EPPA sēde. Foto no arhīva

Čehu politiķis: Eiropas Padomē Krieviju nemīl, bet krievu naudu vēlas

68
(atjaunots 15:24 06.02.2019)
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands, uzstājoties Strasbūrā, pastāstīja, ka Eiropas Padomes budžeta deficīts sastāda jau 60 miljonus eiro un drīzumā būs jāatlaiž darbinieki.

RĪGA, 6. februāris – Sputnik. Aizritējušo EPPA sesiju pēc tās gara varētu raksturot kā antikrievisku. Naidu lēja pārsvarā ukraiņu delegācijas locekļi. Negaidīti racionāli saistībā ar Krievijas delegācijas klātbūtnes trūkumu izteicās vien Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands. Savos iespaidos par pēdējo EPPA sesiju intervijā avīzei Halo noviny padalījās Čehijas un Morāvijas Komunistiskās partijas deputāts Jirži Valenta, tekstu krievu valodā sniedz InoSMI.

Ukraina gāza ārā naidu

EPPA sēdē nedraudzīgajā gaisotnē, pirmām kārtām, tika apspriestas problēmas, kas skar individuālās un nacionālās tiesības, pastāstīja Valenta.

"Naidu gāza ārā Ukrainas delegācijas locekļi, kuri bieži un ar prieku remdē klātesošo daudzu Eiropas Padomes dalībvalstu labējo partiju antikrievisko slāpumu," - pateica politiķis.

Viņš norādīja, ka Ukrainā turpinās valsts nacifikācijas process, un šo faktu uzskatāmi ilustrē nesenā Banderas slepkavu likumīgā atzīšana par "kara veterāniem".

Eiropas Padome uz to nekādā veidā nereaģē, piebilda Valenta.

"Viss, kas kaut kā varētu kaitēt Krievijai, der. Pat šeit, pašā Eiropas taisnīguma un humanitātes centrā, it kā nevienam nerūp, ka šodien suminātie kolaboracionisti-banderovieši nogalināja tikai un vienīgi pēc nacionālās piederības Otrā pasaules kara laikā un dažos gados pēc tā, izņemot mierīgos krievu iedzīvotājus, vēl tūkstošiem poļu, ebreju, kā arī čehu, neizslēdzot zīdaiņus un bērnus," - norādīja čehu politiķis.

Krievu naudu tik un tā vēlas

Tāpat Valenta komentēja Somijas prezidenta Sauli Nīniste un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Turbjorna Jaglanda uzstāšanās EPPA.

Negaidīti, taču Somija, kura ES valstu vidū ieņem vienu no konstruktīvākajām pozīcijām, neizbeidzot ekonomisko sadarbību, kur vien tas ir iespējams, praktiski neko nepateica Krievijas delegācijas EPPA tiesību aizstāvībā, norādīja Valenta.

"Parlamenta asamblejas priekšā uzstājās, piemēram, Somijas prezidents Sauli Nīniste. (…) It kā viņam būšot žēl, ja Krieviju izslēgs no Eiropas Padomes tā iemesla dēļ, ka viņa jau divus gadus nemaksā dalības maksu. Tiesa, viņš nepiebilda, acīmredzot aizmirstības pēc, ka Krievija nemaksā dalības maksu, jo tai atņemtas balsstiesības," - norādīja čehu politiķis.

EPPA ēka Strasbūrā, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Федоренко

Tieši pretēji, visnotaļ konstruktīvi, pēc Valentas domām, domas izteica Turbjorns Jaglands. Viņš pastāstīja, ka situācija Eiropas Padomē ir kritiska, budžeta deficīts sastāda jau 60 miljonus eiro. Tāpēc drīzumā nāksies atlaist apmēram 250 darbinieku, izmaksājot viņiem ap 20 miljoniem kompensācijas, kā arī ierobežot kādu nepieciešamo Padomes darbību.

"Tāpat Jaglands, tostarp norādīja, ka intensīvas pārrunas ar Krieviju turpināsies un ka būs slikti (tostarp visam kontinentam), ja desmitiem miljoniem krievu zaudēs iespēju vērsties ar sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, kurš strukturāli pieder pie Eiropas Padomes," - pateica Valenta.

Vēl viena principiāla problēma ar Krievijas delegācijas nepiedalīšanos, pēc Jaglanda sacītā, ir neiespēja uzklausīt tās argumentus politiskos jautājumos, kuri tā vai savādāk skar Krieviju, piemēram, nesenais incidents Kerčas šaurumā. Šāda veida nelabvēlīgā situācija noteikti neatbilst Eiropas Padomes interesēm un vēl jo vairāk dalībvalstu pilsoņiem, noslēgumā sacīja Valenta.

Sarežģītās attiecības

Maskavas un Strasbūras konflikts saasinājās 2014.-2015. gadā, kad vairākiem Krievijas parlamentāriešiem atņēma tiesības sakarā ar pozīciju Krimas jautājumā. Maskava vairākkārt piedāvāja krīzes atrisināšanas ceļus, tostarp, ideju par sankciju nepieļaujamību pret nacionālajām delegācijām. Pagaidām EPPA nekādā veidā nav reaģējusi uz šo piedāvājumu.

2017. gada jūnijā Krievija paziņoja, ka apturēs daļu iemaksu par 2017. gadu Eiropas Padomes budžetā līdz brīdim, kamēr Krievijas delegācijai netiks atgrieztas tās tiesības. Neskatoties uz izmaksu apturēšanu, Krievija turpināja konvencijas dokumentu ratificēšanas darbus.

EPPA rudens sesijā Strasbūrā Turbjorns Jaglands, komentējot budžeta situāciju, paziņoja, ka 2019. gada jūnijā apritēs divi gadi, kopš Krievija nemaksā dalības maksu, līdz ar to, pret to varētu tikt piemērots 9. pants jeb pārstāvniecības tiesību apturēšana Eiropas Padomes iestādēs - Ministru komitejā un Parlamentu asamblejā.

Tāpat EPPA sesijā tika izskatīts jautājums par nacionālo delegāciju pilnvarām. Tika prezentēts ziņojums, kurš paredz izmaiņu ieviešanu EPPA reglamentā, kuras varētu daļēji atbilst Krievijas prasībām. Dokuments paredzēja, tostarp, ka nacionālās delegācijas pilnvaras var tikt apstrīdētas sesijas sākumā, ja to pieprasīs 1/6 daļa klātesošo asamblejas locekļu. Turklāt viņiem ir jābūt ne mazāk kā no piecām nacionālajām delegācijām. Šobrīd, saskaņā ar reglamentu, delegāciju pilnvaru apstrīdēšanai piedāvājums jāatbalsta ne mazāk kā 30 asamblejas locekļiem, kad runa ir par vēl neapstiprinātām pilnvarām, bet lai palaistu atcelšanas procedūru jau apstiprinātām pilnvarām nepieciešams50 asamblejas locekļu atbalsts. Turklāt viņiem jāpārstāv ne mazāk kā divas politiskās grupas un ne mazāk kā piecas nacionālās delegācijas.

Asamblejas lēmumu apstiprināšanai par pilnvaru pārskatīšanu piedāvāts noteikt slieksni 2/3 balsu apmērā, kamēr šobrīd pietiek ar vienkāršu vairākumu.

Taču EPPA nolēma nebalsot par gala rezolūciju, atgriežot dokumentu papildu izskatīšanai speciālā asamblejas komitejā. Kā skaidroja ziņojuma autore Beļģijas parlamentāriete Petra Desutēra, panākt kompromisu esošajā EPPA rudens sesijā, acīmredzami, neizdotos. Kad no jauna tiks apspriesta ziņojuma jaunā versija, pagaidām nav zināms.

2019. gada janvāra vidū Krievija pieņēma lēmumu nesūtīt delegāciju dalībai EPPA ziemas sesijā, kā arī Krievija negrasās maksāt dalības maksu Eiropas Padomē 2019. gadā.

68
Pēc temata
EPPA cer, ka Krievija prezentēs savu delegāciju 2018. gada janvārī
EPPA sūdzas par naudas trūkumu
Latvija nevēlas redzēt Krieviju EPPA, taču tas neko nenozīmē
EPPA nosauca par fantāziju Ukrainas prasību iesūdzēt Krieviju