Eiro

Mamikins: vienota valūta ir problēma, kas var sašķaidīt ES

40
(atjaunots 17:02 17.01.2019)
ES līderiem būtu jāpievērš uzmanība problēmām, ko radījusi eiro ieviešana. Pretējā gadījumā tas var beigties ar katastrofu Eiropas Savienībai, uzskata Andrejs Mamikins.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Eiro ieviešana lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu var radīt problēmas, kas "sašķaidīs tai galvu", raksta Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins rakstā "MK Latvija".

Šī gada 1. janvārī vienotajai Eiropas valūtai apritēja 20 gadi.

Pēdējā laikā daudzās valstīs eksperti aizvien uzstājīgāk pievērš uzmanību problēmām, ko radījusi daudzu Eiropas valstu atteikšanās no nacionālās valūtas, norādīja Mamikins un minēja Grieķijas un Vācijas piemēru.

"Vācijas ekonomika ir efektīvāka salīdzinājumā ar Grieķiju. Tāpēc vācieši pārdod grieķiem vairāk preču un pakalpojumu, nekā grieķi – vāciešiem. Rezultātā nauda aizplūst no Grieķijas ekonomikas un ieplūst Vācijā. Tāds līdzsvara trūkums nevar pastāvēt bezgalīgi. Ja šīm valstīm būtu dažādas valūtas, grieķu drahma kļūtu lētāka, vācu marka – dārgāka. Galu galā vācu preces Grieķijā kļūtu dārgākas, tās pirktu mazāk, toties grieķu preces un pakalpojumi kļūtu lētāki, un tos Vācijā pirktu biežāk. Sistēma ātri izlīdzinātos. Taču, ja šajās valstīs ir viena valūta, tik vienkārša atgriešanās pie līdzsvara kļūst neiespējama," – paskaidroja EP deputāts.

A.Mamikins atzīmēja, ka naudas aizplūšanas dēļ pēdējā gadu desmitā un ārējās finanšu krīzes dēļ Grieķijas ekonomika ir iebrukusi bedrē, no kuras līdz šim laikam nav izkļuvusi pilnībā.

Pēc politiķa domām, nākamā būs Itālija, kurai "tāpat ir līdzsvara trūkums tirdzniecībā un finansēs ar Vāciju un citām Ziemeļeiropas valstīm".

Lai novērtētu ar vienotas valūtas ieviešanu saistīto problēmu mērogu, Mamikins ieteica paskatīties uz norēķinu sistēmu TARGET 2, kas centrālo banku bilancēs ņem vērā norēķinus starp eirozonas valstīm.

"Vienkārši izsakoties, naudai pārplūstot no vienas valsts uz otru, veidojas vienas valsts centrālās bankas parāds citas valsts centrālajai bankai. Patlaban Itālijas Banka ir parādā citām eirozonas valstu centrālajām bankām gandrīz pustriljonu eiro (492 miljardus eiro)! No otras puses Vācijas Bankas aktīvos "uz papīra" ir gandrīz triljons (942 miljardi eiro). Parādniekos līdztekus Itālijai ir Spānija (mīnus 400 miljardi) un vairākas citas valstis, tostarp arī Latvija (mīnus 7 miljardi eiro)," – atklāja politiķis.

Viņš paskaidroja: ja Itālija izlems pamest eirozonu, nenomaksājot uzkrāto parādu, Eiropas Centrālā banka būs spiesta "uzkārt" šo pustriljonu eiro pārējo eirozonas valstu kaklā.

"Starp citu, arī Latvijai. Taču visvairāk cietīs Vācijas Banka, kas zaudēs 140 miljardus, franču – 111 miljardus, bet spāņu – 69 miljardus eiro. Latvijas Bankai uzkārtu aptuveni 700 miljonus Itālijas parāda," – sarēķināja A.Mamikins.

Viņš paskaidroja, ka eiro ir spēcīgs Eiropas Savienoto Valstu instruments.

"Taču neviens nevēlas šo valsti dibināt, tāpēc eiro kļūst nevis par priekšrocību, bet gan par problēmu. Problēmu, kas var sašķaidīt Eiropas Savienības galvu," – secināja Eiropas Parlamenta deputāts.

Eiro kļuva par 11 ES dalībvalstu oficiālo valūtu 1999. gada 1. janvārī. Pie tam pirmos trijus gadus tas bija "neredzams" – tika izmantots elektroniskajos maksājumos. Taču 2002. gada 1. janvārī eiro nonāca skaidrās naudas apgrozījumā un nomainīja nacionālās valūtas.

Sākotnējie eirozonas dalībnieki bija Austrija, Beļģija, Francija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija. Grieķija eirozonai pievienojās 2001. gadā, Slovēnija – 2007. gadā, Kipra un Malta – 2008. gadā, Slovākija – 2009. gadā, Igaunija – 2011. gadā, Latvija – 2014. gadā, bet Lietuva – 2015. gadā.

Patlaban eirozonu veido 19 valstis, kuru kopējais iedzīvotāju skaits sasniedzis aptuveni 340 miljonus.

40
Pēc temata
Rakstnieks ieskicējis Baltijas valstu iekļaušanos Baltkrievijas sastāvā
Tramps, ES un teroristi: Bloomberg nosaukusi galvenos draudus 2019. gadā
Dana Reizniece-Ozola: krīze Itālijā var izrādīties pārāk smaga Eiropai
Džordžs Soross: šī Eiropas Savienība ir salūzusi, es radīšu jaunu
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

7
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

7
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

45
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

45
Tagi:
Eiropas Parlaments
Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robeža

Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu

0
(atjaunots 08:16 05.07.2020)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki tika izsaukti pie valsts austrumu robežām Covid-19 pandēmijas straujas izplatības periodā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja, ka valsts Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aiziet no austrumu robežas, vēsta Bb.lv.

NBS, kuri bija aicināti atbalstīt Valsts robežsardzi Covid-19 pandēmijas radītās asās krīzes periodā, pametīs dienestu pēc 9. jūlija.

Pabriks uzsvēra, ka situācija patlaban nav tik sarežģīta, tāpēc karavīri pie robežām nav vajadzīgi.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi atradās pie Latvija un Krievijas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežam no 30. marta. Viņi palīdzēja robežsargiem pildīt patruļu dienestu.

Patrulēšanā piedalījās aptuveni 60 kareivji un zemessargi ar ne vairāk kā 15 transporta līdzekļiem.

Pabriks atzīmēja, ka tālākās darbības robežsargu atbalstam ar NBS spēkiem tiks izvērtētas, ņemot vērā risku analīzi un informāciju par nelegālās imigrācijas pieaugumu pēc ārkārtējās situācijas režīma noslēguma.

Pēdējās diennakts laikā Krievijā fiksēti 6632 inficēšanās gadījumi, Baltkrievijā – 273 jauni koronavīrusa gadījumi.

Latvijā pēdējā diennaktī fiksēts tikai viens jauns infekcijas gadījums. Pandēmijas periodā konstatēti 1123 slimības gadījumi.

No 10. jūnija valstī atcelts ārtkārtējās situācijas režīms un stingrie ierobežojumi.

0
Tagi:
NBS, Latvija, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
NBS apkopo statistiku par latviešiem, kas iestājas armijā pēc dzīves ārzemēs