Vācija un Francija atradušas kompromisu "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
(atjaunots 11:13 09.02.2019)
Vācija un Francija nonākušas pie vienošanās par gāzes transportēšanas jaunajiem noteikumiem. RĪGA, 9. februāris – Sputnik. Vācija un Francija nonākušas pie kompromisa projekta "Ziemeļu straumes 2" jautājumā, un tagad gāzesvada būvdarbi netiks bloķēti, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.
Puses iesniegušas dokumenta provizorisko variantu Eiropas Savienības valstu vēstniekiem Briselē. Ziņu aģentūra AFP norādīja, ka vienošanās panākta jautājumā par gāzes transportēšanas jaunajiem noteikumiem. Ja tā tiks nostiprināta dokumentāli, Francija varētu atbalstīt jaunos Eiropas gāzes transportēšanas noteikumus.
Provizoriskais dokuments paredz, ka Vācija kontrolēs ES Gāzes direktīvas grozījumus, jo tās "teritorijā vai teritoriālajos ūdeņos… atrodas jaunais interkonektors (cauruļvads – red.)."
Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents enrģētiskās savienības jautājumos Marošs Ševčovičs paziņoja, ka Rumānija, kas ieņem ES Padomes prezidenta vietu 2019. gada pirmajā pusē, iesniegusi ES Gāzes direktīvas jaunos grozījumus, kuri varētu skart "Gazprom" īstenotos projektus "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straumes" turpinājums Eiropas valstīs.
Šonedēļ Francijas ĀM pārstāvis paziņoja, ka Parīze apņēmusies atbalstīt ES Gāzes direktīvas atkārtotu izskatīšanu.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gazes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dibenu un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
Kompānijai Nord Stream 2 AG atlicis saņemt atbilstošu atļauju tikai no Dānijas.
Kopš projekta sākuma tas saskāries ar vairāku rietumvalstu kritiku un pretsparu. Īpaši asi pret projektu iebilst ASV – tās cer piegādāt Eiropas tirgū savu SDG.
Gāzesvada izbūvi neatbalsta arī Lietuva, Latvija un Polija, kas to uzskata par politisku projektu.
Maskava ne vienu reizi vien aicinājusi pārtraukt gāzesvada politizāciju, kā arī uzsvērusi, ka Krievija to uzskata tikai par ekonomisku projektu.
Arī Vācija uzsvēra, ka uzskata to par komerciālu projektu, turklāt Vācijas ĀM kritizēja Vašingtonas viedokli. VFR ārlietu ministrs Haiko Māss lūdza ASV neiejaukties Eiropas enerģētiskās politikas jautājumos.
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
(atjaunots 07:26 14.08.2020)
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza. RĪGA, 14. augusts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudējis Krievijai ar "milzīgu atmaksu", ja apstiprināsies ziņas par to, ka KF esot maksājusi talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām Afganistānā, vēsta RIA Novosti.
"Ja krievi piedāvā naudu par amerikāņu vai citu rietumnieku slepkavībām, nāksies samaksāt milzīgu cenu. To es norādīju ārlietu ministram Lavrovam. Es zinu, ka arī mūsu militārpersonas ir runājušas ar viņu līderiem (Krievijas militāro vadību, - red.). Mēs to necietīsim," teica Pompeo intervijā, kuras tekstu publicēja Valsts departaments.
Savukārt Krievijas zinātņu akadēmijas profesors, politoloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Gusevs intervijā radio Sputnik pauda savu viedokli, kāda iemesla dēļ šis paziņojums nācis klajā.
"ASV ir izstrādājušas noteiktu politiku, taktiku attiecībās ar Krieviju: tagad – talibi, iepriekš bija apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās. Tas turpināsies. Vienkārši meklēs negatīvas tendences Krievijas aspektā. Viņi rīkojas asimetriski, nevis ārpolitiskās tendences gultnē – te kiberdrošība, te vēlēšanas, te sameklēja Skripaļus, tagad – talibi. Tāpēc varam gaidīt, ka sankciju spiediens pret Krieviju turpināsies... Viss ir vienkārši un banāli: Savienotās Valstis ir uzsēdušās sankciju zirga mugurā un jās uz priekšu ilgi jo ilgi. Paši talibi ziņoja, ka nekāda sazvērestība ar Krieviju nav bijusi, un patiesībā mums tas nav vajadzīgs. Tomēr ASV to "atrod". Pēc tam "atradīs" vēl kaut ko," teica Aleksandrs Gusevs.
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas ar talibiem saistītajiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.
Krievijas Ārlietu ministrija nosauca rakstu par viltojumu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šīs apsūdzības saistītas ar iekšpolitisko cīņu pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs.
Prezidents Donalds Tramps savukārt uzskata, ka raksts ir pasūtīts. Viņš atklāja, ka amerikaņu izlūkdienests nav uzskatījis The New York Times informāciju par uzticības vērtu.
Iepriekš "Taliban" pārstāvis Suheils Šahins intervijā RIA Novosti ziņas par "darījumu ar Krieviju" nosauca par kļūdainiem un nepamatotiem. Pēc viņa domām, tādu informāciju, iespējams, izplatījusi valdība Kabulā.
Tagi:
Polijas Aizsardzības ministrija: NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā
(atjaunots 17:53 13.08.2020)
Polijas Aizsardzības ministrijā negribētu, lai Baltkrievijas temats tiktu rosināts NATO līmenī, paziņoja Mariušs Blaščaks.RĪGA, 13. augusts – Sputnik. NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā, paziņoja Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Maiušs Blaščaks, vēsta RIA Novosti.
"Es domāju, tas, kas darās Baltkrievijā – tas, pirmām kārtām, ir kaimiņu atbalsta lieta," sacīja Blaščaks.
"Es nedomāju, ka tas būtu labs temats Ziemeļatlantijas savienībai," paziņoja ministrs, atbildot uz jautājumu, vai NATO ir jāiejaucas notiekošajā.
Sergey Melkonov
Viņš atgādināja, ka Polija un Lietuvas prezidenti pauda "gatavību būt starpniekiem" Baltkrievijas pārrunās ar ES. Tāpat viņš atgādināja par premjera Mateuša Morevecka iniciatīvu par situācijai Baltkrievijā veltītās Eiropas Savienības Padomes sēdes rīkošanu.
"Skaidri redzams, ka baltkrievu tauta atmostas un šīs brīvības tendences ir jāatbalsta," nobeigumā sacīja Blaščaks.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Baltijas valstis un Polija izstrādājušas Baltkrievijas krīzes pārvarēšanas plānu, kurš sastāv no trīs posmiem. Par to pastāstīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.
Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.
©
Sputnik / Viktor Tolochko
Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.
Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.
Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.
Latvijas ārpolitikas greizie spoguļi
(atjaunots 07:28 14.08.2020)
Par ko liecina Rīgas oficiālā reakcija par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlešanām un kādas ir baltkrievu protestu kustības perspektīvas.Pēdējos gados Latvijas kurss ārpolitikā uzskatāmi demonstrē divas savas īpašības – rusofobiju un dubulto standartu pielietojumu. To vēlreiz apstiprināja Latvijas ĀM vērtējums par dramatisko situāciju, kāda tagad izveidojusies tuvākajos kaimiņos – Baltkrievijas Republikā. Tā daudz mazāk runā par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, nekā par likumsargu stingrajām metodēm, ko viņi izmanto, lai apspiestu protesta akcijas Minskā un vairākās citās pilsētās pirmajās dienās pēc vēlēšanām.
Esmu pārliecināts: ja tikpat kaismīgi protesti notiktu Krievijā, mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ik pēc stundas spļautu zibeņus un pērkonus. Baltkrievijas gadījumā viņš izturas savaldīgāk.
Protams, viņš piekrīt otrdien izskanējušajam Eiropas Savienības vērtējumam par to, ka "aizritējušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas". Tomēr viņš iebilst pret plašām sankcijām pret šo valsti "pēc Irānas varianta" – lai nepaskubinātu Aleksandru Lukašenko galīgi krist Kremļa apskāvienos!
Tāpēc ministra kungs savā lapā Twitter piezīmēja: "Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu."
Un viss. It kā tas varētu kaut mazākajā mērā dāvāt kaut kādu rezultātu!
Domāju, ka Latvijas ĀM ieturētā pozīcija vispirms gūs atbalstu šodien mūsu parlamentārās Eiropas lietu komisijas slēgtajā sēdē un vēlāk, sestdien – ES ārlietu minsitru sēdē.
Aptuveni tādas pašas domas pauž Polija, kas ES tiek uzskatīta par "moderatoru Baltkrievijas lietās". Tāpēc ļoti ticams, ka šim lēmumam piekritīs arī viņu kolēģi aptuveni tādā "mērcē" – "fakti par demokrātijas normu ignorēšanu EDSO valstī un miermīlīgu protesta akciju vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijas Republikā neapšaubāmi apstiprinās, tomēr politiski un ekonomiski apsvērumi mums ir svarīgāki!" Turklāt, domājams, protesta akciju spriedze Baltkrievijas pilsētu ielās tobrīd jau mazināsies.
Tomēr man šķiet, vēl ir par agru pārvilkt krustu pār protestiem pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Gudrie analītiķi var pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem nav spilgtu opozīcijas līderu, lielas un ietekmīgas opozīcijas partijas, "aizvainotu" oligarhu, kuri varētu finansiāli atbalstīt protestus. Arī politiskā valdošā elite un likumsargi demonstrē vienprātību ar savu prezidentu, Baltkrievijas sabiedrību pilnībā kontrolē specdienesti, tiesībsargi rīkojas preventīvi, ļoti apņēmīgi un agresīvi.
Vienlaikus, šķiet, baltkrievu protesti turpināsies. Aktivitāte te noplaks, te sarosīsies pēc šķietami nenozīmīgākā iegansta, pakāpeniski mainīsies, iegūs aizvien jaunas un jaunas formas, kļūs par "režīma hronisko slimību" un vairāk atgādinās baltkrieviem labi pazīstamo un ierasto plašo "partizānu kustību".
Protesti jau tiek salīdzināti ar "ugunsgrēku kūdras purvā". Var pēc bagātīgi apliet ar ūdeni kūdras virspusi, taču, ja uguns aizgājusi dzīlēs, tā var kuru katru brīdi atkal izlauzties virspusē! Un spilgtu līderu parādīšanās Baltkrievijas opozīcijas rindās būs tikai laika jautājums.
Mums atliek tikai lūgt Dievu par baltkrievu tautu. Un no visas sirds novēlēt viņiem mieru, taisnīgumu un uzplaukumu!
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.