Bites

Somu biškopji cenšas radīt pret aukstumu noturīgu bišu sugu

31
(atjaunots 13:14 10.02.2019)
Somu biškopji norūpējušies par jaunas bišu sugas radīšanu, kas būtu piemērota Ziemeļeiropas klimatiskajiem apstākļiem.

RĪGA, 10. februāris — Sputnik. Jaunas bišu sugas radīšana, kas būtu izturīgas pret salu un labāk pārcietīs skarbās ziemas Somijā, ir kļuvusi par somu biškopju galveno uzdevumu, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu Yle.

Eksperimentālajā projektā piedalās pusotrs desmits biškopju. Yle pastāstīja, ka tas sācies jau 2017. gadā. šogad gūti pirmie panākumi.

Somijā bites audzē vairāk nekā trīs tūkstoši fermu, taču tikai aptuveni simts strādā profesionālā līmenī – to galvenā produkcija ir medus. Tiek ražoti arī ziedputekšņi un bišu vasks.

"Migranti" izspieduši no stropiem "pamatiedzīvotājus"

Problēma radusies gadu gaidā – ilgu laiku Somijā tika ievestas bišu mātītes no ārvalstīm, un tās ne vienmēr bija piemērotas klimatiskajiem apstākļiem Somijā. Piemēram, vietējo fermeru vidū ļoti populāras bija bites no Itālijas – tās bija salīdzinoši viegli kopjamas un ideāli piemērotas masveida sējumu, piemēram, rapša apputekšņošanai.

Rezultātā gandrīz pilnībā iznīkusi valsts "pamatiedzīvotāja" – tumšā Eiropas bite, kas reiz bija visizplatītākā suga pasaulē. Starp citu, tās arī vislabāk pārcieta skarbās ziemas Somijā.

Tagad Somijas Biškopju savienības projekta galvenais uzdevums līdztekus tumšās Eiropas bites populācijas atjaunošanai ir kvalitatīva pārmantoto īpašību izveide bišu mātītēm, jo tās nosaka bišu saimju tālākās īpašības.

Kas draud bitēm Eiropā

Eiropas entomologi jau ilgu laiku cenšas pārliecināt Briseli ierobežot īpaši efektīvu pesticīdu lietošanu fermeru saimniecībās visā kontinentā. Pētījumi liecina, ka, piemēram, Vācijā dažos reģionos zaudēta lielākā daļa bišu populācijas – tās noindētas ar ķimikālijām.

Zinātnieki cenšas uzvarēt agrāro ķimikāliju ražošanas uzņēmumu lobētājus – cīņa pret herbicīda glifosāta un neonikotinoīdu grupas pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā rit jau vairākus gadus. Runa or par Eiropas lauksaimnieku plaši pielietotām vielām, kam ik gadus tiek iztērēti vairāki miljardi eiro. Dabas aizsardzības organizācijas un zinātnieki uzskata, ka tās ir ļoti bīstamas apkārtējai videi.

Vācu zinātnieku pētījums apliecināja, ka divu gadu desmitu laikā Vācija vairākos apgabalos zaudējusi vairāk nekā 75% bišu un citu kukaiņu populācijas. Darba autori ir pārliecināti, ka to bojāejā vainojami neonikotinoīdi.

Taču gigantiskajām korporācijām Monsanto, DuPont, Syngenta un Bayer ir pašām savi zinātnieki un pētījumi, kuri pierāda – viņu pretinieku slēdzieni neko nepierāda. Kukaiņu bojāejas iemesls, iespējams, esot bijis cits vai nepareizi pielietotas ķimikāliju izsmidzinašanas tehnoloģijas.

31
Pēc temata
Bites iebilst pret Brexit
Latvija atbalstījusi kancerogēna herbicīda izmantošanu ES
Latvijā var izzust stārķi