Klimata izmaiņas. Foto no arhīva

Eiropieši baidās no globālās sasilšanas un ISIS*, bet Krievijā ne no nebaidās

109
(atjaunots 12:48 12.02.2019)
Vairāk nekā puse aptaujāto desmit valstīs par galvenajiem draudiem uzskata ASV.

RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Divdesmit sešu valstu iedzīvotāji pastāstīja, ka visvairāk baidās no globālās sasilšanas, vēsta pētnieciskais centrs Pew Research Center.

Starp galvenajiem draudiem pasaulē minēts arī terorisms, it īpaši no ISIS* puses (tas ieņēmis pirmo vietu astoņās valstīs, tostarp – Krievijā, Francijā, Indonēzijā un Nigērijā), un kiberuzbrukumi, kuri visvairāk biedē, piemēram, Japānas un ASV iedzīvotājus.

Globālās ekonomikas stāvoklis aptaujātos īpaši neuztrauc, izņēmumu veido tikai valstis ar lielām ekonomiskajām problēmām, piemēram, Grieķija un Brazīlija. Ķīnas augošā ietekme satrauc Dienvidkoreju, Filipīnas, Austrāliju un ASV. Ziemeļkorejas kodolprogramma satrauc tikai tās kaimiņieni – Dienvidkoreju. Un tikai viena valsts par galveno miera apdraudējumu uzskata Krieviju – tā bija Polija.

Lai arī mazāk nekā puse aptaujāto visās valstīs par galveno apdraudējumu uzskata augošo ASV ietekmi, viņu skaits salīdzinājumā ar 2013. un 2017. gadu ir pieaudzis. Desmit valstīs vairāk nekā puse aptaujāto norādīja, ka lielākos draudus rada ASV.

Pēdējo piecu gadu laikā attieksme pret astoņiem lielākajiem draudiem pasaulē ir krasi mainījusies. Piemēram, 2013. gadā, kad tika parakstīta Parīzes Klimata konvencija, 56% norādīja, ka viņu valstis apdraud globālā sasilšana. 2017. gadā šādu atbildi sniedza jau 63%, bet 2018. gadā – 67%. Klimata pārmaiņas visvairāk satrauc Franciju un Meksiku, taču būtiska satraukuma palielināšanās novērota arī ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, Kenijā, Kanādā, DĀR un Polijā.

Pēdējo gadu laikā audzis arī satraukums par Ziemeļkorejas kodolprogrammu, it īpaši Āfrikas un Latīņamerikas valstis. Tunisijā, Nīderlandē, Grieķijā, Zviedrijā un Kanādā augušas bažas par iespējamiem kiberuzbrukumiem.

No otras puses, pēdējā gada laikā samazinājies valstu skaits, kurās par galveno draudu tiek uzskatīta ISIS*. Bažas par iespējamiem šīs organizācijas teroraktiem mazinājušās, piemēram, Izraēlā, Spānijā, ASV, Grieķijā un Japānā.

Tomēr lielākās pārmaiņas notikušas attieksmē pret ASV. 2013. gadā tikai ceturtā daļa valstu, kas piedalījās aptaujā, par galveno risku uzskatīja ASV augošo ietekmi. 2017. gadā, kad ASV prezidenta krēslā sēdās Donalds Tramps, satraukums pieauga līdz 38%, 2018. gadā – līdz 45%. Par to pārliecināto cilvēku skaits visvairāk pieaudzis Vācijā, Francijā un Meksikā.

Šāda attieksme tieši saistīta ar neuzticību Trampam. 17 valstīs, kas piedalījās aptaujā, ASV ietekmi par draudiem visbiežāk uzskata tie, kuri minēja arī savu neuzticību Trampam. Tas īpaši manāms tādās tradicionālās ASV sabiedroto valstīs, kā Kanāda, Lielbritānija un Austrālija.

Aptauja notika 10 valstīs Eiropā (Baltijas valstu to starpā nav). Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka galvenos draudus rada globālā sasilšana un ISIS*. Tiesa, aptuveni puse respondentu minēja arī kiberuzbrukumus un Ziemeļkorejas kodolprogrammu.

Četri cilvēki no desmit uzskata, ka viņu valstis visvairāk apdraud Krievija un ASV. Globālās ekonomikas stāvoklis satrauc tikai trešo daļu aptaujāto – Eiropa jau ir atguvusies no recesijas. Izņēmums vērojams tikai Grieķijā, kur ekonomika satrauc 88% aptaujāto.

Krievijas iedzīvotājus citu valstu kiberuzbrukumi satrauc salīdzinoši vāji (par draudiem tos nosauca 36% respondentu), taču satrauc ISIS* iespējamie uzbrukumi (62%). Tomēr kopumā, atzīmēja aptaujas autori, Krievijā par visiem iepriekšminētajiem draudiem satraucas neliels skaits iedzīvotāju.

Attieksme pret globālajiem draudiem ir atkarīga ne tikai no mītnes zemes, bet arī no politiskajiem uzskatiem. Piemēram, ASV Republikāņu partijas piekritēji daudz retāk nekā demokrāti uzskata, ka risku nes globālā sasilšana.

Klimata pārmaiņas nesatrauc arī labējos populistus Eiropā: vācu partijas "Alternatīva Vācijai", britu UKIP, franču "Nacionālās frontes", Nīderlandes "Brīvības partijas" un "Zviedru demokrātu" piekritēji daudz retāk norādīja, ka globālā sasilšana apdraud pasauli.

Toties kreisie Eiropā un ASV daudz mazāk raizējas par ISIS* iespējamiem teroraktiem – šī tendence visspilgtāk izteikta Nīderlandē, Kanādā, ASV un Zviedrijā.

Tāpat jāpiebilst, ka atbildes atkarīgas arī no respondentu izglītības līmeņa – jo augstāks tas ir, jo vairāk viņus satrauc globālā sasilšana, jo zemāks – ISIS* darbība, savukārt Ziemeļkorejas kodolprogramma sievietes satrauc biežāk nekā vīriešus. Nozīme ir arī respondentu vecumam, piemēram, Vācijā respondenti vecumā no 50 gadiem daudz vairāk raizējas par ISIS*.

*Krievijas Federācijas teritorijā aizliegta teroristiska organizācija.

 

 

109
Pēc temata
Klimatologi prognozē ekstremālas dabas parādības uz Zemes
Tramps pastāstījis, kāpēc nevēlas cīnīties ar klimata izmaiņām
Eksperts pastāstījis, ar ko draud klimata izmaiņas Latvijā
Planēta izcepsies vai noslīks? Klimatologi gatavi atklāt patiesību
Gāzesvads

"Gazprom" apturējis gāzes tranzītu pa "Jamalas-Eiropas" cauruļvadu Polijā

3
(atjaunots 08:59 27.05.2020)
Analītiķi uzskata, ka ilgstošs gāzes tranzīta pārtraukums Polijas iecirknī nav sagaidāms, jo "Gazprom" ir jāsaglabā visi maršruti, lai koncerns būtu gatavs pieprasījuma pieaugumam nākotnē.

RĪGA, 27. maijsSputnik. "Gazprom" apturējis gāzes tranzītu pa gāzesvada "Jamalas-Eiropas" iecirkni Polijā, vēsta RIA Novosti.

Saskaņā ar operatora "Gazcade" datiem, kas pieņem energonesēju Vācijas teritorijā, gāzes tranzīts šajā iecirknī krities no 9 milj. kWh svētdien līdz 461,5 tūkst. kWh pirmdien, un otrdien pārtraukts.

Aģentūras Fitch dabas resursu un izejvielu grupas direktors Dmitrijs Marinčenko paziņoja, ka "Gazprom" apturējis gāzes tranzītu eksporta līdzsvarošanai, ņemot vērā piedāvājuma pārdaudzumu.

"Polijas pāreja pie jaudas rezervēšanas izsolēs, kā arī līguma noslēgšana ar Ukrainu uz pieciem gadiem ar noteikumu "sūknē vai maksā" padara maršrutu caur Baltkrieviju un Poliju par līdzsvarojošo koncernam "Gazprom", tas ir, par potenciāli mainīgāko apjomu ziņā," viņš pastāstīja sarunā ar RIA Novosti.

Vienlaikus analītiķis uzskata, ka ilgstošs gāzes tranzīta pārtraukums Polijas iecirknī nav sagaidāms, jo "Gazprom" ir jāsaglabā visi maršruti, lai koncerns būtu gatavs pieprasījuma pieaugumam nākotnē, tāpēc minimāls gāzes apjoms tik un tā tiks pārsūknēts.

Kontrakts par Krievijas gāzes tranzītu cauri Polijai beidzies 16.maijā, tagad gāzes pārsūknēšana "Jamala-Eiropa" iecirknī notiek saskaņā ar izsoļu rezultātiem. Piemēram, jūnijā rezervēti aptuveni 94% gāzevada jaudas.

"Gazprom" oficiālais pārstāvis Sergejs Kuprijanovs iepriekš informēja, ka, neskatoties uz līguma termiņa beigām, gāzes piegādes Polijas iecirknī tomēr turpināsies. Savukārt Polijas valdības pilnvarotais enerģētiskās infrastruktūras jautājumos Pjotrs Naimskis norādīja, ka valsts plāno saglabāt Krievijas degvielas piegāžu apjomu tās teritorijā.

3
Tagi:
tranzīts, gāze, gāzesvads, Gazprom, Krievija, Polija
Pēc temata
"Gazprom" trīskārt samazinājis gāzes tranzītu caur Ukrainu
Krievija nopelnīs uz globālās sasilšanas rēķina
Kļuvis zināms, par kādu cenu "Gazprom" pārdeva savu Latvijas GTS operatora kompānijas daļu
"Gazprom" pērn atteicās iesūknēt gāzi Inčukalnā
Staņislavs Bišoks

Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"

16
(atjaunots 15:34 26.05.2020)
Krievija vispār var neko nedarīt militārajā ziņā, taču Rietumi nepārstās runāt, ka tā ir NATO pastāvēšanas un aktivitātes iemesls, paziņoja politiskais analītiķis Staņislavs Bišoks.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Par "dunci Eiropas sirdī" KF Kaļiņingradas apgabalu nosauca ASV prezidenta padomdevējs nacionālās drošības lietās Roberts Obraiens. Politiķis paziņoja Vācijas izdevumam Bild, ka Kaļiņingradu ir pārvērtuši "slēgtā militārajā bāzē, kas ir piebāzta ar mūsdienīgiem ieročiem un raķetēm".

Rietumi tradicionāli vērtē jebkādu Krievijas militāro aktivitāti kā nedraudzīgu, paziņoja Sputnik Latvija politiskais analītiķis, Starptautiskās monitoringa organizācijas CIS-EMO izpilddirektors Staņislavs Bišoks.

Kaļiņingrada ir viens no nedaudziem reģioniem, kurš, neskaitot Pēterburgu un Maskavu, ir zināms rietumu elitei. Jau kopš bruņojuma sacīkšu laikiem Rietumi padara par vainīgo spriedzes rosināšanā Krieviju un tai skaitā Krievijas eksklāvu Eiropā. Ne tikai jebkādas plānveida KF mācības pie rietumu robežām, bet arī pati bruņoto spēku klātbūtne Kaļiņingradas apgabalā tiek vērtēta kā nedraudzīgs solis. Krievija šajā ziņā vispār var neko nedarīt, taču Rietumi nepārstās sludināt to kā NATO aktivitātes iemeslu," atzīmēja Bišoks.

Rietumu stratēģiskais virziens šobrīd rada lielākos drošības draudus KF, paziņoja aizritējušajā nedēļā KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Krievija ir spiesta palielināt savas saturēšanas iespējas un bruņoto spēku kaujas potenciālu situācijā, kad NATO palielina klātbūtni pie Krievijas robežām.

Pēc Polijas un Baltijas valstu lūguma reģionā ir izvietoti četri starptautiskie NATO spēku bataljoni, kuru kopējais skaits ir virs 4,8 tūkstošiem cilvēku. Mācību laikā alianses militārpersonu skaits pie KF rietumu robežām pieaug vairākas reizes, atzīmēja Šoigu. NATO ir labi informēta par to, ka Maskavai nav nekādu uzbrukuma plānu, taču tā turpina novirzīt pie KF rietumu robežām militāro kontingentu un kaujas tehniku ar izdomātu "Krievijas draudu" ieganstu.

Бышок объяснил, как Калининград оказался "кинжалом в сердце Европы"
16
Tagi:
draudi, drošība, Krievija, ASV
Pēc temata
Lietuvas specdienesti uzskata Krieviju par lielāko apdraudējuma faktoru
Ierobežojuma zona NATO: Kaļiņingradu plānots nostiprināt ar jaunu divīziju
Eksperts: Lietuvai jāsaprot, ka tā rada draudus Krievijas nacionālajai drošībai
Trampa padomdevējs nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī".