Porošenko kļuvis par prezidentu antireitinga līderi Ukrainā
(atjaunots 15:44 04.01.2019)
Vairāk nekā 50% respondentu neatbalstīja esošā valsts prezidenta kandidatūru, liecina aptauja.RĪGA, 4. janvāris – Sputnik. Ukrainas līderis Petro Porošenko ieņem prezidentu antireitinga virsotni, par viņu nekad nenobalsotu 51,9% respondentu, vēsta RIA Novosti.
Antireitinga otrajā vietā ierindojās partijas "Batkivščina" vadītāja Jūlija Timošenko. Viņas kandidatūru neatbalstīja 28,9% respondentu.
Ja vēlēšanas būtu notikušas pagājušajā nedēļā, esošais Ukrainas prezidents saņemtu vismazāko balsu skaitu – 7,7% no visiem un 10,7% no tiem, kuri ir izlēmuši un balsos. Visu kandidātu vidū Timošenko saņemtu vislielāko vēlētāju atbalstu (attiecīgi 13,4% un 18,6%).
Aptauju veica centrs "Sociālais monitorings" un Ukrainas Jaremenko Sociālo pētījumu institūts. Tajā piedalījās vairāk nekā divi tūkstoši respondentu. Standarta novirzes nepārsniedz 2,2%.
Iepriekš ziņots, ka Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) slēgusi visus piecus ārzemju vēlēšanu centrus, kuri tika izveidoti uz pastāvīga pamata Krievijā.
Pēc Krievijas CVK locekļa Jevgenija Ševčenko sacītā, Kijevas lēmums ir pretrunā ar Ukrainas Konstitūciju, kura garantē pilsoņu tiesības brīvi paust savu gribu vēlēšanās.
- Pēc temata
- Kijevā pieprasa Porošenko atkāpšanos
Eksperts pastāstīja par atpūtas īpatnībām Turcijā šajā sezonā
(atjaunots 18:36 01.07.2020)
Turcija paziņojusi, ka ir gatava tūristu pieņemšanai, neskatoties uz to, ka katru dienu valstī tiek atklāts vairāk nekā tūkstotis jaunu Covid-19 gadījumu.RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija pandēmijas apstākļos neatjaunos aviācijas satiksmi ar Turciju no 15. jūlija, kā iepriekš par to ziņoja atsevišķi mediji, paziņoja KF transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs. Turklāt varasiestādes nesniedz prognozes attiecībā uz starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanu kopumā: viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, uzvēra ministrs.
Turcija jau jūnijā paziņoja, ka ir gatava pieņemt tūristus, atgādināja radio Sputnik ēterā KF Tūrisma aģentūru alianses prezidija loceklis Aleksans Mkrtčans.
Viņš pastāstīja, ka valsts sagatavojusies tūristu pieņemšanai pandēmijas apstākļos.
"Koronavīrusa testi tiek veikti visās Turcijas lidostās, kur ierodas tūristi, – Stambulā, Antālijā, Marmarisā un Bodrumā. Visi pasažieri ar negatīvu rezultātu tiek pielaisti kūrortiem. Gandrīz visas viesnīcas jau ir atvērtas, ūdens temperatūra ir patīkama. Tātad Turcija ir gatava tūristu pieņemšanai," sacīja Mkrtčans.
Turcijas tūrisma un kultūras ministrs Mehmets Ersojs iepriekš paziņoja ka izziņa par neslimošanu ar Covid-19 atpūtai Turcijā nav nepieciešama. Tāpat tūristiem nav jāievēro divu nedēļu karantīna.
Mkrtčans atzīmēja, ka uz Turciju jau ir devušies pirmie reisi ar tūristiem no Kazahstānas, startam gatavojas Baltkrievijas un Ukraina. Taču Krievija atjaunos gaisa satiksmi ar Turciju ne ātrāk kā augusta beigās, piebilda Mkrtčans.
Krievijas vēstnieks Ankarā Aleksejs Jerhovs aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Turcija izdarījusi ļoti daudz, lai nodrošinātu tūrisma objektu drošību koronavīrusa apstākļos, atsevišķi atzīmējot nacionālo droša tūrisma sertifikācijas sistēmu. Jūra un saule Turcijā joprojām ir maiga un viesmīlīga, piebilda diplomāts.
Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Turcijā ir atklāti 199 906 Covid-19 gadījumi, no tiem 5131 letāls, 173 111 cilvēks izveseļojies. Pēdējo dienu laikā vidējais saslimušo skaita pieaugums dienā svārstās 1,2-1,4 tūkstošu cilvēku robežās. Varasiestādes atzīmē, ka vairums gadījumu tiek reģistrēts rajonos, kas nav tradicionāli tūristu galamērķi. Tā, Antālijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju saslimuši vien 472.
Saskaņā ar Turcijas Tūrisma un kultūras ministrijas informāciju, maijā valstī iebrauca aptuveni 30 tūkstoši atpūtnieku pret četriem miljoniem viesu pērn. To vidū visvairāk tūristu ieradās no Bulgārijas, Gruzijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas.
NATO apstiprināja Baltijas aizsardzības plānus, Turcija atteicās no veto
(atjaunots 17:01 01.07.2020)
Turcija bija vienīgā valsts, kura atteicās apstiprināt Baltijas un Polijas aizsardzības plānus līdz brīdim, kamēr netiks ņemtas vērā tās intereses, jeb noteikt, ka Sīrijas ziemeļos esošie kurdu kaujinieki ir teroristu grupējumi.RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. NATO līdz galam apstiprinājusi atjaunotos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, pēc tam, kad tika rasts kompromiss ar Turciju, kura līdz šim bloķējusi šo lēmumu, vēsta LRT. Šo informāciju apstiprināja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.
"Šobrīd mēs varam apgalvot, ka jautājums ir praktiski saskaņots. Tie ir apstiprināti," sacīja Linkēvičs.
Viņš piebilda, ka saskaņošanas process "ilga tik, cik tas ilga". Linkēvičs atteicās detalizēt, kā izdevās panākt kompromisu.
"Tas ir normāls process, jo visi NATO lēmumi, vai tie ir operatīvi, vai finanšu, vai militāri, tiek pieņemti tikai ar kopēju piekrišanu, konsensu, ir nepieciešams tik daudz laika, cik ir nepieciešamas, taču NATO ar to arī izceļas, ka ņem vērā visu dalībvalstu intereses," sacīja Lietuvas ministrs.
Linkēvičs uzsvēra, ka sākotnēji Turcijas pozīcija nebija virzīta pret Baltijas valstīm un Poliju, tādēļ nevajag dramatizēt ievilkušās pārrunas – Ankara aizstāvēja savas intereses un ieņēma konstruktīvu pozīciju.
"Saskaņošanas posms ir noslēdzies, un plāns ir jāīsteno, tādēļ militārpersonām, kuras nodarbojas ar militāro plānošanu, arī ir jāķeras klāt svarīgajam darbam, kurš viņus gaida," noslēgumā sacīja ministrs.
Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, NATO valstis Londonas samitā 2019. gada decembra sākumā atbalstīja atjaunināto Polijas un Baltijas valstu aizsardzības plānu, kuru bloķēja Turcija. Taču līdz tā stāšanās spēkā ir jābūt pabeigtām formālām procedūrām.
Pirms NATO samita aģentūra Reuters ziņoja, ka Ankara ir devusi rīkojumu valsts pārstāvim NATO neparakstīt Baltijas aizsardzības militāro plānu, kā arī izrādīt spiedienu uz alianses locekļiem ar mērķi, lai viņi oficiāli atzīst Sīrijas kurdu pašaizsardzības spēkus par teroristiskiem grupējumiem. Tika ziņots, ka vairākas NATO dalībvalstis, tai skaitā arī ASV, bloķēja atjaunināto Turcijas aizsardzības stratēģiju, kurā Sīrijas kurdu grupējumi "Tautas pašaizsardzības spēki" tika minēti kā spēks, kurš apdraud Turcijas nacionālo drošību.
Atgādināsim, ka ASV pēdējo gadu laikā aktīvi sadarbojās ar kurdu grupējumiem Sīrijā, skaidrojot to ar cīņu pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts" (ISIS, aizliegta daudzās pasaules valstīs). Turcija vairākkārt paudusi neapmierinātību sakarā ar šādu Savienoto Valstu rīcību un aicināja izbeigt šo sadarbības formātu.