Gāzesvada Ziemeļu straume 2 caurules. Foto no arhīva

ASV vēstnieks Vācijā paziņoja par iespējamām sankcijām saistībā ar "Ziemeļu straumi 2"

37
(atjaunots 11:22 13.01.2019)
ASV vēstniecībā norādīja, ka tie nav draudi, bet skaidra ASV politikas paušana.

RĪGA, 13. janvāris – Sputnik. ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels nosūtīja vēstules virknei vācu uzņēmumu un deva mājienu uz ASV sankciju ieviešanas iespējamību par atbalstu "Ziemeļu straumei 2", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Bild.

"Jums ir zināms, ka ASV uzstājīgi iestājas pret "Ziemeļu straumi 2" <…> Gāzesvads nes nopietnas ģeopolitiskas sekas mūsu Eiropas sabiedrotajiem un partneriem. Mūsu bažām ir plašs atbalsts. ES dalībvalstis no Austrumeiropas, daudzas valdības Rietumeiropā un Kanāda iestājas pret projektu. Šie partneri atbalsta mūsu raizes saistībā ar pieaugošo Krievijas agresīvo uzvedību, it sevišķi Maskavas enerģētisko resursu izmantošanu politisko un ekonomisko sviru kārtā," - teikts Grenela vēstulē, kura nonākusi izdevuma rīcībā.

Izdevums uzskata, ka šādas vēstules tika nosūtītas virknei kompāniju, kuras izvērtēja tās kā spiedienu.

"Līdz ar to manas valdības vārdā es lūdzu, lai jūsu kompānija izskata draudus, kurus šis projekts rada Eiropas enerģētiskajai drošībai, kā arī reputācijas zaudējumus un sankciju risku, kurš ar ir asociēts ar to," - piebilda Grenels.

"Vēstule nav jāuztver kā draudus, bet kā skaidru ASV politikas paušanu," - paziņoja izdevumam vēstnieka pārstāvis.

Projekts "Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst vairākas valstis, it īpaši Ukraina, kas baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kas lolo ambiciozus plānus piegādāt Eiropā savu SDG. Arī Latvija, Lietuva un Polija pauda neapmierinātību ar "Ziemeļu straumi 2", jo uzskata, ka tas esot politisks projekts.

Krievija jau vairākkārt paziņojusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir absolūti komerciāls un konkurences projekts, un norādīja, ka tas neparedz Krievijas gāzes tranzīta izbeigšanu caur Ukrainu uz ES.

37
Temats:
Ziemeļu straume 2 (183)
Pēc temata
Putins komentējis Trampa izteikumus par to, ka ES jāpērk gāze no ASV
Eiropas un ASV gāzes karš
ASV naftas un gāzes kompānijas iestājas pret sankcijām pret Krieviju
ASV vēlas atbrīvot Austriju no Krievijas gāzes
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

39
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

39
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Pludmale Turcijā, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par atpūtas īpatnībām Turcijā šajā sezonā

19
(atjaunots 18:36 01.07.2020)
Turcija paziņojusi, ka ir gatava tūristu pieņemšanai, neskatoties uz to, ka katru dienu valstī tiek atklāts vairāk nekā tūkstotis jaunu Covid-19 gadījumu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija pandēmijas apstākļos neatjaunos aviācijas satiksmi ar Turciju no 15. jūlija, kā iepriekš par to ziņoja atsevišķi mediji, paziņoja KF transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs. Turklāt varasiestādes nesniedz prognozes attiecībā uz starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanu kopumā: viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, uzvēra ministrs.

Turcija jau jūnijā paziņoja, ka ir gatava pieņemt tūristus, atgādināja radio Sputnik ēterā KF Tūrisma aģentūru alianses prezidija loceklis Aleksans Mkrtčans.

Viņš pastāstīja, ka valsts sagatavojusies tūristu pieņemšanai pandēmijas apstākļos.

"Koronavīrusa testi tiek veikti visās Turcijas lidostās, kur ierodas tūristi, – Stambulā, Antālijā, Marmarisā un Bodrumā. Visi pasažieri ar negatīvu rezultātu tiek pielaisti kūrortiem. Gandrīz visas viesnīcas jau ir atvērtas, ūdens temperatūra ir patīkama. Tātad Turcija ir gatava tūristu pieņemšanai," sacīja Mkrtčans.

Turcijas tūrisma un kultūras ministrs Mehmets Ersojs iepriekš paziņoja ka izziņa par neslimošanu ar Covid-19 atpūtai Turcijā nav nepieciešama. Tāpat tūristiem nav jāievēro divu nedēļu karantīna.

Mkrtčans atzīmēja, ka uz Turciju jau ir devušies pirmie reisi ar tūristiem no Kazahstānas, startam gatavojas Baltkrievijas un Ukraina. Taču Krievija atjaunos gaisa satiksmi ar Turciju ne ātrāk kā augusta beigās, piebilda Mkrtčans.

Kemeras pludmale, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Krievijas vēstnieks Ankarā Aleksejs Jerhovs aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Turcija izdarījusi ļoti daudz, lai nodrošinātu tūrisma objektu drošību koronavīrusa apstākļos, atsevišķi atzīmējot nacionālo droša tūrisma sertifikācijas sistēmu. Jūra un saule Turcijā joprojām ir maiga un viesmīlīga, piebilda diplomāts.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Turcijā ir atklāti 199 906 Covid-19 gadījumi, no tiem 5131 letāls, 173 111 cilvēks izveseļojies. Pēdējo dienu laikā vidējais saslimušo skaita pieaugums dienā svārstās 1,2-1,4 tūkstošu cilvēku robežās. Varasiestādes atzīmē, ka vairums gadījumu tiek reģistrēts rajonos, kas nav tradicionāli tūristu galamērķi. Tā, Antālijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju saslimuši vien 472.

Saskaņā ar Turcijas Tūrisma un kultūras ministrijas informāciju, maijā valstī iebrauca aptuveni 30 tūkstoši atpūtnieku pret četriem miljoniem viesu pērn. To vidū visvairāk tūristu ieradās no Bulgārijas, Gruzijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas.

19
Tagi:
tūrisms, Turcija
Pēc temata
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Uzmanies ārzemēs! Jauni noteikumi un aizliegumi dažādās valstīs
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogs. Foto no arhīva

Ja nav Latvijas konsulāta, pilsoņi un nepilsoņi drīkst vērsties pie Igaunija vai Lietuvas

0
(atjaunots 13:57 03.07.2020)
Ko darīt Latvijas valstspiederīgajam, ja atrodoties ārzemēs ir radusies problēma, taču Latvijas pārstāvniecības valstī nav.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas ĀM informāciju, spēkā stājusies atjaunotā Baltijas valstu konsulārā konvencija, vēsta Grani.lv.

Šī konvencija aizstās 1999. gadā noslēgto vienošanos starp Latviju, Igauniju un Lietuvu par konsulāro palīdzību. Vecā vienošanās tika parakstīta Viļņā. Un, kā tiek atzīmēts, tā bija pretrunā ar spēkā esošo tiesisko bāzi.

​Savukārt tagad atjaunotā konsulārā konvencija palīdzēs organizēt sadarbību starp Baltijas valstu konsulātiem jaunā veidā, atbilstoši mūsdienu vajadzībām.

Turklāt tiek paredzētas sadarbības tiesības gan trešajās valstīs, gan Eiropas Savienības valstīs.

Saskaņā ar šo konvenciju, tiesības vērsties pēc konsulārās palīdzības iegūst gan pilsoņi, gan Latvijas un Igaunijas nepilsoņi.

Vērsties konsulātos drīkst nopietnu CSNg, nelaimes gadījumu, nāves, repatriācijas gadījumos, ja ir pastrādāts noziegums vai ir notikusi aizturēšana, arests un citos līdzīgos gadījumos.

Tiek norādīts arī tas, ka vienošanos starp Baltijas valstīm premjeri parakstīja 2019. gada 6. decembrī, Rīgā.

0
Pēc temata
Interešu aizstāvība un diasporas atbalstīšana: Latvijas ĀM vēlas atvērt vairāk vēstniecību
Latvijas vēstnieks Krievijā raksturoja abu valstu attiecības ar trīs burtiem
Par Latviju stāsta šausmu lietas: ārlietu ministrs pastāstīja, kā "piesedz" valsti