

"Pēc provizoriskās politiskās saskaņošanas direktīvas teksts tiks sagatavots visās ES valodās, un tas oficiāli būs jāapstiprina Eiroparlamentam un Eiropas Padomei. Pēc abu likumdevēju apstiprināšanas tuvāko mēnešu laikā, jaunais likums tiks publicēts Savienības oficiālajā žurnālā," - paziņoja EK.

2017. gada novembrī Eiropas Komisija piedāvā veikt grozījumus ES Gāzes direktīvā. Izmaiņu mērķis bija piemērot noteiktas ES enerģētiskās likumdošanas normas nevis dažiem, bet visiem gāzesvadiem Eiropas Savienības teritorijā, tostarp tiem, kuros piedalās trešās valstis.

Tostarp normas ietver nediskriminējošu gāzes sūknēšanas tarifu noteikšanu, trešo pušu piekļuvi iespējai sūknēt gāzi, gāzes pārdošanas un transportēšanas darbības sadalīšanu. Esošās normas netiek attiecinātas uz gāzesvadu jūras posmiem.

Eiropas caurlaide "Ziemeļu straumei 2"

Gāzes direktīvas grozījumiem jāiekļauj jūras gāzesvadu darbība, līdz ar to, arī "Ziemeļu straume 2". Kā paziņoja Varšavas Austrumu pētījumu centra analītiķis Šimons Kardass, Gāzes direktīvas grozījumi atņems Krievijas projekta pretiniekiem iespēju atcelt cauruļvada celtniecību.

"Ja līdz šim gāzesvada pretinieki varēja runāt, ka celtniecība norit ārpus ES likumiem, tad tagad "Ziemeļu straume 2" saņems Eiropas "caurlaidi"," - citē eksperta vārdus poļu Rzeczpospolita.

Kardass ir pārliecināts, ka līdz ar grozījumu ieviešanu "Ziemeļu straumei 2" parādīsies "tiesiskas bruņas".

"Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, jūras posmā Eiropas Savienības likumdošana tagad būs attiecināma uz gāzesvadu tikai Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Tādējādi tagad Berlīne pati var izlemt, kā strādās ES likumdošana "Ziemeļu straumes 2" gadījumā," - paskaidroja analītiķis.

Pēc cita eksperta domām, pēc grozījumu pieņemšanas "Ziemeļu straume 2" faktiski iegūs imunitāti no Eiropas likumdošanas.

"Teorētiski Eiropas likumdošana darbosies, taču nekāds sods par tās pārkāpšanu nav paredzēts. Politiskā ziņā tas ir sliktākais variants. Direktīva būs "vīģes lapa"," - sniedz izdevums eksperta viedokli.

"Likums, kurš bija paredzēts "Ziemeļu straumes 2" bloķēšanai, faktiski var to legalizēt," - konstatē avīze, norādot, ka atjaunotā direktīva atver ceļu "Ziemeļu straumes", "Turcijas straumes" un citu gāzesvadu sekojošo kārtu būvniecībai.

Kas ir "Ziemeļu straume 2"

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".

Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.

Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados aizies liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskajā gāzes vada infrastruktūrā.

ASV Senāts 2017. gada jūnijā apstiprināja grozījumus sankciju paplašināšanai attiecībā pret Krieviju. Tostarp, likumprojekta tekstā tiek runāts, ka ASV "turpina pretoties gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvniecībai, ņemot vērā tā draudošo ietekmi uz Eiropas Savienības enerģētisko drošību  un gāzes tirgus attīstību Centrālajā un Austrumeiropā un uz enerģētikas reformām Ukrainā".

Krievija vairākkārt ir informējusi, ka "Ziemeļu straumes 2" projekts ir ekonomisks un tēze par "kaitējumu Eiropas enerģētiskajai drošībai" neiztur nekādu kritiku — tieši otrādi, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija samazinās tranzīta riskus un palielinās tās patērētāju gāzes piegāžu drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā cauri Ukrainai, kas samazina tā piegādes cenu.

"Gazprom" paskaidroja, ka mēģinājumi izplatīt Trešo ES enerģētisko paketi uz jūras gāzes vadu "Ziemeļu straume 2" ir noteikts ar politiskiem mērķiem, tostarp, Ukrainas.

143
Temats:
Ziemeļu straume 2 (184)
Pēc temata
Somijas ministrija: Helsinku pozīcija attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2" nav mainījusies
Krievijas reakcija uz rezolūciju par "Ziemeļu straumes 2" atcelšanu
Ko zaudēs Eiropa, ja atteiksies no "Ziemeļu straumes 2"
Krievijas vēstnieks pastāstīja par Austrijas attieksmi pret Ziemeļu straumes 2 īstenošanu
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

9
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

9
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2 (184)
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Tālbraucēja amatu apgūst ne tikai zēni, bet arī meitenes, foto no arhīva

Eirodeputāti nobalsoja par Baltijas tālbraucēju diskrimināciju

45
(atjaunots 12:42 10.07.2020)
Eiropas Parlamenta pieņemtā noteikumu pakete var atstāt bez darba desmitiem tūkstošiem cilvēku Baltijas valstīs.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Eiropas Parlaments apstiprināja jauno noteikumu paketi, kuri regulē kravu autopārvadājumus ES teritorijā, tiek ziņots EP mājaslapā.

Kompānijām liek organizēt grafiku tādā veidā, lai tālbraucēji varētu regulāri atgriezties mājās – reizi 3-4 nedēļās. Turklāt obligāto iknedēļas atpūtu vairs nevar pavadīt savas kravas mašīnas kabīnē.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā transporta kompānijai, kura ir reģistrēta jebkurā no ES valstīm, juridiski būs jāapliecina ievērojama pārvadājumu apjoma esamība tieši šajā valstī, turklāt katrai tās mašīnai jāatgriežas valstī, kur ir reģistrēts kompānijas operatīvais centrs, ne retāk par vienu reizi divos mēnešos.

Kravas mašīnās par obligātiem kļūs tahogrāfi, kuri reģistrē robežas šķērsošanu starp ES valstīm. Noteikumi tiks attiecināti arī uz nelieliem transportlīdzekļiem, kuru svars pārsniedz 2,5 tonnas.

Izmaiņām ir jāuzlabo šoferu darba apstākļi un jānovērš konkurences kropļošana nozarē, jālikvidē pieeju atšķirība dažādās valstīs un jānodrošina taisnīgāks atalgojums. Tāpat normu mērķis ir apkarot dažādas transporta kompāniju nodokļu maksas izvairīšanās shēmas, kuras reģistrējas ES valstīs ar atvieglotāko nodokļu likumdošanu.

Taču Austrumeiropas valstis, tai skaitā Baltijas valstis, uzskata šo pasākumu paketi par diskriminējošu. Saskaņā ar Lietuvas Autopārvadātāju asociācijas "Linava" aprēķiniem, Mobilitātes paketes pieņemšanas gadījumā tā esošajā redakcijā Baltijas valstu transporta sektors cietīs milzīgus zaudējumus. Lietuvā vien darbu var zaudēt gandrīz 35 tūkstoši cilvēku.

Pēc Baltijas transporta sektora pārstāvju domām, ar Mobilitātes paketes palīdzību rietumu konkurenti izstumj viņus no tirgus, atņemot cenas priekšrocības. Rietumeiropas valstu pārstāvji, tieši pretēji, ir pārliecināti, ka tikai ar jauno noteikumu palīdzību iespējams likvidēt "sociālo dempingu" un aizstāvēt darbinieku no Centrāleiropas un Austrumeiropas tiesības.

Pirms balsojuma Eiropas Parlamentā Lietuva, Latvija, Polija un vēl dažas valstis aicināja atlikt Mobilitātes paketes izskatīšanu un pieņemšanu, kamēr nebūs beigusies koronavīrusa Covid-19 pandēmija un netiks sniegts vērtējums tās ietekmei uz transporta sektoru.

45
Tagi:
Eiropas Parlaments
Pēc temata
Politologs: Baltijas autopārvadātāji nesagaidīs ES izpratni – liekas naudas nav
Latvijā tālbraucēju šoferu algas aprēķinās pa jaunam
Ne miera, ne atpūtas: tālbraucēji pārkāpj ES tiesiskās normas
Pārnakšņo kabīnē: tālbraucēji organizējuši neparastu akciju Palangā
Dzintara figūriņa. Foto no arhīva

"Sadalīja" KF un aizmirsa, ka cilvēki jāēdina: Lindermans par Latviju, kur caursita dibenu

0
(atjaunots 12:07 11.07.2020)
Krievu diskriminācijas kampaņa Latvijā, "sadalījums" Nacionālās apvienības deputāta Twitter lapā un Rīgas domes vēlēšanas. Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins runā par visasākajiem tematiem.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Saeimas Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā likumu par starptautiskajām skolām. Partija "Saskaņa" nobalsoja par šo likumu ar balsu vairākumu, un tur apgalvo, ka nekāda sakara ar krieviem tam nav. Vai ir vērts ticēt "saskaņiešiem"?

Par to un ne tikai runā publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins Sputnik Latvija iknedēļas notikumu apskatā.

Latviešu valodai ar to nav sakara

Lindermans paskaidroja, ka Saeimā cauri izvestais likums par starptautiskajām skolām reglamentē ārvalstu pilsoņu skolu izveidošanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā. Un šis likums sniedz tiesības atvērt skolas tikai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas un citas valstis paliek aiz borta.

"Saskaņa" absolūtā vairākumā nobalsoja par un atbalstīja šo likumu. Kāda tad ir partijas loģika, kura it kā aizstāv krievu intereses Latvijā?

Lindermans paskaidroja, ka viņi spriež, orientējoties uz Latvijā pastāvošo latviešu valodas monopolu. Un, saskaņā ar šo pozīciju, iespējai pasniegt valstī citās valodās – angļu, turku, somu, it kā jāiztaisa caurums šī monopola fundamentā un kaut kādā attālā nākotnē jānoved pie tā, ka arī krievu valodā Latvijā atļaus mācīt.

Taču Lindermans uzskata, ka tas ir "bērnišķīgs arguments". Jo nav nekādas saiknes starp to, ka Latvijā leģitimēja pasniegšanu angļu un turku valodā un krievu valodas temata virzību. Tātad "saskaņiešiem" absolūti nav taisnība, un viņi vienkārši manipulē ar apziņu.

Taču vēl sliktāks ir tas, ka šis likums pašos pirmsākumos ir diskriminējošs. Ja valsts pieņem lēmumu, kurš paplašina angļu un franču valodas tiesības, taču nepieņem krievu valodu, lai gan tajā dzīvo vairāk nekā 30% krievvalodīgo, tad tā ir diskriminācija. Un tas ir fakts.

"Un likuma raksturs tīri pragmatiski gūst ārkārtīgi diskriminējošu raksturu. Tātad motivācija šī likuma pieņemšanai ir diskriminēt krievus, nevis sagraut latviešu valodas monopolu. Tādēļ "Saskaņa" faktiski nobalsoja par likumu, kurš pašos pirmsākumos diskriminē krievu iedzīvotājus," uzsvēra Lindermans.

Taču publicists atzīmēja, ka vēstniecību skolas šis jautājums neskar. Lindermans atzina, ka tas, ko viņš teica iepriekšējā raidījumā attiecībā uz Krievijas vēstniecības Latvijā skolas izveidošanas aizliegumu, ir nekorekti. Tiesa, publicists norāda, ka ar to likums par starptautiskajām skolām nekļūst mazāk diskriminējošs.

"No politiskā viedokļa šis likums iekļaujas koncepcijā – viss no Krievijas nākošais nozīmē sliktu. Un es uzskatu, ka tādai partijai kā "Saskaņa" nebūtu jābalso par šādiem likumiem," atzīmēja publicists.

Nepiepildāmie sapņi

Tikmēr deputāts Aleksandrs Kiršteins no Nacionālās apvienības, kurš ir pazīstams ar saviem skandalozajiem izlēcieniem attiecībā pret Krieviju, padalījās ar Twitter lietotājiem kāda vācu ģeogrāfa kartē, kurā Krievija ir sabrukusi, bet tās teritorija ir sadalīta starp tās kaimiņvalstīm.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" uzdeva dzēlīgu jautājumu lietotājiem deputāts.

​Ko var sacīt par latviešu politiķiem, kuri sapņo šādus sapņus?

Lindermans uzskata, ka latviešu nacionālradikāļiem šāda karte ideāli iekļaujas latviskās Latvijas koncepcijā, kura vairs nav tilts starp Krieviju un Rietumiem.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

"Tātad, ja Latvija – tas nav tilts starp Krieviju un Rietumiem, tad tas ir cietoksnis, kurš sadumpojies austrumu kaimiņa virzienā. Pēc šādas loģikas būtu labi, lai potenciālais "ienaidnieks" sabrūk dažādās valstīs. Un šī ideja nav jauna. Amerikāņiem arī bija plāni veicināt vienotās padomju telpas sabrukumu, varbūt, tagad arī Krievijas. Tikai mūsdienu apstākļos tas nav iespējams. Spēcīgas valstis tiecas kontrolēt procesus citās valstīs, nevis teritoriju ar cilvēkiem, kuri ir jāēdina," paskaidroja situāciju Lindermans.

Viņaprāt, Kiršteins ir nevis vienkārši politiski nekorekts jokdaris, bet gan sava veida daļas latviešu nacionālistu zemapziņas vēlmes rupors. Kuri redz sadrumstalotā Krievijā kaut kādu perspektīvu priekš sevis.

"Atliek atminēties vien Starpjūru projektu, saskaņā ar kuru daļai Krievijas teritoriju šajā Starpjūrā ir jābūt iekļautām. Tikai tas viss ir nereāli. Turklāt mazajām Baltijas valstīm ļoti patīk spēlēt militārisma spēles ar agresīviem izlēcieniem – no sērijas mēs esam mazi, taču mēs visiem parādīsim. Tā kā Kiršteina melnais humors paliek vienkārši ļauns melnais humors un nekas vairāk," atzīmēja publicists.

Visi uz vēlēšanām?

Tikmēr Rīgā jau sācies oficiālais aģitācijas periods Rīgas domes vēlēšanu gaidās, kuras ieplānotas 29. augustā. Kāda ir esošā situācija, kādas ir partiju izredzes?

Lindermans atgādināja, kad bija iecerēts stāsts ar Rīgas mēra Nila Ušakova nocelšanu no amata un domes atlaišanu, latviešu partijām bija zibenīgs plāns – ātri atbrīvoties no mēra, atlaist domi, iznīcināt "Saskaņu". Taču te iejaucās koronavīruss un vecā latviešu partiju hroniskā slimība – tās nespēja vienoties.

"Tām nav nekāda vienota līdera, kuru viņi varētu prezentēt cilvēkiem kā personu, kura var kļūt par jauno Rīgas saimnieku. Tādēļ šodien "Saskaņai" ir tāds pats reitings, kā pirms korupcijas skandāla. Plusā Latvijas Krievu savienība ir guvusi izredzes, un pat "Gods kalpot Rīgai!" var uz kaut ko cerēt," uzskata Lindermans.

Pēc viņa sacītā, tieši prognozēt kaut ko nav iespējams, taču faktiski situācija ir 50 pret 50. Pati par sevi "Saskaņa" neiegūs 30 mandātus, taču 20-22 mandātus iegūt var. Un ar kaut kādu sabiedroto var pacelties no dzelmes.

Publicists atzīmēja, ka "Saskaņa" izdarījusi likmi uz Konstantīnu Čekušinu – jaunu, visās nozīmēs patīkamu cilvēku, taču ne nekaunīgu. Un to var skatīt kā Ušakova reinkarnācijas mēģinājumu. Atliek tikai skatīties, kas no tā iznāks.

Savukārt krieviem, protams, svarīgākais jautājums skar skolas, bērnudārzus, izglītību krievu valodā. Un no pašvaldība ir atkarīgs tas, kā tas tiks īstenots.

 "Tāpēc es esmu par Latvijas Krievu savienību, kura cīnās par krievu izglītības saglabāšanu," godīgi atzinās publicists.

0
Tagi:
Rīgas dome, Latvija, Krievija
Pēc temata
Vai Latvija ir Krievijas civilizācijas daļa
Nevarat elpot – sāciet domāt: kāpēc akcija pret rasismu Rīgā kļuvusi par farsu?
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju