Ražas novākšana. Foto no arhīva

Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai

22
(atjaunots 15:53 12.02.2019)
Patlaban no ES budžeta lauksaimniecības atbalstam savienības dalībvalstis saņem līdz 57 miljardus eiro gadā.

RĪGA, 12. februāris - Sputnik. Vismaz 11 Eiropas Savienības dalībvalstis pieprasījušas Eiropas Komisijai nesamazināt lauksaimniecībai paredzētos izdevumus savienības budžeta plānā 2021.-2027. gadam, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz informācijas avotu Eiropas Parlamentā.

Saskaņā ar ES septiņu gadu budžeta projektu, ko EK iesniedza 2018. gada maijā, izdevumus lauksaimniecības subsidēšanai ES valstīm ieteikts samazināt par 5%.

"Fermeru atbalstam paredzēto izdevumu samazināšanai nepiekrīt Francija, Spānija, Portugāle, Īrija, Grieķija, Kipra, Bulgārija, Somija, Latvija, Lietuva, Igaunija," – atklāja aģentūras sarunbiedrs.

ES lauksaimniecības nozares finansējuma samazināšanos novērotāji pamato ar Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos no savienības, kā rezultātā kopējais budžets zaudēs līdz 13 miljardus eiro, kā arī ar drošības un aizsardzības kopīgās politikas izdevumu pieaugumu.

Patlaban no ES budžeta lauksaimniecības atbalstam savienības dalībvalstis saņem līdz 57 miljardus eiro gadā 40% visu izdevumu.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas valdība ir neapmierināta ar ES finansiālā atbalsta apjoma samazināšanos. Lietuvas fermeri nav saņēmuši līdzekļus divās jomās. Runa ir par "pensijas" kompensācijām, kā arī zaudējumu kompensāciju, kas radušies pēc ekonomisko sankciju ieviešanas pret Krieviju. Ar sūdzībām par Briseles lēmumiem Viļņa aizgājusi līdz ES tiesai.

Pēc Viļņas domām, ES palikusi parādā 1,9 miljonus eiro lietuviešu zemniekiem, kuri plānoja priekšlaicīgi doties pensijā. Līdzekļi bija paredzēti preču ražošanas nozarē nodarbinātajiem lauksaimniekiem. EK uzskata, ka Baltijas valsts pieteikumi nebija pienācīgi pārbaudīti, un 2015. gadā Lietuva saņēma "finansiālo labojumu" 5% apmērā no 2010.-2013. gg. izmaksātajām kompensācijām. Šo lēmumu Lietuva apstrīdēja ES vispārējās jurisdikcijas tiesā, taču 2018. gada novembrī prasība tika noraidīta.

Lietuvas kopējie zaudējumi pēc Krievijas ieviestā pārtikas produktu embargo sasnieguši vismaz 2 miljardus eiro. 250 milj. no šīs summas attiecas uz piena ražošanas nozari. Viļņa ir pārliecināta, ka ekonomiskajā konfrontācijā ar Krieviju ciestos zaudējumus Brisele nekompensē pienācīgā apjomā: lietuviešu fermeris saņem apmēram 166 eiro par hektāru apstrādājamas lauksaimniecības platības, bet citās ES valstīs šī summa sasniedz 266 eiro.

22
Pēc temata
Likmes aug: lauksaimnieki Latvijā sausuma dēļ zaudējuši gandrīz 400 miljonus eiro
Baltijas zemnieki organizēs protesta akciju Briselē
Lietuva iesūdzēs tiesā ES jautājumā par finansiālo palīdzību zemniekiem