EPPA sēde. Foto no arhīva

Čehu politiķis: Eiropas Padomē Krieviju nemīl, bet krievu naudu vēlas

83
(atjaunots 15:24 06.02.2019)
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands, uzstājoties Strasbūrā, pastāstīja, ka Eiropas Padomes budžeta deficīts sastāda jau 60 miljonus eiro un drīzumā būs jāatlaiž darbinieki.

RĪGA, 6. februāris – Sputnik. Aizritējušo EPPA sesiju pēc tās gara varētu raksturot kā antikrievisku. Naidu lēja pārsvarā ukraiņu delegācijas locekļi. Negaidīti racionāli saistībā ar Krievijas delegācijas klātbūtnes trūkumu izteicās vien Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands. Savos iespaidos par pēdējo EPPA sesiju intervijā avīzei Halo noviny padalījās Čehijas un Morāvijas Komunistiskās partijas deputāts Jirži Valenta, tekstu krievu valodā sniedz InoSMI.

Ukraina gāza ārā naidu

EPPA sēdē nedraudzīgajā gaisotnē, pirmām kārtām, tika apspriestas problēmas, kas skar individuālās un nacionālās tiesības, pastāstīja Valenta.

"Naidu gāza ārā Ukrainas delegācijas locekļi, kuri bieži un ar prieku remdē klātesošo daudzu Eiropas Padomes dalībvalstu labējo partiju antikrievisko slāpumu," - pateica politiķis.

Viņš norādīja, ka Ukrainā turpinās valsts nacifikācijas process, un šo faktu uzskatāmi ilustrē nesenā Banderas slepkavu likumīgā atzīšana par "kara veterāniem".

Eiropas Padome uz to nekādā veidā nereaģē, piebilda Valenta.

"Viss, kas kaut kā varētu kaitēt Krievijai, der. Pat šeit, pašā Eiropas taisnīguma un humanitātes centrā, it kā nevienam nerūp, ka šodien suminātie kolaboracionisti-banderovieši nogalināja tikai un vienīgi pēc nacionālās piederības Otrā pasaules kara laikā un dažos gados pēc tā, izņemot mierīgos krievu iedzīvotājus, vēl tūkstošiem poļu, ebreju, kā arī čehu, neizslēdzot zīdaiņus un bērnus," - norādīja čehu politiķis.

Krievu naudu tik un tā vēlas

Tāpat Valenta komentēja Somijas prezidenta Sauli Nīniste un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Turbjorna Jaglanda uzstāšanās EPPA.

Negaidīti, taču Somija, kura ES valstu vidū ieņem vienu no konstruktīvākajām pozīcijām, neizbeidzot ekonomisko sadarbību, kur vien tas ir iespējams, praktiski neko nepateica Krievijas delegācijas EPPA tiesību aizstāvībā, norādīja Valenta.

"Parlamenta asamblejas priekšā uzstājās, piemēram, Somijas prezidents Sauli Nīniste. (…) It kā viņam būšot žēl, ja Krieviju izslēgs no Eiropas Padomes tā iemesla dēļ, ka viņa jau divus gadus nemaksā dalības maksu. Tiesa, viņš nepiebilda, acīmredzot aizmirstības pēc, ka Krievija nemaksā dalības maksu, jo tai atņemtas balsstiesības," - norādīja čehu politiķis.

EPPA ēka Strasbūrā, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Федоренко

Tieši pretēji, visnotaļ konstruktīvi, pēc Valentas domām, domas izteica Turbjorns Jaglands. Viņš pastāstīja, ka situācija Eiropas Padomē ir kritiska, budžeta deficīts sastāda jau 60 miljonus eiro. Tāpēc drīzumā nāksies atlaist apmēram 250 darbinieku, izmaksājot viņiem ap 20 miljoniem kompensācijas, kā arī ierobežot kādu nepieciešamo Padomes darbību.

"Tāpat Jaglands, tostarp norādīja, ka intensīvas pārrunas ar Krieviju turpināsies un ka būs slikti (tostarp visam kontinentam), ja desmitiem miljoniem krievu zaudēs iespēju vērsties ar sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, kurš strukturāli pieder pie Eiropas Padomes," - pateica Valenta.

Vēl viena principiāla problēma ar Krievijas delegācijas nepiedalīšanos, pēc Jaglanda sacītā, ir neiespēja uzklausīt tās argumentus politiskos jautājumos, kuri tā vai savādāk skar Krieviju, piemēram, nesenais incidents Kerčas šaurumā. Šāda veida nelabvēlīgā situācija noteikti neatbilst Eiropas Padomes interesēm un vēl jo vairāk dalībvalstu pilsoņiem, noslēgumā sacīja Valenta.

Sarežģītās attiecības

Maskavas un Strasbūras konflikts saasinājās 2014.-2015. gadā, kad vairākiem Krievijas parlamentāriešiem atņēma tiesības sakarā ar pozīciju Krimas jautājumā. Maskava vairākkārt piedāvāja krīzes atrisināšanas ceļus, tostarp, ideju par sankciju nepieļaujamību pret nacionālajām delegācijām. Pagaidām EPPA nekādā veidā nav reaģējusi uz šo piedāvājumu.

2017. gada jūnijā Krievija paziņoja, ka apturēs daļu iemaksu par 2017. gadu Eiropas Padomes budžetā līdz brīdim, kamēr Krievijas delegācijai netiks atgrieztas tās tiesības. Neskatoties uz izmaksu apturēšanu, Krievija turpināja konvencijas dokumentu ratificēšanas darbus.

EPPA rudens sesijā Strasbūrā Turbjorns Jaglands, komentējot budžeta situāciju, paziņoja, ka 2019. gada jūnijā apritēs divi gadi, kopš Krievija nemaksā dalības maksu, līdz ar to, pret to varētu tikt piemērots 9. pants jeb pārstāvniecības tiesību apturēšana Eiropas Padomes iestādēs - Ministru komitejā un Parlamentu asamblejā.

Tāpat EPPA sesijā tika izskatīts jautājums par nacionālo delegāciju pilnvarām. Tika prezentēts ziņojums, kurš paredz izmaiņu ieviešanu EPPA reglamentā, kuras varētu daļēji atbilst Krievijas prasībām. Dokuments paredzēja, tostarp, ka nacionālās delegācijas pilnvaras var tikt apstrīdētas sesijas sākumā, ja to pieprasīs 1/6 daļa klātesošo asamblejas locekļu. Turklāt viņiem ir jābūt ne mazāk kā no piecām nacionālajām delegācijām. Šobrīd, saskaņā ar reglamentu, delegāciju pilnvaru apstrīdēšanai piedāvājums jāatbalsta ne mazāk kā 30 asamblejas locekļiem, kad runa ir par vēl neapstiprinātām pilnvarām, bet lai palaistu atcelšanas procedūru jau apstiprinātām pilnvarām nepieciešams50 asamblejas locekļu atbalsts. Turklāt viņiem jāpārstāv ne mazāk kā divas politiskās grupas un ne mazāk kā piecas nacionālās delegācijas.

Asamblejas lēmumu apstiprināšanai par pilnvaru pārskatīšanu piedāvāts noteikt slieksni 2/3 balsu apmērā, kamēr šobrīd pietiek ar vienkāršu vairākumu.

Taču EPPA nolēma nebalsot par gala rezolūciju, atgriežot dokumentu papildu izskatīšanai speciālā asamblejas komitejā. Kā skaidroja ziņojuma autore Beļģijas parlamentāriete Petra Desutēra, panākt kompromisu esošajā EPPA rudens sesijā, acīmredzami, neizdotos. Kad no jauna tiks apspriesta ziņojuma jaunā versija, pagaidām nav zināms.

2019. gada janvāra vidū Krievija pieņēma lēmumu nesūtīt delegāciju dalībai EPPA ziemas sesijā, kā arī Krievija negrasās maksāt dalības maksu Eiropas Padomē 2019. gadā.

83
Pēc temata
EPPA cer, ka Krievija prezentēs savu delegāciju 2018. gada janvārī
EPPA sūdzas par naudas trūkumu
Latvija nevēlas redzēt Krieviju EPPA, taču tas neko nenozīmē
EPPA nosauca par fantāziju Ukrainas prasību iesūdzēt Krieviju
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

8
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

8
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3
ASV

Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā

21
(atjaunots 13:49 04.06.2020)
Notikumi ASV liecina, ka valsts nemaz nav tik visspēcīga un nevainojama, kā cenšas parādīt, raksta Polijas izdevums.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. ASV imidžs "grūst acu priekšā" valstī notiekošo nekārtību fonā, raksta viens no lielākajiem poļu izdevumiem Rzeczpospolita.

Notikumi ASV liecina, ka valsts nemaz nav tik visspēcīga un nevainojama, kā cenšas parādīt, uzskata materiāla autori. Pie tam vienkāršie iedzīvotāji, tāpat kā varas pārstāvji, patlaban nejūtas drošībā, stāsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu.

ASV pastāv milzīga sociālā nevienlīdzība, un tuvākajā nākotnē tā tikai padziļināsies, konstatēja poļu žurnālisti.

Virkne pilsētu Savienotajās Valstīs saskārās ar protestu un nekārtību vilni pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves no policistu rokām Mineapolē. Internetā parādījies video ieraksts, kurā redzams, kā policisti uzlika Floidam rokudzelžus, nogāza viņu no kājām un trijatā uzgāzās viņam virsū, pie tam viens no viņiem ar ceļgalu saspieda vīrieša kaklu. Ierakstā dzirdams, ka Floids vairākas reizes iesaucās, ka viņam trūkst elpas. Pēc tam viņš apklusa. Vīrietis mira reanimācijā. Pēc nekārtību sākuma četri policisti tika atlaisti no darba, vienam no viņiem izvirzīta apsūdzība slepkavībā.

21
Tagi:
protesti, Polija, ASV
Pēc temata
"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā
Protesti ASV: kā amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis