Latvijas iedzīvotāji veselību nespēj saglabāt tikpat ilgi, kā citi eiropieši
(atjaunots 19:14 05.02.2019)
Latvijas iedzīvotājiem ir maz iespēju saglabāt labu veselību līdz pensijai.RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Sievietes Eiropas Savienībā paliek veselas līdz 64,2 gadiem, savukārt vīrieši līdz 63,5 gadiem, tie ir 77% no sieviešu mūža ilguma un 81% no vīriešu mūža, vēsta Eurostat.
Sievietes ES vidēji dzīvo 5,4 gadus ilgāk nekā vīrieši. Taču daļu šī laika sieviešu aktivitāte ir ierobežota, toties vīrieši, lai arī dzīvo mazāk, ilgāk saglabā veselību.
Divdesmit ES valstīs sievietēm tiek vairāk veselības gadu, nekā vīriešiem, taču starpība starp dzimumiem ir salīdzinoši neliela. Ir tikai četras valstis, kur starpība ir lielāka par trim gadiem: Bulgārija (3,5 gadi), Igaunija (4,6 gadi), Lietuva (3,2 gadi) un Polija (3,3 gadi).
Apmēram septiņās valstīs sievietēm ir mazāk veselības gadu, nekā vīriešiem – Nīderlandē par pieciem gadiem, savukārt Luksemburgā un Portugālē – par 2,5 gadiem.
Visilgāk labu veselību saglabā Zviedrijas iedzīvotāji – 73,3 gadi sievietēm, 73 gadi vīriešiem. Vismazāk – Latvijas iedzīvotāji – 54,9 gadi sievietēm un 52,3 gadi vīriešiem, par 20 gadiem mazāk.
Turklāt pēc tam, kad Latvijas sievietes zaudē veselību, viņas vidēji par desmit gadiem dzīvo ilgāk, nekā vīrieši.
Jo ilgāk cilvēki saglabā veselību, jo ilgāk viņi spēj strādāt: Zviedrijā darba mūžs sastāda 41,3 gadus, tas ir lielākais Eiropas Savienības rādītājs, savukārt Latvijā – 35,4 gadi.
Līdz 2025. gadam pensionēšanās vecums Latvijā sasniegs 65 gadus.
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.
"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.
Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.
©
Sputnik / Александр Гальперин
Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.
"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.
Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.
Tagi:
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Baltkrievijas armija ir spiesta nostiprināt valsts robežu ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta RIA Novosti.
"Atklāti sakot, mēs nezinām, ko viņi sastrādās tālāk. Mēs saprotam, ka viņu arsenālā atlikuši vien daži paņēmieni, pirms sākt karsto karu. Tāpēc mēs esam spiesti atsaukt karaspēku no ielām un, kā jau teicu, piecelt kājās pusi armijas un slēgt valsts robežu no rietumiem, vispirms – ar Lietuvu un Poliju," Lukašenko paziņoja sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" Minskā.
Prezidents informēja, ka tiks nostiprināta arī valsts robeža ar Ukrainu.
"Mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu, par lielu nožēlu, ar mūsu brālīgo Ukrainu," piezīmēja Baltkrievijas prezidents.
"Pēdējās dienās kopā ar Krievijas prezidentu un aizsardzības ministru esmu spiests nostiprināt sabiedrotās valsts kopīgo aizsardzību, un mēs aktivizējām sen aizmirstas militārās mācības, kas šodien notiek mūsu valsts rietumos. Mēs esam pieņēmuši lēmumu organizēt šīs mācības, ņemot vērā saspringto situāciju, divos posmos. Otrais posms, kā jau lūdzu informēt Telegram kanālā, būs veltīs jums, mūsu sievietēm," teica Lukašenko.
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.
©
Photo Valsts Kanceleja
Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.
"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.
Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.
"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.
Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.
Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.
LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.
Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.
Tagi: