Ražas novākšana. Foto no arhīva

Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai

83
(atjaunots 15:53 12.02.2019)
Patlaban no ES budžeta lauksaimniecības atbalstam savienības dalībvalstis saņem līdz 57 miljardus eiro gadā.

RĪGA, 12. februāris - Sputnik. Vismaz 11 Eiropas Savienības dalībvalstis pieprasījušas Eiropas Komisijai nesamazināt lauksaimniecībai paredzētos izdevumus savienības budžeta plānā 2021.-2027. gadam, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz informācijas avotu Eiropas Parlamentā.

Saskaņā ar ES septiņu gadu budžeta projektu, ko EK iesniedza 2018. gada maijā, izdevumus lauksaimniecības subsidēšanai ES valstīm ieteikts samazināt par 5%.

"Fermeru atbalstam paredzēto izdevumu samazināšanai nepiekrīt Francija, Spānija, Portugāle, Īrija, Grieķija, Kipra, Bulgārija, Somija, Latvija, Lietuva, Igaunija," – atklāja aģentūras sarunbiedrs.

ES lauksaimniecības nozares finansējuma samazināšanos novērotāji pamato ar Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos no savienības, kā rezultātā kopējais budžets zaudēs līdz 13 miljardus eiro, kā arī ar drošības un aizsardzības kopīgās politikas izdevumu pieaugumu.

Patlaban no ES budžeta lauksaimniecības atbalstam savienības dalībvalstis saņem līdz 57 miljardus eiro gadā 40% visu izdevumu.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas valdība ir neapmierināta ar ES finansiālā atbalsta apjoma samazināšanos. Lietuvas fermeri nav saņēmuši līdzekļus divās jomās. Runa ir par "pensijas" kompensācijām, kā arī zaudējumu kompensāciju, kas radušies pēc ekonomisko sankciju ieviešanas pret Krieviju. Ar sūdzībām par Briseles lēmumiem Viļņa aizgājusi līdz ES tiesai.

Pēc Viļņas domām, ES palikusi parādā 1,9 miljonus eiro lietuviešu zemniekiem, kuri plānoja priekšlaicīgi doties pensijā. Līdzekļi bija paredzēti preču ražošanas nozarē nodarbinātajiem lauksaimniekiem. EK uzskata, ka Baltijas valsts pieteikumi nebija pienācīgi pārbaudīti, un 2015. gadā Lietuva saņēma "finansiālo labojumu" 5% apmērā no 2010.-2013. gg. izmaksātajām kompensācijām. Šo lēmumu Lietuva apstrīdēja ES vispārējās jurisdikcijas tiesā, taču 2018. gada novembrī prasība tika noraidīta.

Lietuvas kopējie zaudējumi pēc Krievijas ieviestā pārtikas produktu embargo sasnieguši vismaz 2 miljardus eiro. 250 milj. no šīs summas attiecas uz piena ražošanas nozari. Viļņa ir pārliecināta, ka ekonomiskajā konfrontācijā ar Krieviju ciestos zaudējumus Brisele nekompensē pienācīgā apjomā: lietuviešu fermeris saņem apmēram 166 eiro par hektāru apstrādājamas lauksaimniecības platības, bet citās ES valstīs šī summa sasniedz 266 eiro.

83
Pēc temata
Likmes aug: lauksaimnieki Latvijā sausuma dēļ zaudējuši gandrīz 400 miljonus eiro
Baltijas zemnieki organizēs protesta akciju Briselē
Lietuva iesūdzēs tiesā ES jautājumā par finansiālo palīdzību zemniekiem
Staņislavs Bišoks

Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"

1
(atjaunots 15:34 26.05.2020)
Krievija vispār var neko nedarīt militārajā ziņā, taču Rietumi nepārstās runāt, ka tā ir NATO pastāvēšanas un aktivitātes iemesls, paziņoja politiskais analītiķis Staņislavs Bišoks.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Par "dunci Eiropas sirdī" KF Kaļiņingradas apgabalu nosauca ASV prezidenta padomdevējs nacionālās drošības lietās Roberts Obraiens. Politiķis paziņoja Vācijas izdevumam Bild, ka Kaļiņingradu ir pārvērtuši "slēgtā militārajā bāzē, kas ir piebāzta ar mūsdienīgiem ieročiem un raķetēm".

Rietumi tradicionāli vērtē jebkādu Krievijas militāro aktivitāti kā nedraudzīgu, paziņoja Sputnik Latvija politiskais analītiķis, Starptautiskās monitoringa organizācijas CIS-EMO izpilddirektors Staņislavs Bišoks.

Kaļiņingrada ir viens no nedaudziem reģioniem, kurš, neskaitot Pēterburgu un Maskavu, ir zināms rietumu elitei. Jau kopš bruņojuma sacīkšu laikiem Rietumi padara par vainīgo spriedzes rosināšanā Krieviju un tai skaitā Krievijas eksklāvu Eiropā. Ne tikai jebkādas plānveida KF mācības pie rietumu robežām, bet arī pati bruņoto spēku klātbūtne Kaļiņingradas apgabalā tiek vērtēta kā nedraudzīgs solis. Krievija šajā ziņā vispār var neko nedarīt, taču Rietumi nepārstās sludināt to kā NATO aktivitātes iemeslu," atzīmēja Bišoks.

Rietumu stratēģiskais virziens šobrīd rada lielākos drošības draudus KF, paziņoja aizritējušajā nedēļā KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Krievija ir spiesta palielināt savas saturēšanas iespējas un bruņoto spēku kaujas potenciālu situācijā, kad NATO palielina klātbūtni pie Krievijas robežām.

Pēc Polijas un Baltijas valstu lūguma reģionā ir izvietoti četri starptautiskie NATO spēku bataljoni, kuru kopējais skaits ir virs 4,8 tūkstošiem cilvēku. Mācību laikā alianses militārpersonu skaits pie KF rietumu robežām pieaug vairākas reizes, atzīmēja Šoigu. NATO ir labi informēta par to, ka Maskavai nav nekādu uzbrukuma plānu, taču tā turpina novirzīt pie KF rietumu robežām militāro kontingentu un kaujas tehniku ar izdomātu "Krievijas draudu" ieganstu.

Бышок объяснил, как Калининград оказался "кинжалом в сердце Европы"
1
Tagi:
draudi, drošība, Krievija, ASV
Pēc temata
Lietuvas specdienesti uzskata Krieviju par lielāko apdraudējuma faktoru
Ierobežojuma zona NATO: Kaļiņingradu plānots nostiprināt ar jaunu divīziju
Eksperts: Lietuvai jāsaprot, ka tā rada draudus Krievijas nacionālajai drošībai
Trampa padomdevējs nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī".
Gincburgs

Gripa vai masalas? Akadēmiķis aprakstījis SARS-CoV-2 evolūcijas scenārijus

5
(atjaunots 13:13 26.05.2020)
Cilvēkam nāksies samierināties ar jauno kaimiņu – koronavīrusu SARS-CoV-2: runa var būt par vakcīnu uz visu mūžu vai ikgadējiem jaunas vakcīnas meklējumiem.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Koronavīrusa SARS-CoV-2 mijiedarbība ar imūnsistēmu var evolucionēt saskaņā ar vairākiem scenārijiem, brīdināja Krievijas zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Gamaleja Epidemioloģijas un mikrobioloģijas ZPC direktors Aleksandrs Gincburgs videokonferences gaitā starptautiskajā ziņu aģentūrā "RIA Novosti".

"Tas var būt gripas vīrusa evolūcijas scenārijs, kura ietvaros ik gadus nākas radīt jaunus vakcīnu štammus un faktiski aizsargāties no jauna vīrusa. Cits scenārijs būs gadījumā, ja vīruss ilgu laiku nemainīsies, kā tas notiek ar masalu vīrusu. Visā cilvēces vēsturē tas nemainās. Masalu vakcīna ieļauta nacionālajā kalendārā, un mēs šo infekciju nemanām. Šajā gadījumā jautājums būs par revakcinācijas biežumu, iespējams, tā būs vakcīna uz visu mūžu," pastāstīja Gincburgs.

Akadēmiķis atzina, ka pagaidām pētniekiem nav skaidrs, pa kādu ceļu ies vīrusa evolūcija.

"Pašlaik nav tādu instrumentu, kas ļautu prognozēt vīrusa un saimnieka organisma imūnsistēmas mijiedarbības evolūciju," detalizētāk paskaidroja Gincburgs.

Koronavīrusa pandēmija, kas laikā kopš gada sākuma izplatās no Ķīnas, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 5,4 miljoni Covid-19 infekcijas gadījumu, no tiem vairāk nekā 345 tūkstoši beigušies letāli. Jaunās koronavīrusa infekcijas vidējais mirstības līmenis pasaulē sastāda 6,3%.

Гинцбург предупредил о двух сценариях эволюции коронавируса
5
Tagi:
epidēmija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Nav saprotams, kā tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Krievijas infektologs novērtēja risku atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Atklāta koronavīrusa spēja skart visus orgānus