Ekskavators. Foto no arhīva

Polija iecerējusi paplašināt savu teritoriju uzbūvēt salu Kaļiņingradas līcī

51
(atjaunots 15:53 11.01.2019)
Kanāla būvdarbos pāri Baltijas strēlei izrakto grunti Polija plāno izmantot, lai uzbērtu salu.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Polija plāno uzbērt mākslīgu salu Kaļiņingradas līcī. Tās paredzētā platība – 180 hektāri. Salas uzbēršanai tiks izmantota no jūras dibena izraktā grunts, izbūvējot kanālu pāri Baltijas strēlei, vēsta klops.ru, atsaucoties uz Polijas izdevumu Wiadomosci.

Plānots, ka sala tiks uzbērta elipses formā, tās augstums virs jūras līmeņa sasniegs aptuveni trīs metrus.

"Tādējādi Polijas teritorija palielināsies, un jaunais objekts būs redzams pat no kosmosa," – stāsta Wiadomosci publicētā materiāla autors.

Taču izdevuma EurAsia Daily rīcībā esošā informācija liecina, ka Eiropas Savienība neatbalsta Polijas plānus uzbērt salu pie Krievijas robežas. Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Rišards Čarņeckis pastāstīja, ka Eiropas Komisija pieprasa darbu apturēšanu Vislas strēlē līdz brīdim, kad jautājumu izskatīs Brisele. Saskaņā ar viņa datiem, Eiropas Komisija jau nosūtījusi vairākas vēstules Polijas ministrijām minētajā jautājumā.

Baltijas strēle – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Bet Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.

Oktobra vidū Polijas valdība aizsāka simbolisku kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.

Iepriekš Kaļiņingradas gubernatora pienākumu izpildītājs Antons Aļihanovs uzdeva īpaši izveidotai darba grupai, kurā strādāja ekologi, ihtiologi, okeanologi, hidrotehniķi un citi speciālisti, izvērtēt, ar kādiem ekoloģiskajiem riskiem saistīta kuģniecības kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei Polijā.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas ekologi nosūtījuši vairākus pieprasījumus Polijai ar lūgumu izskaidrot situāciju, kas saistīta ar kuģniecības kanāla būvdarbiem, taču atbilde ilgu laiku netika saņemta.

Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) paredz, ka Polijai bija jāinformē Krievija par plānotā kuģniecības kanāla potenciālo nelabvēlīgo ietekmi, kā arī jāsniedz garantijas, ņemot vērā kopējo ūdens baseinu, par to, ka pušu administrācijas apvienosies, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

51
Pēc temata
Krievija paskaidroja Polijai ar ko draud kanāla rakšana cauri Baltijas strēlei
Polija sāks būvēt kanālu pāri Baltijas strēlei pēc pusotra gada
Polijas Seims pieņēmis likumu par kanāla izbūvi pāri Baltijas strēlei
Polijas politiskā reitinga celšana uz ekoloģijas rēķina
Eiropas Padome ēka

Eiropas Parlaments aicina ieviest sankcijas pret Turciju

7
(atjaunots 10:20 27.11.2020)
Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju, ņemot vērā valsts viedokli Kipras problēmas jautājumā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz EP preses relīzi.

"Deputāti aicināja Eiropas Padomi saglabāt vienprātību attiecībā pret Turcijas vienpusējām un nelikumīgajām darbībām un noteikt stingras sankcijas," teikts dokumentā.

Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

Rezolūcijā norādīts, ka "konflikta ilgtermiņa noregulēšana būs iespējama dialoga, diplomātiskā darba un pārrunu rezultātā". Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka Kipras problēmas risinājums jāpanāk, balstoties uz salā dzīvojošo turku un grieķu kopienu vienotās federācijas pamata.

"Deputāti aicina ES aktīvāk strādātu, lai stimulētu pārrunas ANO paspārnē," pauž rezolūcija.

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem ir jāizskata jautājums par attiecībām ar Ankaru gaidāmajā samitā, kas ieplānots 10.-11. decembrī.

Kipras problēma

1974. gadā, pēc mēģinājuma pievienot Kipru Grieķijai notika Turcijas bruņots iebrukums salā. Rezultātā tā sadalījās pēc nacionālās pazīmes. Aptuveni 37% Kipras teritorijas izrādījās okupēti, 1983. gadā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkipras Turku Republika. To atzina tikai Turcija.

15. novembrī Turcijas līderis Tajips Erdogans apmeklēja Ziemeļkipru – nesen apmeklējumiem atklato Varoša kvartālu Flamagustā. Atēnas un Nikosija uzskata šo soli par "bezprecedenta provokāciju". Varošu aizsargā ANO Drošības Padomes rezolūcija no 1984. gada, tā ir slēgta apmeklējumiem no 1974. gada.

Savukārt Erdogans uzskata, ka pārrunas Kipras konflikta noregulēšanai jārisina, balstoties uz divu valstu pastāvēšanas salā.

7
Tagi:
sankcijas, Turcija, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Erdogans – pret visiem. Turcija veic ģeopolitisku eksperimentu
Redžeps Erdogans prognozē Eiropas galu
EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi
Vladimirs Makejs

Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas

8
(atjaunots 10:40 27.11.2020)
Baltkrievijas ārlietu ministrs norādīja, ka ekonomiskais spiediens un sankcijas, ko opozīcija aicina ieviest, negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājību un diezin vai gūs atbalstu tautā.

RĪGA, 27. novembrisSputnik. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs kritiski izvērtēja opozīcijas pārstāvjus par viņu aicinājumiem ārvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas pret Minsku – viņš atgādināja, ka tās negatīvi ietekmēs baltkrievu tautas labklājību, vēsta RIA Novosti.

"Mēs redzam, kā uz kaimiņvalsīm aizbraukušie valdības oponenti cenšas ietekmēt situāciju Baltkrievijā, nomainīt tā saucamo režīmu. Pastāv noteiktas cīņas metodes, var panākt režīma maiņu... Tomēr es uzskatu, ka to labāk būtu darīt tiesiskajā laukā. Tas, ko patlaban ierosina uzsākt oponenti – ekonomiskais spiediens, ekonomiskās sankcijas – negatīvi ietekmēs konkrēta cilvēka, tautas labklājību," konstatēja Makejs preses konferencē Minskā.

Viņš norādīja: ja opozīcijas pārstāvji "vēlas izskatīties par tādiem "varoņiem" vienkāršā cilvēka acīs – Dieva dēļ, lai turpina tādu politiku". "Taču man šķiet, ka diezin vai vienkāršie cilvēki atbalstīs tādu politiku. Agri vai vēlu patiesība tik un tā triumfēs, un cilvēki ieraudzīs, kas ir kas un ko ir vērts," uzsvēra ministrs.

9.augustā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās sesto reizi uzvaru guva Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu, valstī sākās opozīcijas protesti. Izkliedējot akcijas, kuru dalībnieki nepiekrita balsošanas rezultātiem, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Akcijas turpinās vēl joprojām, plašākās to vidū parasti notiek svētdienās. Vienlaikus notiek arī Aleksandra Lukašenko piekritēju pasākumi. Varasiestādes konstatējušas, ka vērojama protestu radikalizācija Baltkrievijā un pārvietošanās no pilsētu ielām uz pagalmiem.

8
Tagi:
sankcijas, opozīcija, Baltkrievija
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Tukša mācību telpa, foto no arhīva

Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām

0
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Daudzas skolas Latvijā nespēj pildīt jaunās prasības: trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam, tāpēc valdības lēmums ļaut skolām izvēlēties – strādāt pēc jaunajiem noteikumiem vai pāriet pie tālmacībām – patiesībā nedod nekādu izvēli.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova ierosinājusi valdībai ieviest vispārēju karantīnu, nevis izvirzīt grūti pildāmas prasības skolām Covid-19 apkarošanas stratēģijas ietvaros. Citas skolas direktors Deniss Kļukins atzīmēja: lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt normu izpildi un pāries pie tālmācībām, bet tās nav pārdomātas un nes negatīvas sociālās sekas – vēl lielāku sabiedrības šķelšanos.

Valdības lēmums paredz, ka no 30. oktobra visiem klātienē strādājošiem pedagogiem jāizmanto maskas gan nodarbību laikā, gan starpbrīžos. Katram skolēnam klasē jāatvēl vismaz 3 kvadrātmetri. Ja kādā pašvaldībā saslimstības kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniegs vidējo rādītāju valstī, pie tālmācībām jāpāriet arī 5.-6. klašu skolēniem līdz ar 7.-12. klasēm, kas jau mācās attālināti.

Šo valdības lēmumu asi kritizēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, tagad viedokli pauda arī divu Rīgas skolu direktori – Anna Vladova un Deniss Kļukins.

Anna Vladova uzskata, ka labāk būtu ieviest pilnīgu karantīnu, nevis mocīt skolu administrācijas un vecākus ar jaunajiem noteikumiem, - tas patiešām palīdzētu mazināt slimnīcu slodzi.

"No vienas puses ar tādu saslimstības līmeni viss šķiet loģiski un pareizi. Bet jūs uz skolas administrāciju pleciem uzliekat atbildību par vai nu skolotāju vai vecāku mokām. No 6 līdz 8 stundām maksās, nenoņemot tās pat starpbrīžos. Lēmumu, ka jau pie mums ir pierasts, ir jāpieņem skolas administrācijai nevis valdībai, valdība taču piedāvāja izvēli!

Es darba nedēļā biju tirdzniecības centros. Tur it tik liels cilvēku un bērnu skaits, ka jebkura skola pēc "populācijas" skaita liksies kā tuksnesis salīdzinājumā ar megapolisi. Iespējams, ir laiks pārstāt eksperimentēt, un jāievieš pilnvērtīgu lokdaunu VISIEM, jāslēdz tirdzniecības centri uz vismaz divām-trim nedēļām? Jā, tas nozīmētu ka būs jāizmaksā kompensācijas, bet tām jums it kā visa pietiek? Varbūt ir pienācis laiks pārtraukt dejot uz kritiskās slimnīcu piepildījuma robežas un riskēt ar mūsu pilsoņu dzīvībām? Pretējā gadījumā jums nebūs neviena, kas veidotu putuplasta pieminekli par uzvaru pār pandēmiju," Vladova konstatēja publikācijā savā lapā Facebook.

Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins konstatēja, ka lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt 3 kvadrātmetru platību katram skolēnam. Standarta klases platība ir 54 kvadrātmetri, saskaņā ar standarta prasībām katram skolēnam jānodrošina divi kvadrātmetri, un bieži vien netiek pildīts arī šis noteikums, jo IZM cenšas palielināt klases (no 30 skolēniem un vairāk). Trīs kvadrātmetrus skolēnam iespējams nodrošināt tikai gaiteņos un sporta zālēs, bet klasē varēs sasēsties tikai 18 skolēni.

"Mūsu skolā ir pietiekami daudz sporta zāļu un gaiteņu, lai atrisinātu kārtējo Izglītības ministrijas rēbusu. Vismaz pirmās klases mēs mācīsim klātienē līdz pēdējām. Tikai tas gan nav pateicoties, bet par spīti Šu komandas rīcībai.

Patiesībā jaunās normas nozīmē, ka no 30. novembra gandrīz visām skolām pilnībā jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Kungi, lūdzu, saņemiet drosmi un nosauciet lietas īstajos vārdos.

Jā, es uzskatu, ka attālinātās mācības var būt daļējs ekvivalents pilna laika mācībām skolā. Tad tas ir stāsts par noteiktu un labi organizētu procesu, bet noteikti ne par pašreizējo situāciju.

Tas, kas notiek tagad, notiek jau ļoti sen - tā ir mūsu ministrijas cīņa ar pieejamu kvalitatīvu izglītību. Vienkārši sarežģītais covid periods nospēlējis viņiem par labu un tiek izmantots kā trumpis šajā spēlē.

Bērniem ar augstu motivāciju, no turīgākām ģimenēm, no ģimenēm, kurās vecāki tagad vai nākotnē, ar individuālām nodarbībām, var kompensēt šodienas izglītības nepilnības, viss būs vairāk vai mazāk labi. Bet kas ar pārējiem, lielāko vairākumu?

Pagājušā mācību gada eksāmenu rezultāti, kad atšķirība starp “stiprajiem” un pārējiem skolēniem izrādījās lielāka, nekā iepriekšējos gados, parādīja, ka nepārdomātas attālinātās mācības ir ceļš uz vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos. Un tas vairs nav tikai par skolām," secināja direktors.

0
Tagi:
Anna Vladova, izglītība, pandēmija, skola
Pēc temata
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām