Pensionāri. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji veselību nespēj saglabāt tikpat ilgi, citi eiropieši

90
(atjaunots 19:14 05.02.2019)
Latvijas iedzīvotājiem ir maz iespēju saglabāt labu veselību līdz pensijai.

RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Sievietes Eiropas Savienībā paliek veselas līdz 64,2 gadiem, savukārt vīrieši līdz 63,5 gadiem, tie ir 77% no sieviešu mūža ilguma un 81% no vīriešu mūža, vēsta Eurostat.

Sievietes ES vidēji dzīvo 5,4 gadus ilgāk nekā vīrieši. Taču daļu šī laika sieviešu aktivitāte ir ierobežota, toties vīrieši, lai arī dzīvo mazāk, ilgāk saglabā veselību.

Divdesmit ES valstīs sievietēm tiek vairāk veselības gadu, nekā vīriešiem, taču starpība starp dzimumiem ir salīdzinoši neliela. Ir tikai četras valstis, kur starpība ir lielāka par trim gadiem: Bulgārija (3,5 gadi), Igaunija (4,6 gadi), Lietuva (3,2 gadi) un Polija (3,3 gadi).

Apmēram septiņās valstīs sievietēm ir mazāk veselības gadu, nekā vīriešiem – Nīderlandē par pieciem gadiem, savukārt Luksemburgā un Portugālē – par 2,5 gadiem.

Visilgāk labu veselību saglabā Zviedrijas iedzīvotāji – 73,3 gadi sievietēm, 73 gadi vīriešiem. Vismazāk – Latvijas iedzīvotāji – 54,9 gadi sievietēm un 52,3 gadi vīriešiem, par 20 gadiem mazāk.

Turklāt pēc tam, kad Latvijas sievietes zaudē veselību, viņas vidēji par desmit gadiem dzīvo ilgāk, nekā vīrieši.

Jo ilgāk cilvēki saglabā veselību, jo ilgāk viņi spēj strādāt: Zviedrijā darba mūžs sastāda 41,3 gadus, tas ir lielākais Eiropas Savienības rādītājs, savukārt Latvijā – 35,4 gadi.

Līdz 2025. gadam pensionēšanās vecums Latvijā sasniegs 65 gadus.

90
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem nāksies strādāt vairāk, vai pensionāriem – mazāk ēst
Bez bērnu palīdzības es nevarētu izdzīvot: pensionāri Latvijā pieprasa palielināt pensijas
Zāles kredītā: Latvijas pensionāru ikdiena

Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju

2
(atjaunots 09:45 06.07.2020)
Ukrainas Jūras spēku komandieris gaida Krievijas armijas uzbrukumu Hersonas apgabalam ar mērķi novadīt Dņepras ūdeni uz Krimu.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Ukrainas Jūras spēki gatavojas pilnvērtīgai karadarbībai ar Krieviju, kara flotes komandieris kontradmirālis Aleksejs Ņeižpapa paziņoja intervijā avīzei "Dumskaja".

Komandieris apgalvo, ka Ukraina plāno "atgūt" krimu, kā arī gatavojas karam ar Krieviju.

"Būs lieli zaudējumi – gan mūsu karavīru, gan civiliedzīvotāju vidū," Ņeižpapa paziņoja.

Pēc viņa vārdiem, Kijeva gaida Krievijas armijas uzbrukumu Hersonas apgabalam ar mērķi novadīt Dņepras ūdeni uz Krimu, informēja RIA Novosti.

Iepriekš Ukraina nodrošināja 85% Krimas saldūdens patēriņa ar Ziemeļkrimas kanāla starpniecību, kas novadīja ūdeni no Dņepras. Pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā ūdens padeve pa kanālu vienpusējā kārtībā tika pilnībā pārtraukta.

Ukrainas politiķi atsakās atjaunot ūdens padevi pussalai, taču regulāri klāsta, ka Krievija plānojot ieņemt Ziemeļkrimas kanālu. Krimas republikā jau ir sarūpēti saldūdens avoti.

Pēdējos gados Ukrainas Jūras spēki saskaras ar nopietnām problēmām. Vecie kuģi pakāpeniski iziet no ierindas, jauniem trūkst līdzekļu. Pie tam Kijeva aktīvi pērk ārzemēs norakstītus kuģus. Piemēram, pērnā gada septembrī ASV Krasta apsardze nodeva Kiejvai divus norakstītus patruļas kuterus Drummond (WPB-1323) un Cushing (WPB-1321), kas būvēti 1988. gadā. ASV apsolīja nodot Ukrainas Jūras spēkiem vēl divus norakstītus šī tipa patruļas kuterus.

2
Tagi:
Ukraina, Krima, Krievija
Pēc temata
Pentagons pasūtījis jaunu kompleksu Javelin partiju Lietuvai un Ukrainai
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukraina cer "padzīt" Krieviju no ASV kosmiskajām programmām
Ukrainas deputāts aicinājis uzstādīt kodolbumbas Maskavā un Budapeštā
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

5
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

5
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram