RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas valdības izveidošanas grūtības ir problēmu atspoguļojums, ar kurām saskarusies visa Eiropa, raksta Bloomberg.
Pagājušajā mēnesī amerikāņu konservatīvais aktīvists Stīvens Benons, bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks, sekoja līdzi tam, kā krita Beļģijas liberālā valdība. Par nākamo upuri viņa eirointegrācijas apkarošanas ceļā varētu kļūt Spānija.
Beļģija kļuvusi par trešo ES valsti, kurā šobrīd nav valdības. Vēl sešās valstīs nesen notika balsojumi par neuzticības izteikšanu valdībām. Par tā iemeslu bieži kļūst eiroskeptiķu partijas, kuras guvušas ietekmi nacionālajos parlamentos. Spānijas sociālistiskā valdība varētu krist nacionālistu grupas VOX radītajā spiediena ietekmē, kura ieguvusi negaidītu atbalstu reģionos pagājušajā mēnesī.
"Šis populistiski-nacionālistiskais dumpis ir starptautisks fenomens. Jaunākais piemērs tam ir Beļģija," pateica Benons decembra intervijā.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Vācijas kancleres Angelas Merkeles popularitātes samazināšanās izraisījusi šaubas par to, vai franču un vācu reformas palīdzēs turpmākai eirointegrācijai. Benons uzskata to par burvīgu iespēju tam, lai saliedētu eiroskeptiķus pirms Eiroparlamenta vēlēšanām un pārcelt kontinenta mērogā tendenci, kura vērojama atsevišķās valstīs.
"Enerģija ir populistiski-nacionālistisko partiju un to sabiedroto pusē. Turpmākā integrācija ir strupceļš. Šobrīd viņi cīnās par to, lai vienkārši saglabātu ES tā esošajā veidā," pateica Benons.
Domino princips
Nestabilā Beļģijas valdošā koalīcija ieplaisāja pagājušajā mēnesī, kad Šarla Mišela valdība zaudēja labējās Jaunās flāmu alianses atbalstu, kura iestājās pret to, ka Beļģijai būtu jāparaksta ANO migrācijas pakts. Tās pašas dienas vakarā, kad Benons, Marina Lepēna un čehu politiķis Radims Fiala uzstājās flāmu deputātu priekšā ar runām, kuras nosodīja paktu, valdība krita.
Sašutums pret ANO migrācijas paktu apvienoja populistiskās un labējās partijas visā pasaulē. Slovākijas, Igaunijas un Čīles valdības tika apdraudētas.
Benons vēlētos izmantot savu Briseles grupu "Kustība" – nacionālistisko partiju aliansi, lai iegūtu ietekmi citās ES valstīs pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Viņš šaubās, ka šīs partija iegūs balsu vairākumu Eiroparlamentā, taču tiecas iegūt vismaz trešdaļu vietu, lai bloķētu centristus.
Šī stratēģija jau nostrādājusi Beļģijā. Zviedrijā joprojām nav valdības pēc neonacistu partijas "Zviedrijas demokrāti" veiksmīgās uzstāšanās parlamenta vēlēšanās. Latvijas labējie centristi trīs reizes nespēja izveidot valdību pēc tam, kad populisti palielināja savu pārstāvniecību Saeimā oktobra vēlēšanās. Nacionālisti un populisti jau nonākuši Itālijas, Polijas, Čehijas, Ungārijas un Grieķijas valdību vadībā.
Spānijas premjerministram, sociālistam Pedro Sančesam, kurš ieguva varu valstī 2018. gadā, joprojām nav izdevies panākt budžeta pieņemšanu, un viņš varētu būt spiests izsludināt ārkārtas vēlēšanas jau šogad.
"Eiroskepticisma karš ceļas kājās visā kontinentā. Tas ir vēsturisks brīdis," saka Benons.
