Padomes Parlamenta Asambleja. Foto no arhīva

"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram

54
(atjaunots 11:01 23.01.2019)
Personificētas sankcijas attiecībā pret atsevišķām personām ir pieņemamākas, nekā vispārējas vai arī cita veida sankcijas, pārliecināti EPPA.

RĪGA, 23. janvāris – Sputnik. Aicinājumu Eiropas Padomes locekļiem apstiprināt likumus, kuri ir analoģiski "Magņitska aktam", vakar pieņēma Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA).

Attiecīgu rezolūciju asambleja atbalstīja ar 95 balsīm pret trim, seši atturējās. Dokumenta pieņemšanu iniciēja parlamentārietis no Lielbritānijas Donalds Andersons.

"Asambleja aicina visas Eiropas Padomes dalībvalstis, Eiropas Savienību, valstis ar novērotāja statusu vai jebkādu citu sadarbības statusu ar Eiropas Padomi un tā Parlamentāro asambleju izskatīt jautājumu par likuma vai cita likuma dokumenta pieņemšanu, kurš parlamenta uzraudzībā ļauj valdībām ieviest mērķa veida sankcijas, tādas kā aizliegums vīzu izsniegšanai un bankas kontu iesaldēšana personām, kuras, kā tiek uzskatīts, ir personīgi atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem," citē dokumentu RIA Novosti.

Pēc asamblejas domām, personificētas sankcijas attiecībā pret atsevišķām personām ir pieņemamākas, nekā vispārējas vai arī cita veida sankcijas. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm tiek minēta dokumentā kā Eiropas valstu piemērs, kurš ievēro doto stratēģiju.

"Vairākas valstis, tostarp Igaunija, Latvija, Lietuva, Lielbritānija, Kanāda un ASV, pieņēmušas "Magņitska likumus", kuri ļauj to valdībām ieviest mērķa veida sankcijas attiecībā pret personām, kuras pastrādājušas nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus," norādīts rezolūcijā.

Dokumentā EPPS atsaucas uz 1966. gada rezolūciju, kura tika pieņemta 2014. gadā par "Sergeja Magņitska slepkavības nesodīšanu", kurā ir aicinājums Krievijas atbildīgajām iestādēm veikt pilnu Sergeja Magņitska nāves apstākļu izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos. Asamblejā uzskata, ka "Krievijas varasiestādes nav panākušas progresu vainīgo un slepkavības rezultātā, kura tika pastrādāta pret Sergeju Magņitski, labuma guvušo vajāšanā".

Asambleja aicināja valstis atturēties "no sadarbības jebkādā politiski motivētā kriminālvajāšanā, kas saistīta ar Magņitska lietu, piemēram, attiecībā uz viņa bijušo klientu Viljamu Brauderu", kuru neklātienē notiesājuši Krievijā par nodokļu mahinācijām.

Latvija bija trešā Eiropas valsts, kura pieņēma "Magņitska aktam" analoģisku dokumentu. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 22. februārī paziņoja, ka aizliedz ieceļot valstī 49 ārzemju personām pēc tā dēvētā Magņitska saraksta, kuru Latvijas Saeima apstiprināja ar balsu vairākumu 8. februārī.

Atbildes kārtā Krievija aizliedza ieceļot valstī Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstīja tā dēvētā Magņitska saraksta pieņemšanu.

ASV "Magņitska akts" stājās spēkā 2012. gada decembrī. Dokuments nosaka personificētas sankcijas attiecībā pret personām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību neievērošanu Krievijā. Personām, kuras atbilst sankcijām, ir slēgta ieceļošana ASV teritorijā, savukārt viņu konti Amerikas bankās ir paredzēti iesaldēšanai.

Likums ir nosaukts britu fonda Hermitage Capital Management auditora vārdā, kurš tika arestēts sakarā ar apsūdzību nelikumīgu nodokļu nomaksas izvairīšanās shēmu izveidošanu šī fonda vajadzībām. Izmeklēšanas laikā, Magņitskis apsūdzēja korupcijā vairākus Krievijas ierēdņus. 2009. gada novembrī viņš nomira izmeklēšanas izolatorā "Matrožu klusums".

54
Pēc temata
"Magņitska likums" atgriezies Igaunijā kā bumerangs
FT: caur Danske Bank Igaunijā izgājuši 30 miljardi dolāru no Krievijas un NVS
KF Ģenerālprokuratūra: LR uzņēmumi atmazgājuši naudu Viljama Braudera interesēs
Žirinovskis: Krievijā reti raksta kaut ko sliktu par Latviju