Ukrainas prezidents Petro Porošenko

Ukrainas CVK atradusi Porošenko nenomaksātus nodokļus un deklarācijā noklusētu kuģi

103
(atjaunots 08:35 10.02.2019)
Mediji vēsta, ka Ukrainas tagadējais prezidents Petro Porošenko nav samaksājis peļņas nodokli pēc īpašuma pārdošanas.

RĪGA, 10. februārisSputnik. Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija konstatējusi pārkāpumus Petro Porošenko deklarācijā, ko tagadējais prezidents iesniedzis dalībai vēlēšanās, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu Strana.ua.

Izdevuma rīcībā esošie dati liecina, ka kandidātu deklarāciju monitoringa departamenta darbiniekiem radušies jautājumi par nekustamajiem īpašumiem, transporta līdzekļiem, kā arī nodokļu nomaksu pēc īpašumu pārdošanas.

Cita starpā P.Porošenko nav deklarējis 2005. gadā būvētu tūristisku kuģi, lai arī izraksts no Ukrainas Kuģu grāmatas apstiprina, ka tā īpašnieks ir prezidents. Tāpat deklarācijā minēti divi dzīvokļi un vasarnīca, kas pieder Porošenko dzīvesbiedrei, taču šie objekti nav iekļauti nevienā īpašumu reģistrā, norādīja izdevums.

Rakstā minēta arī informācija par to, ka P.Porošenko nav samaksājis nodokļus pēc īpašuma pārdošanas. Cita starpā runa ir arī par vērtspapīriem, kuru kopējā summa sasniedz 172 tūkstošus grivnu (apmēram 5,6 tūkstoši eiro).

Pie tam Centrālā vēlēšanu komisija nesaskata pamatu noraidīt kandidāta reģistrāciju.

Prezidenta vēlēšanas notiks 31. martā. Vēlēšanās piedalīsies rekordliels skaits kandidātu – tām balotējušies 44 cilvēki.

103
Pēc temata
"Kijevas nekaunība pārkāpj robežas": politologs komentēja Angelas Merkeles paziņojumu
Ukrainā sācies haoss: karastāvoklis apreibina
Porošenko kļuvis par prezidentu antireitinga līderi Ukrainā
Ukrainas bijušais ārlietu ministrs nosaucis Porošenko stratēģijas galveno mērķi
Pāvels Feldmans

Bandiniekiem laika nepietiek: Baidena prioritāšu sarakstā Latvijas nav

5
(atjaunots 07:43 21.01.2021)
Latvija, Lietuva un Igaunija pūlas pārdot Baidenam vienīgo, ko var, - savu lojalitāti un cenšas piesaistīt Vašingtonas uzmanību sev kā pēdējai robežai "agresīvās" un "bīstamās" Krievijas priekšā.

Rīga, 21. janvāris – Sputnik. Aptauja parādijusi, ka gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju uzskata: ASV jaunais prezidents Džo Baidens stiprinās valsts politisko pozīciju pasaulē. Pie tam vairāk nekā puse respondentu atzina, ka sekojuši notikumiem ASV, ieskaitot valsts vadītāja vēlešanas.

Diezin vai kaut kas mainīsies attiecībās ar Baltijas valstīm Džo Baidena prezidentūras pirmā gada laikā, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu instituta direktora vietnieks, politoloģijas kandidāts Pāvels Feldmans.

"Iemesls ir banāls – Ameriku plosa nopietnas iekšpolitiskas pretrunas. Ja arī Vašingtona pievērsīs uzmanību sadarbībai ar Rietumu partneriem, to vidū diezin vai būs Baltijas valstis, bet gan galvenie sabiedrotie – Vācija un Francija," uzsvēra Feldmans.

Pēc viņa vārdiem, Baltijas valstis Vašingtona varētu atsaukt atmiņā ASV un Krievijas attiecību saasināšanās kontekstā.

"Arī Latvija, Lietuva un Igaunija centīsies atgādināt ASV par sevi kā par Rietumu civilizācijas pēdējo robežu "agresīvās" un "bīstamās" Krievijas priekšā. Pie tam nav izslēgts, ka līdz ar Baidena nākšanu pie varas Vašingtonas un Maskavas attiecības pacelsies konstruktīvā līmenī, un tad Baltijas valstis vairs nevarēs piesaistīt sev uzmanību ar savu retoriku. Jebkurā gadījumā ASV ārpolitikas prioritāšu sarakstā tās noteikti nav pirmajās vietās," atzīmēja politologs.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Feldmans piebilda, ka patlaban ārpolitikā tagad rit kaulēšanās, kurā ASV ir pats lielākais pircējs, bet Baltijas valstis var piedāvāt vienīgo, kas tām ir, - savu lojalitāti.

"Šī lojalitāte ir maksimāli pieprasīta, kad pēcpadomju telpā notiek politiski satricinājumi, tādi ka sižets Baltkrievijā. Taču ne Trampam pagātnē, ne Baidenam tagadnē Baltkrievijas konflikts nav kļuvis par prioritāru virzienu ārpolitikā. Tāpēc, atkal un atkal musinot protestu tēmu Baltkrievijā, Baltija nespēs piesaistīt sev tādu uzmanību, kādu tā gribētu," sprieda eksperts.

Tas nenozīmē, ka no Vašingtonas puses nebūs finansiāla atbalsta un militāras palīdzības, norādīja Feldmans. "Tāds atbalsts saglabāsies, tomēr diezin vai palīdzēs Latvijai, Lietuvai un Igaunijai atrisināt iekšējās ekonomiskās problēmas, kas tur krājas jau vairākus gadu desmitus," paskaidroja politologs.

Viņš piezīmēja, ka ASV patīk kurināt ģeopolitiskos karus svešām rokām, iegāzt savus šķietamos sabiedrotos.

"ASV jau iegāzušas visu Eiropas Savienību, piespiežot ieviest tai neizdevīgās sankcijas. Tas pats – attiecībā uz Baltijas valstīm. ASV vēlas, lai tās uzņemtos galvenos zaudējumus Krievijas un Rietumu konfrontācijā," brīdināja politologs.

"Diemžēl Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politilķi vēl nav aptvēruši, kādus zaudējumus cieš tāpēc, ka kļuvuši par bandiniekiem svešā lielā un ne īpaši godīgā spēlē. Tomēr pie tam Baltijas valstu iedzīvotāji apzinās, ka no civilizētām un prognozējamām attiecībām ar austrumu partneri viņi gūtu vienīgi labumu," secināja Feldmans.

Фельдман: страны Балтии в списке приоритетов Байдена не значатся
5
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Baltija
Pēc temata
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Krievijas ĀM atbildēja uz ASV aicinājumu ES apturēt "Ziemeļu straumi 2"
Ziemeļu straume 2

"Acīmredzama viltība": Vācijas un ASV strīda par "ZS 2" jaunais posms

47
(atjaunots 09:53 20.01.2021)
Bundestāgā noraidīja Džo Baidena padomnieka ierosinājumu attiecībā uz "Ziemeļu straumes 2" likteni. Politologs Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā pastāstīja par situāciju ar Krievijas gāzes vada būvniecību.

Bundestāga Enerģētikas komitejas vadītājs Klauss Ernsts nosauca par nepiedienīgu Džo Baidena padomnieka ierosinājumu attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2".

Nikolass Bērnss, kas iepriekš konsultēja ASV prezidentu, piedāvāja Vašingtonai uz laiku atcelt sankcijas pret gāzes vadu, bet Eiropas uzņēmumiem ‒ apturēt tā būvniecību. Tas tiek ierosināts, lai puses varētu saskaņot pozīcijas.

"Es joprojām uzskatu, ka tas ir nepiedienīgi, lai mēs apspriestu ar ASV mūsu enerģētikas politiku. Tāpēc es noraidu šo priekšlikumu... "Ziemeļu straumes 2" būvniecība tā ir vienīgi Eiropas lieta, tai ir visas nepieciešamās atļaujas un tāpēc tai jābūt ātri pabeigtai," norādīja Ernsts.

Politologs un žurnālists Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā novērtēja to, kas pašreiz notiek amerikāņu un eiropiešu diskusijā par Krievijas gāzes vada būvniecību.

"Ir tāda laba paruna: lai tur vai plīst, vai lūst. Amerikāņu mērķis ir par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumes" celtniecību. Un šajā ziņā demokrāti un republikāņi neatšķiras. Viņi grib iespiest Eiropas tirgū savu sašķidrināto gāzi, kas ir daudz dārgāka. Un tagad izdomāja jaunu paņēmienu: "runāsim par to". Taču kas ir galvenais? "Apturēsim to (būvniecību ‒ red.), tad runāsim." Tātad tā ir tāda acīmredzama viltība," uzskata Jurijs Svetovs.

Pēc viņa vārdiem, turpmāka situācijas attīstība daudzējādā ziņā ir atkarīga no Vācijas pozīcijas.

"Tas, ka tagad par Kristīgo demokrātu apvienību ievēlēja (Armīnu) Lašetu ‒ cilvēku, kurš ir ne vien politiķis, bet vada valsts lielāko federālo zemi un saprot Vācijas reālās ekonomikas vajadzības, dod cerību, ka viņš turpinās (kancleres Angelas) Merkeles līniju, proti, ka "Ziemeļu straume 2" ir nepieciešama Vācijai ekonomisku apsvērumu dēļ un tas jāpabeidz," domā Jurijs Svetovs.

Sestdien Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Armīns Lašets tika ievēlēts par jauno Vācijā valdošās Kristīgo demokrātu savienības līderi. Tagad Lašets tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem kandidātiem kanclera amatam.

"Ziemeļu straume 2" piegādās gāzi no Krievijas uz Eiropu pa Baltijas jūras gultni. Gāzesvada jauda ir 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Tā nav pirmā reize, kad ASV ievieš sankcijas pret projekta dalībniekiem, lai izgāztu tā realizāciju. Krievijā un Eiropā uzskata, ka tādējādi amerikāņi vēlas uzspiest ES savu dārgāko sašķidrināto gāzi.

1. janvārī ASV Senāts nobalsoja par budžetu 2021. finanšu gadam. Dokuments tai skaitā paredz pirms gada ieviesto sankciju paplašināšanu pret "Ziemeļu straumi 2".

Decembrī tika pabeigta 2,6 kilometru cauruļvada būvniecība Vācijas ūdeņos.

47
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Norvēģu kompānija DNV GL atteikusies no "Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas
Analītiķis ierosinājis risinājumu "Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas problēmai
"Ziemeļu straumes 2" pēdējo posmu sāks būvēt 15. janvārī
Eksperts paskaidroja, kāpēc Eiropa nevar atteikties no "Ziemeļu straumes 2"